Satiksmes ministrijas instrukcija Nr.8

Rīgā 2002. gada 11. septembrī

Šaursliežu (750 milimetru plata) dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas instrukcija

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 1999.gada 27.aprīļa noteikumu Nr. 148 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” 4.3.apakšpunktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šī instrukcija nosaka 750 milimetru platuma dzelzceļa (turpmāk tekstā — šaursliežu dzelzceļš) infrastruktūras tehniskā aprīkojuma, ritošā sastāva un tā funkcionēšanai nepieciešamo ēku un būvju, kā arī vilcienu kustības organizācijas tehniskās ekspluatācijas pamatprasības, ņemot vērā šī dzelzceļa specifiku.

2. Bez šīs instrukcijas prasībām šaursliežu dzelzceļa ekspluatācijā piemēro 1999.gada 27.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.148 “Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” prasības, kas ir saistošas ikvienam dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam vai pārvadātājam attiecībā uz dzelzceļa infrastruktūras tehnisko aprīkojumu, ritošā sastāva darbību un kustības organizāciju un nav pretrunā ar šaursliežu dzelzceļa specifiku un šajā instrukcijā noteiktajām prasībām.

3. Šaursliežu dzelzceļa, kurš nepiekļaujas publiskās lietošanas vai cita dzelzceļa pārvaldītāja pārvaldījumā esošajiem sliežu ceļiem un tiek izmantots tikai kūdras ražošanas nodrošināšanai, dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma, ritošā sastāva un tā funkcionēšanai nepieciešamo ēku un būvju, kā arī vilcienu kustības organizācijas tehniskās prasības, nodrošinot dzelzceļa satiksmes drošību, nosaka šīs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

4. Dzelzceļa speciālists (darbinieks):

4.1. personīgi atbild par šo noteikumu izpildi un satiksmes drošību savu pienākumu apjomā, kas ir saistīts ar vilcienu satiksmi;

4.2. ievēro ugunsdrošības, darba drošības un veselības aizsardzības normatīvo aktu prasības, kas noteiktas viņa darba vietā;

4.3. dara visu iespējamo vilciena vai manevru sastāva apturēšanai vai draudu novēršanai situācijā, kad tiek apdraudēta vilcienu kustības drošība, cilvēku dzīvība, veselība un vide.

5. Persona, kura stājas darbā dzelzceļa speciālista amatā vai pilda šos pienākumus, ir ar attiecīgām zināšanām, prasmi un veselības stāvokli, kas nepieciešams darba pienākumu pildīšanai.

 

II. Dzelzceļa infrastruktūras tehniskais aprīkojums

1. Vispārīgās prasības

6. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina būvju un iekārtu pastāvīgu uzturēšanu kārtībā un novērš bojājumu rašanos.

7. Dzelzceļu būves un iekārtas atbilst prasībām, kas nodrošina drošu vilcienu kustību ar noteiktajiem ātrumiem.

8. Grozījumus būvju un iekārtu konstrukcijā pieļauj tikai ar to personu atļauju, kurām ir tiesības apstiprināt projektu dokumentāciju šīm būvēm un iekārtām. Šaursliežu infrastruktūras būvobjektu rekonstrukciju un renovāciju (kapitālais remonts) veic atbilstoši dzelzceļa normatīvtehniskajiem dokumentiem un šai instrukcijai.

9. Jaunuzceltās un rekonstruētās būves un iekārtas nodod ekspluatācijā tikai pēc tehniskās dokumentācijas apstiprināšanas, kas nosaka darba kārtību, kādā nodrošināma vilcienu kustības drošība, darba aizsardzība un apkārtējās vides aizsardzība (tehniskās rīcības akti, darba instrukcijas u.c.), un pēc dzelzceļa speciālista (darbinieka), kas apkalpo šīs būves un iekārtas, zināšanu pārbaudes minētās dokumentācijas apjomā.

10. Šaursliežu dzelzceļa būves un ierīces atbilst būvju tuvinājuma gabarītu standartam — vismazākajai līdz ceļa asij pieļaujamai attāluma kontūrai, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu. Veicot jebkurus būvdarbus, remontdarbus un citus darbus, aizliegts pārsniegt būvju tuvinājuma gabarītu.

11. Stacijās attālums starp blakus ceļu asīm ceļa taisnēs ir ne mazāks par 4000 milimetru šaursliežu ceļiem un 4700 milimetru starp šaursliežu un platsliežu ceļu, mazāksvarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos — attiecīgi ne mazāks par 3600 milimetru un 4100 milimetru. Esošajās līnijās līdz to pārbūvei (rekonstrukcijai) attālumus starp blakus ceļu asīm var saglabāt pašreizējos.

12. Līmeniskos attālumus līknēs starp blakus ceļu asīm un starp ceļa asi un būvju tuvinājuma gabarītu posmos un stacijās nosaka būvju tuvinājuma gabarīta standarts.

13. Kravas, kuras izkrauj (izņemot ceļa remontam paredzēto balastu) vai kuras ir sagatavotas iekraušanai, līdz 760 milimetru augstumam atrodas ne tuvāk par 1500 milimetriem no malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes, bet, ja augstums ir lielāks, — ne tuvāk par 2000 milimetriem.

 

2. Sliežu ceļu saimniecība

14. Šaursliežu dzelzceļa infrastruktūras objekti (zemes klātne, ceļa virsbūve un inženierbūves) pēc savas izturības, stabilitātes un stāvokļa nodrošina neapdraudētu un drošu vilcienu kustība ar noteikto ātrumu.

15. Stacijas ierīko līmeniskā ceļa gabalā. Izņēmuma gadījumos tās var izvietot slīpumā, kas nepārsniedz 4%.

16. Stacijās, kurās ir paredzēta lokomotīvju atkabināšana no vagoniem un manevru operācijas, pieņemšanas–nosūtīšanas ceļu profilā paredz pretslīpumu virzienā uz šo ceļu norobežojošām pārmijām. Vajadzības gadījumos, lai nepieļautu vagonu pašaizripošanu uz citiem ceļiem, paredz aizsargstrupceļa, aizsargpārmijas, nosviedējkurpes vai nosviedējpārmijas ierīkošanu.

17. Stacijas izvieto ceļa taisnajos iecirkņos. Izņēmuma gadījumos pieļauj staciju izvietošanu arī līknēs ar rādiusu ne mazāku par 300 metriem.

18. Sliežu ceļu plāna un profila instrumentālo pārbaudi veic ne retāk kā vienu reizi 20 gados. Profila labošanas darbu termiņus nosaka, balstoties uz šo pārbaužu rezultātiem.

19. Iecirkni, kur notiek sliežu ceļa rekonstrukcija vai tiek veikti citi darbi, kas izraisa izmaiņas plānā un profilā, pēc darba pabeigšanas kopā ar darbu izpildītāju pārbauda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja komisija. Darbu izpildītājs nodod attiecīgo dokumentāciju dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, bet stacijās — arī stacijas priekšniekam.

20. Ja stacijas teritorijā būvē jaunus objektus, paplašina vai pārnes citā vietā jau esošos objektus, darbu izpildītājs nekavējoties nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam nepieciešamo dokumentāciju, kurā ir noteikta šo objektu piesaiste esošajai stacijas attīstībai.

21. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina šādas dokumentācijas kārtošanu un glabāšanu:

21.1. dzelzceļa zemes nodalījuma joslas plāni;

21.2. visu ceļa saimniecības būvju un iekārtu rasējumi un apraksti;

21.3. apkalpojamo būvju un iekārtu normatīvi tehniskā dokumentācija;

21.4. stacijas mēroga un shematiski plāni;

21.5. visu galveno un stacijas sliežu ceļu garenprofili.

22. Zemes klātnes augšdaļas platums sliežu ceļa taisnēs atbilst sliežu ceļa virsbūvei un nav mazāks kā 3200 milimetri. Ceļa līknēs, kuru rādiuss ir mazāks par 300 metriem, zemes klātni paplašina atbilstoši tehniskām prasībām.

23. Sliežu ceļa platums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ceļa taisnēs un līknēs ar rādiusu 301 metrs un vairāk ir 750 milimetru. Līknēs ar rādiusu no 201 metra līdz 300 metriem sliežu ceļa platums ir 755 milimetri. Līknēs ar rādiusu no 101 metra līdz 200 metriem sliežu ceļa platums ir 760 milimetri, bet līknēs ar rādiusu mazāku par 100 metriem sliežu ceļa platums ir 764 milimetri.

24. Sliežu ceļi nedrīkst būt platāki par 768 milimetriem un šaurāki par 748 milimetriem.

25. Ceļa taisnēs abu sliežu galviņu virsmas uzturamas vienā līmenī. Pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprināta saraksta sliežu ceļa taisnēs visā to garumā vienu sliedi drīkst uzturēt 3 milimetrus augstāk par otru. Ārējās sliedes paaugstinājumu sliežu ceļa līknēs, atkarībā no līknes rādiusa un kustības ātrumiem, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, un paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 60 milimetru.

26. Sliežu ceļa stāvokli pārbauda, izmantojot ceļa mērlīdzekļus (mērratiņus, defektoskopijas ratiņus vai citus mērlīdzekļus).

27. Pārmijas ir ar šādu marku krusteņiem:

27.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos — ne stāvāki par 1/8;

27.2. pārējos ceļos — ne stāvāki par 1/7, bet simetriskajām pārmijām — 1/6.

28. Uz galvenajiem ceļiem pirms pretasmens kustības pārmiju asmeņiem novieto atsitējbrusas.

29. Aizliegts ekspluatēt pārmijas un ceļu krustojumus, kuriem ir kaut vai viens no šādiem bojājumiem:

29.1. atvienoti pārmiju asmeņi;

29.2. asmens nepieguļ rāmjsliedei 3 milimetrus un vairāk, asmens nepiegulšanu mērot pretim pirmajam vilktnim;

29.3. asmens izdrupums, kas var izsaukt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei, un visos gadījumos, kad izdrupuma garums ir:

29.3.1. galvenajos ceļos — 125 milimetri un vairāk,

29.3.2. pieņemšanas—nosūtīšanas ceļos — 150 milimetri un vairāk,

29.3.3. pārējos stacijas ceļos — 175 milimetri un vairāk;

29.4. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi par 2 milimetriem un vairāk, mērot griezumā, kur sākas asmens galviņas virsmas vertikālais noēvelējums;

29.5. 19 kilogrami uz metru smaga tipa un vieglāku rāmjsliežu vertikālais nodilums ir:

29.5.1. galvenajos ceļos — lielāks par 4 milimetriem,

29.5.2. pieņemšanas—nosūtīšanas ceļos — lielāks par 5 milimetriem,

29.5.3. pārējos stacijas ceļos — lielāks par 6 milimetriem;

29.6. 19 kilogrami uz metru smaga tipa un vieglāku krusteņu serdes nodilums, vietā kur tās šķērsgriezuma platums ir 40 milimetru, ir:

29.6.1. galvenajos un pieņemšanas—nosūtīšanas ceļos — lielāks par 4 milimetriem,

29.6.2. pārējos stacijas ceļos — lielāks par 5 milimetriem;

29.7. 24 kilogrami uz metru smaga tipa un smagāku rāmjsliežu vertikālais nodilums ir:

29.7.1. galvenajos ceļos — lielāks par 6 milimetriem,

29.7.2. pieņemšanas—nosūtīšanas ceļos — lielāks par 7 milimetriem,

29.7.3. pārējos stacijas ceļos — lielāks par 8 milimetriem;

29.8. 24 kilogrami uz metru smaga tipa un smagāku krusteņu serdes nodilums, vietā kur tās šķērsgriezuma platums ir 40 milimetru, ir:

29.8.1. galvenajos un pieņemšanas—nosūtīšanas ceļos — lielāks par 5 milimetriem,

29.8.2. pārējos stacijas ceļos — lielāks par 8 milimetriem;

29.9. ja attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāk par 716 milimetriem;

29.10. ja attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 680 milimetriem;

29.11. asmens vai rāmjsliedei lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums;

29.12. pārrauta kaut viena pretsliedes vienbultas ieliktņa bultskrūve vai abas bultskrūves divbultu ieliktnī.

30. Sliežu ceļu, pārmiju un sliežu ceļu krustojumu likšana un noņemšana notiek pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīkojuma, informējot par to pārvadātāju.

31. No jauna ieliktos ceļu krustojumus stacijās un pārmijas stacijās un posmos parasti ieslēdz savstarpējā atkarībā. Savstarpējā atkarībā neieslēgtās pārmijas pieņem ekspluatācijā, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam nosakot kārtību, kādā pārmijās apskata, pārbauda un nostiprina pārmiju asmeņus.

32. Pārmijas aprīko ar ierīcēm to noslēgšanai ar piekaramām slēdzenēm. Šīm ierīcēm nodrošina asmens ciešu piegulšanu rāmjsliedei.

33. Savstarpējā atkarībā neieslēgtās pārmijas aprīko ar pārmiju rādītājiem, pēc kuriem skaidri un nepārprotami var noteikt ceļa virzienu.

34. Ja sliežu ceļi krustojas ar autoceļiem vai pilsētu ielām vienā līmenī, krustošanās vietās ierīko pārbrauktuves.

35. Aizliegts neparedzētās vietās pāri sliežu ceļiem braukt transporta līdzekļiem un pašgājējām mašīnām, kā arī dzīt lopus.

36. Elektropārvades un sakaru līniju, naftas un gāzes vadu, ūdensvadu un citu virszemes un pazemes ietaišu krustojumus ar dzelzceļa infrastruktūru pieļauj tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju. Šādos krustojumos paredz speciālas drošības ierīces vai pasākumus, kas nodrošina netraucētu un drošu dzelzceļa ekspluatāciju.

37. Dzelzceļa līniju galveno ceļu krustojumus vienā līmenī aprīko ar aizsargstrupceļiem, aizsargpārmijām vai citām aizsargierīcēm.

38. Ceļa aizsprostierīces (nosviedējpārmijas), atrodoties aizsprostojošā stāvoklī, novērš iespēju ritošajam sastāvam izbraukt no ceļiem, uz kuriem šīs ierīces ir uzstādītas. Ceļa aizsprostierīces aprīko ar ceļa aizsprostojuma rādītājiem.

39. Pie galvenajiem ceļiem uzstāda ceļa zīmes — dzelzceļa līniju garuma (kilometri, piketi) pastāvīgos rādītājus. Lai norādītu dzelzceļa zemes nodalījuma robežas, kā arī lai virs zemes apzīmētu apslēptās zemes klātnes būves, uzstāda speciālas zīmes.

40. Ceļa zīmes uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē kilometru skaita pieauguma virzienā, ne tuvāk kā 2000 milimetri no malējā ceļa ass.

41. Ceļa zīmes un speciālās zīmes izgatavo atbilstoši normatīvo dokumentu prasībām.

 

3. Staciju saimniecība

42. Staciju aprīkojumam un ceļu izvietojumam jānodrošina vilcienu kustība, pasažieru apkalpošanas operāciju veikšana noteiktajos apjomos, kustības drošība, efektīva tehnisko līdzekļu izmantošana un droši darba apstākļi.

43. Stacijas dežuranta darba (dienesta) telpas ir izolētas. Šajās telpās izvieto tikai vadības un kontroles ierīces.

44. Pārmiju posteņus, no kuriem tieši pārliek pārmijas, izvieto tādā vietā, no kurienes attiecīgās pārmijas un ceļi ir labi pārredzami.

45. Pārmiju posteņu telpas apgādā ar nepieciešamajām signālierīcēm, inventāru, darba rīkiem un materiāliem. Pārmiju posteņus apgādā ar telefonu sakariem.

46. Visas stacijas aprīko ar stacijas iekšējo sakaru ierīcēm sazināšanās vajadzībām starp stacijā strādājošiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja darbiniekiem.

47. Apgaismojumam jānodrošina vilcienu kustības un manevru neapdraudēta norise, pasažieru drošība, tiem iekāpjot un izkāpjot no vagoniem, apkalpes personāla netraucēts un drošs darbs.

48. Stacijās apgaismo iekārtas pasažieru apkalpošanai, ritošā sastāva tehnisko apkopju un remontu ceļus, vietas, kur sagaida vilcienus, pārmiju ielas un pārmijkopas, kā arī pārbrauktuves.

49. Ārējais apgaismojums nedrīkst ietekmēt signāluguņu skaidru redzamību.

 

4. Signalizācija un sakari

50. Signāls ir saistošs visiem dzelzceļa darbiniekiem.

51. Signālu uzdevums ir nodrošināt vilcienu kustības drošību, kā arī vilcienu kustības un manevru darba precīzu organizāciju.

52. Signalizācijā lieto šādas signālu pamatkrāsas:

52.1. zaļā, kas atļauj kustību ar noteikto ātrumu;

52.2. dzeltenā, kas atļauj kustību ar gatavību apstāties;

52.3. sarkanā, kas pavēl apstāties.

53. Ja ir nodzisušas signālugunis luksoforos (izņemot brīdinājuma luksoforus), nesaprotami to rādījumi vai tiek doti nesaprotami signāli, vilcienu vai manevru sastāvu nekavējoties apstādina.

54. Dzelzceļa infrastruktūras tuvumā aizliegts uzstādīt priekšmetus, kas var būt saprasti kā signāli vai kas var traucēt signālu pareizu uztveri.

55. Signālugunis luksoforos ir pastāvīgi degošas. Luksoforu signālugunīm ceļa taisnajos iecirkņos dienā un naktī no tuvojošā vilciena lokomotīves vadības kabīnes jābūt skaidri atšķiramām vismaz 500 metru attālumā.

56. Ieejas luksoforu priekšā uzstāda brīdinājuma luksoforus. Brīdinājuma luksoforus uzstāda no pamatluksoforiem attālumā, kas nav mazāks par attiecīgajai vietai noteikto bremzēšanas ceļa garumu, lietojot pēkšņo bremzēšanu vilciena maksimāli realizējamā ātrumā.

57. Luksoforus uzstāda sliežu ceļa labajā pusē vilcienu kustības virzienā vai virs ceļa ass, kuru šie signāli norobežo. Luksoforus uzstāda tā, lai no vilciena to signālugunis nevarētu uztvert kā signālu rādījumus, kuri attiecas uz blakus ceļiem.

58. Ja ir bojāta vadības sistēma, luksofori automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signāluguni, bet brīdinājuma luksofori — uz tādu signāluguni, kas atbilst pamatluksofora aizliedzošajam signālam.

59. Ieejas un aizsegluksoforu pastāvīgā signāluguns ir aizliedzoša.

60. Ieejas luksoforus uzstāda ne tuvāk par 50 metriem no pirmās pārmijas, skaitot šo attālumu no pārmijas asmens, ja ir pretasmens pārmija, vai no kontrolstabiņa, ja ir paasmens pārmija.

61. Stacijas pārmijām, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos, kā arī to aizsargpārmijām, jābūt savstarpējā atkarībā saistītām ar ieejas un aizsegluksoforiem.

62. Līniju krustojumus vienā līmenī norobežo ar aizsegluksoforiem, kas novietoti abās pusēs ne tuvāk kā 50 metrus no kontrolstabiņiem. Šie aizsegluksofori ir savā starpā saistīti tā, lai kādu no tiem varētu atvērt tikai tad, ja naidīgo maršrutu luksofori ir ar aizliedzošu rādījumu.

Naidīgi maršruti ir maršruti, kuri kustības drošības apsvērumu dēļ nevar būt sastādīti vienlaikus.

63. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs izstrādā pastāvīgo signālu izvietošanas shēmas, kā arī staciju pārmiju, signālu un maršrutu savstarpējās atkarības tabulas.

64. Signālzīmes uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē (ja signalizācijas noteikumi nenosaka citādi) ne tuvāk kā 2000 milimetru no malējā ceļa ass.

65. Kontrolstabiņus uzstāda pie pārmijām un citās ceļu savienojuma vietās, kur attālums starp kopā saejošo ceļu asīm ir 3000 milimetri, bet starp šaursliežu ceļu un platsliežu ceļu — 3550 milimetri.

66. Atslēgatkarības ierīcēm ar kontrolslēdzeņu palīdzību jānodrošina pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos.

67. Pārmiju kontrolslēdzenes:

67.1. ļauj izņemt atslēgu tikai tad, ja pārmija ir noslēgta;

67.2. noslēdz pārmiju tikai tajā stāvoklī, kāds uzrādīts no slēdzenes izņemtajā atslēgā un ja asmens cieši pieguļ rāmjsliedei;

67.3. novērš iespēju noslēgt pārmiju, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi ir 3 milimetri un vairāk.

68. Aizliegts lietot vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes vienas stacijas robežās.

69. Bloķēšanas ierīces stacijās nodrošina:

69.1. iespēju stacijas dežurantam kontrolēt, vai posteņi ir pareizi sagatavojuši pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus, kā arī maršrutus kustībai stacijas robežās;

69.2. no dažādiem posteņiem vadāmo pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos.

70. Darba nodrošināšanai izmanto mobilo telefonu sakarus, ultraīsviļņu vilcienu, stacijas radiosakarus vai divpusējos parku skaļruņu sakarus.

71. Vilcienu radiosakari vai mobilo telefonu sakari nodrošina nepārtrauktus un drošus divpusējus vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) sakarus ar staciju dežurantiem, vilcienu dispečeru vai personu, kas pilda viņa pienākumus, citu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kā arī ar vilciena konduktoru vai personu, kas pilda viņa pienākumus.

72. Aizliegts lietot vilcienu sakarus tādām sarunām, kas nav saistītas ar vilcienu kustību.

73. Attālums no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz zemei (ja ir maksimālā vadu nokare) nedrīkst būt mazāks: posmos — par 2,5 metriem, stacijās — 3 metriem, krustojumos ar autoceļiem — 5,5 metriem (esošajās līnijās līdz to pārbūvei atļauts saglabāt 4,5 metru attālumu).

74. Vietās, kur gaisa vadu līnijas šķērso sliežu ceļus, attālums no gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsas līmenim nedrīkst būt mazāks kā 6 metri.

75. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru būvēm un ierīcēm jābūt aizsargātām no elektropārvades līniju un negaisa traucējošās un bīstamās ietekmes.

76. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas aparātus, ar kuru palīdzību realizē dažāda veida atkarības, kā arī vilcienu un staciju radiosakaru aparātus noslēdz un plombē, tos atvērt drīkst tikai tam pilnvaroti dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki, iepriekš obligāti izdarot ierakstu ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču un kontakttīkla apskates žurnālā (turpmāk — apskates žurnāls) (1999.gada 27.aprīļa Ministru kabineta noteikumu Nr.148 „Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi” 1.pielikums).

77. Par signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un radiosakaru aparātu plombu neskartību atbild dežurējošie darbinieki, kas lieto šos aparātus (staciju dežuranti, pārmijnieki, vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) un citi darbinieki).

78. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcībā atrodas lietojamo signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru, kā arī citu apkalpojamo ierīču rasējumi un apraksti, attiecīgie standarti un tehniskās normas. Visus grozījumus šajos dokumentos izdara savlaicīgi.

79. Plānotos signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču pārbūves, pārvietošanas, remonta, pārbaudes, nomaiņas un citus darbus, kas rada traucējumus noteiktajā atkarībā vai izraisa šo ierīču darbības pagaidu pārtraukumu, veic iespējami īsākā laikā. Visos gadījumos stacijās ir aizliegts izpildīt šos darbus, ja nav stacijas dežuranta atļaujas un darbu vadītājs nav veicis ierakstu apskates žurnālā.

80. Nomainīt un atvienot atsevišķas signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas ierīces un aparātus, ja noteiktās atkarības netiek traucētas, var ar stacijas dežuranta atļauju, neveicot ierakstu apskates žurnālā.

81. Darbojošās signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas ierīces pārbauda tikai pēc stacijas dežuranta atļaujas saņemšanas un viņa uzraudzībā.

82. Par signālu rādījumu skaidru redzamību atbild dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvadātājs, kuru pārziņā ir signālierīces.

83. Vilcienu radiosakaru darbības pārbaudes kārtību un termiņus nosaka kopīgi dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs.

84. Šīs instrukcijas 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62., 63., 66., 69., 73., 75., 76., 77., 78., 79., 80. un 81. punkta prasības attiecas uz šaursliežu dzelzceļiem, kuru infrastruktūra ir aprīkota tāda veida ierīcēm.

 

5. Elektroapgāde

85. Elektroapgādes iekārtas nodrošina:

85.1. signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ietaišu, sakaru ierīču, kā I kategorijas strāvas saņēmēju, drošu elektroapgādi. Iecirkņos, kas neatbilst šīm prasībām, līdz to pārkārtošanai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju pieļauj elektroapgādi, kā noteikts II kategorijas strāvas saņēmējiem;

85.2. pārējo dzelzceļa transporta elektroenerģijas patērētāju garantētu elektroapgādi atbilstoši standartā noteiktajai kategorijai.

86. Elektroapgādes iekārtas nodrošina pret īsslēguma strāvām, pārspriegumiem un pārslodzēm virs noteiktajām normām.

87. Gaisa līniju balstus un luksoforus, kā arī signālzīmes savstarpēji novieto tā, lai nodrošinātu signālu un signālzīmju labu redzamību.

88. Vietās, kur sliežu ceļus šķērso elektropārvades gaisa vadu līnijas, attālums no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsmas līmenim nedrīkst būt mazāks par 7,5 metriem.

 

6. Tehniskā aprīkojuma apskate un tā remonts

89. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs veic būvju, iekārtu, dienesta un tehnisko ēku apskati. Galvenos, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļus, kā arī pārmijas uz tiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apskata ne retāk kā reizi mēnesī. Apskates rezultātus un atklāto defektu novēršanai nepieciešamos pasākumus ieraksta atsevišķā apskates žurnālā, norādot defektu novēršanas un nepieciešamo pasākumu veikšanas termiņus.

90. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs katra gada otrajā ceturksnī veic būvju, iekārtu, dienesta un tehnisko ēku apskati un pārbauda darbu tehnoloģijas izpildi, kustības drošības un disciplīnas ievērošanu.

91. Būvju un iekārtu remontu veic tā, lai tiktu nodrošināta vilcienu kustība un darba drošība, un, pēc iespējas, bez vilcienu kustības grafika traucējumiem.

92. Katru šķērsli kustībai (vieta, kur jāapstājas) posmā un stacijā, kā arī darbu izpildes vietu, kas bīstama kustībai un prasa apstāties vai samazināt ātrumu, norobežo ar signāliem no abām pusēm, neatkarīgi no tā, vai vilciens (manevru sastāvs) ir gaidāms.

93. Aizliegts:

93.1. uzsākt darbu, kamēr šķērslis vai darbu izpildes vieta, kas bīstama kustībai, nav norobežota ar signāliem;

93.2. noņemt signālus, kas norobežo šķērsli vai darbu izpildes vietu, kamēr nav novērsts šķērslis, nav pilnīgi pabeigti darbi, nav pārbaudīts ceļa stāvoklis un gabarīta ievērošana.

94. Norobežojošo pārnēsājamo signālu uzstādīšanai un apsargāšanai ceļa remontu darbu vadītājs norīko atbilstoši apmācītus dzelzceļa darbiniekus (signālistus). Signālisti un darbu vadītājs ir apgādāti ar nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem.

95. Ja nav stacijas dežuranta piekrišanas un darba vadītāja iepriekšēja ieraksta apskates žurnālā, stacijās aizliegts izpildīt darbus, kas prasa norobežošanu ar apstāšanās vai ātruma samazināšanas signāliem.

96. Posma slēgšana darbu veikšanai notiek atbilstoši Vilcienu kustības un manevru darbu instrukcijas prasībām. Posmu ar vilcienu dispečera vai personas, kas veic viņa pienākumus, pavēli slēdz pirms darbu sākšanas un atver pēc to pabeigšanas.

97. Aizliegts uzsākt darbus, kamēr darbu vadītājs nav saņēmis vilcienu dispečera vai personas, kas veic viņa pienākumus, pavēli (rakstisks paziņojums, telefonogramma vai telegramma) par to, ka posms ir slēgts, un kamēr darba vieta nav norobežota ar attiecīgajiem signāliem.

98. Pēc darbu veikšanas posmā to atver tikai pēc dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka, kas pēc kvalifikācijas nav zemāks par ceļa meistaru vai signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru elektromehāniķi, rakstiska paziņojuma, telefonogrammas vai telegrammas saņemšanas par to, ka ceļa darbi vai darbi uz inženierbūvēm, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīcēm pabeigti un ka nav šķēršļu netraucētai un drošai vilcienu kustībai.

99. Pēc darbu pabeigšanas ierīces nodod ekspluatācijā pēc to pārbaudes, pamatojoties uz darbu vadītāju ierakstu, ko ar parakstu apstiprina stacijas dežurants, vai apskates žurnālā reģistrētu telefonogrammu, kura pārraidīta stacijas dežurantam un ko darbu vadītājs pēc darba beigām personīgi paraksta.

 

III. Ritošais sastāvs un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves

1. Vispārīgās prasības

100. Ritošajam sastāvam savlaicīgi veic plānotos remonta veidus un tehnisko apkalpošanu. Ekspluatējamo ritošo sastāvu uztur kārtībā, kas nodrošina tā nepārtrauktu darbu, kustības drošību un drošības tehniku.

101. Ritošajam sastāvam jāatbilst normatīvajos dokumentos noteiktajām ritošā sastāva gabarīta prasībām.

102. Aizliegts nodot ekspluatācijā jaunbūvēto ritošo sastāvu un ritošo sastāvu pēc remonta, ja nav pārbaudīta tā atbilstība normatīvi tehniskās dokumentācijas un šīs instrukcijas prasībām.

103. Uz ritošā sastāva vienībām norāda šādas skaidri salasāmas atšķirības zīmes un uzrakstus:

103.1. pārvadātāja vai ritošā sastāva īpašnieka (valdītāja) firmas zīmi;

103.2. numuru;

103.3. izgatavotājrūpnīcas zīmi ar būves vietas nosaukumu un datumu;

103.4. noteikto remonta veidu izpildes datumu un vietu;

103.5. pašmasu (izņemot lokomotīves);

103.6. pasažieru vietu skaitu (pasažieru vagoniem).

104. Uz vilces līdzekļiem norāda:

104.1. konstruktīvo ātrumu;

104.2. sēriju;

104.3. patstāvīgās dislokācijas vietas nosaukumu;

104.4. rezervuāru, kontrolaparātu un katlu pārbaudes datumu.

105. Katras ritošā sastāva vienības svarīgākos tehniskos un ekspluatācijas raksturojumus norāda tehniskajā pasē.

106. Vilces līdzekļus aprīko ar:

106.1. radiostacijām vai mobilajiem telefoniem;

106.2. ātrumu reģistrējošiem ātrummērītājiem;

106.3. ar vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes ierīcēm.

107. Visiem ritošā sastāva elementiem jānodrošina droša vilcienu kustība ar noteikto maksimālo ātrumu.

108. Ritošā sastāva saimniecības būvju un ierīču izvietojumam un tehniskām iekārtām jānodrošina vilcienu kustība noteiktajos apjomos, efektīva vilces līdzekļu izmantošana, lokomotīvju un vagonu tehniskā apkope, remonts un droši darba apstākļi.

 

2. Riteņpāri

109. Katram riteņpārim jāatbilst ritošā sastāva riteņpāru formēšanas, apskates, remonta un uzturēšanas tehniskajām normām. Uz riteņpāru ass jābūt skaidri iespiestām zīmēm par riteņpāra formēšanas, pilnīgās pārbaudes datumu un vietu.

110. Attālums starp nenoslogota riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm ir:

110.1. vagonu riteņpāriem ar riteņa bandāžas (apmales) platumu 100 milimetri un 115 milimetri, kā arī lokomotīvju riteņpāriem — 685 milimetri ar atkāpi 3 milimetri uz abām pusēm;

110.2. vagonu riteņpāriem ar riteņa bandāžas (apmales) platumu no 90 milimetriem līdz 100 milimetriem — 690 milimetri ar atkāpi uz palielinājuma pusi 1 milimetrs, uz samazinājuma pusi — 3 milimetri.

111. Aizliegts ekspluatēt un pieļaut kursēt vilcienos ritošajam sastāvam, ja riteņpārim ir plaisa jebkurā ass daļā, riteņa lokā, diskā vai rumbā, ja ir riteņa uzmalas asšķautņainais uzvelmējums, kā arī ja riteņpārim ir šādi nodilumi un bojājumi, kas traucē ceļa un ritošā sastāva normālai mijiedarbībai:

111.1. nodilums velšanās lokā lielāks par 7 milimetriem;

111.2. uzmalas biezums lielāks par 25 milimetriem;

111.3. uzmalas biezums mazāks par 16 milimetriem, mērot 18 milimetru attālumā no uzmalas virsējās šķautnes;

111.4. vagonu riteņpāriem ar riteņa bandāžas (apmales) platumu no 90 milimetriem līdz 100 milimetriem, un dīzeļlokomotīvēm uzmalas biezums nedrīkst būt mazāks par 20 milimetriem;

111.5. uzmalas vertikālais nogriezums pārsniedz speciāla šablona noteikto normu;

111.6. izrāvums velšanās loka virsmā lokomotīvēm lielāks par 0,7 milimetriem, vagoniem ar rullīšu gultņiem — lielāks par 1 milimetru, bet vagoniem ar slīdgultņiem — lielāks par 2 milimetriem.

112. Konstatējot ceļā vagonam izrāvumu, kas dziļāks par 1 milimetru, bet nepārsniedz 2 milimetrus, vai lokomotīvei, kas ir dziļāks par 0,7 milimetriem, atļauts tādu vagonu vai lokomotīvi aizvest ar ātrumu ne lielāku par 25 kilometriem stundā līdz tuvākajam tehniskās apkalpošanas punktam, kur ir ierīces riteņpāra nomaiņai.

 

3. Bremžu iekārtas un sakabes ierīces

113. Ritošo sastāvu aprīko ar tipveida bremzēm. Ritošo sastāvu, kas paredzēts cilvēku pārvadāšanai, aprīko ar automātiskajām bremzēm. Publiskās lietošanas dzelzceļu vilcienus un visus vilcienus, kas paredzēti cilvēku pārvadāšanai, ekspluatē ar ieslēgtām automātiskajām bremzēm.

114. Šīs instrukcijas 113.punkta prasības neattiecas uz vienvagonu pasažieru automotrisēm, kuras nav paredzētas ievietot vilciena sastāvā un kuras bremžu sistēmai ir konstruktīvas atšķirības.

115. Ritošā sastāva bremzes uzturamas atbilstoši tehniskajām normām, nodrošinot drošu ekspluatāciju un vienmērīgu bremzējumu, bet automātiskās bremzes — arī vilciena apturēšanu, ja bremzes gaisa maģistrālē ir noticis atvienojums vai pārrāvums vai arī, ja ir atvērts stopkrāns (pēkšņās bremzēšanas krāns).

116. Bremzēm jānodrošina bremzēšanas spiedspēks, kas pēkšņās bremzēšanas lietošanas gadījumā garantē vilciena apstāšanos, nepārsniedzot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātos bremzēšanas ceļus.

117. Pasažieru vagonu tamburos un salonu iekšienē izvieto noplombētus stopkrānus.

118. Vilces līdzekļus un pasažieru vagonus aprīko ar rokas bremzēm.

119. Visas bremžu sviru pārvada daļas, kas atvienošanas vai lūzuma dēļ var izvirzīties ārpus gabarīta vai nokrist uz sliežu ceļa, nodrošina ar aizsargierīcēm.

120. Ritošo sastāvu aprīko ar standarta sakabi.

121. Sakabes bufera ass augstums virs sliežu galviņas virsmas līmeņa ir:

121.1. lokomotīvēm — ne mazāks par 550 milimetriem un ne lielāks par 640 milimetriem;

121.2. vagoniem — ne mazāks par 510 milimetriem un ne lielāks par 685 milimetriem.

122. Augstuma starpība starp sakabju gareniskajām asīm nedrīkst pārsniegt 75 milimetrus.

123. Par vagonu pareizu sakabināšanu un sakabes ierīču tehnisko stāvokli vilciena sastāvā atbild vagonu apskatītājs, kas veic sastāva tehnisko apkalpošanu pirms vilciena nosūtīšanas. Piekabinot vilcienam vagonus stacijās, kur nav vagonu apskatītāju, kā arī veicot manevru darbus, par vagonu pareizu sakabināšanu atbild manevru vadītājs.

124. Par lokomotīves un vilciena pirmā vagona sakabināšanas pareizību atbild lokomotīves vadītājs (mašīnists).

 

4. Ritošā sastāva tehniskā apkalpošana un remonts

125. Aizliegts ekspluatēt un iekļaut vilciena sastāvā ritošo sastāvu, kuram ir bojājumi, kas var apdraudēt kustības drošību.

126. Vilces līdzekļu drošības, autostopa, vilcienu radiosakaru un mobilo telefona sakaru ierīces periodiski apskata specializētajā kontrolpunktā, veicot to pārbaudi un regulēšanu.

127. Vilces līdzekļos uzstādītos manometrus, drošības vārstus plombē, bet tvaika lokomotīvju katlu drošības tapas apzīmogo.

128. Elektriskās aizsardzības ierīces, ugunsdrošības līdzekļus, ugunsgrēka signalizācijas un automātikas ierīces, manometrus, drošības vārstus, gaisa rezervuārus ritošajā sastāvā pārbauda tehniskajos noteikumos paredzētajos termiņos.

129. Aizliegts padot vagonus cilvēku iekāpšanai, ja tiem noteiktajos termiņos nav veikta tehniskā apskate, ir apkures, elektrisko iekārtu, ventilācijas bojājumi un citi bojājumi, kas nenodrošina kvalitatīvu pasažieru pārvadāšanu, kā arī ja to sanitāri tehniskais stāvoklis nenodrošina normālus pasažieru pārvadāšanas apstākļus.

 

 

IV. Vilcienu kustības organizācija

1. Vilcienu kustības grafiks

130. Vilcienu kustības organizācijas pamats ir vilcienu kustības grafiks. Vilcienu kustības grafiku apstiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Vilcienu kustības grafiks ir saistošs visām dzelzceļa ekspluatācijā iesaistītajām personām.

131. Vilcienu kustības grafiks nodrošina:

131.1. pieprasīto pārvadājumu izpildi;

131.2. vilcienu kustības drošību;

131.3. lokomotīvju (vilcienu) brigādēm noteiktā nepārtrauktā darba ilguma ievērošanu;

131.4. iespēju izpildīt darbus, kas saistīti ar ceļa, būvju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un elektroapgādes ierīču kārtējo apkopi un remontu.

132. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nozīmē un atceļ vilcienus pēc pārvadātāja pieprasījuma.

133. Sniegtīrus, saimnieciskos un citus vilcienus, kas nav paredzēti vilcienu kustības grafikā norīko un atceļ vilcienu dispečers vai persona, kura veic viņa pienākumus, vienlaikus norādot vilciena kustības kārtību.

134. Katram vilcienam piešķir vilcienu kustības grafikā noteikto numuru. Vilcieniem, kas nav paredzēti vilcienu kustības grafikā, numurus piešķir, tos norīkojot.

135. Vilcienus nosūtot un caurlaižot pēc priekšrocības ievēro šādu secību:

135.1. ārpuskārtas — sniegtīri un lokomotīves bez vagoniem, kuras norīko kustības atjaunošanai, ja ir pieprasīta palīdzība.

135.2. kārtējie — pasažieru vilcieni;

135.3. vilcieni, kurus norīko pēc īpaša pieprasījuma un kuru priekšrocību nosaka, tos norīkojot.

 

2. Sadales punkti

136. Kustībā vilcienus savstarpēji norobežo ar sadales punktiem. Sadales punkti ir stacijas.

137. Stacijas robeža ir ieejas luksofors vai signālzīme „Stacijas robeža”, ko uzstāda ne tuvāk par 50 metriem no pirmās ieejas pārmijas.

138. Katram sadales punktam un pasažieru vilcienu pieturas punktam piešķir nosaukumu. Stacijās katram ceļam, katrai pārmijai, kā arī pārmiju postenim piešķir numurus. Aizliegts piešķirt vienādus numurus ceļiem, pārmijām un posteņiem vienas stacijas robežās.

 

3. Staciju tehniskā darba organizācija

139. Stacijas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību nosaka stacijas tehniskās rīcības akts, kas ir saistošs visiem ar dzelzceļa satiksmi saistītajiem darbiniekiem.

140. Tehniskās rīcības aktam pievieno stacijas shematiskos plānus un atkarībā no vietējiem apstākļiem nepieciešamās instrukcijas. Izraksti no tehniskās rīcības akta atrodas pie stacijas dežuranta, pārmiju posteņu, pārvadātāja dežuranta un vagonu apskatītāju telpās.

141. Pastāvīgo pārmiju stāvokli maršrutu pārmiju un signālu savstarpējās atkarības tabulās norāda ar plusa zīmi. To norāda arī tehniskās rīcības aktā un izrakstos no tā. Pārmiju pastāvīgo stāvokli norāda uz pārmiju statnēm.

142. Pārmijas pārlikt citā stāvoklī atļauts šādos gadījumos:

142.1. sagatavojot vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus;

142.2. veicot manevru darbus;

142.3. ja ceļu aizņem ritošais sastāvs;

142.4. ja ir vajadzība uz stacijas ceļiem norobežot šķērsli vai darbu veikšanas vietu;

142.5. tīrot, pārbaudot un remontējot pārmijas.

143. Posmā ielikto pārmiju (pārmijas) pieraksta kādai no blakus stacijām. Šīs pārmijas apgaismo, apsargā, nodrošina to tehnisko apkopi un pārmiju atslēgu glabāšanu.

144. Pārmijnieku darba kontrolei ieceļ vecāko pārmijnieku.

145. Pirms vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas noslēdz pārmijas, kas ietilpst pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutā, kā arī aizsargpārmijas.

146. Atslēgatkarībā neietverto noslēgto pārmiju, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos, atslēgas glabā pie stacijas dežuranta vai pie vecākā pārmijnieka, bet atslēgatkarībā ietverto — pārmiju posteņa izpildaparātā vai stacijas dežuranta vadības aparātā. Pie stacijas dežuranta glabā arī atslēgatkarībā neietverto noslēgto pārmiju atslēgas, ja pārmijas atrodas posmos.

147. Pārmiju remontē tikai ar stacijas dežuranta atļauju. Pēc remonta pārliecinās, ka pārmijas stāvoklis nodrošina kustības drošību un pārmijnieks par to ziņo stacijas dežurantam.

148. Pārmijas stacijas ceļos atrodas stacijas priekšnieka rīcībā.

149. Manevrējošās lokomotīves kustību izrīko tikai viens darbinieks — manevru darbu vadītājs (vilcienu sastādītājs, vilciena konduktors), kurš atbild par manevru darbu pareizu izpildi.

150. Vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam), kas izpilda manevrus, aizliegts uzsākt lokomotīves kustību, kamēr nav saņemts manevru vadītāja rīkojums vai signāls. Pirms izbraukt uz pārmijām, no pārmijnieka saņem signālu vai paziņojumu par pārmiju gatavību manevru kustībai.

151. Manevru darbu vadītājs organizē manevru darbus tā, lai būtu nodrošināta kustības drošība, manevros strādājošo darbinieku personīgā drošība, ritošā sastāva saglabāšana. Manevrus ar vagoniem, kuros ir cilvēki, veic ar īpašu piesardzību.

152. Stacijās, kurās ir stacijas dežurants, manevrus vada stacijas dežurants. Pārējās stacijās manevrus veic vilciena konduktora vai dzelzceļa darbinieka, kurš izpilda viņa pienākumus, vadībā pēc attiecīgas atļaujas saņemšanas no vilcienu dispečera.

153. Lokomotīves manevru kustību stacijas rajonos, kurus neapkalpo vilciena konduktors vai vilcienu sastādītājs, vada apmācīts dzelzceļa speciālists, kuram ir tiesības izrīkot manevrus šajā rajonā.

154. Izpildot manevrus, lokomotīves brigādes pienākums ir:

154.1. precīzi un laikus izpildīt manevru darba uzdevumus;

154.2. uzmanīgi vērot signālus, precīzi un laikus izpildīt signālus un norādījumus par pārvietošanos;

154.3. uzmanīgi novērot cilvēkus, kas atrodas uz sliežu ceļiem, kā arī pārmiju stāvokli un ritošā sastāva izvietojumu.

155. Izpildot manevrus, aizliegts pārsniegt ātrumu:

155.1. 15 kilometri stundā — lokomotīvei velkot vagonus pa brīviem ceļiem;

155.2. 10 kilometri stundā — lokomotīvei stumjot vagonus pa brīviem ceļiem;

155.3. 5 kilometri stundā — manevrējot ar vagoniem, kuros atrodas cilvēki;

155.4. 3 kilometri stundā — lokomotīvei (ar vai bez vagoniem) tuvojoties vagoniem.

156. Veikt manevrus uz galvenajiem ceļiem, kā arī to gaitā šķērsot galvenos ceļus un izbraukt aiz ieejas pārmijām drīkst katrā atsevišķā gadījumā tikai ar stacijas dežuranta atļauju un norobežojot ceļus un pārmijas, kur notiek manevru darbi, ar aizliedzošiem signāliem.

157. Aizliegts izbraukt ar manevrējošo sastāvu aiz stacijas robežas bez vilcienu dispečera piekrišanas, kā arī ja vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nav izdota atļauja aizņemt posmu.

158. Aizliegts veikt manevrus uz staciju ceļiem slīpumos, kur rodas draudi ritošā sastāva pašaizripošanai posmā. Manevrus uz tādiem ceļiem var veikt tikai, novietojot lokomotīvi krituma pusē un ieslēdzot un pārbaudot vagonu automātiskās bremzes. Manevru veikšanas kārtību, kura nodrošina kustības drošību stacijās uz šādiem ceļiem, nosaka stacijas tehniskās rīcības akts.

159. Ritošo sastāvu stacijas ceļos novieto kontrolstabiņu norādītās robežās.

160. Bez lokomotīves stacijās stāvošus vilcienus un vagonus droši nostiprina pret aizripošanu ar šim nolūkam paredzētiem līdzekļiem. Vagonu un sastāvu nostiprināšanas kārtība tiek noteikta stacijas tehniskās rīcības aktā.

161. Formējot vilciena sastāvu, kā arī piekabinot un atkabinot ritošo sastāvu, vilciena masu un garumu nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātie kustības grafika normatīvi — nosacītā ritošā sastāva garuma un pašmasas tabulas.

162. Aizliegts iekļaut vilciena sastāvā:

162.1. vagonus, kas tehniskajā ziņā ir bojāti un apdraud kustības drošību;

162.2. vagonus, kuriem ir nosēdušās atsperes, kas izraisa vagona virsbūves nošķiebšanos vai rāmja un virsbūves pieskaršanos gaitas daļām, kā arī vagonus ar bojātu jumtu, kas rada jumta lokšņu atraušanās iespējas;

162.3. vagonus, kas bija nobraukuši no sliedēm vai atradušies avārijā cietušā vilcienā, kamēr tie nav apskatīti un atzīti par derīgiem kustībai;

162.4. vagonus bez trafaretu uzrakstiem par izdarītajiem kārtējiem remontiem, izņemot vagonus, kas brauc ar īpašiem dokumentiem (kā krava uz savām asīm).

163. Visos pasažieru vilcienos pirmā un pēdējā vagona tambura galadurvis aizslēdz, bet pārejas tiltiņus nostiprina paceltā stāvoklī.

164. Aizliegts iekļaut pasažieru vilciena sastāvā vagonus, kam nokavēts periodiskā remonta vai vienotās tehniskās revīzijas termiņš, ja tas nav attiecīgi pagarināts.

 

4. Bremžu izvietošanas kārtība vilcienos

165. Atkarībā no ritošā sastāva tehniskā aprīkojuma ar bremzēšanas līdzekļiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, saskaņojot ar pārvadātāju, nosaka:

165.1. maksimālo bremzēšanas ceļa garumu atkarībā no kustības ātruma un krituma, un tam atbilstošo vienotu minimālo bremzēšanas spiedspēku uz katrām 100 masas tonnām un maksimālo noteicošo kritumu, kurā atļauta vilcienu kustība ar noteikto maksimālo ātrumu;

165.2. bremžu kluču spiedspēka uz ritošā sastāva asīm aprēķinu normas, normas vilcienu nodrošināšanai ar rokas bremzēm un citus datus, kas nepieciešami bremžu aprēķiniem.

166. Ir noteikta pilnīgā un vienkāršotā automātisko bremžu darbības pārbaude.

167. Pilnīgo pārbaudi, kuras gaitā pārbauda bremzes maģistrāles blīvumu un visu vagonu bremžu darbību, veic:

167.1. formēšanas stacijā pirms vilciena nosūtīšanas;

167.2. pēc lokomotīves nomaiņas pret citu.

168. Vienkāršoto pārbaudi, kuras gaitā bremžu maģistrāles stāvokli pārbauda pēc bremžu darbības pēdējos divos vagonos, veic pēc bremzes šļūteņu izvienošanas vilciena sastāvā, to savienošanas pēc ritošā sastāva piekabināšanas, kā arī pēc galakrāna noslēgšanas sastāvā.

169. Pēc automātisko bremžu pilnīgās vai vienkāršotās pārbaudes pārvadātāja noteiktajā kārtībā pārbauda automātisko bremžu darbību vilciena gaitā. Vilcieniem, kas nav aprīkoti ar automātiskajām bremzēm, vilciena gaitā pārbauda galveno darba bremžu darbību un efektivitāti.

170. Pēc automātisko bremžu pilnīgās pārbaudes vilcienā vagonu apskatītājs (stacijās, kur tā nav, — vilciena konduktors) nodod lokomotīves vadītājam (mašīnistam) izziņu par vilciena nodrošinājumu ar bremzēm un par to normālu darbību. Izziņā norāda pēdējā vagona numuru.

171. Ja vilciena sastāvā izdarītas izmaiņas, vagonu apskatītājs (stacijās, kur šis amats nav paredzēts — stacijas dežurants vai vilciena konduktors) ieraksta lokomotīves vadītāja (mašīnista) izziņā atzīmi par notikušo sastāva izmaiņu un par automātisko bremžu vienkāršoto pārbaudi. Pārējos gadījumos par vienkāršoto automātisko bremžu pārbaudi atzīme izziņā nav jāieraksta. Gadījumos, kad vienkāršotās pārbaudes laikā divos pēdējos vagonos bremzes nav iedarbojušās, darbinieks, kurš pārbauda automātiskās bremzes, nedrīkst atļaut sūtīt vilcienu. Stacijās, kur nav paredzēti vagonu apskatītāju amati, automātisko bremžu vienkāršotās pārbaudes kārtību nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc saskaņošanas ar pārvadātāju.

 

5. Vilcienu ekipēšana un apkalpošana

172. Pasažieru vilcienus apgādā ar ugunsdzēsības līdzekļiem, kā arī ar līdzekļiem pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

173. Vilces līdzekļus apgādā ar divām pārnēsājamām ultraīsviļņu radiostacijām un, ja vilcienu radiosakariem tiek izmantoti mobilo telefonu sakari, — ar mobilo telefonu, ugunsdzēsības līdzekļiem, nepieciešamajiem signālpiederumiem, instrumentiem un citu inventāru saskaņā ar pārvadātāja noteiktajām normām. Ja vilces līdzeklis apgādāts ar divdiapazonu radiostaciju, kas nodrošina sakarus ar pārnēsājamo ultraīsviļņu radiostaciju, tad var būt tikai viena pārnēsājama ultraīsviļņu radiostacija.

174. Lai nostiprinātu vilcienu posmā, vilces līdzekļus apgādā ar divām bremzes kurpēm.

175. Vilcienu apkalpo lokomotīves (vilciena) brigāde. Ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja piekrišanu vilces līdzekļus var apkalpot vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vienā personā (bez palīga).

176. Aizliegts atstāt uz lokomotīvju dislokācijas ceļiem vilces līdzekļus darba stāvoklī bez to apkalpošanu pārzinoša darbinieka uzraudzības, bet uz staciju ceļiem — bez vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vai viņa palīga uzraudzības.

 

6. Lokomotīvju atrašanās vieta vilciena sastāvā

177. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) vada vilcienu no priekšējā vilces līdzekļa priekšējās kabīnes. Lokomotīves ar vienu vadības kabīni liek vilciena priekšā gaitā uz priekšu.

178. Lokomotīvju kustība atpakaļgaitā, ja lokomotīvei ir viena vadības kabīne, pieļaujama tikai:

178.1. saimnieciskajos vilcienos;

178.2. manevrējot;

178.3. nosūtot vilcienu no stacijām, kur nav lokomotīvju apgriešanas ierīču;

178.4. izvedot no posma vilcienu ar palīdzības lokomotīvi;

178.5. lokomotīvēm bez vagoniem.

 

7. Vilcienu kustības vispārīgās prasības

179. Vilcienu kustību iecirknī vada tikai viens darbinieks — vilcienu dispečers, kurš vienlaikus var pildīt vienas no šaursliežu dzelzceļa iecirkņa stacijas dežuranta pienākumus.

180. Vilcienu kustība šaursliežu dzelzceļu iecirkņos, vilcienu pieņemšana, nosūtīšana un manevru operāciju veikšana stacijās, kurās nav ekspluatācijas personāla, notiek dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā kārtībā.

181. Stacijās priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un visi pārējie vilcienu apkalpojošie darbinieki izpilda stacijas dežuranta rīkojumus, bet stacijās, kurās nav stacijas dežuranta, — vilcienu dispečera rīkojumus.

182. Stacijas dežurants nodrošina brīvu ceļu vilciena savlaicīgai pieņemšanai. Stacijas dežurants ir atbildīgs par ikvienu nepamatotu vilciena aizturēšanu pie aizliedzoša ieejas signāla.

183. Aizliegts aizņemt aizsargstrupceļus ar jebkuru ritošo sastāvu.

 

8. Vilcienu pieņemšana un nosūtīšana

184. Ja stacijai ir ieejas signāls, vilcienus stacijā parasti pieņem, degot atļaujošam ieejas signālam, uz brīviem ceļiem, kuri šim nolūkam paredzēti stacijas tehniskās rīcības aktā. Ja ieejas luksoforā deg aizliedzošs signāls vai ja luksofora pamata ugunis ir nodzisušas vai nesaprotamas, vilcienu var pieņemt stacijā tikai izņēmuma gadījumos un saskaņā ar kārtību, kura ir noteikta Vilcienu kustības un manevru darbu instrukcijā vai stacijas tehniskās rīcības aktā.

185. Stacijas dežurants, bet stacijās, kur nav ekspluatācijas personāla, pārvadātāja norīkots darbinieks, pirms atļaut vilcienam iebraukt stacijā:

185.1. pārbauda, vai vilcienu pieņemšanas ceļš un maršruts ir brīvs;

185.2. pārtrauc manevrus ar izbraukšanu uz vilciena pieņemšanas ceļa un maršruta;

185.3. sagatavo maršrutu vilciena pieņemšanai.

186. Ieejas signāls, ja tāds ir, automātiski pārslēdzas uz aizliedzošu signāluguni pēc tam, kad tam garām ir pagājis pirmais vilciena riteņpāris.

187. Vilciens, kas pienāk stacijā, apstājas uz pieņemšanas ceļa starp kontrolstabiņiem.

188. Ja vilciena pēdējie vagoni paliek aiz kontrolstabiņa, par to nekavējoties ziņo stacijas dežurantam (vilcienu dispečeram), kurš veic pasākumus kustības drošības nodrošināšanai.

189. Stacijas dežurants, sagaidot katru pienākošo vilcienu, kontrolē, lai vilciens būtu kārtībā, lai tam būtu signāli un tā signālrādījumi būtu pareizi.

190. Par to, ka vilciens pienācis stacijā pilnā sastāvā, stacijas dežurants pārliecinās pēc ieejas pārmiju posteņa pārmijnieka ziņojuma vai personīgi. No stacijām, kurās nav ekspluatācijas personāla, par vilciena pienākšanu pilnā sastāvā vilcienu dispečeram ziņo priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists).

191. Stacijas dežurants (vilcienu dispečers) katra vilciena faktisko pienākšanas laiku un vilciena numuru reģistrē infrastruktūras pārvaldītāja noteiktā parauga vilcienu kustības žurnālā.

192. Pirms nosūtīt vilcienu stacijas dežurantam, bet stacijās, kurās nav ekspluatācijas personāla, pārvadātāja norīkotajam darbiniekam ir pienākums:

192.1. pārliecināties, ka posms ir brīvs;

192.2. pārtraukt manevrus ar izbraukšanu uz vilciena nosūtīšanas maršruta;

192.3. sagatavot maršrutu vilciena nosūtīšanai;

192.4. pēc vilcienu dispečera atļaujas dot vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) atļauju aizņemt posmu (zizli, vilcienu dispečera pavēli).

193. Atļauju aizņemt posmu priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) stacijas dežurants nodod kārtībā, kāda noteikta šīs stacijas tehniskās rīcības aktā, kā arī kārtībā, kāda ir noteikta šīs instrukcijas 180.punktā. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārliecinās, ka saņemtā atļauja aizņemt posmu ir pareiza.

194. Stacijas dežurantam aizliegts dot atļauju vilcienam aizņemt posmu, kamēr viņš nav pārliecinājies par to, ka sastāva tehniskā apkalpošana ir pabeigta un ka uz pēdējā vagona ir signāli.

195. Pasažieru vilciena lokomotīves vadītājam (mašīnistam) aizliegts aizbraukt no stacijas vai pieturas punkta ātrāk par laiku, kāds noteikts vilcienu kustības sarakstā, kā arī braukt garām pieturas punktam bez apstāšanās, ja vilciena kustības sarakstā ir paredzēta apstāšanās pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

196. Par vilciena aizbraukšanu pilnā sastāvā stacijas dežurants pārliecinās personīgi vai pēc pārmijnieka ziņojuma.

197. Pasažieru vilciena natūrlapu izsniedz vilciena konduktoram vai vedējlokomotīves vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

 

9. Signalizācijas un sakaru līdzekļi vilcienu kustībā

198. Vilcienu kustības organizācijai izmanto:

198.1. vilcienu mobilos telefona vai radiosakarus, pa kuriem priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodod vilcienu dispečera rīkojumus;

198.2. elektrozižļu sistēmu.

199. Atsevišķos gadījumos vilcienu kustību organizē, izmantojot vienu lokomotīvi.

200. Katrā starpstaciju posmā vienlaikus darbojas tikai viens satiksmes organizācijas veids.

 

10. Vilcienu kustības kārtība

201. Maksimāli pieļaujamos vilcienu kustības ātrumus pa posmu un staciju ceļiem, kā arī staciju pārmijkopām, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs atkarībā no ceļu un pārmiju konstrukcijas un ritošā sastāva tipa. Noteiktos ātrumus ņem vērā, sastādot vilcienu kustības grafiku.

202. Kustības ātrums, novirzoties uz sānceļiem pa pārmijām, nedrīkst pārsniegt:

202.1. 15 kilometrus stundā — pa pārmijām ar 1/8 markas krusteņiem vai lēzenākām;

202.2. 10 kilometrus stundā — pa pārmijām ar 1/7 markas krusteņiem;

202.3. 5 kilometrus stundā — pa pārmijām ar krusteņiem, kas stāvāki par 1/7.

203. Vilcienu kustība ar vagoniem pa priekšu pieļaujama saimnieciskiem vilcieniem un atsevišķos gadījumos — vilcieniem ar tukšiem vagoniem, kurus padod posmā. Šāda vilciena priekšējā vagonā atrodas vilciena konduktors, kuram ir sakari ar vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), kas vēro, vai ceļš ir brīvs, un, ja tiek apdraudēta kustības drošība vai cilvēku dzīvība, veic pasākumus vilciena nekavējošai apturēšanai. Vilcienu kustības ātrums, braucot ar vagoniem pa priekšu, nedrīkst pārsniegt 15 kilometru stundā, bet sniegtīriem — 20 kilometru stundā.

204. Pieņemot vilcienu uz stacijas strupceļiem, tā ātrums pieņemšanas ceļa sākumā nedrīkst pārsniegt 10 kilometru stundā, bet pasažieru vilcienam ar automātiskajām bremzēm — 15 kilometru stundā.

205. Kustības ātrumam bīstamajās vietās jāatbilst brīdinājumā norādītajam vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajam ātrumam, bet, ja šādu norādījumu nav, ātrums nedrīkst būt lielāks par 15 kilometriem stundā.

206. Lai vilciena kustības gaitā nodrošinātu lokomotīvju brigāžu īpašu uzmanību un brīdinātu to, ka uz sliežu ceļiem notiek darbi, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz rakstisku brīdinājumu. Brīdinājumu izsniedz šādos gadījumos:

206.1. ja sliežu ceļš, inženierbūves un citas iekārtas ir bojātas, kā arī ja veic būvniecības un remonta darbus, kas prasa samazināt ātrumu vai apturēt vilcienu ceļā;

206.2. ja ievieš jauna veida signalizācijas un sakaru līdzekļus, kā arī ja ieslēdz jaunus, pārvieto vai likvidē esošos luksoforus, ja luksofors ir bojāts un to nevar pārslēgt aizliedzošā stāvoklī;

206.3. ja noceļamais ritošais sastāvs strādā sliktas redzamības apstākļos vai arī uz truļiem pārvadā smagas kravas;

206.4. visos citos gadījumos, kad samazina vilciena ātrumu vai aptur to ceļā, kā arī kad brīdina lokomotīvju brigādes par īpašiem apstākļiem vilcienu kustības gaitā.

207. Vilcienu kustību ar vagoniem pa priekšu pieļauj saimnieciskajiem vilcieniem. Šādus vilcienus aprīko ar automātiskajām bremzēm un tā priekšējā vagonā atrodas darbinieks, kas vēro, vai ceļš ir brīvs, un, ja tiek apdraudēta kustības drošība vai cilvēku dzīvība, veic pasākumus vilciena nekavējošai apturēšanai.

 

11. Vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) pienākumi un vilcienu vadīšanas kārtība

208. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

208.1. labi zināt vilces līdzekļa konstrukciju, sava iecirkņa profilu, pastāvīgo signālu izvietojumu iecirknī;

208.2. pieņemt vilces līdzekli pārvadātāja noteiktajā kārtībā;

208.3. pēc vilces līdzekļa pieņemšanas ieslēgt tajā esošās drošības un sakaru ierīces;

208.4. nodrošināt neapdraudētu vilciena kustību, vadīties pēc kustības saraksta un to precīzi izpildīt.

209. Pēc lokomotīves piekabināšanas vilciena sastāvam lokomotīves vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

209.1. pārliecināties, ka lokomotīve pareizi sakabināta ar sastāva pirmo vagonu, gaisa šļūtenes pareizi savienotas un galakrāni starp tiem attaisīti;

209.2. piepildīt bremžu maģistrāli ar saspiestu gaisu, pārliecināties, ka gaisa spiediena pazemināšanās nepārsniedz pārvadātāja noteiktās normas un izmēģināt automātiskās bremzes;

209.3. saņemt izziņu par vilciena nodrošinātību ar bremzēm, pārliecināties, ka sakrīt bremžu izziņā un natūrlapā (vai izrakstā no tās) uzrādītais pēdējā vagona numurs un vilciena bremžu kluču kopējais spiedspēks atbilst noteiktajām normām.

210. Vadot vilcienu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un viņa palīga pienākums ir:

210.1. vērot, vai ceļš ir brīvs;

210.2. vērot signālus un izpildīt to prasības;

210.3. atkārtot viens otram visus luksoforu, signālzīmju un rādītāju rādījumus un no ceļa vai vilcienam padodamos apstāšanās un ātruma samazināšanas signālus;

210.4. sekot vilciena stāvoklim un veselumam;

210.5. sekot lokomotīves darbu kontrolējošo aparātu rādījumiem;

210.6. iebraucot stacijā un braucot pa stacijas ceļiem:

210.6.1. dot noteiktos signālus;

210.6.2. sekot, vai ceļš ir brīvs;

210.6.3. vērot padodamos signālus;

210.6.4. sekot vilcienu un manevru kustībai pa blakusceļiem;

210.6.5. nekavējoties apturēt vilcienu, ja tiek apdraudēta kustības drošība.

211. Pēc vilciena apstāšanās, ja vilcienā konstatēti kādi bojājumi, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nekavējoties par tiem ziņo stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram.

212. Ja nepieciešams apstāties stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) apstādina vilcienu, nepabraucot garām pieņemšanas ceļa izejas kontrolstabiņam.

213. Ja braucienā konstatēti luksoforu, ceļa, citu būvju un ierīču bojājumi, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) par to ziņo stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram.

214. Vadot vilcienu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

214.1. turēt bremžu ierīces pastāvīgā darba gatavībā, nepieļaut gaisa spiediena krišanu galvenajā rezervuārā un maģistrālē zemāk par pārvadātāja apstiprinātajām normām, pārbaudīt to darbību;

214.2. ja signāla rādījums ir aizliedzošs, — apstādināt vilcienu ar dienesta bremzēšanas palīdzību, nepabraucot garām šim signālam;

214.3. ja signāls prasa ātruma samazināšanu, — samazināt vilciena ātrumu tā, lai pabrauktu garām signālam, nepārsniedzot noteikto ātrumu;

214.4. ja pēkšņi tiek dots apstāšanās signāls vai ja pēkšņi rodas šķēršļi kustībai, nodrošināt nekavējošu vilciena apstāšanos, lietojot pēkšņās bremzēšanas līdzekļus;

214.5. nelabvēlīgos laika apstākļos, kas stipri samazina signālu redzamību, vadīt vilcienu sevišķi uzmanīgi un, ja nepieciešams, samazināt ātrumu tā, lai būtu nodrošināta kustības drošība.

215. Atrodoties ceļā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts:

215.1. pārsniegt šajos noteikumos noteiktos, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja izsniegto brīdinājumu noteiktos un signālu norādītos ātrumus;

215.2. novērst uzmanību no signālu un ceļa novērošanas, lokomotīves vadīšanas un tās apkalpošanas;

215.3. atslēgt normāli darbojošās drošības un sakaru ierīces, ja tādas ir uzstādītas uz vilces līdzekļa.

216. Vilciena kustību vada priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). Citi vilcienā esošie vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) pilda priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) norādījumus un signālus, atkārtojot tos.

217. Vilces līdzekļa vadības kabīnēs ar pārvadātāja atļaujām atļauts braukt dzelzceļa darbiniekiem, kas nav lokomotīves brigādes sastāvā, bet ne vairāk kā divām personām.

 

12. Rīcība, vilcienam posmā apstājoties piespiedu kārtā

218. Ja vilciens spiests apstāties posmā, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

218.1. apstādināt vilcienu pēc iespējas līdzenumā un taisnā ceļa iecirknī, ja nav nepieciešama pēkšņa apstāšanās;

218.2. iedarbināt vilciena un lokomotīves bremzes;

218.3. nekavējoties, izmantojot mobilā telefona vai radiosakarus, bet, ja tie ir bojāti, izmantojot visus iespējamos sakaru līdzekļus, par apstāšanos paziņot posmu norobežojošo staciju dežurantiem, kuriem par to bez kavēšanās jāziņo vilcienu dispečeram;

218.4. ja apstāšanās nav saistīta ar vilciena apturēšanu pie aizliedzoša signāla, noskaidrot apstāšanās iemeslus un tālākās braukšanas iespēju;

218.5. ja nevar atjaunot kustību 20 un vairāk minūšu laikā un nav iespējams noturēt uz vietas vilcienu ar automātiskajām bremzēm, iedarbināt lokomotīves rokas bremzi un dot signālu (norādījumu) vilciena konduktoram, darbu vadītājam saimnieciskajā vilcienā nostiprināt vilcienu ar lokomotīvē esošajām bremžu kurpēm, bet, ja tādu ir mazāk, kā nepieciešams, iedarbināt arī vagonu rokas bremzes pārvadātāja noteiktajā skaitā un kārtībā;

218.6. paziņot stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram apstāšanās iemeslus un nepieciešamos pasākumus, lai novērstu kustību traucējošos šķēršļus;

218.7. kopīgi ar visiem vilcienu apkalpojošiem darbiniekiem novērst kustību traucējošos šķēršļus, bet vajadzības gadījumā — norobežot vilcienu.

219. Ja pasažieru vilciens apstājies posmā pēkšņās bremzes (stopkrāna) lietošanas vai pašbremzēšanas rezultātā, vilciena konduktors apskata viņa apkalpojamos vagonus un ziņo par apstāšanās iemesliem vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam).

220. Pasažieru vilcienu kustību atjauno pēc tam, kad vilcienu konduktors ir paziņojis par vilciena gatavību kustībai.

221. Vilciens var uzsākt kustību posmā citos apstāšanās gadījumos, kas nav paredzēti vilcienu kustības grafikā vilcienu kustības un manevru darbu instrukcijas noteiktajā kārtībā.

222. Vilcienu, kas apstājies posmā, nekavējoties norobežo, ja ir pieprasīta palīglokomotīve.

223. Ja pieprasīta palīglokomotīve, tad vilciens, kas apstājies posmā, nedrīkst uzsākt kustību, kamēr nepienāk pieprasītā palīdzība vai nav saņemta attiecīga atļauja kustībai.

224. Ja vilciens apstājies kāpumā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst atstumt vilcienu uz tā paša posma vieglāku profilu. Šajā gadījumā atstumjamā vilciena priekšā atrodas vilciena konduktors vai saimnieciskā vilciena darbu vadītājs. Vilciena atstumšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 5 kilometrus stundā.

225. Nav pieļaujams atstumt vilcienu nelabvēlīgos laika apstākļos, kad signāli grūti atšķirami.

226. Vilciens drīkst atgriezties no posma atpakaļ stacijā Vilcienu kustības un manevru darbu instrukcijā noteiktajā kārtībā un tikai ar šīs stacijas dežuranta atļauju.

 

13. Noceļamā ritošā sastāva kustība

227. Noceļamā ritošā sastāva kustība notiek bez vilcienu dokumentu izsniegšanas par tiesībām aizņemt posmu.

 

V. Noslēguma jautājums

228. Instrukcija stājas spēkā ar 2002.gada 15.septembri.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs

“Latvijas Vēstneša” redakcijā — 25.09.2002.