Ar domu par valsts ilgtspējīgu attīstību

Rodžers Grovs, Pasaules bankas Centrāleiropas un Baltijas valstu direktors, savā preses konferencē pēc pirmās vizītes Latvijā, — masu mediju pārstāvjiem

Foto: A.F.I

Šā gada 6. augustā darbu sāka jaunais Pasaules bankas (PB) Viduseiropas un Baltijas valstu direktors Rodžers Grovs. Viņa pirmā vizīte Latvijā noritēja pagājušajā nedēļā, kad R. Grovs tikās ar Ministru prezidentu Andri Bērziņu, īpašu uzdevumu ministru sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Robertu Zīli un Ekonomikas ministrijas (EM) amatpersonām, kā arī piedalījās gadskārtējā starptautiskajā konferencē “Bankas un finanses Baltijā”.

Kā preses konferencē 20. septembrī atzina R. Grovs, Latvijas kā Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts attīstībai viņš uzmanīgi sekojis līdzi vairākus gadus, būdams PB Dienvideiropas valstu reģionālais direktors. Pēdējos divos trīs gados Latvija, pildot iestāšanās prasības ES, ir sasniegusi tiešām labus rezultātus. Un gatavošanās iestājai ES ir virzošais spēks ne tikai reformu īstenošanai, bet arī ekonomisko rādītāju uzlabošanai, uzskata R. Grovs.

Tiekoties ar Ministru prezidentu un EM pārstāvjiem, R. Grovs guvis apliecinājumu tam, ka Latvijas ekonomiskās attīstības rādītāji joprojām ir strauji. Viņš atzina, ka iekšzemes kopprodukta pieaugums par vairāk nekā 5% pagājušajā gadā un nepārtraukta izaugsme, kas vērojama pēdējos gados, arī uz globālās ekonomikas fona ir ļoti labs rādītājs. R. Grovs uzskata, ka valstī īstenotā fiskālā politika nodrošina ekonomisko rādītāju ilgstošu pieaugumu. Latvija spēja vēlēšanu gadā vienoties ar starptautiskajām institūcijām par valsts budžeta deficīta līmeņa samazināšanu liecina par to, ka valsts rūpējas par ilgtspējīgu attīstību.

Kā informēja R. Grovs, ar valdības pārstāvjiem viņš pārrunājis arī šopavasar apspriesto PB palīdzības stratēģiju Latvijas valstij turpmākajiem trim gadiem. Palīdzības stratēģijas ieviešanas plāna ietvaros šomēnes īstenoti divi pasākumi. Pirmkārt, 10. septembrī PB apstiprināja Programmatisko strukturālo pārkārtojuma aizdevuma otrās kārtas līdzekļu — 20 miljonu ASV dolāru — piešķiršanu Latvijai. Otrkārt, septembra sākumā veikta Veselības projekta pirmā posma izvērtēšana un tagad tiek turpināta otrā posma sagatavošana. R. Grovs atzina, ka projekta pirmā posma mērķi ir sasniegti. “Pirmajā fāzē programma fokusējās vairāk uz tādas struktūras izveidi, kas ļauj reformēt sektoru. Otrajā fāzē mēs koncentrējamies uz struktūras ieviešanas un veselības pakalpojumu sniegšanas racionalizācijas jautājumiem un uz faktiskām investīcijām,” sacīja R. Grovs. Veselības aprūpes sistēmas reformas pirmajā posmā iesaistītās puses ir vairāk rakstījušas papīrus, un tas nesniedz taustāmus rezultātus, tāpēc sabiedrība ieguvumu vēl nejūt. Sabiedrība ir gaidījusi konkrētus uzlabojumus, bet tika veikta plānošana un izstrādātas vispārējās pozīcijas. Īstenojot projekta otro posmu, šī pretruna tiks atrisināta, uzskata R. Grovs.

PB Latvijas biroja vadītāja Inguna Dobrāja piebilda, ka, īstenojot ilgtermiņa reformas, to sākumposms allaž prasa ļoti ilgu laiku. Lai kā tas kādam nepatiktu, nauda ir jāiegulda pētījumos, lai noskaidrotu, kā optimāli reformēt sistēmu un kāds būtu labākais apmaksas modelis. Viņa atgādināja, ka līdzīgi bijis arī ar pensiju reformu — tā tika sākta 1995. gadā, bet rezultāti jūtami tikai tagad, kad sistēma ir stabilizējusies. Nopietnu reformu īstenošanai ir vajadzīgs laiks. Grūti prognozēt, cik ilgā laikā tiks īstenota veselības reforma, bet ir ļoti svarīgi ielikt pareizus pamatus, uzsvēra I. Dobrāja. Reforma tiek veikta, lai sabiedrības neapmierinātība ar veselības aprūpes sistēmu mazinātos, bet tas diemžēl nenotiek ātri.

Raksturojot PB turpmāko stratēģiju, R. Grovs atzina, ka PB ir gatava sniegt atbalstu zināšanās balstītas ekonomikas attīstībai Latvijā. EM pārstāvji iepazīstinājuši PB reģionālo direktoru ar interesantiem plāniem, kā uzlabot profesionālās un augstākās izglītības sistēmas, nostiprināt saikni starp izglītību un zinātni un veicināt inovāciju ieviešanu. “Sadarbība šajā virzienā mūs ļoti interesē, un mēs plānojam to sākt jau šinī vai nākamajā gadā — cik drīz vien iespējams,” atzina R. Grovs. Viņš norādīja, ka PB sniegs galvenokārt tehnisko palīdzību, nevis finansēs atsevišķus projektus.

Jautāts par to, kā mainīsies Latvijas un PB attiecības, kad mūsu valsts iestāsies NATO un ES, R. Grovs pastāstīja, ka par šo jautājumu bankas valde neoficiāli diskutējusi šovasar. “Mēs secinājām, ka formāli mūsu attiecības ar pašreizējām ES kandidātvalstīm pēc to iestāšanās savienībā nemainīsies. Valstu valdības arī tad varēs vērsties pie PB, lai, vadoties no interesēm vai vajadzībām, pretendētu uz PB tehnisko palīdzību, kā arī uz bankas resursiem. Tomēr iestāšanās ES sekmēs straujāku ekonomisko izaugsmi šajās valstīs un tām būs pieejami dažādi resursi. Laika gaitā valstu līdzšinējais — aizņēmēja — statuss Pasaules bankā mainīsies,” sacīja R. Grovs. ES dalībvalsts statuss tieši neietekmēs attiecības starp Latviju un PB, bet, tā kā valstī uzlabosies ekonomiskā situācija, tās galu galā mainīsies.

Novērtējis līdzšinējo PB sadarbību ar Latviju kā auglīgu, R. Grovs pauda cerību, ka labas partnerattiecības izveidosies arī ar nākamo valdību.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore