Narkoloģiskās ārstniecības iestādes ir ambulatorās narkoloģiskās ārstniecības iestādes, ārstniecības iestāžu narkoloģiskās nodaļas un stacionārās narkoloģiskās ārstniecības iestādes neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības.

Ja notiesātajam saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta septīto daļu ir tiesas uzlikts pienākums ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, tā izpildi nodrošina šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Anonīma slimnieku ārstēšana narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs ir aizliegta.

Narkoloģiskās slimības diagnozi slimniekam nosaka sertificēts narkologs. Narkoloģiskā ārstniecības iestāde ir tiesīga slimnieka aprūpē iesaistīt psihologu, psihoterapeitu, sociālo darbinieku, vidējo un jaunāko medicīnisko personālu, pedagogu, sporta darbinieku un medicīniskās rehabilitācijas speciālistu, kā arī citus speciālistus, ja tas paredzēts ārstniecības līgumā.

Narkoloģiskajā ārstniecības iestādē slimnieku ārstē, pamatojoties uz ārstniecības līgumu, kas noslēgts starp slimnieku un narkoloģiskās ārstniecības iestādi. Ārstniecības līgumu noformē rakstiski atbilstoši šiem noteikumiem un Civillikumā noteiktajām prasībām. Ārstniecības līgumā norāda šādas ziņas: slimnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta; narkoloģiskās ārstniecības iestādes nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs; slimnieka ārstēšanas nosacījumi; slimnieka tiesības un pienākumi; narkoloģiskās ārstniecības iestādes tiesības un pienākumi, arī konfidencialitātes nodrošināšanas pienākums; maksa par līgumā paredzētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar narkoloģiskās ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi, kā arī samaksas termiņš; strīdu izskatīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas kārtība; līguma darbības termiņš; līguma izbeigšanas nosacījumi.

Ārstniecības līgumus uzskaita un narkoloģiskajā ārstniecības iestādē glabā gadu pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas. Kārtību, kādā narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs uzskaita un glabā ārstniecības līgumus, kā arī garantē konfidencialitāti, nosaka attiecīgo iestāžu iekšējās kārtības noteikumos, kas izstrādāti atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumā, šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

Slimniekam ir šādas tiesības: veselības aprūpes sistēmas ietvaros brīvi izvēlēties narkoloģiskās palīdzības veidu un narkoloģisko ārstniecības iestādi; lemt par piedāvātās narkoloģiskās palīdzības pieņemšanu vai noraidīšanu, izņemot gadījumus, ja slimnieks atrodas smagā alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu intoksikācijā un ir apdraudēta viņa dzīvība vai viņam ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ viņš ar savu rīcību apdraud sevi, savus tuviniekus vai citas personas; tikt ārstētam ar atbilstošiem līdzekļiem, balstoties uz humānisma, cieņas un profesionalitātes principiem, kā arī ievērojot konfidencialitāti; saņemt ārstniecības pakalpojumus, kas ietilpst valsts garantētajā veselības aprūpes pakalpojumu minimumā; gūt informāciju par veselības stāvokli, iespējamiem alternatīviem veselības aprūpes veidiem un veselības stāvokļa prognozi; iesniegt sūdzības par saņemto narkoloģisko palīdzību un, ja tās ir pamatotas, saņemt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; pēc ārstniecības kursa pabeigšanas saņemt izziņu no narkoloģiskās ārstniecības iestādes.

Slimniekam ir šādi pienākumi: ar cieņu izturēties pret citu slimnieku tiesībām; precīzi ievērot ārsta norādījumus ārstniecības kursa laikā un veidojot atturības motivāciju; saņemot narkoloģisko palīdzību, ievērot ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumus; segt izdevumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar narkoloģiskās palīdzības sniegšanu, ja tie neietilpst valsts garantētajā veselības aprūpes pakalpojumu minimumā.

Lai nodrošinātu slimnieku pēctecīgu ārstēšanu un motivētu viņus turpmākai ārstēšanai, kas samazina recidīvus, narkoloģiskās ārstniecības iestādes veic slimnieku uzskaiti un dinamisko novērošanu.

Veicot slimnieku uzskaiti, attiecīgajā sarakstā iekļauj: slimniekus, kuri ir pārcietuši alkohola vai intoksikācijas psihozes; slimniekus ar alkohola atkarību, kas radījusi sociālas un bioloģiskas sekas; nepilngadīgos alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietotājus; narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimniekus. Slēdzot ārstniecības līgumu, slimniekus informē par uzskaiti. Ziņas par uzskaitē esošajiem slimniekiem sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ja personai ir noteikta diagnoze, kas saistīta ar atkarības vielu lietošanu, viņu profilaktiski novēro.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā ārvalstu fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par precēm, kuras tiek izvestas no Latvijas Republikas, licences izsniegšanas kārtība un kārtība, kādā licencētais uzņēmums un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu”, kuri nosaka šādu kārtību: ārvalstu fiziskajām personām atmaksā samaksāto pievienotās vērtības nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuras tiek izvestas no Latvijas Republikas; Finansu ministrija izsniedz licenci pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai ārvalstu fiziskajām personām; uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņēmis licenci, un mazumtirdzniecības uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) vai tā filiāle, kurā ārvalstu fiziskajām personām var noformēt īpaša parauga čeku par iegādātajām precēm, norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu. Pievienotās vērtības nodokli par Latvijas Republikā iegādātajām precēm saskaņā ar šiem noteikumiem atmaksā, ja ārvalstu fiziskās personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu lidostas, ostas vai autoceļu robežkontroles punktos.

Noteikts, ka Finansu ministrija izsniedz licenci konkursa kārtībā. Licencēšanas komisija pēc konkursa rezultātu izvērtēšanas pieņem lēmumu par licences piešķiršanu. Licenci izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem. Licencētajam uzņēmumam nav tiesību nodot licenci citai personai. Noteikts, ka Finansu ministrijai ir tiesības pagarināt licences darbības termiņu un pārreģistrēt licenci uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus. Licencēšanas komisija pēc licencētā uzņēmuma darbības rezultātu izvērtēšanas pieņem lēmumu par licences pārreģistrēšanu.

Lai piedalītos konkursā par licences iegūšanu, uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) iesniedz Finansu ministrijā rakstisku iesniegumu. Iesniegumam pievieno: notariāli apliecinātu uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas apliecības kopiju un statūtu kopiju; Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kas apliecina, ka uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) nav nodokļu parādu un citu valsts vai pašvaldību budžetā ieskaitāmo obligāto maksājumu parādu; nolikuma projektu, kas reglamentē uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) un veikalu darbību. Nolikuma projektā norāda šādu informāciju: veikali, kuros paredzēts organizēt ārvalstu fizisko personu apkalpošanu tā, lai samaksāto pievienotās vērtības nodokli varētu atmaksāt uz valsts robežas; kārtība, kādā veikalos paredzēts organizēt ārvalstu fizisko personu apkalpošanu; atmaksājamā pievienotās vērtības nodokļa apmērs. Tas nedrīkst būt mazāks par 12 procentiem no iegādāto preču vērtības (ja precēm piemērota pievienotās vērtības nodokļa 18 procentu likme) vai mazāks par sešiem procentiem (ja precēm piemērota pievienotās vērtības nodokļa deviņu procentu likme); īpaša parauga čeku, kuru paredzēts aizpildīt veikalā un izsniegt ārvalsts fiziskajai personai, kura iegādājas preces; īpaša preču iesaiņojuma paraugu, lai nodrošinātu iespēju uz valsts robežas identificēt veikalā iegādātās preces.

Licencētais uzņēmums divu nedēļu laikā informē Finansu ministriju, ja ir izdarīti grozījumi licencēta uzņēmuma statūtos vai nolikumā, mainīts atmaksājama pievienotās vērtības nodokļa apmērs, īpaša parauga čeka noformējums vai iegādāto preču īpaša iesaiņojuma veids.

Lai pārreģistrētu licenci, licencētais uzņēmums ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms licences darbības termiņa beigām iesniedz Finansu ministrijā rakstisku iesniegumu. Iesniegumam pievieno: notariāli apliecinātu statūtu kopiju (ja statūtos ir izdarīti grozījumi); Valsts ieņēmumu dienesta apliecinājumu, ka licencētajam uzņēmumam nav nodokļu parādu un citu valsts vai pašvaldību budžetā ieskaitāmo obligāto maksājumu parādu; veikalu sarakstu; šajos noteikumos minēto informāciju licences darbības laikā (par katru gadu atsevišķi).

Noteikts, ja licencētais uzņēmums nav iesniedzis rakstisku iesniegumu par licences pārreģistrēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem, Finansu ministrija trīs mēnešus pirms licences darbības termiņa beigām izsludina jaunu konkursu.

Finansu ministrijai, pamatojoties uz licencēšanas komisijas lēmumu, ir tiesības anulēt izsniegto licenci, ja licencētais uzņēmums: ir pasludināts par maksātnespējīgu vai tiek likvidēts; nepilda saistības ar valsts budžetu; nav sniedzis šo noteikumu 25.punktā minēto informāciju vai ir sniedzis nepatiesu informāciju; neievēro licencē, šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos minētos nosacījumus; ir iesniedzis Finansu ministrijā lūgumu anulēt licenci.

Ja licencētais uzņēmums ir iesniedzis lūgumu anulēt licenci sakarā ar licencē norādītās darbības izbeigšanu, tas turpina atmaksāt pievienotās vērtības nodokli līdz cita licencētā uzņēmuma darbības sākšanai. Licenci anulē vienlaikus ar licences izsniegšanu citam uzņēmumam.

Ja ārvalsts fiziskā persona vienā dienā tajā pašā veikalā ir iegādājusies preces, kuru kopējā vērtība (bez pievienotās vērtības nodokļa) pārsniedz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” 7.panta ceturtajā daļā noteikto summu, un uzrādījusi ārvalstīs izdotu Latvijas Republikā atzītu ceļošanas dokumentu, kas apliecina, ka šīs personas pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republikā, veikala pārstāvis noformē īpaša parauga čeku (divos eksemplāros) un apliecina to ar parakstu un zīmogu.

Īpaša parauga čekā norāda: veikala nosaukumu, adresi un reģistrācijas numuru Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā; ārvalsts fiziskās personas vārdu, uzvārdu, ceļošanas dokumenta numuru, rezidences valsti un adresi; iegādāto preču nosaukumu un vērtību (bez pievienotās vērtības nodokļa); pievienotās vērtības nodokļa likmi; samaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu; aprēķināto atmaksājamo pievienotās vērtības nodokļa summu; aizpildīšanas datumu.

Iegādājoties veikalā preces, ārvalsts fiziskā persona samaksā preču vērtību (kopā ar pievienotās vērtības nodokli), paraksta noformēto īpaša parauga čeku un saņem tā pirmo eksemplāru kopā ar preču pavadzīmēm–rēķiniem vai elektronisko kases aparātu čekiem, kas apliecina preču iegādi. Īpaša parauga čeka otrais eksemplārs paliek veikala rīcībā.

Izvedot Latvijas Republikā iegādātās preces, ārvalsts fiziskā persona uzrāda lidostas, ostas vai autoceļu robežkontroles punkta muitas ierēdnim ceļošanas dokumentu un minētās preces īpašā iesaiņojumā kopā ar veikalā aizpildīto īpaša parauga čeku.  Robežkontroles punkta muitas ierēdnis pārliecinās, ka preces atrodas īpašā iesaiņojumā, un apzīmogo čeku, apliecinot, ka preces tiek izvestas no Latvijas Republikas. Muitas ierēdnim ir tiesības pārbaudīt preču atbilstību īpaša parauga čekā norādītajām precēm. Apzīmogoto īpaša parauga čeku kopā ar nodokļa rēķiniem un ceļošanas dokumentu ārvalsts fiziskā persona uzrāda licencētā uzņēmuma pārstāvim, kurš darbojas lidostā, ostā vai autoceļu robežkontroles punktā speciāli šim nolūkam paredzētā vietā. Licencētā uzņēmuma pārstāvis pārbauda veikalā aprēķināto atmaksājamo pievienotās vērtības nodokļa summu, koriģē to, ja aprēķinos ir pieļauta kļūda, un atmaksā minēto nodokļa summu ārvalsts fiziskajai personai. Īpašā parauga čeks kopā ar nodokļa rēķiniem paliek licencētā uzņēmuma rīcībā.

Noteikts, ja pievienotās vērtības nodoklis nav atmaksāts lidostas, ostas vai autoceļu robežkontroles punktā, ārvalsts fiziskā persona apzīmogoto īpaša parauga čeku licencētajam uzņēmumam var nosūtīt pa pastu.

Pievienotās vērtības nodokli neatmaksā, ja: īpaša parauga čeks nav aizpildīts pareizi; īpaša parauga čeks nav apzīmogots robežkontroles punktā; uzrādītās preces neatbilst īpaša parauga čekā norādītajām precēm; uzrādītās preces ir lietotas; ārvalsts fiziskā persona pieprasa atmaksāt pievienotās vērtības nodokli vēlāk nekā trīs mēnešus pēc īpaša parauga čeka aizpildīšanas; pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanu pieprasa cita fiziskā persona, nevis tā ārvalsts fiziskā persona, kura norādīta īpaša parauga čekā.

Noteikts, ka pievienotās vērtības nodokļa summu, kas taksācijas periodā iekasēta no ārvalstu fiziskajām personām, veikals iemaksā valsts budžetā likumā “Par pievienotās vērtības nodokli” noteiktajā kārtībā.

Licencētais uzņēmums reizi mēnesī izraksta veikalam rēķinu par kopējo pievienotās vērtības nodokļa summu, kuru ārvalstu fiziskās personas ir samaksājušas, iegādājoties preces veikalā un kura norādīta apzīmogotajos īpaša parauga čekos, kuri no šīm personām saņemti robežkontroles punktos. Minēto rēķinu licencētais uzņēmums veikalam nosūta kopā ar katra īpaša parauga čeka pirmo eksemplāru. Veikals reizi mēnesī atmaksā licencētajam uzņēmumam rēķinā norādīto pievienotās vērtības nodokļa summu. Veikalam ir tiesības taksācijas periodā samazināt valsts budžetā maksājamo nodokļa summu par licencētajam uzņēmumam atmaksāto pievienotās vērtības nodokļa summu.

Licencētais uzņēmums veic atmaksātā pievienotās vērtības nodokļa uzskaiti par katru kalendāra mēnesi un līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam rakstiski iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē, kurā tas reģistrēts kā nodokļu maksātājs, šādu informāciju: uz konkrētām ārvalstīm izvesto preču vērtība atbilstoši īpaša parauga čekiem; pievienotās vērtības nodokļa summa, kas saņemta no konkrētiem veikaliem; atmaksātā pievienotās vērtības nodokļa summa.

Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde rakstiski informē Finansu ministriju, ja licencētais uzņēmums divu mēnešu laikā: nav sniedzis informāciju saskaņā ar šiem noteikumiem vai ir sniedzis nepatiesu informāciju; licencētajam uzņēmumam ir nodokļu parādi vai citi valsts vai pašvaldību budžetā ieskaitāmo obligāto maksājumu parādi.

Atzīti par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001. gada 22. maija noteikumi Nr.213 “Kārtība, kādā ārvalstu fiziskajām personām atmaksājams pievienotās vērtības nodoklis par precēm, kuras tiek izvestas no Latvijas Republikas, un par Latvijas Republikā saņemtajiem izmitināšanas pakalpojumiem viesu mītnēs”.

Licencētais uzņēmums turpina atmaksāt pievienotās vērtības nodokli par 2002. gadā Latvijas Republikā saņemtajiem izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs, ja ārvalsts fiziskā persona pieprasa nodokļa atmaksu trīs mēnešu laikā pēc īpaša parauga čeka aizpildīšanas.

Noteikts, ka noteikumi stājas spēkā ar 2003.gada 1.janvāri.

Akceptēts rīkojums “Par Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmes apstiprināšanu”, kurš paredz saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmi.

Augstākās izglītības iestāde “Rīgas Aeronavigācijas institūts” ir akciju sabiedrība “Rīgas Aeronavigācijas institūts”, kas dibināta uz civilās aviācijas Rīgas augstākās aeronavigācijas skolas bāzes saskaņā ar Ministru padomes 1992. gada 23. aprīļa lēmumu Nr.146 un Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 1992. gada 4. maija rīkojumu Nr.36 un 1992. gada 13. augusta rīkojumu Nr.95.

Augstskola reģistrēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā ar reģistrācijas Nr.3343801470. Augstskolai 2001. gada 12. martā izsniegta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditācijas lapa Nr. 019 par tiesībām īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās izglītības padomes 2001. gada 8. marta lēmumu.

Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversme pieņemta konventa sapulcē 2001. gada 22. jūnijā.

Augstskolas darbības mērķis ir studijās un zinātniskās pētniecības darbībā sniegt augstāko akadēmisko un profesionālo tehnisko un ekonomisko izglītību. Studijas notiek akadēmiskās un profesionāli orientētās studiju programmās un tiek veikti praktiski izmantojami zinātniskie pētījumi. Pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos un augstskolasizdevumos. Augstskolā var būt promociju padome un darboties doktorantūra.

Augstskolas uzdevumi ir: sagatavot starptautiska līmeņa aviācijas un citu tautsaimniecības nozaru speciālistus ar augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju; nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību; organizēt tālākizglītību, lai paaugstinātu kvalifikāciju aviācijas un citu nozaru speciālistiem; studiju un apmācību organizācija un realizācija (pilna un nepilna laika studijas) specialitātēs atbilstoši augstskolas profilam, kurām ir valsts, juridisko un fizisko personu pasūtījumi; zinātnisko pētījumu veikšana un projektu izstrāde, kas veicinātu nozares ekonomikas un tehnoloģijas attīstību, nodrošinātu augstskolas pedagoģisko darbinieku kompetences padziļināšanu un mācību procesa kvalitātes paaugstināšanu; augstākas kvalifikācijas zinātniski pedagoģisko kadru sagatavošana, augstskolas un citu mācību iestāžu pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšana; augstskolas mācību materiālās bāzes attīstīšana, ražošanas organizācija ar nolūku nodrošināt mācību procesu, zinātniski pētnieciskos darbus, kā arī augstskolas ekonomiskās attīstības un kultūrizglītības vajadzības; augstskolas pētnieciskā darba, tehnoloģiskās projektēšanas, mācību metodiskā darba un informācijas uzkrāšanas rezultātu popularizēšana un izplatīšana; sadarbība ar citām Latvijas Republikas un ārzemju mācību iestādēm, organizācijām un ražošanas uzņēmumiem augstskolas darbības profilā; izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, nodrošināt mācību materiālo bāzi, izstrādāt mācību metodiskos materiālus un komplektēt bibliotēku, kas studējošiem dod iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši nozares zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām; nodrošināt tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolas.

Studijas un mācības augstskolā veic saskaņā ar organizāciju, juridisku vai privātpersonu pasūtījumiem un līgumiem. Augstskola atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem patstāvīgi nosaka: studiju saturu un formas atbilstoši Latvijas Republikas likumiem par augstskolu, izglītību un par profesionālo izglītību; zinātniskā darba pamatvirzienus; savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darba apmaksas atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajām; savus iekšējās kārtības noteikumus.

Akceptēts rīkojums “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”, kurš paredz saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 15.februāra noteikumiem Nr.62 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā” piešķirt naudas balvu — 12 500 latu — Latvijas Volejbola federācijas junioru valsts izlases komandai par piedalīšanos Eiropas čempionāta finālsacensībās, lai veicinātu šī sporta veida un jaunatnes sporta programmu attīstību.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos Nr.165 “Noteikumi par spiedieniekārtām un to kompleksiem””.

Ministru kabineta noteikumi ir papildināti un precizēti, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Padomes 1997.gada 29.maija Direktīvas 97/23/EC prasībām un paātrinātu Latvijas un Eiropas Savienības protokola par atbilstības novērtēšanu (PECA) slēgšanu.

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 14.novembra noteikumos Nr.397 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

Grozījumi noteikumos izstrādāti, lai nodrošinātu: sociālās apdrošināšanas pakalpojumu (bezdarbnieka pabalsta, maternitātes pabalsta) piešķiršanu pēc Darba likuma spēkā stāšanās, kas neparedz darba grāmatiņas, kurās darba devējs veica ierakstus par darba ņēmēju pieņemšanu un atbrīvošanu no darba, t.i., ziņas, kas ir būtiskas sociālās apdrošināšanas pakalpojumu piešķiršanā un līdz šim tika atzīmētas darba grāmatiņās, būs jāatzīmē attiecīgā ziņojumā; 2002.gada 6.jūnijā Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izpildi attiecībā uz pašnodarbināto loka paplašināšanu ar individuālajiem komersantiem atbilstoši Komerclikumam; 2002.gada 6.jūnijā Saeimā pieņemtā likuma “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” izpildi attiecībā uz darba ņēmēju, pašnodarbināto un iekšzemes darba ņēmēju pie darba devēja ārvalstnieka, kuri ir I vai II grupas invalīdi, pakļaušanu invaliditātes apdrošināšanai no 2003.gada 1.janvāra.

Akceptēts rīkojums “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 222 pilsonības pretendenti, t.sk. 38 viņu nepilngadīgie bērni.

Akceptēti noteikumi “Kārtība, kādā veicamas darbības ar kodolmateriāliem, ar tiem saistītajiem materiāliem un aprīkojumu”, kuri nosaka kārtību, kādā veicamas darbības ar kodolmateriāliem, ar tiem saistītajiem materiāliem un aprīkojumu, kā arī kodolmateriālu, ar to saistīto materiālu un aprīkojuma uzskaites un kontroles sistēmas uzturēšanas kārtību.

Lai nodrošinātu efektīvu kodolmateriālu valsts uzskaiti un kontroli un nepieļautu kodolmateriālu nesankcionētu izmantošanu, piemēro garantijas — pasākumus un saistības atbilstoši 1968.gada 1.jūlija Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās atomenerģijas aģentūras 1993.gada 21.decembra Nolīgumam par garantiju piemērošanu saskaņā ar Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu un tā 2001.gada 12.jūlija papildu protokolam.

Garantijas nepiemēro kodolmateriālam rūdas ieguves vai pārstrādes procesā.

Operators iesniedz Radiācijas drošības centrā pieprasījumu par garantiju piemērošanas izbeigšanu kodolmateriālam šādos gadījumos: ja kodolmateriāls izlietots vai tā koncentrācija samazinājusies tiktāl, ka tas vairs nav izmantojams darbībām, kuras saistītas ar kodolenerģiju un uz kurām attiecas garantijas, vai tas kļuvis praktiski nereģenerējams; ja garantijām pakļautais kodolmateriāls tiek izvests no Latvijas un saņēmēja valsts uzņēmusies atbildību par kodolmateriālu; garantijām pakļauto kodolmateriālu izmanto darbībās, kas nav saistītas ar kodolenerģiju, un tas nav reģenerējams.

Operators var iesniegt centrā pieprasījumu par kodolmateriāla atbrīvošanu no garantiju piemērošanas, ja attiecīgais kodolmateriāls netiek apstrādāts vai glabāts kopā ar kodolmateriālu, kas ir pakļauts garantijām, un attiecīgais kodolmateriāls ir: speciālais skaldmateriāls, kuru izmanto kā mērinstrumenta jutības sastāvdaļu un kura kopējais daudzums nepārsniedz vienu gramu; plutonijs, kurā plutonija 238 izotopa koncentrācija ir lielāka par 80 procentiem; reģenerējams, un to izmanto darbībās, kas nav saistītas ar kodolenerģiju.

Centrs pārbauda attiecīgajā pieprasījumā sniegto informāciju un nosūta Starptautiskajai atomenerģijas aģentūrai pieteikumu par garantiju piemērošanas izbeigšanu kodolmateriālam vai par kodolmateriāla atbrīvošanu no garantiju piemērošanas. Pēc Starptautiskās atomenerģijas aģentūras lēmuma saņemšanas centrs paziņo to operatoram.

Kodolmateriāliem ir šādas kategorijas: izejmateriāls — radioaktīvais materiāls, kas satur urānu ar dabā esošo izotopu maisījumu vai vājinātu urānu, vai toriju metāla, sakausējuma, ķīmiskā savienojuma vai koncentrāta veidā; speciālais skaldmateriāls — radioaktīvais materiāls, kas satur plutoniju, kurā plutonija 238 izotopa koncentrācija nepārsniedz 80 masas procentus, urānu 233, ar urānu 233 vai urānu 235 bagātinātu urānu (urāns, kas satur izotopu 235 vai 233, vai abus minētos izotopus tādā apjomā, lai to masas summas attiecība pret izotopa urāna 238 masu būtu lielāka nekā izotopa urāna 235 masas attiecība pret izotopa urāna 238 masu dabiskajā urānā) un jebkuru materiālu, kas satur vienu vai vairākus minētos izotopus.

Kodolmateriālu speciālā mērvienība — efektīvais kilograms — ir: plutonijam — masa kilogramos; urānam, kura bagātinājums ir 0,01 (1 %) un lielāks, — masas (kilogramos) reizinājums ar urāna bagātinājumu kvadrātā; urānam, kura bagātinājums ir mazāks par 0,01 (1 %), bet lielāks par 0,005 (0,5%) — masas (kilogramos) reizinājums ar 0,0001; vājinātam urānam, kura bagātinājums ir 0,005 (0,5%) un mazāks, — masas (kilogramos) reizinājums ar 0,00005; torijam — masas (kilogramos) reizinājums ar 0,00005.

Kodolmateriālu, ar tiem saistīto materiālu un aprīkojuma uzskaites sistēma ietver: paziņojumus; darbības programmu; uzskaites ierakstus un ekspluatācijas ierakstus; uzskaites ziņojumus.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments