Ministru kabineta rīkojums Nr.526

Rīgā 2002.gada 20.septembrī (prot. Nr.37, 34.§)

Par koncepciju “Konceptuāli priekšlikumi likumprojekta izstrādei par Rīgas Domu”

1. Apstiprināt koncepciju “Konceptuāli priekšlikumi likumprojekta izstrādei par Rīgas Domu”.

2. Kultūras ministrijai sagatavot un līdz 2002.gada 1.oktobrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Rīgas Doma likumprojektu. Likumprojektā paredzēt iespēju izmantot restaurācijas darbiem un kapitālajam remontam valsts budžeta līdzekļus saskaņā ar kārtējā gada valsts investīciju programmu.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Kultūras ministre K.Pētersone

 

Apstiprināta
ar Ministru kabineta
2002.gada 20.septembra
rīkojumu Nr.526

Koncepcija “Konceptuāli priekšlikumi likumprojekta izstrādei par Rīgas Domu”

1. Koncepcijas mērķis

Ziņojuma mērķis ir informēt valdību par konceptuāliem priekšlikumiem likumprojekta izstrādei par Rīgas Domu, Rīgas Doma juridiskās piederības statusa noteikšanu, Rīgas Doma turpmākās apsaimniekošanas modeli, finansējumu un ar to saistītām problēmām, kā arī sniegt iespējamos risinājuma variantus. Jautājums ir aktuāls arī ņemot vērā avārijas situāciju remonta – restaurācijas jomā Rīgas Domā. 

2. Problēmas izklāsts

1992.gada LR AP lēmuma “Par Latvijas Republikas likuma “Par īpašumu atdošanu reliģiskām organizācijām” spēkā stāšanās kārtību” 3.punkts nosaka, ka minētais likums neattiecas uz valstij īpaši nozīmīgu kultūras pieminekli — Doma baznīcu, kuras statuss tiks noteikts ar īpašu likumu.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru prezidenta 2000.gada 27.novembra rīkojumu Nr.427 “Par darba grupu Doma baznīcas likumprojekta izstrādei” ir izveidota darba grupa no valsts institūciju un Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas pārstāvjiem, kurai jāizstrādā Doma baznīcas likumprojekts. Darba grupas priekšlikums ir iekļaut likumprojektā šādas pamatnostādnes:

— Rīgas Doma statuss;

— nekustamā īpašuma juridiskā piederība;

— Rīgas Doma izmantošanas un apsaimniekošanas pamatnosacījumi un finansējums;

— Latvijas valsts un Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Doma izmantošanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā. 

3. Situācijas raksturojums

Rīgas Doms ir Latvijas ev.lut. baznīcas Arhibīskapa katedrāle, izcils valsts nozīmes 13.–20.gs. kultūras piemineklis (valsts aizsardzības Nr.6537). Baznīcā tiek veiktas arī muzejiskas funkcijas, tā ir koncertzāle, valstij nozīmīgu pasākumu organizēšanas vieta.

Rīgas Doms ir Valsts prestiža objekts.

• Vēsturisks ieskats

— 13.gs.–1551.gadam — Rīgas Doms ir Arhibīskapa īpašums, katolicisma centrs.

— No 1551.g.–1888.gadam — Rīgas Doms ir Rīgas pilsētas īpašums, 1551.gadā nopirkts no baznīcas.

— No 1888.gada Rīgas Doms ir Baznīcas īpašums, ierakstīts zemesgrāmatā uz Doma baznīcas vārda.

— 1923.g.23.aprīļa Saeimas pieņemtais likums piešķir Latvijas ev.lut.bīskapam lietošanas tiesības uz Rīgas Doma baznīcu un tai piederošām ēkām un laukumiem.

— 1931.gadā ar Valsts prezidenta lēmumu izsludina tautas nobalsošanu par Doma baznīcas atsavināšanu valsts īpašumā. Vajadzīgais kvorums netiek iegūts — tikai 31,26%.

— 1931.g. 29.septembra Ministru kabineta izdotais papildinājums 1923.gada 23.aprīļa likumam nosaka Domu par bīskapa katedrāli un nodibina īpašu Doma baznīcas pārvaldi ar draudzes padomes tiesībām.

— 1934.gada Likums par Doma baznīcu Rīgā nosaka, ka Doma baznīcas dievnams ir Latvijas evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa katedrāle, tai ir savs pārvaldes orgāns, kuram piekrīt pārvaldīt baznīcas kustamo un nekustamo mantu.

— Kopš 1959.g. Rīgas Doms ar LPSR Ministru Padomes rīkojumu Nr.2233-r tika nodots Kultūras ministrijas Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja bilancē.

— Ar 1962.g. LPSR Kultūras ministra pavēli Nr.221 Rīgas Doms apstiprināts kā muzeja filiāle un tajā tiek atļauts Valsts Filharmonijai organizēt koncertus.

— Kopš 1959.g. līdz šai dienai par Rīgas Doma izmantošanu un apsaimniekošanu ir atbildīgs Kultūras ministrijas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs.

Rīgas Doma saglabāšanā valsts 40 gadu laikā ir ieguldījusi nozīmīgus finansu līdzekļus:

= Divas reizes (1960.gadi, 1980.gadi) ir veikts iekštelpu kosmētiskais remonts. 1980.gados tika izbūvēts (atjaunots) ērģeļu apakšējais balkons.

= Divas reizes (1960.gadi, 1980.gadi) ir veikta ērģeļu (mūzikas instrumenta) restaurācija.

= Restaurētas Rīgas Doma ziemeļu un dienvidu puses logu vitrāžas (60. gadi).

= Ieklāts jauns kapara skārda jumta segums (1970.–1980.gadi) un uzstādīts jauns vējrādis — gailis.

= Izbūvēta elektroapgādes sistēma, divas reizes rekonstruēta (1970.–1980.gadi).

= Izbūvēta centrālapkure (1960.gadi), pieslēgta centrāliem siltuma tīkliem (1980.gadi).

= Veikts Rīgas Doma torņa jumta seguma un balustrādes remonts (1980.gadi).

= Izbūvēta Rīgas Domam lietus ūdens kanalizācija (1985.g.).

= Izgatavoti jauni ozolkoka soli visai zālei Rīgas Domā (1980.gadi).

= Atjaunots un restaurēts altāris (1989.g.).

= Izbūvēta krānu ugunsdzēšanas sistēma (1980.gadi), rekonstruēta un izbūvēta automātiskā ugunsdzēsības sistēma Doma tornī un Doms aprīkots ar ugunsdzēsības un apsardzes signalizāciju (1996.–2000.g.).

= Veikta Doma Ziemeļu sienas sanācija (1996.–1999.g.).

= Uzsākta Doma vidusjoma dienvidu puses jumta koka konstrukciju restaurācija un ērģeļu prospekta (kokgriezumu) restaurācija.

Rīgas Domu kā Dievnamu un kultūras centru (muzejiskā darbība, koncerti, pasākumi) ir apmeklējuši desmitiem miljonu cilvēku, tajā notikuši simtiem dažādu pasākumu.

Rīgas Doma izmantošanas laika procentuālais sadalījums gadā:

= Latvijas ev.lut. Baznīcas Konsistorija un Rīgas Doma draudze — 35,6%, t.sk. 5,6 % valsts pasākumi;

= Muzejiskā darbība — 42,07%;

= Latvijas Koncertdirekcija — 22,33%. 

4. Finansējums

Rīgas Doma apsaimniekošanai nepieciešamo finansējumu ik gadus piešķir valsts, saskaņā ar Kultūras ministrijā apstiprinātu ikgadēju budžeta tāmi Rīgas vēstures un kuģniecības muzejam. Tā kā pēdējo piecu gadu piešķirtais finansējums ir izdzīvošanas finansējums, kas sedz tikai visnepieciešamākās uzturēšanas izmaksas, tad aktuāls ir finansējums kapitālā remonta — restaurācijas darbu veikšanai visā Doma ansamblī, tai skaitā arī Rīgas Domā. Muzejs turpmāk nevar uzņemties atbildību par Rīgas Doma saglabāšanu izdzīvošanas finansējuma apstākļos. Valsts papildus finansējums ir steidzīgi nepieciešams avārijas remonta — restaurācijas darbiem Rīgas Domā, kam 2002.–2008.g. nepieciešami: Ls 2.146.568,-

Tai skaitā:

= Rīgas Doma jumtu remonts – restaurācija —	Ls 1275794,-
= Rīgas Doma ērģeļu — dekoratīvā prospekta un mūzikas instrumenta restaurācija —	Ls 250849,-
= Mikroklimata nodrošināšana Rīgas Domā —	Ls 253820,-
= Rīgas Doma torņa remonts – restaurācija —	Ls 244755,-
= Rīgas Doma lustru iekāruma trosu mehāniskās stiprības pārbaude —	Ls 10863,-
= Rīgas Doma ziemeļu sienas fasādes remonts (cokola zona) —	Ls 53648,-
=Rīgas Doma ziemeļu ieejas portāla remonts —	Ls 56835,-

 (Izmaksu sadalījumu pa gadiem skat. atsevišķā tabulā)

Ja saskaņā ar grafiku tiek veikti šie ieguldījumi, tad turpmāk ir prognozēts, ka neatkarīgi no īpašuma piederības, Valstij jāplāno izdevumi Rīgas Doma kapitālajiem remontiem restaurācijai, iekļaujot valsts budžetā pozīciju izdevumiem “Rīgas Doma kapitālais remonts, restaurācija” un saskaņā ar likumu par valsts budžetu katru gadu piešķirot nepieciešamo finansējumu. 

5. Iespējamais problēmas risinājums

Lai atrisinātu Rīgas Doma juridiskās piederības statusa un apsaimniekošanas jautājumu, nepieciešams izstrādāt Rīgas Doma likumprojektu. Likumprojektā tiks atrunāta Rīgas Doma izmantošanas un ekspluatācijas kārtība, finansējums, Valsts un Baznīcas savstarpējās attiecības Rīgas Doma izmantošanā, apsaimniekošanā un uzturēšanā. Darba grupa piedāvā divus variantus likumprojekta konceptuālai izstrādei — Rīgas Doms kā Latvijas ev.lut.Baznīcas vai kā Valsts īpašums. Papildus finansējums ir nepieciešams abos variantos neatkarīgi no īpašuma piederības.

= Nekustamais īpašums — Rīgas Doms — ēka un zeme, uz kuras tas atrodas, tiek noteikts kā Latvijas ev.lut. Baznīcas īpašums.

= Baznīca nodrošina Rīgas Doma ēkas, tai pieguļošās teritorijas, telpu iekārtu, tehniskā aprīkojuma, kā arī baznīcas interjera (ērģeļu, gleznu, kanceles, altāra, vitrāžu, epitāfiju, kapa plākšņu, kokgriezumu, metāla un akmens dekora) saglabāšanu un apsaimniekošanu. Minēto objektu Baznīca pārņem no līdzšinējā apsaimniekotāja — Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja ar pieņemšanas nodošanas aktu.

= Rīgas Doma ēka, interjers, tehniskais aprīkojums tiek uzturēti par sekojošiem līdzekļiem:

• Baznīca Rīgas Doma ēkas uzturēšanai novirza iegūtos līdzekļus no saimnieciskās darbības, kā arī piesaistītos sponsoru līdzekļus.

• Baznīca Rīgas Domā veicamo kapitālā remonta – restaurācijas darbu izmaksas saskaņo ar Valsti. Pēc izmaksu saskaņošanas un akceptēšanas Valsts no budžeta līdzekļiem garantē Rīgas Domā veicamos kapitālā remonta – restaurācijas darbus, iekļaujot Valsts budžetā pozīciju izdevumiem “Rīgas Doma kapitālais remonts, restaurācija”.

• Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas izveidotā Rīgas Doma pārvaldes institūcija atskaitās Valstij par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu paredzētajiem mērķiem. 

Piezīme: tehniskie un tehnoloģiskie aprīkojumi, kas Baznīcai un Muzejam ir kopīgi, tiek apsaimniekoti, noslēdzot savstarpējus līgumus un nosakot tajos katras puses proporcionālo dalību.

= Rīgas Doms ir Latvijas ev.lut. baznīcas Arhibīskapa katedrāle, tajā patstāvīgi darbojas Rīgas Doma draudze.

Kā īpaši nozīmīgs kultūras piemineklis tas ir atvērts un pieejams apmeklētājiem, lai iepazītos ar mākslas un kultūras vērtībām, tas veic koncertzāles funkcijas, tas kalpo arī kā pasākumu organizācijas vieta. Baznīca garantē valstij nepieciešamo valdības līmeņa pasākumu bezmaksas apkalpošanu.

Par Rīgas Doma izmantošanu starp Baznīcu un Izmantotājiem tiek slēgti attiecīgi līgumi.

= Rīgas Domam ir sava Latvijas evanģēliski luteriskās Baznīcas izveidota pārvaldes institūcija, kuras uzdevums ir pārvaldīt kustamo un nekustamo mantu, sniegt atskaiti attiecīgām valsts institūcijām par veikto darbību un finansu ieņēmumiem un to izmantošanu. 

Pozitīvais —

1) Latvijas evanģēliski luteriskajai Baznīcai tiek atgriezta Arhibīskapa katedrāle — Rīgas Doms. Līdz ar to LELB pievienojas visām pārējām Baznīcām Latvijā, kurām ir atgrieztas īpašuma tiesības uz Arhibīskapa katedrāli. 

2) Domu apsaimnieko Baznīca. Valsts tiek atbrīvota no Doma uzturēšanas izdevumiem.

3) Sakārtotās īpašumtiesības dara iespējamu atbalstu un finansu piesaisti no partnerbaznīcām ārvalstīs;

4) Valsts novērtē Baznīcas līdzšinējo dalību Doma sakārtošanas projektos — Doma dārzs). 

Problēmas — nepieciešams garantēts valsts finansējums Rīgas Doma kapitālā remonta — restaurācijas darbu veikšanai. 

6. Sekas, ja netiks sakārtota nekustamā īpašuma — Rīgas Doma juridiskā piederība un Rīgas Doma — unikāla valsts nozīmes pieminekļa — turpmākā apsaimniekošana

Pirmkārt, Rīgas Doms turpinās pastāvēt nenoteiktā īpašuma juridiskās piederības statusā.

Otrkārt, ja netiks steidzīgi atrisināts jautājums par finansējumu kapitālā remonta — restaurācijas darbu veikšanai, un veikti pasākumi avārijas situācijas likvidācijai Rīgas Doma vidusjoma dienvidu puses jumta koka konstrukcijām, sekas var būt neprognozējamas. Var tikt apdraudēta nozīmīga Latvijas kultūras pieminekļa saglabāšana, kā arī objekta apmeklētāju un personāla drošība. Par avārijas situācijā esošo Rīgas Doma jumtu muzejs ir saņēmis Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Rīgas Tehniskās universitātes Ēku un inženiertehnisko būvju diagnostikas Zinātniskās pētniecības laboratorijas speciālistu, inženierzinātņu doktoru L.Kupčes un V.Kravinska atzinumus.  

7. Nepieciešamie tiesību aktu projekti

• Rīgas Doma likumprojekts.

• Vienošanās starp Valsti un Baznīcu par Rīgas Doma funkcionālo izmantošanu, līdzšinējo un turpmāko ieguldījumu segšanu.

Kultūras ministre K.Pētersone

 

 

Pielikums Nr.1

Rīgas domā veicamie kapitālā remonta – restaurācijas darbi un izmaksas 2002–2008.g.

• Ar būvniecību saistītās izmaksas aprēķinātas, izmantojot laika normas pēc darba cilvēkstundu laikietilpības. Aprēķināšanā izmantoti sekojoši normatīvie dokumenti:

— Būvniecības tāmju normatīvi

sastādītāji sertificēti zvērināti būvniecības tāmju sastādītāji K. Strēlis, V. Šeškena, I. Drēziņš, izdevējs SIA El -Beta, Krišjāņa Barona iela 99, Rīga, LV-1012, 2001

 — ССН - 84 Сборник единичных расценок и сметных норм на реставрационно-восстановительные работы по памятникам культуры Латвийской ССР, Рига - 1986

Раздел - 8 Реставрация и воссоздание штукатурной отделки

Раздел - 3 Реставрация и воссоздание кирпичных кладок

Раздел - 21 Разные работы

Раздел - 2 Реставрация и воссоздание фундаментов и конструций из бутового камня

Раздел - 6 Реставрация и воссоздание кровель

 — Rīgas Doma jumta konstrukciju remonta – restaurācijas darbu izmaksu aprēķinā izmantoti arī pirmā būvposma (1.–12. spāre) konkursa rezultāti, koriģējot tos ar reālo cilvēka stundu patēriņa skaitu.

Darbiem, kas nav iekļauti šajās laika normās un kuru izmaksu aprēķinā tās nevar attiecināt, kā piemēram specifiski akmensmateriālu tīrīšanas darbi — tīrīšana ar māla, kompleksona B, amonija hidroksīda un hlorīda kompresēm, tīrīšana ar mikroabrezīvu, izmantotas laika normas un izmaksas, kādas izmanto Latvijas Republikā sertificēti akmens restauratori.

Ar restaurāciju saistītās darba algas lielums aprēķināts, reizinot normās paredzēto normatīvo laika patēriņu ar darba algas stundas likmi. Darba alga uz vienību (Ls/stundā) noteikta valsts būvinspekcijas metodiskajos norādījumos būvprojektu ekonomiskās daļas jeb tāmju sastādīšanai (vadoties pēc Latvijas Būvnieku Asociācijas 1998. gada 6. maija vēstules nr. 05-01/03): Stundas likme restaurācijas darbiem 2, 99 Ls/stundā

• Ar būvniecību saistītajām izmaksām piemēroti sekojoši procenti: 

Neparedzētie darbi — piemēroti diferencēti no 0–10 % no darbu tiešajām izmaksām:

10 % piemēroti:

— Rīgas Doma torņa restaurācijai;

— Rīgas Doma jumtu remontam — restaurācijai;

5 % piemēroti:

— Rīgas Doma ziemeļu sienas fasādes remontam (cokola zona);

— Rīgas Doma ērģeļu prospekta restaurācijai;

2 % piemēroti:

— Rīgas Doma ziemeļu ieejas portāla remontam;

— Mikroklimata nodrošināšanai Rīgas Domā;

neparedzētie darbi nav piemēroti:

— Rīgas Doma lustru iekāruma trosu mehāniskās izturības pārbaudei. 

Būvuzraudzības limits — 0,5 % no kopējās celtniecības montāžas darbu summas;  

Autoruzraudzības limits — 0,5 % no kopējās celtniecības montāžas darbu summas; (maksimālie) 

Projektēšanas darbu izmaksu limits — 4 % no kopējās celtniecības montāžas darbu summas;(minimālie) 

Ekspertīzes izmaksu limits — 0,4 % no kopējās celtniecības montāžas darbu summas; (maksimālie)

Tāmē paredzēta būvuzņēmēja virsizdevumi un peļņa kopā — 8 % no kopējās celtniecības montāžas darbu summas;(minimālie)

Maksimālie procenti ir piemēroti pozīcijām, kas saistītas ar lielu atbildību un darbu apgrūtinošos apstākļos (darbi augstumā)

• Summas, no kādām aprēķināti nodokļi katram darba veidam, ir redzamas kopsavilkuma tabulā:

— no darbu algas summas — Ls 956042,- aprēķināts sociālais nodoklis 26,09 %, kas kopā sastāda — Ls 249431,35,-

— no kopējās celtniecības montāžas darbu un ar būvniecību saistīto darbu izmaksām — Ls 1 819126,05,- aprēķināts pievienotās vērtības nodoklis 18 %, kas kopā sastāda — Ls 327 442,69 ,-

• Jumta remontam – restaurācijai plānotā summa parādīta kopsavilkuma tabulā

Jautājumā par jumta segumu, tad pilnībā tiks nomainīts Rīgas Doma vidusjoma dienvidu puses jumta segums. Segumu nav iespējams izmantot atkārtoti, jo to ierobežo seguma skārda sliktais saglabātības stāvoklis un jumiķa darbu tehnoloģija. Pārējās jumta plaknēs tiks veikts lokāls jumta seguma remonts.

Kultūras ministre K.Pētersone