Par budžeta fiskālo deficītu

Augustā Latvijas konsolidētajā kopbudžetā veidojies 1,76 miljonu latu fiskālais pārpalikums, kas samazinājis kopbudžeta fiskālo deficītu līdz 14,7 miljoniem latu.

Šā gada astoņos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta (valsts pamatbudžets + speciālie budžeti + pašvaldību budžeti) kopējie ieņēmumi ir 1,24 miljardi latu, kas ir par 105 miljoniem latu jeb 9,2% vairāk nekā pērnā gada attiecīgajā laika posmā. Kopbudžeta izdevumi janvārī — augustā bijuši 1,27 miljardi latu, valsts kopbudžeta fiskālais deficīts — tikai 14,7 miljoni latu, liecina Valsts kases oficiālais budžeta izpildes pārskats.

Pirmajā pusgadā kopbudžeta fiskālais deficīts bija tikai 3,82 miljoni latu, kas bija divpadsmit reizes mazāk, nekā bija noteikts Latvijas valdības memorandā ar Starptautisko valūtas fondu (tajā noteiktais maksimālais deficīta līmenis pusgadam bija 46 miljoni latu). Maksimālais pieļaujamais pusgada deficīta līmenis ne tuvu nav sasniegts arī astoņos mēnešos.

Augustā valsts konsolidētā kopbudžeta kopējie ieņēmumi bija 149 miljoni latu, izdevumi — 147,4 miljoni latu un veidojies fiskālais pārpalikums 1,76 miljoni latu.

Valsts budžeta fiskālais deficīts astoņos mēnešos ir bijis tikai 7,9 miljoni latu. Diemžēl pašvaldību budžeti, galvenokārt tikai galvaspilsētas Rīgas budžeta deficīts, ir palielinājis valsts kopbudžeta fiskālo deficītu divreiz vairāk nekā valsts kopumā, t. i., par 15,8 miljoniem latu.

Finansu ministrs Gundars Bērziņš par budžeta izpildi: “Patiesi labie astoņu mēnešu budžeta rādītāji papildus nupat publiskotajiem datiem par iekšzemes kopprodukta pieaugumu pirmajā pusgadā liecina par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Kā finansu ministrs esmu apmierināts ar budžeta izpildi un ceru, ka veiksmīgs būs viss gads — šogad jau ievērojami ir auguši budžeta ieņēmumi, samazinājies deficīts. Tas ir gan valsts attīstības apliecinājums, gan pierādījums Valsts ieņēmumu dienesta darba uzlabojumiem. Diemžēl joprojām ar bažām raugos uz Rīgas budžeta pusi, jo šī pilsēta lielā mērā dzīvo uz aizņemšanās rēķina.”

Augustā ir samazinājies arī valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta deficīts — sociālā budžeta ieņēmumi bijuši 42,4 miljoni latu, izdevumi — 40,4 miljoni latu, tādējādi fiskālā bilance uzlabojusies par 1,97 miljoniem latu.

Sociālās apdrošināšanas budžets janvārī — augustā šogad saņēmis 348 miljonus latu, kas ir par 8,2 miljoniem vairāk, nekā bija plānots, un par 24 miljoniem latu vairāk nekā pērn. Turklāt sociālajā budžetā pirmajos astoņos mēnešos veidojies tikai 2,7 miljonu latu liels fiskālais deficīts, kas ir desmitkārt mazāks par plānoto.

Lielākus līdzekļus, nekā plānots, gada astoņos mēnešos saņēmuši vairāki nozīmīgi valsts speciālie budžeti. Tā, piemēram, veselības speciālajā budžetā ieskaitīti 105,8 miljoni latu, kas ir par 1,4 miljoniem latu vairāk, nekā bija plānots, un par 14 miljoniem latu vairāk nekā pērnā gada pirmajos astoņos mēnešos.

Autoceļu fonds šogad jau saņēmis 47,5 miljonus latu, kas ir par nepilnu miljonu vairāk, nekā plānots, un par 12,7 miljoniem latu vairāk nekā pērn.

Finansu ministrijas preses dienests