Lai apzināmies savu, zviedru un latviešu, tuvību

Artis Bērtulis, Latvijas vēstnieks Zviedrijā, — no Stokholmas, speciāli “Latvijas Vēstnesim”

“Trīs zvaigznes — trīs kroņi” — šos vārdus rīdzinieki un daudzi jo daudzi Latvijas galvaspilsētas viesi atceras no pērnās vasaras, kad izstāde ar šādu nosaukumu Rīgas 800 gadu jubilejas svinību kontekstā bija iekārtota “Arsenālā”, kur 17. augustā to atklāja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Zviedrijas karalis Kārlis XVI Gustavs.

Pagājušopiektdien, 20. septembrī, izstāde “Trīs zvaigznes — trīs kroņi”, gan mazākā apjomā, tika atklāta Stokholmā, Armijas muzejā. Izstāde tapusi, sadarbojoties Latvijas un Zviedrijas ekspertiem, Latvijas Vēstures un Zviedrijas Armijas muzejiem, un atspoguļo Latvijas un Zviedrijas kopīgo vēsturi laikā starp 1621. un 1721. gadu, kad Rīga bija “Zviedrijas lielākā pilsēta”, kā arī Latvijas vēsturi 20. gadsimtā. Stokholmā atklātā ekspozīcija ir koncentrēta versija pērn Rīgā skatītajai izstādei. Stokholmā izstāde būs pieejama līdz decembrim. Kā informē mūsu valsts vēstniecība Zviedrijā, 19. un 20.oktobrī plānota īpaša programma ar koncertu, laikmeta notikumu tēlojumu vēsturiskos tērpos un lekcijām par Latvijas un Zviedrijas vēsturiskajām attiecībām.

— Kā esat apmierināts ar izstādes atklāšanas ceremoniju?

— Jāsāk noteikti ar atzinības izteikšanu Latvijas Vēstures muzeja direktoram Arnim Radiņam un viņa kolēģiem par milzīgo darbu, sarīkojot šo izstādi. Izstāde tātad notiek Armijas muzejā pašā Stokholmas centrā. Tas ir viens no jaunākajiem Stokholmas muzejiem. Šis muzejs visai īsā laikā kļuvis ļoti populārs, jo Zviedrija pēdējos tūkstoš gados bijusi aktīva savas ārpolitikas veidotāja un ieroču spēkam atsevišķos šīs vēstures posmos bijusi izšķiroša loma. Atklāšana bija labi apmeklēta. Bijām pagodināti ar augsta ranga Zviedrijas amatpersonu klātbūtni — bija atnākuši gan bijušais Zviedrijas vēstnieks Latvijā Hanss Magnusons, gan pašreizējais vēstnieks Tomass Bertelmans. Arī Zviedrijas latviešu sabiedrība bija ļoti ieinteresēta par šo izstādi. Pēc izstādes atklāšanas Armijas muzejs ciešā sadarbībā ar Latvijas vēstniecību bija sarīkojis pieņemšanu. Vairākos Zviedrijas centrālajos laikrakstos ir arī ievietotas reklāmas ar aicinājumu apmeklēt šo izstādi.

— Kāda, jūsu vērtējumā, ir šī notikuma saistība ar pērnā gada ekspozīciju Rīgā?

— Šī izstāde ir loģisks turpinājums pagājušā gada izstādei Rīgā, precīzāk, viens šīs izstādes fragments. Ir patiešām nozīmīgi, ka šāda izstāde notiek, jo tas tieši norāda uz Zviedrijas amatpersonu ieinteresētību informēt savu sabiedrību par “jaunajiem vecajiem kaimiņiem” un par vēsturiski nozīmīgām norisēm mūsu gadsimtus ilgajās attiecībās.

— Vai un kā šī izstāde iespaidos zviedru informētību par Latviju?

— Es domāju, ka mums abos Baltijas jūras krastos vēl ir daudz ko mācīties gan vienam par otru, gan vienam no otra. Protams, šāda informatīva, ilustratīvi krāšņa izstāde veicina savstarpējo informētību un izpratni. Latvijas vēstniecība Zviedrijā intensīvi sadarbosies ar Zviedrijas izglītības sistēmu. Sāksim ar Stokholmas skolām, lai rosinātu skolēnu interesi. Protams, par šo izstādi pastiprināti informēsim mūsu draugus ārpus Stokholmas, cerot, ka galvaspilsētas apmeklējuma maršrutā viņi iekļaus arī izstādes apskati. Papildu aspekts ir mūsu sadarbība ar Zviedrijas latviešu sestdienas skolu, kuras audzēkņus skolas brīvlaikā aicināsim par gidiem šajā muzejā. Domāju, ka zviedru pusaudžus īpaši interesēs viņu vienaudžu stāstījums.

— Kā jūs vērtējat caurmēra zviedra jeb tā sauktā “Svena Svensona” informētību par mūsu valsti salīdzinājumā ar mūsu pašu “Jāņa Bērziņa” informētību par Zviedriju?

— Var šķist, ka mēs pazīstam zviedrus labāk nekā viņi mūs. Tomēr arī man, jau gadu šeit strādājot un dzīvojot, vēl ik dienu nāk priekšā kas jauns, ko iemācīties par Zviedrijas valsti un sabiedrību. Laikam gan savstarpējās izziņas procesam nav robežu. Nozīmīgs aspekts vēstniecības darbībā ir Zviedrijas sabiedrības pastiprināta informēšana par jaunajiem kaimiņiem paplašinātajā Eiropā. Šogad savstarpējo kontaktu veicināšanai ļoti palīdzēja atjaunotā prāmja satiksme no Rīgas un jaunizveidotā satiksmes līnija no Ventspils.

— Vai ir jau paredzēts kāds nākamais sadarbības projekts?

— Izstādes “Trīs zvaigznes — trīs kroņi” turpinājums būs Latvijas un Zviedrijas attiecībām veltītas grāmatas izdošana latviešu, zviedru un vēlāk arī angļu valodā. Mēs Latvijas vēstniecībā Stokholmā jau esam uzsākuši sarunas arī ar citiem muzejiem par kopējām izstādēm un projektiem.

Jānis Ūdris,  “LV” ārpolitikas redaktors