• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 152 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2001., Nr. 56 https://www.vestnesis.lv/ta/id/6675-darbnespejas-lapu-izsniegsanas-kartiba

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.153

Darba drošības un veselības aizsardzības noteikumi, strādājot ar displeju un iekārtojot darbstaciju

Vēl šajā numurā

06.04.2001., Nr. 56

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 152

Pieņemts: 03.04.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.152

Rīgā 2001.gada 3.aprīlī (prot. Nr.14 7.§)

Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu" 9. un 12.pantu,

likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā

un arodslimībām" 19.panta pirmo daļu un Ārstniecības likuma 53.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek apliecināta personas pārejoša darbnespēja, un attiecīgo dokumentu izsniegšanas kārtību.

2. Personas pārejošas darbnespējas ekspertīzi veic ārsts, kas nodarbojas ar ārstniecību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II. Darbnespējas lapu veidi un to izsniegšanas nosacījumi

3. Darbnespējas lapu izsniedz:

3.1. sakarā ar slimību (arī arodslimību) vai traumu (arī nelaimes gadījumu darbā), kas saistīta ar darbspēju zaudēšanu;

3.2. ja nepieciešams saņemt ārstniecisku vai profilaktisku medicīnisko palīdzību;

3.3. ja nepieciešama izolācija karantīnas laikā;

3.4. ja atveseļošanās laikā pēc slimības (traumas) saskaņā ar medicīnisku atzinumu darbspēju atjaunošanai nepieciešams ārstēties rehabilitācijas iestādē;

3.5. sakarā ar stacionārā veicamu protezēšanu vai ortozēšanu;

3.6. sakarā ar stacionārā veicamu izmeklēšanu, ja ir ārstējošā ārsta norīkojums;

3.7. personai, kas kopj slimu bērnu vecumā līdz 14 gadiem;

3.8. grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.

4. Ja darbnespēja saistīta ar šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, personai par pirmajām 14 darbnespējas dienām izsniedz darbnespējas lapu A (1.pielikums).

5. Ja šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minētajos gadījumos darbnespēja turpinās ilgāk par 14 dienām, sākot ar 15.darbnespējas dienu personai izsniedz darbnespējas lapu B (2.pielikums).

6. Bezdarbniekam šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.5. un 3.6.apakšpunktā minētajos gadījumos darbnespējas lapas izsniedz saskaņā ar šo noteikumu 4. un 5.punktu.

7. Šo noteikumu 3.7. un 3.8.apakšpunktā minētajos gadījumos no pirmās darbnespējas dienas izsniedz darbnespējas lapu B. Darbnespējas lapu līdz 14 gadu veca slima bērna kopšanai izsniedz personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas vai pagasttiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ja minētā persona sakarā ar slima bērna kopšanu nevar ierasties darbā un tādējādi zaudē darbā gūstamos ienākumus.

8. Ja darbnespējīgā persona ir darba ņēmējs pie vairākiem darba devējiem, darbnespējas lapu A izsniedz vairākos eksemplāros, ņemot vērā attiecīgās personas pieprasījumu. Darbnespējas lapu B par vienu un to pašu darbnespējas periodu izsniedz tikai vienā eksemplārā.

9. Ārvalstī izsniegto darbnespēju apliecinošu dokumentu pielīdzina Latvijā izsniegtajai darbnespējas lapai, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

9.1. minētais dokuments satur informāciju, kas ļauj nepārprotami secināt, ka persona, kurai tas izsniegts, dokumentā norādītajā laikposmā bijusi darbnespējīga;

9.2. ārvalstī izsniegtajam dokumentam ir pievienots Valsts valodas likuma 10.panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā apliecināts tulkojums valsts valodā, izņemot gadījumus, kad atbilstoši Valsts valodas likuma 10.panta ceturtajai daļai dokumentus pieņem un izskata bez tulkojuma valsts valodā;

9.3. persona, kurai dokuments izsniegts, ir ievērojusi tiesību aktos un starptautiskajos līgumos noteikto kārtību attiecīgajā ārvalstī izsniegto dokumentu īstuma apliecināšanai:

9.3.1. dokuments, kas apliecina darbnespēju, ir izsniegts ārvalstī, kura ir pievienojusies 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvencijai par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasību atcelšanu un ar kuru Latvijai nav noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, un dokumenta īstums apliecināts minētās konvencijas 3.pantā noteiktajā kārtībā;

9.3.2. dokuments, kas apliecina darbnespēju, ir izsniegts ārvalstī, kura nav pievienojusies šo noteikumu 9.3.1.apakšpunktā minētajai Hāgas konvencijai un ar kuru Latvijai nav noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, un dokuments ir legalizēts Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā vai diplomātiskajā (konsulārajā) pārstāvniecībā;

9.3.3. dokuments, kas apliecina darbnespēju, ir izsniegts kādā no ārvalstīm, ar kurām Latvijai ir noslēgts līgums par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām, un dokumenta īstums apliecināts atbilstoši attiecīgā starptautiskā līguma noteikumiem.

III. Personas, kuras ir tiesīgas izsniegt un anulēt darbnespējas lapu

10. Darbnespējas lapu izsniedz ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs pēc personas personīgas apskates un izmeklēšanas, pieņemto lēmumu pamatojot medicīniskajā dokumentācijā.

11. Ja ārstējošais ārsts norīko slimnieku atveseļošanās laikā pēc slimības vai traumas ārstēties rehabilitācijas iestādē, darbnespējas lapu — iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu — par attiecīgo laikposmu izsniedz rehabilitācijas iestādes ārstējošais ārsts. Ja starp ārstēšanos ambulatori vai stacionāri un ārstēšanās kursa uzsākšanu rehabilitācijas iestādē ir bijis pārtraukums, tiek izsniegta pirmreizējā darbnespējas lapa A.

12. Darbnespējas lapu var anulēt, izdarot par to atzīmi darbnespējas lapu reģistrācijas žurnālā:

12.1. tās ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs, kurā izsniegta darbnespējas lapa, — ja darbnespējas lapa ir bojāta, izrakstīta kļūdaini vai ar vairākiem labojumiem;

12.2. tās ārstniecības iestādes vadītājs, kurā izsniegta darbnespējas lapa, — izdodot attiecīgu rīkojumu, ja saņemts Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas atzinums, ka darbnespējas lapa izsniegta nepamatoti.

IV. Laikposms, par kuru tiek izsniegta darbnespējas lapa (lapas)

13. Ārstniecības iestādes ārsts vai ārsta palīgs izsniedz darbnespējas lapu par visu darbnespējas periodu, kura laikā persona atradusies ārstniecības iestādē vai ārstniecības iestādes ārsta aprūpē. Mainoties ārstniecības iestādei, tiek izsniegta jauna darbnespējas lapa A vai B — iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājums. Jaunu darbnespējas lapu A vai B — iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu — izsniedz arī tad, ja personai, kurai darbnespējas lapa noslēgta dienu pirms vispārējās brīvdienas vai svētku dienas, atkārtota darbnespēja iestājas vispārējās brīvdienas vai svētku dienas laikā, bet jaunu darbnespējas lapu B —, ja personai konstatē arodslimību.

14. Ja pēc darbnespējas lapas A noslēgšanas darbnespēja ilgstoši turpinās, ārstējošais ārsts, ņemot vērā darbnespējīgās personas vēlēšanos, bet ne ātrāk kā pēc divām nedēļām, noslēdz esošo darbnespējas lapu B un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B — iepriekšējās darbnespējas lapas turpinājumu.

15. Ja ārstniecības iestādē ārstējas bērni vecumā līdz trim gadiem, kā arī smagi slimi bērni līdz 14 gadu vecumam, kuriem pēc ārsta atzinuma nepieciešama kopšana, un personai, kura audzina bērnu (vienam no vecākiem, vecvecākiem, audžuvecākiem, aizbildnim vai citai personai, kura saskaņā ar bāriņtiesas vai pagasttiesas lēmumu kopj un audzina bērnu), ir iespēja atrasties minētajā iestādē kopā ar bērnu, tad darbnespējas lapu izsniedz par laikposmu, kurā minētās personas atrašanās ārstniecības iestādē ir nepieciešama.

16. Ja psihiski slima persona nav savlaicīgi griezusies pēc medicīniskās palīdzības šīs slimības pastiprināšanās dēļ, tai pēc ārstu konsilija atzinuma var izsniegt darbnespējas lapu par iepriekšējo darbnespējas periodu, bet ne ilgāku par vienu nedēļu pirms dienas, kad persona griezusies pēc medicīniskās palīdzības.

17. Ja ārsts konstatē, ka ir noticis ārstēšanās režīma pārkāpums, tiek izdarīta attiecīga atzīme darbnespējas lapas A un darbnespējas lapas B ailē "Atzīmes par ārsta noteiktā režīma pārkāpšanu" un norādīts datums, kad noticis pārkāpums.

V. Atsevišķi nosacījumi darbnespējas lapu izsniegšanā sakarā ar grūtniecību un dzemdībām

18. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma gadījumā:

18.1. sākoties grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, sievietei izsniedz divas darbnespējas lapas B, no kurām pirmo (par grūtniecības atvaļinājumu) noslēdz tūlīt, bet otro (par dzemdību atvaļinājumu) — pēc dzemdībām;

18.2. darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 32.nedēļas. Ja medicīniskā aprūpe sakarā ar grūtniecību uzsākta līdz grūtniecības 12.nedēļai un izpildīti visi ārsta norādījumi, darbnespējas lapu grūtniecības atvaļinājumam izsniedz no grūtniecības 30.nedēļas;

18.3. 14 kalendāra dienas papildus dzemdību atvaļinājumam pēcdzemdību perioda sarežģījumu dēļ darbnespējas lapā iekļaujamas neatkarīgi no tā, vai sarežģījumi konstatēti ārstniecības iestādē, kurā sniegta dzemdību palīdzība, vai pēc sievietes izrakstīšanas no tās. Ja darbnespējas lapa dzemdību atvaļinājumam noslēgta, papildus dzemdību atvaļinājumam izsniedz atsevišķu darbnespējas lapu, izdarot darbnespējas lapas ailē "Pārejošas darbnespējas cēlonis" atzīmi "dzemdības";

18.4. darbnespējas lapu var izsniegt par iepriekšējo darbnespējas periodu, ja grūtniecības atvaļinājums nav noteikts, sākoties 30. vai 32.grūtniecības nedēļai (nav veikta medicīniskā aprūpe, sieviete vai viņas ģimenes locekļi slimojuši vai citos gadījumos);

18.5. sievietei, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc dzemdībām atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, ar tās ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumu, kurā sniegta dzemdību palīdzība, otro darbnespējas lapu B anulē, sastādot attiecīgu aktu, un izsniedz jaunu darbnespējas lapu B līdz darbspēju atgūšanai, izdarot darbnespējas lapas ailē "Pārejošas darbnespējas cēlonis" atzīmi "cits cēlonis".

19. Ja grūtniecība pārtraukta mākslīgi, darbnespējas lapu izsniedz šādos gadījumos:

19.1. grūtniecība pārtraukta medicīnisku iemeslu dēļ;

19.2. grūtniecības mākslīgas pārtraukšanas sarežģījumu dēļ.

VI. Darbnespējas lapas izsniedzēja pienākumi

20. Ārsts vai ārsta palīgs precīzi un salasāmi aizpilda visas darbnespējas lapā paredzētās ailes, kuras attiecas uz konkrēto darbnespējas gadījumu, izņemot darbnespējas lapas B nodaļu "Darba devēja informācija" un "Pašnodarbinātās personas informācija". Darbnespējas lapu hronoloģiskā secībā reģistrē darbnespējas lapu reģistrācijas žurnālā, ierakstot attiecīgo reģistrācijas numuru darbnespējas lapā un personas medicīniskajā dokumentācijā.

21. Darbnespējas lapu veidlapas ārstniecības iestādes un ārstniecības personas iegādājas par saviem līdzekļiem. Darbnespējīgajai personai darbnespējas lapu izsniedz bez maksas, izņemot gadījumus, ja darbnespējas lapa nozaudēta un tiek izsniegts tās dublikāts. Samaksas apmēru par dublikātu nosaka labklājības ministrs.

VII. Darba devēja un pašnodarbinātās personas pienākumi darbnespējas lapu aizpildīšanā

22. Darba devējs vai tā pilnvarota persona aizpilda darbnespējas lapas B nodaļu "Darba devēja informācija" un norāda periodu, kurā:

22.1. darbinieks nav ieradies darbā sakarā ar pārejošu darbnespēju;

22.2. darbinieks ir izmantojis ikgadējo atvaļinājumu vai atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas, ja šis atvaļinājums pilnīgi vai daļēji sakrīt ar darbnespējas lapā norādīto pārejošas darbnespējas periodu. Sniegtās ziņas darba devējs apstiprina ar parakstu un zīmogu.

23. Pašnodarbinātā persona aizpilda darbnespējas lapas B nodaļu "Pašnodarbinātās personas informācija" un norāda periodu, kurā attiecīgā persona nav ieradusies darbā sakarā ar pārejošu darbnespēju. Sniegtās ziņas minētā persona apstiprina ar savu parakstu.

VIII. Pārejošas darbnespējas ekspertīzes kontrole un sūdzību izskatīšanas kārtība

24. Pārejošas darbnespējas ekspertīzes kontroli visās ārstniecības iestādēs veic Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija.

25. Personu sūdzības sakarā ar darbnespējas lapu izsniegšanas kārtību izskata ārstniecības iestādes vadītājs un Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

IX. Noslēguma jautājumi

26. Atzīt par spēku zaudējušiem:

26.1. Ministru kabineta 1996.gada 29.oktobra noteikumus Nr.419 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība" (Latvijas Vēstnesis, 1996, 184./185.nr.; 1998, 147./149., 289./290.nr.);

26.2. Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumus Nr.182 "Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.419 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 147./149.nr.);

26.3. Ministru kabineta 1998.gada 6.oktobra noteikumus Nr.394 "Grozījums Ministru kabineta noteikumos Nr.419 "Darbnespējas lapu izsniegšanas kārtība"" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 289./290.nr.).

27. Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.maiju.

Ministru prezidenta vietā — ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Labklājības ministrs A.Požarnovs

1152.GIF (95038 BYTES)

21152.GIF (100087 BYTES)

22152.GIF (81754 BYTES)

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 1.maiju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!