“Sadarbojoties vesela rinda likumu ir labāki”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 24. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Jānis Krēvics

— Labdien, prezidentes kundze! Ir atlikušas 11 dienas līdz Saeimas vēlēšanām, tādēļ pašā sākumā vēlētos lūgt jūs atskatīties uz šīs Saeimas darbu. Jāpiemin, ka šī Saeima arī iecēla jūs par prezidenti, tātad — kā vērtējat šīs Saeimas darbu?

Vaira Vīķe–Freiberga: — Šai Saeimai ir bijis ļoti smags uzdevums — būt ļoti aktīvai likumdošanas jomā, un man šķiet, ka viņiem tas ir bijis jādara varbūt smagākā un paātrinātākā tempā nekā līdz šim Latvijas vēsturē. Tā ir bijis kopš mūsu uzaicināšanas Helsinku sammitā, ir notikusi ārkārtīgi intensīva saskaņošanās ar Eiropas Savienības likumdošanu, arī sakarā ar mūsu kandidatūru NATO ir bijušas nepieciešamas zināmas likumdošanas maiņas. Saeima, man šķiet, ir strādājusi ļoti čakli, ļoti atbildīgi, un man kā prezidentei nav būtisku sūdzību par tās darbību, tieši otrādi — es vēlētos šai Saeimai pateikties par to, ko tā paveikusi, man šķiet, tas ir Latvijai solis uz priekšu.

— Diezgan daudz likumprojektu tomēr jūs atdevāt atpakaļ otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.

V.Vīķe–Freiberga: — Tas gan, tā man kā prezidentei ir Satversmē paredzēta privilēģija, un man šķiet, ka šādas rīcības rezultātā mēs beigu beigās esam nonākuši pie likumiem, kas ir labāki, nekā tie bija savā pirmajā versijā. Un te es atkal vēlētos pateikties Saeimai par tās izpratni attiecībā uz manis celtiem iebildumiem un par tās gatavību arī otrreiz caurskatīt un ņemt vērā. Tātad man šķiet, ka, kopā sadarbojoties, ir vesela rinda likumu radušies labāki, nekā citādi tie būtu bijuši.

— Tomēr kas, jūsuprāt, ir tie darbi, ko šī Saeima nav izdarījusi, vai arī — kuras ir tās sfēras, kam pārāk maz pievērsts uzmanības?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, nepadarītie darbi negulstas jau tikai uz Saeimas pleciem vien, te ļoti būtiska ir valdības un ministriju līdzdalība. Man šķiet, ka vairākas ministrijas būtu varējušas būt aktīvākas savā darbībā un savā sadarbībā ar Saeimu, un ir vairākas likumdošanas jomas, kurās es kā prezidente būtu cerējusi uz straujāku progresu, bet nu būsim pateicīgi par to, kas ir noticis, un cerēsim, ka nākamā Saeima un nākamā valdība būs pietiekami enerģiska, lai aktivizētu un dzītu uz priekšu tos jautājumus, kas prasa turpināt iedziļināšanos un risinājumus, piemēram, Kriminālprocesa likuma jaunā versija, kas mums ir ļoti nepieciešama, un rinda citu šādu pasākumu.

— Bet nosauciet konkrēti trīs jautājumus, kas jums radīja vilšanos gan Saeimas, gan valdības darbā.

V.Vīķe–Freiberga: — Ziniet, vilšanās — tas ir tāds emocionāls termins. Es uzskatu, ka man kā prezidentei nepiedien vispār tāds jēdziens kā vilšanās. Jautājums ir par to, kāda ir mūsu virzība, cik labi mēs to spējam, kā sadarboties. Piemēram, šā gada janvārī mans viedoklis un Saeimas viedoklis pilnīgi atšķīrās, bet tas nav brīdis emocionāliem uzplūdiem vai vilšanās izpausmēm, vienkārši ir jāturpina darboties tālāk, ko arī darīja valdība, ko darījām mēs visi kopā un rezultātā nonācām pie risinājuma.

— Jūs minējāt Krimināllikumu, kas ir vēl tie divi?

V.Vīķe–Freiberga: — Šis konkrētais gadījums bija par izmaiņām vēlēšanu likumā attiecībā uz apliecības pieprasījumu. Un vēl dažādos citos jautājumos mums bijis diezgan jāpiestrādā, lai nonāktu beigās pie risinājuma.

— Šīs nedēļas nogalē plānots, ka Rīgā viesosies Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Premjers Andris Bērziņš jau izteicies, ka viņš tikšoties ar Maskavas vadītāju. Bet, kamēr Lužkovs nebija pieprasījis vīzu iebraukšanai Latvijā, jūs no komentāriem atteicāties. Nupat kļuvis zināms, ka Lužkovs pieprasīs Latvijas vīzu. Tātad kāds ir jūsu komentārs, un vai jūs tiksities ar Maskavas mēru?

V.Vīķe–Freiberga: — Jā, mēs nemēdzam paziņot tādas tikšanās, kas vēl nav īsti oficiāli pieprasītas. Bet, tā kā tagad vīza ir iesniegta un lūgums uz tikšanos ir saņemts, atbilde ir pozitīva — jā, tikšanās notiks.

— Kādi ir galvenie jautājumi, par kuriem jūs vēlētos ar viņu runāt?

V.Vīķe–Freiberga: — Mums nav saskaņots nekāds jautājumu loks. Es saprotu, ka šī vizīte norit tieši ekonomiskās sadarbības zīmē, un tas ir tas akcents, kam es gatavojos šajās sarunās. Bet, protams, es kā valsts prezidente esmu gatava mūsu sarunās pievērsties jebkuram jautājumam — vai tas būtu par Latvijas vēsturi, vai par Latvijas nākotnes virzību, kas sarunu gaitā var kļūt aktuāls.

— Ko konkrēti jūs vēlētos pajautāt Lužkova kungam saistībā ar Latvijas un Krievijas attiecībām?

V.Vīķe–Freiberga: — Es domāju, tā kā šīs ir attiecības starp divām pilsētām un ar akcentu uz ekonomisko sadarbību, tad tas būs mūsu sarunu centrā.

— Samērā lielu ažiotāžu mūsu valstī sacēlusi Jāņa Jurkāna tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Īsumā tās vērtējums ir tāds — labi, ka kāds rīko šādas tikšanās, bet tā ir cieši saistīta ar Jurkāna pārstāvētās partijas priekšvēlēšanu kampaņu, tādēļ to nevar vērtēt viennozīmīgi. Lai kā arī būtu — Jurkāns, jūs un vēl Lietuvas prezidents ir vienīgie politiķi, kuri līdz šim tikušies ar Putinu. Jūsuprāt, kāpēc tik mazaktīvas attiecības augstākajā līmenī bijušas ar Latviju un tās kaimiņvalsti?

V.Vīķe–Freiberga: — Redziet, attiecībām ir vajadzīgas divas puses, un Latvija savu gatavību runāt ir izteikusi vienmēr, katrā ziņā, prezidentam Putinam stājoties amatā, šī dialoga vēlme tika izteikta, un tādā sakarā arī notika mūsu tikšanās. Pēc tam mēs abi nolēmām, ka būtu pienācis laiks aktivizēt sadarbību citos līmeņos, piemēram, mūsu starpvaldību komisijas līmenī. Tik tiešām, pēc mūsu tikšanās toreiz no Krievijas puses beidzot tika nozīmēts viņu sarunvedis, par kuru ilgu laiku mēs vispār nezinājām, kas tas tāds būtu. Bet, par nožēlu, man jāteic, ka, piemēram, tajā jomā sadarbība nav bijusi visai aktīva un visai dinamiska, bet citos laukos, paldies Dievam, ir notikušas izmaiņas un risinājumi, piemēram, muitas jautājumos, kur ir parakstīts nolīgums. Tas tomēr ir būtisks solis uz priekšu, un nav jau tā, ka nekas nenotiek.

— Tātad pēc jūsu teiktā sanāk, ka jūsu prezidentūras laikā ar Krievijas vadītāju esat tikusies tikai vienu reizi Krievijas puses dēļ.

V.Vīķe–Freiberga: — Mēs tikāmies, tā teikt, neitrālā teritorijā, lai izvairītos no tieši šo politisko interpretāciju vajadzības.

— Jānis Jurkāns pārmet, ka neviens neesot izmantojis viņa sakarus Maskavā, lai organizētu amatpersonu tikšanos, un viņš atzinis, ka pat varētu atvest uz Latviju parakstītu Latvijas un Krievijas robežlīgumu, ja kāds viņam to būtu vaicājis.

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, es domāju, ka Jurkāna kungam vispirms ar savu partiju būtu jānokļūst valdībā, jāiegūst pietiekami daudz vietu parlamentā un jāiekļūst valdībā, un tad, protams, viņam būtu visas iespējas noteikt Latvijas ārpolitiku un tālāk tajā rosīties. Pārstāvim, kas pārstāv tikai vienu opozīcijas partiju, protams, iespēja iespaidot valdības līmeņa notikumus ir visai ierobežota.

— Jūsu komentārs šai Jurkāna vizītei — vai tā ir priekšvēlēšanu akcija, vai kas tas ir?

V.Vīķe–Freiberga: — Tā jau citāda nemaz nevar būt, jo Jurkāna kungs pat nedevās komandējumā kā Saeimas pārstāvis, viņš brauca gluži privāti kā savas partijas pārstāvis.

— Latvijas Ārlietu ministrija, vienkārši runājot, saka — Latvijai vispirms ir jāiestājas Eiropas Savienībā un NATO, pēc tam mūsu valsts varēs arī uzlabot attiecības ar Krieviju. Vai, jūsuprāt, šāds ārpolitikas scenārijs ir pieņemams?

V.Vīķe–Freiberga: — Tas ir bijis vienkārši nepieciešamības radīts. Mēs jau, saprotiet, nevaram ar varu attiecības nodibināt, tas ir divpusējs process. Bet nevaram arī sēdēt ar rokām klēpī un neko nedarīt, gaidot, ka kaut kur kaut kas beidzot mainīsies. Latvija ir bijusi ļoti aktīva savā ārpolitikā.

— Bet Krievija tomēr ir šeit pat blakus.

V.Vīķe–Freiberga: — Mēs esam rosījušies tur, kur rezultāti ir iespējami, ieskaitot rosīšanos arī Krievijas virzienā, tikai tur diemžēl tie rezultāti nav bijuši tik redzami. Bet tas nenozīmē, ka Latvija neturpinās savu darbu. Jā, Krievija ir mums blakām, tā mums ir interesanta, tikai tā nu ir atgadījies, ka mūsu enerģiskā rosība uz rietumiem ir nesusi ļoti lielus rezultātus, arī mūsu gluži enerģiskā rosība uz austrumiem šādu rezultātu līdz šim nav devusi, bet cerība vēl arvien paliek.

— Runājot par citiem jautājumiem — ir izgāzies kārtējais mēģinājums atrast Korupcijas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju. Bija jau uzstādījums no augstām amatpersonām, arī no premjera, ka KNAB vadītājs jāatrod šīs Saeimas sasaukuma laikā — jūsuprāt, vai ir nepieciešams censties to izdarīt?

V.Vīķe–Freiberga: — Tas būs pagrūti tīri praktisku iemeslu dēļ. Jau spriežot pēc tās notikumu gaitas, kādu esam redzējuši līdz šim, un izprotot šī amata ļoti būtisko nozīmi korupcijas apkarošanā, tieši visas politiskās implikācijas ap šī amata ieņēmēja statusu un pagātni, saistības un simpātijas, ir ļoti svarīgi, lai mēs izvēlētos cilvēku, kas ir profesionāli kompetents, neitrāls politiskā plāksnē un kas bauda sabiedrības uzticību. Tie ir tie trīs priekšnoteikumi, kuri ir jāapmierina, un viss pārējais, ieskaitot jebkādus laika termiņus, tomēr ir tam pakārtots.

— Ja nemaldos, jauns kandidāts jau ir izvirzīts.

V.Vīķe–Freiberga: — Nu atliek tad redzēt, kā viņam veiksies salīdzinājumā ar iepriekšējiem.

— Vēl par līdzīgu tematiku. Pēc aptuveni gadu ilga darba Saeimas izmeklēšanas komisija par iespējamo amatpersonu iesaisti kontrabandā šodien gatavojas pieņemt savu galaziņojumu, un jau iepriekš komisija norādījusi uz augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu saistību ar gaļas kontrabandu. Pats dienests uz to norādījis, ka ir amorāli publiskot pirmstiesas izmeklēšanas materiālus un izmantot politisko ambīciju apmierināšanai Vjačeslava Liscova vārdu. Kā jūs vērtējat to, ka īsi pirms vēlēšanām tiek gatavota un, ļoti iespējams, tiks publiskota šāda veida informācija?

V.Vīķe–Freiberga: — Manuprāt, jebkāda informācija, kas saistās ar amatpersonu iesaistīšanos kontrabandā, ir, protams, jāuztver ārkārtīgi nopietni un jānovirza caur pareiziem kanāliem pareizā vietā. Pirmā vieta, kur tai būtu jānokļūst, ir, protams, prokuratūra. Un prokuratūrai tad ir jāveic ļoti nopietna izmeklēšana. Ja ir iebildumi pret valsts iestādēm, kā tas ir ar Valsts ieņēmumu dienestu, tad tie ir ļoti nopietni pārmetumi, tie ir jāņem ļoti nopietni, un katrā ziņā prokuratūrai tur ir jābūt absolūti iesaistītai. Bet es domāju, ka pat valdības līmenī arī varētu būt nepieciešamība izvērtēt situāciju, tāpat arī pašam parlamentam, lai arī cik to dienu vēl ir atlicis tā darbībai. Tie ir nopietni jautājumi, kam uzmanība ir jāpievērš.

— Pēc līdz šim notikušā jūsu komentārs — vai deputāti un komisijas pārstāvji to ņem nopietni?

V.Vīķe–Freiberga: — Tas ir uz viņu sirdsapziņas, to es nevaru spriest.

— Apvienība “Centrs” iesniegusi Centrālajā vēlēšanu komisijā savāktos parakstus, lai ierosinātu Satversmē izmaiņas un prezidentu turpmāk varētu ievēlēt visa tauta. Iespējams, ka šis projekts, ja tas izies cauri visām instancēm un notiks arī atkārtotā parakstu savākšana un Saeima to tomēr neatbalstīs, Vēlēšanu komisijai būs jāizsludina tautas nobalsošana. Tātad salīdzinājumā ar iepriekšējo Jura Bojāra jaunās Satversmes projektu šis jau ir reāls pieteikums tam, ka mūsu valstī turpmāk varētu būt tautas vēlēta prezidente. Kā jūs vērtējat, vai šis projekts varētu kļūt reāls?

V.Vīķe–Freiberga: — Es neesmu pareģe un neesmu arī gatava, tā sakot, derēt, cik reāli ir tādu pietiekamo parakstu skaitu savākt nākamajā fāzē, kas būtu 130 tūkstoši, plus kādi paraksti vajadzīgi. Īstenībā ir pāragri par to spriest, jāredz, kāda būs tautas reakcija un cik tos parakstus savāks, tad viss vienkārši ies savu gaitu.

— Bet jūsu komentārs — vai būtu nepieciešams šāds Satversmes grozījums, jūs jau iepriekš diezgan miglaini izteicāties par šo jautājumu, bet vairāk pozitīvi…

V.Vīķe–Freiberga: — Nebūt ne miglaini, es uzskatu, ka tas ir pilnīgi demokrātisks jautājums. Mums Satversmē ir paredzēts tautai ierosināt likumprojektos izmantot to mehānismu, kas patlaban ir aizsākts, kas patlaban tiek darīts, tur nav nekā mīklaina. Process ir aizsākts, tas turpinās, redzēsim, kā tas beigsies.

— Oktobra sākumā jūs gatavojaties doties uz Franciju. Kādi būs galvenie jautājumi, ko jūs vēlētos apspriest šajā vizītē?

V.Vīķe–Freiberga: — Tā būs darba vizīte ar parastiem diviem akcentiem — politiskā situācija un ekonomiskā sadarbība. Es esmu saņēmusi ielūgumu uzrunāt Francijas Senātu, tāds gods līdz šim ir bijis kancleram Kolam un prezidentam Havelam, tā ir liela atbildība, kas gulstas uz maniem pleciem, — godam izmantot šo izdevību. Es runāšu arī Rūpniecības un tirdzniecības kamerā Francijā, kurai jau ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Latviju, un ceru turpināt aktivizēt Francijas rūpnieku un lielrūpnieku interesi par Latviju kā sadarbības, kā darbošanās un kā investīciju vietu.

— Jums paredzēta tikšanās arī ar prezidentu Žaku Širaku, ko tieši jūs vēlētos pārrunāt ar viņu?

V.Vīķe–Freiberga: — Nu, protams, patlabanējās aktualitātes. Katrā ziņā var teikt, ka jau kopš manas pirmās vizītes Francijā — un to vēlāk apstiprināja prezidenta Širaka valsts vizīte šeit Latvijā — Francijas labvēlīgā nostāja pret mūsu ārpolitikas centieniem jau ir pilnīgi skaidra, tur mums nekāda lobēšana un izmaiņas vairs nav jāprasa, mums jau ir. Kā daudzi Francijas politiķi teikuši, no tā laika Širaka kungs jau ir ļoti skaidru attieksmi paudis, viņi pilnībā atbalsta gan Eiropas paplašināšanos un Latvijas iekļaušanu Eiropas Savienībā, gan NATO paplašināšanos un Latvijas iekļaušanu tajā.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā