Dzīve sastāv no konfliktiem un to risinājumiem
Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio
Intervija Latvijas Radio 23. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars
— Pēc divām dienām — trešdien — durvis vaļā vērs vēlēšanu iecirkņi, protams, arī Rīgā, un te pēkšņi šīs šaubas — vai ar saviem pienākumiem vēlēšanās tikšot galā Rīgas pilsētas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Jānis Siliņš. Ko īsti jums lūdzis Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs, un vai šonedēļ jau kas varētu mainīties?
Gundars Bojārs: — Cimdara kungs man ir lūdzis izvērtēt Siliņa kunga kandidatūras piemērotību amatam. Diemžēl Rīgas domes priekšsēdētājs nevar neko izvērtēt vai neizvērtēt, šis lēmums ir jāpieņem komisijas locekļiem, un es esmu šo Cimdara kunga vēstuli ar lūgumu izvērtēt Siliņa kunga atbilstību nodevis gan Rīgas pilsētas izpilddirektoram Tralmaka kungam, gan arī nosūtījis komisijas locekļiem. Jebkurš no komisijas locekļiem var ierosināt priekšsēdētāja pārvēlēšanu un tālāk iespējams lemt par jauna priekšsēdētāja izvirzīšanu.
— Tātad ar to nodarbosies tālāk pati komisija.
G.Bojārs: — Tieši tā.
— Bet trešdien Rīgā vēlēšanu iecirkņi visi pēc kārtas darbu sāks.
G.Bojārs: — Jebkurā gadījumā darbs netiks pārtraukts, darbs turpinās, un es uzskatu, ka vēlēšanu komisijas darbība šajā vēlēšanu laikā tiks nodrošināta.
— Tikko pirms nākšanas uz raidījumu es saņēmu ziņu, ka Rīgas Meža aģentūras konsultatīvā padome nolēmusi aģentūras direktora amatam virzīt Jāni Vazdiķi. Vazdiķis ir domes Īpašuma departamenta meža pārvaldes priekšnieka vietnieks, tātad domniekiem zināma persona, tai pašā laikā padome pieņēmusi Raita Kubuliņa kandidatūras atsaukšanu Meža aģentūras direktora amatam. Pārsteigums man ir šī straujā viedokļu maiņa par viņu, jo pavisam nesen kādā no mūsu sarunām jūs viņu ļoti labi rekomendējāt, bet pēkšņi iznāk, ka Kubuliņa kungam ir pat zināma krimināla pagātne.
G.Bojārs: — Jā, diemžēl nākas dažreiz arī kļūdīties, un man ir prieks par to, ka laikus tika saņemta šī informācija un arī apstiprinājās. Es pieprasīju Kubuliņa kungam atsaukt savu kandidatūru, ko viņš arī izdarīja. Bieži vien, izvērtējot šādus kandidātus, ne visa iespējamā informācija ir pieejama, un Kubuliņa kungs ir veiksmīgi šo informāciju slēpis ne tikai no komisijas locekļiem, bet arī no daudziem cilvēkiem, kas sniedza par viņu galvojumus un rekomendācijas, tātad nevienam šāda veida informācija nebija pieejama.
— Tad interesanti zināt, kurš pirmais attapās.
G.Bojārs: — Pagājušoceturtdien pēc prezidija sēdes man bija ar Kubuliņa kungu saruna, viņš bija iepriekšējā dienā saņēmis no Augstākās tiesas notiesājošu spriedumu, līdz ar to acīmredzot viņš vairs nevarēja šo informāciju slēpt, un jau ceturtdienas vakarā es nācu klajā ar paziņojumu un pieprasīju Kubuliņa kungam savu kandidatūru noņemt. Uz domes sēdi lēmumprojekts tiek virzīts. Tātad domei es lūgšu šo lēmumprojektu no dienas kārtības noņemt un atkārtoti lemt par kandidatūru jau nākamajā domes sēdē.
— Tad tas nozīmē, ka rīt par Vazdiķa kungu balsojuma vēl nebūs.
G.Bojārs: — Nē, rīt nebūs. Šī kandidatūra jāizvērtē vispirms komitejā, es paredzu, ka Vazdiķa kungs gūs arī atbalstu, jo visa viņa darbība ir notikusi visu domnieku un domes struktūrvienību acu priekšā. Es ceru, ka līdzīgi pārsteigumi neatkārtosies.
— Pilsētas īpašumu privatizācijas lietu komiteja šodien tāpat lemj par “Rīgas mājokļa” direktoru, un tas būs laikam Anatolijs Aleksejenko.
G.Bojārs: — Īpašumu privatizācijas komiteja šodien nelēma par šo kandidatūru, un lēmumprojekts tālāk netiek virzīts, arī varbūt ņemot vērā gadījumu ar Kubuliņa kungu. Es domāju, ka tā ir ļoti laba mācība, un vispirms komisija un komiteja vērsīsies pie tiesību sargājošām instancēm, lai pieprasītu informāciju par šo kandidātu.
— Tas tātad attiecas arī uz Anatoliju Aleksejenko.
G.Bojārs: — Tieši tā.
— Un kad varētu lemt par “Rīgas mājokļa” direktoru?
G.Bojārs: — Es ceru, ka šo informāciju varēs saņemt nedēļas laikā, tātad īpašumu privatizācijas lietu komitejai būtu atkārtoti šis jautājums jāskata nākampirmdien.
— Par citām lietām. Aizvadītajā nedēļā “Latvijas dzelzceļa” vadība zināmu kritiku veltīja gan Rīgas, gan Jūrmalas pašvaldībām, kuras ar saviem līdzekļiem nebalstot “Latvijas dzelzceļu”. Latvijas dzelzceļa ģenerāldirektors uzsvēra, ka Rīgas dome var atļauties miljonus tērēt prāmja satiksmei, kamēr tajā pašā laikā šos līdzekļus varētu ieguldīt dzelzceļā, tādējādi izmantojot tos lietderīgāk. Kas jums par to sakāms?
G.Bojārs: — Jautājums ir par dotācijām. Es domāju, ka šeit nav nekāda sakara starp prāmja satiksmi un “Latvijas dzelzceļu”, konkrēti runājot — elektrovilcienu. Mums ir zināmas problēmas — no likumdošanas viedokļa — dotēt valsts uzņēmumu, jo pretēji autobusu sabiedriskajam transportam autobusiem, trolejbusiem, tramvajiem — šis nav mūsu uzņēmums. Es esmu vairākkārt šī sasaukuma laikā ticies ar Zorgevica kungu, pārrunājis šo problēmu arī ar Dzelzceļa darbinieku arodbiedrības locekļiem, un — tieši otrādi — Rīgas pilsēta ir noskaņota meklēt šo kompromisu. Mēs esam vairākkārt pieprasījuši šos tarifu pamatotības datus, esmu arī vairākkārt vērsies pie citām pašvaldībām. Tātad elektrovilciens apkalpo ne tikai Rīgu, gluži otrādi, pārsvarā tas apkalpo reģionu pašvaldības. Šie cilvēki brauc uz darbu Rīgā, un iedzīvotāju ienākuma nodoklis par viņiem tiek maksāts viņu pašu pašvaldībās, tātad varam teikt, ka pārsvarā elektrovilciens apkalpo tieši reģionu. Diemžēl šim manam aicinājumam reģionu pašvaldības šobrīd nav atsaukušās, acīmredzot ierobežoto līdzekļu dēļ. Un mēs, Rīgas pilsēta, esam gatavi šo darbu turpināt, arī pārrunas ar “Latvijas dzelzceļu” turpināt, iespējams, nonākot pie tāda varianta kā vienotā transporta biļete Rīgas pilsētā, šis jautājums būs vieglāk atrisināms.
— Ideja nav slikta.
G.Bojārs: — Katrā ziņā autobusu satiksmi dotē gan pašvaldības, gan valsts. Diemžēl valsts nerod pietiekamus līdzekļus, lai dotētu pasažieru pārvadājumu pa dzelzceļu.
— Vairāk nekā puse no neregulējamām gājēju pārejām Rīgas centrā var uzlabot, bet dažas esot jāpārveido pavisam radikāli, lai tās nebūtu bīstamas gājējiem, tā pēc pāreju apsekošanas secinājuši Satiksmes ministrijas Autoceļu direkcijas, Ceļu satiksmes drošības direkcijas, Ceļu policijas un domes Satiksmes departamenta pārstāvji. Šī informācija diezgan griezīgi skan ausīs tiem, kuri pie atsevišķiem ceļu būvobjektiem lasa šo reklāmu, ka, lūk, šos darbus dome veic par nodokļu maksātāju līdzekļiem. Vai tas zināmā mērā nenozīmē, ka Satiksmes departamenta plāni un tēriņi nesaskan ar Drošības direkcijas skatījumu uz šīm lietām?
G.Bojārs: — Nē, gluži tā nav. Ceļu satiksmes drošības direkcija ir tikai šobrīd veikusi šo apsekojumu un nākusi klajā ar saviem priekšlikumiem. Bez šiem priekšlikumiem Rīgas domei pagaidām nebija iespējams šos uzlabojumus veikt. Mēs esam veikuši milzīgu darbu, esam sakārtojuši ļoti daudzas gājēju pārejas, un tas arī šai direkcijas slēdzienā ir minēts. Ir izvietoti “gulošie policisti” pie 28 izglītības iestādēm, un šis darbs arī turpināsies. Visi jaunbūvējamie objekti atbilst jebkādiem standartiem un ir pietiekami droši. Man personīgi gribētos, lai ceļu policija vairāk pievērstos nevis ātrumpārkāpēju ķeršanai, bet gan censtos aizsargāt gājējus, veikt tādus profilaktiskus pasākumus tieši uz gājēju pārejām. Es atceros, ka apmēram pirms gada Segliņa kungs kā ministrs nāca klajā ar šādu iniciatīvu, un tas ilga apmēram mēnesi, un, manuprāt, uzbraukšana gājējiem tieši uz gājēju pārejām krietni samazinājās. Man liekas, šis ir labs sadarbības piemērs starp pašvaldību un valsts institūcijām, kādā veidā uzlabot gājēju drošību. Rīgas dome no savas puses dara visu, lai pildītu šīs prasības.
— Bet tai pašā laikā, manuprāt, darāmā pietiek. Ir vairākas ielas, es varbūt momentā nevarēšu konkrēti nosaukt, bet es pats esmu juties diezgan nedroši, runa ir par pārejām, kur nav šī luksofora.
G.Bojārs: — Jā, diemžēl autovadītāji neievēro šo “zebru”, un vēl ir otra problēma — salabojot ielu, bieži vien palielinās braukšanas ātrums, tātad autovadītāji nav pietiekami disciplinēti, un mēs sākam saņemt iedzīvotāju sūdzības. Un mēs esam runājuši ar Satiksmes departamentu, ka, izveidojot jaunas ielas, it sevišķi dzīvojamos masīvos, kur ir pietiekami liela gājēju kustība, jāparedz jau laikus, nepalielinot izmaksas, arī ievērtēt gājēju drošības pasākumus, konkrēti — “gulošos policistus” un cita veida ierobežotājus.
— Spriežot pēc klausītāju zvaniem, un tādu ir ļoti daudz, klausītājiem nav īsti skaidrs, kaut gan mēs par to esam runājuši, pēc kāda principa ir izvēlēti remontobjekti ar jau minēto reklāmas piedevu, proti: “Šis objekts top par jūsu, nodokļu maksātāju, naudu”.
G.Bojārs: — Šī nav reklāma, šī ir sabiedrības informēšana, sabiedrības informēšana mums noteikta ar likumu. Citās pilsētās gan Eiropā, gan mūsu kaimiņvalstīs, piemēram, Tallinā, uz katra objekta ir vienmēr izvietota informācija, kas ir pasūtītājs un kādiem mērķiem šie celtniecības darbi tiek veikti. Es domāju, ka kopējā Rīgas domes koncepcijā par finansu līdzekļu izlietojuma caurskatāmību šis ir ļoti pareizs princips. Turklāt tam tā nav reklāmas kampaņa, šie stendi ar informāciju nav vienreiz lietojami, tie tiks izmantoti pie visiem objektiem, kas saistīti ar Rīgas domi un līdzekļu izlietojumu.
— Man šķiet, šeit ir būtiski pateikt, ka tie nav nekādi specobjekti.
G.Bojārs: — Nē, tie nav specobjekti, tie visi ir objekti, kur būvniecība, celtniecība, remonti notiek saskaņā ar domes apstiprinātajiem darbu plāniem, šie darbi notiek pēc konkursu rezultātiem, un viss tiek stingri plānots.
— Vai šobrīd kaut kādā mērā ir tikts skaidrībā par iespējām samazināt rātsnama iekārtošanas izmaksas un aplēsts, cik tad papildus nepieciešams šī objekta iekārtošanai?
G.Bojārs: — Tātad apstiprinātā tāme, kas ir sagatavota iepriekšējā sasaukuma laikā, sasniedz 11 miljonus latu. Līdz šim piešķirtais finansējums šim objektam ir 8 miljoni latu. Un notiek ļoti intensīvs darbs, esmu nozīmējis īpašu darba grupu Tralmaka kunga vadībā šīs tāmes samazināšanai. Es ceru, ka mēs varēsim šo projektēto tāmi samazināt līdz apmēram desmit miljoniem latu. Jebkurā gadījumā esošā ēka mums ir jāatbrīvo, jo mēs neesam īpašnieki, tā pieder Valsts diplomātiskā servisa aģentūrai, un jaunais rātsnams būs nākamā domes mītnes vieta, turklāt, paralēli plānojot šos darbus, domes vadības uzskats ir, ka pirmkārt racionāli jāizmanto šīs telpas. Es esmu gandrīz divreiz samazinājis Rīgas domes priekšsēdētāja kabineta platību, līdzīgi rīkojušies arī citi vadītāji, ja reiz mēs būvējam jaunu objektu, tad tam jābūt racionāli un maksimāli izmantotam.
— Bet par galēju konkrētu ciparu mēs vēl runāt nevaram?
G.Bojārs: — Šis darbs acīmredzot nebeigsies līdz pašām beigām, jo ir ļoti, ļoti daudz pozīciju, uz kurām var ietaupīt, kur var, piemēram, nelikt ķirškoka parketu, bet var uzlikt melnalkšņa parketu, un līdzīgas lietas.
— Varbūt pavisam īsi par gatavību uzsākt jauno apkures sezonu, ja izejam ārā, uzreiz jūtam, ka tas ir tiešām aktuāli.
G.Bojārs: — Jebkurā gadījumā Rīgas dome ir gatava apkuri pieslēgt jau šodien, un ir vairāki nami, dzīvojamās ēkas, kurās jau ir apkure pieslēgta, izglītības iestādēs tāpat. Tas galalēmums ir atkarīgs no iedzīvotājiem, ir ļoti liela iedzīvotāju masa, kas tomēr vēlas ietaupīt savus līdzekļus un gatavi ciesties, tā teikt, līdz pēdējam. Rīgas domes uzdevums ir atrast šo līdzsvaru, lai neciestu mazturīgie iedzīvotāji un tai pašā laikā tiktu nodrošināts komforts tiem iedzīvotājiem, kas ir spējīgi maksāt. Gatavība ir pilnīga.
— Ar pagājušā gada parādiem īpašu problēmu nav?
G.Bojārs: — Parādi ir samazinājušies, un pašvaldības iestādes ir mazākie parādnieki, nākamie ir valsts, un trešie jau ir privātīpašnieki, kooperatīvi.
Pēc ieraksta “LV” diktofonā