Latvijā savu darbu sākuši jauni ārvalstu vēstnieki

Vakar Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli iesniedza Kanādas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Roberts Andrigo

Vakar Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pieņēma arī Kanādas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā Roberta Andrigo (Robert Andrigo) akreditācijas vēstuli. Savā akreditācijas runā viņš uzsvēra Kanādas un Latvijas ilgo draudzību, kas balstīta abu nāciju kopīgajās vērtībās. Vēstnieks arī atgādināja, ka abu valstu tradicionālās draudzības saites uz ilgiem gadiem varmācīgi pārtrauca Latvijas okupācija. Roberts Andrigo uzsvēra Kanādas atbalstu Latvijas ceļā uz NATO un pauda viedokli, ka Latvijas iestāšanās ES iezīmēs jauna, vēl augstāka sadarbības posma sākumu abu valstu attiecībās. Roberts Andrigo arī augstu novērtēja Kanādā dzīvojošo latviešu ieguldījumu šīs valsts attīstībā.

Atbildot, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

“Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā. Latvijas iedzīvotāji labi pazīst jūsu valsti, jo pēc Otrā pasaules kara Kanāda ir bijusi patvēruma un mītnes zeme daudziem tūkstošiem latviešu. Arī mans vīrs un es bijām starp šiem bēgļiem, un mēs esam dziļi pateicīgi Kanādai par privileģētu iespēju no jauna uzsākt dzīvi jūsu lieliskajā Ziemeļamerikas valstī, kuru mēs uztveram kā savu otro dzimteni.

Latvija vienmēr ir augstu novērtējusi Kanādas pausto nostāju, neatzīstot Latvijas pievienošanu PSRS. Pēdējo vienpadsmit gadu laikā, kopš Latvija atguvusi savu valstisko neatkarību, mūsu valstis ir pakāpeniski paplašinājušas savstarpējo sadarbību. Latvija uzskata Kanādu par ciešu sadarbības partneri, ko pierāda veiksmīgi realizētie projekti aizsardzības un militārajā jomā.

Latvijai ļoti būtisks ir Kanādas sniegtais atbalsts ceļā uz NATO. Ļoti ceru, ka pavisam drīzā nākotnē mūsu valstu sadarbība kļūs aktīvāka NATO ietvaros.

Jau līdz šim mūsu valstis ir pierādījušas, ka rūpējas par starptautisko drošību un stabilitāti. Gan Latvija, gan Kanāda ir sevi parādījušas miera uzturēšanas procesos dažādos pasaules reģionos un ir iesaistījušās cīņā pret starptautisko terorismu.

Kanādas Starptautiskās attīstības aģentūras īstenotie projekti Latvijā ir devuši praktisku ieguldījumu un attīstījuši sadarbību tādās valstiski svarīgās jomās kā sabiedrības integrācija, izglītība, tieslietas, veselības un sociālā sistēma. Pateicoties aģentūras neatsveramajam atbalstam, Latvija ir attīstījusies un kļuvusi par donorvalsti. Ceram, ka turpmāk, Latvijai kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvija un Kanāda varēs abpusēji dot savu ieguldījumu mazāk attīstīto valstu tālākā pilnveidošanā.

Roberts Andrigo dzimis 1941. gada 11. augustā Milānā. 1965. gadā ar bakalaura grādu beidzis Toronto universitātes Tirdzniecības fakultāti, pēc gada beidzis Londonas Ekonomikas skolu. 1968. gadā sācis strādāt Rūpniecības un tirdzniecības departamentā. Divus gadus mācījies ķīniešu valodu Honkongā, no 1971. līdz 1973. gadam strādājis par pirmo sekretāru un konsulu Kanādas vēstniecībā Pekinā. No 1973. līdz 1977. gadam pirmais sekretārs Kanādas vēstniecībā Romā. Pēc tam bijis padomnieks Kanādas vēstniecībā Lagosā un Kanādas pārstāvniecībā Eiropas Kopienā Briselē. No 1978. līdz 1988. gadam Ārlietu ministrijas Eiropas Kopienas nodaļas direktors, pēc tam trīs gadus Pakalpojumu, intelektuālā īpašuma un tirdzniecības politikas departamenta direktors, bet 1991. un 1992. gadā — ministra vietnieka padomnieks. No 1992. līdz 1996. gadam pastāvīgais pārstāvis ANO Pārtikas un Lauksaimniecības aģentūrā. No 1996. līdz 1999. gadam Ārlietu ministrijas Programmu analīzes un plānošanas departamenta direktors. No 1999. gada bijis augstā komisāra vietnieks Indijā un vienlaikus arī Kanādas konsuls Nepālā.

Latviju un Kanādu vieno demokrātiska pasaules uztvere. Mūsu valstis atbalsta brīvību, cilvēktiesības un likuma varu. Latviju un Kanādu vieno vēlme vēl ciešāk iekļauties pasaules globalizācijas un integrācijas procesos, veicinot starptautisko tirdzniecību un tautu labklājību.

Vēlos atzīmēt, ka Latvija un Kanāda veiksmīgi sadarbojas gan Apvienoto Nāciju Organizācijā, gan Pasaules tirdzniecības organizācijā. Uzskatām, ka arvien aktīvāk jāveicina abu valstu uzņēmēju sadarbība. Ir apsveicama līdzšinējā prakse rīkot Kanādas uzņēmēju braucienus uz Latviju, kā arī nesen rīkotie biznesa semināri Kanādā par ekonomiskās sadarbības iespējām ar Latviju, īpaši akcentējot iespējamo sadarbību augsto un informācijas tehnoloģiju, vides aizsardzības un būvniecības jomā.

Jūsu ekselence! Patiesi ceru, ka jūsu darbība Kanādas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka amatā Latvijā turpinās stiprināt draudzību un sadarbību starp mūsu valstīm un tautām. Gribu novēlēt jums veiksmi šajā tik svarīgajā darbā.”

Valsts prezidentes un vēstnieka sarunā pēc akreditācijas ceremonijas abas puses bija vienisprātis, ka Latvijas un Kanādas turpmākajā sadarbībā liela nozīme būs ekonomisko kontaktu izvēršanai. Prezidente augstu novērtēja Kanādas ieguldījumu Latvijas modernizācijas procesos. V.Vīķe–Freiberga un R.Andrigo apspriedās par Latvijas iekšpolitiskajām un ārpolitiskajām aktualitātēm, kā arī NATO paplašināšanās procesu. Prezidente uzsvēra, ka par NATO nākotni un jauno dalībvalstu uzņemšanu lemj organizācijas dalībvalstis un citām valstīm nav veto tiesību jautājumos par NATO paplašināšanos.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 24.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Kanādas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Robertu Andrigo, kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā tika apspriesti jautājumi, kas skar Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības.

Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka līdz šim abu valstu divpusējās attiecības veidojušās sekmīgi, un pateicās par Kanādas sniegto līdzšinējo atbalstu, realizējot un sasniedzot noteiktus kritērijus Latvijas dalībai NATO.

Arī Kanādas vēstnieks abu valstu attiecības raksturoja kā veiksmīgas un uzsvēra, ka viņa valsts ir ieinteresēta atbalstīt “enerģisku NATO paplašināšanās procesu” un veicināt aktīvāku divpusējo sadarbību ar Latviju tirdzniecības un ekonomikas nozarē.

Sarunas dalībnieki pārrunāja nepieciešamību intensificēt abu valstu ekonomiskās attiecības un atzina, ka tirdzniecībā un ekonomikā kopumā nav sasniegti tie apjomi, kas varētu būt izdevīgi abām pusēm. Apspriesti arī jautājumi, kas skar bezvīzu režīma ieviešanu abās valstīs un starpparlamentu sadarbības aktivizēšanu.

Tikšanās noslēgumā J.Straume pauda pārliecību, ka pēc 8.Saeimas vēlēšanām mūsu valsts ārpolitiskās prioritātes paliks nemainīgas un Latvijas un Kanādas divpusējās attiecības veidosies tikpat sekmīgi kā līdz šim.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kā jūs raksturotu nule notikušo sarunu ar Latvijas Valsts prezidenti — personību, kas ilgus gadus bijusi slavena arī Kanādas sabiedrībā?

— Jā, Latvijas prezidenti labi pazīst arī Kanādā. Taču mūsu saruna bija veltīta vairākām jomām, kas galvenokārt saistītas ar Latvijas aktuālākajām interesēm. Vispirms jau sakarā ar Latvijas gatavošanos iestāties ES un ar gaidāmo NATO paplašināšanos. Savukārt es kā vēstnieks, kas nule ieradies Latvijā, interesējos par drīzajām Latvijas vēlēšanām. Kā zināt, es tikko esmu ieradies no Indijas — valsts, kuras politiskajā dzīvē, līdzīgi kā Latvijā, ir liela nozīme valdības koalīcijas politikai. Kad es pirms trim gadiem ierados Indijā, tad tieši tika gatavotas vēlēšanas, un tagad līdzīga situācija ir Latvijā. Šādā mirklī ik valstī ir visai sarežģīta politiskā situācija, un ārvalstu vēstniekam ir ļoti svarīgi tajā orientēties, domājot arī par eventuālo situāciju pēc vēlēšanām. Protams, mēs daudz uzmanības savā sarunā veltījām arī Kanādas un Latvijas divpusējām attiecībām un bijām vienisprātis, ka ir vēl liels potenciāls šo attiecību paplašināšanai un padziļināšanai.

Vakar Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli iesniedza Kipras ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Kosta Papadems

Otrdien, 24. septembrī, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei iesniedza Kipras ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Kosta Papadems (Costas Papademas). Uzrunājot Vairu Vīķi–Freibergu, Kosta Papadems uzsvēra abu valstu līdzīgos centienus iestāties ES. Abu valstu pašreizējās attiecības vēstnieks K.Papadems raksturoja kā teicamas visās jomās. Vēstnieks arī pateicās Latvijai par izpratni un atbalstu Kipras joprojām sarežģītajā iekšpolitiskajā situācijā.

Savā atbildes runā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

“Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā Kipras Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā! Kopš 1991.gada 20. decembra, kad starp mūsu valstīm tika nodibinātas diplomātiskās attiecības, Latvija un Kipra ir kļuvušas viena otrai par pievilcīgām sadarbības partnerēm. Varam būt gandarīti par pēdējos gados notikušo politiskā dialoga intensificēšanos starp valstīm, kam par apliecinājumu kļuva Latvijas ārlietu ministra Induļa Bērziņa oficiālā vizīte Kiprā 2001. gada martā. Loģisks turpinājums valstu labajām politiskajām attiecībām ir intereses pieaugums par praktiskās sadarbības iespējām ekonomikā, tūrismā un citās jomās.

Pēdējā gada laikā Kipru ir apmeklējis Latvijas ekonomikas ministrs un Latvijā vizītē ieradies Kipras tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministrs. Starp abām valstīm ir izveidota nozīmīga līgumtiesiskā bāze, sniedzot labu pamatu turpmākai ciešai sadarbībai.

Latvijas un Kipras savstarpējo attiecību nostiprināšanā ievērojama nozīme ir tam, ka mūsu valstis ir izvēlējušās kopēju ārpolitisko virzienu uz arvien ciešāku politisko un saimniecisko kopību ar pārējām Eiropas valstīm un pēdējo gadu laikā plecu pie pleca gājušas pretim šim kopīgajam mērķim. Latvija mērķtiecīgi attīsta sadarbību ar Kipru kā ES kandidātvalsti, mūsu sadarbības perspektīvu iezīmē abu valstu turpmākā dalība Eiropas Savienībā. Tas vairs nav attāls mērķis: jūsu darbības laiks Latvijā sakrīt ar abām mūsu valstīm nozīmīgiem lēmumiem attiecībā uz ES paplašināšanos. Esmu pārliecināta, ka vistuvākajā laikā Latvijas un Kipras attiecības veidosies kā divu ES dalībvalstu attiecības.

Latvijai ir būtiska attīstība, kas virzīta uz drošības un stabilitātes neatgriezeniskumu visā Eiropā. Lai arī Kipras jautājuma atrisinājums nav priekšnoteikums Kipras iestājai ES, uzskatām, ka Kipras ātra un noteikta integrācija ES var kļūt par katalizatoru Kipras politiskā jautājuma risināšanā. Mēs iestājamies par taisnīgu, visaptverošu un neatgriezenisku Kipras jautājuma atrisinājumu, balstoties uz starptautisko tiesību pamatprincipiem un ANO rezolūcijām šai jautājumā. Augstu vērtējam ANO lomu Kipras jautājuma risināšanā, ar cerībām sekojam ANO paspārnē notiekošajām tuvināšanās sarunām starp abām kopienām. Ticam, ka dalība ES ir abu Kipras kopienu interesēs. Starptautiskajā politikā Latvija augstu vērtē mazo un vidējo valstu savstarpēju atbalstu un sadarbību. Latvijas un Kipras attiecības ir attīstījušās draudzīgas sadarbības gaisotnē, tām ir būtiska perspektīva divpusējā sadarbībā, kā arī sadarbībā starptautisko organizāciju, īpaši Eiropas Savienības, ietvaros. Jūsu ekselence! Novēlu sekmes un panākumus, veicinot draudzību un sadarbību starp mūsu tautām un valstīm!”

Kosta Papadems dzimis 1956. gada 21. janvārī Limasolā, Kiprā. Beidzis Atēnu universitātes Juridisko fakultāti, ieguvis zinātņu doktora grādu Robēra Šūmana universitātē Strasbūrā. Kopš 1984. gada strādā Kipras Ārlietu ministrijā. No 1985. līdz 1987. gadam bijis Kipras ģenerālkonsuls Kenijā. No 1987. līdz 1991. gadam strādājis Ārlietu ministrijas Politiskajā, pēc tam Protokola un konsulārajā departamentā. No 1991. līdz 1995. gadam bijis Kipras pastāvīgā pārstāvja vietnieks Eiropas Padomē. No 1996. līdz 1997. gadam — padomnieks Kipras vēstniecībā Romā. No 1997. līdz 2000. gadam bijis Kipras vēstnieks Kenijā, akreditēts arī Tanzānijā, Ugandā un Zambijā. 2000. un 2001. gadā bijis Kipras Ārlietu ministrijas Protokola un konsulāro jautājumu departamenta direktors. Kopš pērnā gada ir Kipras vēstnieks Zviedrijā. Vēstnieka rezidence arī turpmāk būs Stokholmā. Pārvalda grieķu, angļu, franču un itāļu valodu. Precējies, ir divi bērni.

Pēc akreditācijas ceremonijas sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti Kipras vēstnieks izsmeļoši informēja prezidenti par situāciju Kiprā un aktualitātēm tās iekšpolitikā un iestāšanās sarunās dalībai ES. Vēstnieks arī stāstīja, kā viņa valsts meklē risinājumu tā sauktajam Kipras jautājumam ar starptautisko organizāciju starpniecību.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 24.septembrī, pie Saeimas priekšsēdētāja Jāņa Straumes iepazīšanās vizītē ieradās Kipras Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Kosta A.Papadems.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un Kipras divpusējās attiecības un abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā (ES).

Saeimas priekšsēdētājs atzina, ka līdz šim Latvijas un Kipras divpusējās attiecības veidojušās sekmīgi, un akcentēja, ka kopīgais ārpolitiskais mērķis — integrācija ES — paver iespējas turpmāk tās padziļināt. Viņš arī atgādināja, ka šā gada beigās Latvija un Kipra cer pabeigt iestāšanās ES sarunas, un izteica cerību, ka abas valstis veiksmīgi risinās pēdējo sadaļu slēgšanu, kas skar budžeta un finansu, kā arī lauksaimniecības jomu.

Arī Kipras vēstnieks abu valstu attiecības raksturoja kā “tuvas un ciešas” un uzsvēra, ka aktīvāka sadarbība veidojama ne tikai politikā, bet arī ekonomikā un kultūrā. Viņš arī sīkāk aplūkoja abu valstu ekonomisko kontaktu aktivizēšanas iespējas tūrismā, lauksaimniecības produkcijas eksportēšanā, augsto tehnoloģiju un citās jomās.

Abas puses arī pārrunāja, kā ES paplašināšanās procesu varētu ietekmēt Kipras jautājums, kā arī Īrijas referenduma rezultāti.

Tikšanās noslēgumā J.Straume pauda pārliecību, ka pēc 8.Saeimas vēlēšanām mūsu valsts ārpolitiskās prioritātes paliks nemainīgas un Latvijas un Kipras divpusējās attiecības veidosies tikpat sekmīgi kā līdz šim.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, kurās jomās, jūsuprāt, turpmāk iespējams vissekmīgāk attīstīt mūsu valstu sadarbību?

— Mums jau ir parakstīti vairāki divpusējie līgumi, daži citi līgumi ir sagatavošanas procesā. Atbilstoši tiem mēs jau attīstām savu sadarbību daudzos virzienos — gan ekonomikā un kultūrā, gan arī tūrismā un vēl citās jomās. Nesen Latviju apmeklēja mūsu tirdzniecības, rūpniecības un tūrisma ministrs. Savukārt Kipru pērn apmeklēja Latvijas ārlietu ministrs. Vārdu sakot, mūsu sadarbība attīstās daudzos virzienos, un mans mērķis ir šo sadarbību arī turpmāk sekmēt dažādos virzienos. Gribu vēl uzsvērt, ka jo aktuālāku sadarbību padara abu mūsu valstu kopīgie centieni iespējami drīzāk iestāties ES.

Foto: Māris Kaparkalējs,“LV”

Vakar Valsts prezidentei savu akreditācijas vēstuli iesniedza Nepālas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lila Šarma

Otrdien, 24. septembrī, akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai iesniedza Nepālas Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Lila Prasads Šarma (Lila Prasad Sharma). Savā akreditācijas runā viņš uzsvēra gandarījumu par iespēju un godu būt pašam pirmajam Nepālas vēstniekam Latvijā. Lila Šarma akcentēja Nepālas īpašo interesi par latviešu tautas pieredzi, nosargājot nacionālo identitāti un saglabājot kultūras vērtības. Vēstnieks arī vēlēja Latvijai panākumus ceļā uz Eiropas Savienību (ES).

Atbildot Nepālas vēstniekam, Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga sacīja:

“Jūsu ekselence, ar patiesu prieku sveicu jūs kā pirmo Nepālas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā! Jūsu iecelšana šajā augstajā amatā ir nozīmīgs notikums Latvijas un Nepālas attiecību vēsturē. Esmu pārliecināta, ka šī diena vienlaikus kļūs par jaunu atskaites punktu Latvijas un Nepālas Karalistes diplomātiskajās attiecībās, kurām šogad apritēja 10. gadskārta.

Latvija vienmēr ir bijusi atvērta draugiem un sadarbībai. Laika dinamisms pēc mūsu neatkarības atgūšanas ir pārliecinoši pierādījis, ka Latvijas drošība un iedzīvotāju labklājība ir cieši saistītas ar tās spējām iesaistīties Eiropas, transatlantiskajā un globālajā sadarbībā. Lai arī Latvija un Nepāla pieder dažādiem pasaules reģioniem, mūsu valstu attīstībā var atrast arī līdzības. Sevišķi skaidri tās saskatāmas pēdējo desmit gadu laikā, kas abām mūsu valstīm iezīmējies ar radikālām pārmaiņām gan sabiedriskajā, gan ekonomiskajā dzīvē.

Lila Prasads Šarma dzimis 1948. gada 1. maijā. Diplomēts valodnieks un politologs, humanitāro zinātņu maģistrs angļu literatūrā. No 1972. gada strādājis par angļu valodas pasniedzēju dažādās augstskolās. Kopš 1977. gada strādā Nepālas Karalistes Ārlietu ministrijā. No 1979.gada bijis Nepālas pastāvīgās pārstāvniecības ANO Ņujorkā pirmais sekretārs. No 1984. līdz 1987. gadam Ārlietu ministrijas Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijas nodaļas sekretāra vietnieks. No 1988. līdz 1993. gadam — atkal dažādos amatos Nepālas pārstāvniecībā ANO Ņujorkā. No 1994. līdz 2001. gadam Dienvidāzijas reģionālās sadarbības asociācijas apvienotās nodaļas sekretārs. Kopš 2001. gada marta Nepālas Karalistes vēstnieks Krievijas Federācijā. Vēstnieka rezidence arī turpmāk būs Maskavā. Precējies, ir divi bērni.

Latvija labi izprot Nepālas centienus panākt situācijas stabilizāciju valstī, jo tikai miera apstākļos ir iespējams veidot modernu civilizētu sabiedrību, kurā valda likums un tiek cienītas cilvēktiesības.

Līdz šim mūsu valstu divpusējie kontakti nav bijuši regulāri un noturīgi. Galvenokārt tie aprobežojušies ar mūsu ceļotāju interesēm par augstāko pasaules virsotņu apgūšanu. Tomēr starp abām valstīm pastāv plašas iespējas sadarbības paplašināšanai gan tirdzniecības un ekonomikas, gan īpaši kultūras un izglītības jomā. Mūsu tautas pamatoti lepojas ar unikālu kultūrvēsturisku mantojumu, un Latvija atbalsta Nepālas Karalistes ieinteresētību paplašināt mūsu tautu sadarbību šajā jomā.

Viens no mūsdienu starpvalstu sadarbības veidiem ir savstarpējs atbalsts un sadarbība daudzpusējo struktūru ietvaros, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā. Sevišķi nozīmīgi, kā jūs, vēstnieka kungs, minējāt, tas ir tādām nelielām valstīm kā Latvija un Nepāla.

Jūsu darbības laiks Latvijā iezīmējas ar to, ka šis periods sakrīt ar Latvijai nozīmīgiem lēmumiem attiecībā uz dalību Eiropas Savienībā un NATO. Esmu pārliecināta, ka tuvākajā nākotnē Latvijas un Nepālas attiecības veidosies kā attiecības starp ES dalībvalsti un šīs organizācijas partneri Āzijā.

Jūsu ekselence, esmu pārliecināta, ka jūsu iecelšana par Nepālas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā būs nozīmīgs impulss abu valstu un tautu sadarbībai kvalitatīvi jaunā pakāpē. Novēlu jums panākumus un veiksmi, pildot ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka Latvijā pienākumus!”

Sarunā ar jauno vēstnieku Latvijas Valsts prezidente pauda izpratni par Nepālas centieniem atrisināt valsts iekšējās problēmas, kas saistītas ar norisēm visā reģionā: “Latvija labi izprot Nepālas centienus panākt situācijas stabilizāciju valstī, jo tikai miera apstākļos ir iespējams veidot modernu civilizētu sabiedrību, kurā valda likums un tiek cienītas cilvēktiesības.” L.Šarma pievērsa uzmanību arī savas valsts teritorijā koncentrētajām kultūras vērtībām. Prezidente informēja par Latvijas attīstības procesu kopš neatkarības atgūšanas un valsts sociāli ekonomisko situāciju, kā arī par izglītības sistēmas reformām. Vēstnieks atzīmēja, ka Latvijā studē vairāki studenti no Nepālas, bet viņš cer, ka to skaits pieaugs.

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 24.septembrī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Nepālas Karalistes ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijas Republikā Lilu Prasadu Šarmu, kas bija ieradies iepazīšanās vizītē.

Tikšanās laikā apspriesti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējo attiecību intensificēšanas iespējas.

Saeimas priekšsēdētājs uzsvēra, ka Latvijas sadarbībai ar Nepālu ir plašas iespējas un mūsu valsts ir ieinteresēta attīstīt diplomātisko dialogu ar Nepālu gan divpusēju attiecību līmenī, gan arī starptautisko organizāciju ietvaros. Kā iespējamās sadarbības jomas Saeimas priekšsēdētājs minēja ekonomiku, kultūru, kā arī starpparlamentu attiecību nostiprināšanu.

Savukārt Nepālas vēstnieks Latvijā atzinīgi novērtēja mūsu valsts sasniegumus Eiropas Savienības integrācijas procesa kontekstā un atzina, ka Latvija vienmēr ir bijusi Eiropas daļa. Arī viņš bija vienisprātis, ka sadarbības potenciāls starp abām valstīm ir ievērojams, īpaši ekonomikā un izglītībā, kā arī starpparlamentu sadarbības izveidē. Vēstnieks arī pastāstīja, ka ir nodibināta Nepālas un Latvijas draudzības biedrība.

Sarunas noslēgumā abas puses pārrunāja gaidāmās vēlēšanas Latvijā un Nepālā.

“Latvijas Vēstnesim”

— Vēstnieka kungs, šķiet, šī jums ir īpaša diena, jo jūs bijāt arī cilvēks, kurš pirms desmit gadiem parakstīja dokumentu par diplomātisko attiecību nodibināšanu starp Latviju un Nepālu.

— Jā, tas bija pirms desmit gadiem, kad es strādāju Ņujorkā. Tolaik es biju Nepālas pastāvīgās pārstāvniecības vadītāja ANO Ņujorkā vietnieks, un līgumu par mūsu valstu diplomātisko attiecību nodibināšanu es parakstīju ar Latvijas toreizējo pārstāvi ANO Ņujorkā Aivaru Baumani. Līdz ar to mans prieks šodien ir īpašs. Esmu patiesi laimīgs par šo vēsturisko sakritību — tikt akreditētam par Nepālas vēstnieku Latvijā, tajā pašā valstī, ar kuru es pirms desmit gadiem parakstīju līgumu par diplomātisko attiecību nodibināšanu. Es domāju, tā patiesi bija Dieva griba — dot man iespēju kļūt Nepālas vēstniekam tieši šajā brīnišķīgajā un man tik nozīmīgajā valstī.

— Kāds iespaids jums radās pēc sarunas ar Latvijas Valsts prezidenti?

— Es redzēju, ka Viņas ekselence ir ļoti gudra, labi orientējas Nepālas situācijā, kaut arī ģeogrāfiskais attālums starp mūsu valstīm ir ļoti liels. Viņai ir patiešām laba informācija par Nepālu gan no ģeogrāfiskajiem aspektiem, ieskaitot mūsu augstos kalnus un plašās alpīnisma iespējas, gan arī par politisko situāciju Nepālā. Taču visdziļāko iespaidu uz mani atstāja Latvijas Valsts prezidentes siltie sveicieni Viņa majestātei Nepālas karalim un Nepālas tautai. Un es no savas puses apliecināju gatavību darīt visu iespējamo, lai sekmētu mūsu ģeogrāfiski tālo tautu un valstu tuvināšanos.

Valsts prezidenta preses dienests, Saeimas preses dienests,

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors, foto: Māris Kaparkalējs, “LV”