Par sabiedrības un vides līdzsvaru
Atzinība Latvijas dabaszinātniekiem
Latvijas Zinātņu akadēmija, SIA “Itera Latvija” un Latvijas Izglītības fonda mērķprogramma vakar, 24. septembrī, LZA pasniedza 2002. gada balvas un stipendijas.
Kā sirsnīgos ievadvārdos ceremonijas atklāšanā atzīmēja LZA prezidents profesors Jānis Stradiņš, šāds pasākums notiek jau otru reizi un šoreiz šī atzinība ir domāta kā līdzsvarotas attīstības balva par vides pētījumiem un vides sakopšanu — ģeogrāfijā un daiļdārzniecībā. Cilvēks savā attīstībā bieži vien attīsta ekonomiku, bet dažreiz tas degradē vidi, uzsvēra J.Stradiņš. Pēdējā gadu tūkstotī tas notiek visai strauji. Septembrī Johannesburgā beidzās pasaules valstu vadītāju sammits par vides jautājumiem, diskusija par ekonomikas un vides attiecībām. Tām ir jābūt līdzsvarotām, jākalpo vides saglabāšanai. Mēs šovasar pārdzīvojām viskarstāko vasaru, citur Eiropā bija plūdi, un mēs sakām, ka tā ir cilvēku iejaukšanās pasaules procesos. Katram jācenšas kaut ko saglabāt, secināja J.Stradiņš. Rihards Kondratovičs mums ir devis veselu rododendru dārzu, kurš mūs ik pavasari krāšņi priecē Babītē, un pat kanālmalas gulbis Jānis pieiet pie rododendru stādījuma.
Savukārt Guntis Eberhards ir izpētījis mūsu upju un jūras krastu problēmas. Šodien mēs viņus godinām un sakām paldies sponsoriem, — savu uzrunu beidza J.Stradiņš.
SIA “Itera Latvija” prezidents Juris Savickis atzina, ka uzņēmēji domā, kā samazināt vides piesārņojumu, un izteica prieku par diviem ievērojamiem zinātniekiem, kas tik daudz darījuši Latvijas labā. Visus klātesošos ļoti iepriecināja “Itera Latvija” prezidenta vārdi:” Ja mums klāsies labi, mēs turpināsim šo praksi.”
LZA ģenerālsekretārs akadēmiķis Raimonds Valters iepazīstināja ar abiem laureātiem, kuri saņēma piemiņas medaļas, stipendijas, daudz ziedu un labu vārdu.
LZA akadēmiķis Dr. habil. biol. Rihards Kondratovičs to ieguvis par izcilu veikumu rododendru introdukcijā un selekcijā un darbu daiļdārzniecības attīstīšanā Latvijā.
R. Kondratovičs ir vairāk nekā 400 publikāciju, t.sk. piecu monogrāfiju, autors. Būdams ilggadējs profesors LU Bioloģijas fakultātē, viņš studentiem lasīja akadēmiskos kursus “Augu anatomija”, “Augu izturības fizioloģija ar imunitātes pamatiem”, “Augu introdukcija un selekcija”, “Izvēlētas nodaļas no augu fizioloģijas pamatkursa”, vadīja bakalauru, maģistru un promociju darbus.
1957. gadā uzsācis zinātnisko darbu par rododendru introdukciju un selekciju Latvijā, 1980. gadā viņš organizēja un izveidoja LU mācību un pētniecības darbu bāzi — rododendru selekcijas un izmēģinājumu audzētavu “Babīte”. Tā ir lielākā šāda veida audzētava Baltijas valstīs. R. Kondratovičs ir izveidojis vairākus simtus perspektīvu brīvdabas rododendru hibrīdu. Valsts šķirņu pārbaudes komisija ir reģistrējusi 35 viņa izveidotās jaunās brīvdabas rododendru un 16 siltumnīcu acāliju (Simsa rododendru) šķirnes. R. Kondratovičs ir Valsts prēmijas laureāts, Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, daudzu zinātnisko biedrību loceklis.
Daudz darījis savu ideju popularizācijā, veicinot daiļdārzniecības attīstību un vides sakārtotību Latvijā. Visus apbalvošanas ceremonijā klātesošos priecēja krāšņā “Rododendru Avīze”.
Foto: Māris
Kaparkalējs,“LV” |
“Turklāt viņš ir laimīgs cilvēks, jo viņa dēls un meita turpina tēva iesākto darbu rododendru selekcijā,” piebilda R. Valters.
LZA korespondētājloceklis Dr. habil. ģeogr. Guntis Eberhards saņēma balvu par mūža ieguldījumu ģeogrāfijas un ģeoloģijas attīstībā un Latvijas dabas izpētē.
Ilggadējais LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes dekāns profesors G. Eberhards ilgāk nekā 40 gadus veicis zinātnisko un pedagoģisko darbu, sagatavojot Latvijai kvalificētus jaunos ģeogrāfus, ģeologus un vides pētniekus. Viņa zinātniskās intereses saistītas ar Gaujas un Daugavas baseinu ģeoloģiskās uzbūves pētniecību, Latvijas jūras krasta morfoloģiju, ar mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem klimata izmaiņu ietekmē, ar krasta procesu monitoringu. Sadarbībā ar Latvijas arheologiem profesors G. Eberhards veicis Latvijas senāko akmens laikmeta apdzīvoto vietu ģeoloģiski morfoloģisko izpēti. Viņa kontā ir arī lietišķie pētījumi par mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem un riskiem. Pētījumu rezultāti apkopoti monogrāfijās.
Profesors publicējis ap 200 zinātnisku un 800 populārzinātnisku rakstu, lasījis 16 akadēmiskos kursus ģeogrāfijā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, vides monitoringā.
Mūsdienās profesora darbība vērsta uz tādu ģeoloģisko procesu izpēti, kuri tieši ietekmē mūsu dzīvi, — karsta parādības, globālās sasilšanas ietekmes novērtējums. Šajās jomās G. Eberhards ir atzīts eksperts pasaules mērogā.
G. Eberharda darba rezultātā ir attīstīta jauna izpratne par procesu raksturu dabas vidē un veicināta sabiedrības apziņas attīstība ar domu par vides aizsardzības nepieciešamību.
Kā ikvienā atskata brīdī uz labi padarītu darbu, arī 24. septembrī LZA pasākumā skanēja pateicības vārdi, labas veselības vēlējumi. Ir vērojama ideju un darba pārmantotība. Tas deva prieku un gandarījumu visiem klātesošajiem. Latvijas zinātnei bija svētki. Savas aizvadītās dzimšanas dienas ziedus saņēma arī “Itera Latvija” prezidents Juris Savickis. Pateicībā par atsaucīgāko sponsoru līdzdalību zinātnes sasniegumu izpratnē arvien vairāk gribas saskatīt to laiku, kad tāda parādība kļūs vispārēja un stabila. Ja tiešām vēlamies būt zināšanās balstīta sabiedrība.
Dr. hist. Ilga Tālberga — “Latvijas Vēstnesim”