Aizvakar, 24. septembrī, Ministru kabineta sēdē

Nobeigums. Sākums

— “LV” Nr. 137., 25.09.2002.

 

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””.

Likuma “Par vides aizsardzību” 8. pants paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē ir izstrādāt un ne retāk kā piecos gados atjaunot valsts vides aizsardzības programmu. Ministru kabinets 1995. gadā apstiprināja “Vides aizsardzības politikas plānu Latvijai”. Grozījumi paredz noteikt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā un ne retāk kā reizi piecos gados atjauno vides politikas plānu, tādējādi ir saskaņots likums ar Ministru kabineta 2002. gada 12. marta noteikumu Nr.111 “Ministru kabineta kārtības rullis” normām par politikas dokumentiem.

 

Akceptēti noteikumi “Ozona slāņa aizsardzības noteikumi”, kuri nosaka: īpašus ierobežojumus vai aizliegumus attiecībā uz darbībām ar ozona slāni noārdošām vielām vai produktiem, vai citiem materiāliem, kuri satur ozona slāni noārdošās vielas vai produktus vai ir apstrādāti ar ozona slāni noārdošām vielām vai produktiem; kārtību, kādā tiek pārtrauktas darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām; kārtību, kādā iestādes, uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības veic darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām līdz šo darbību pārtraukšanai; kārtību, kādā izsniedzamas ozona slāni noārdošo vielu izvešanas un ievešanas atļaujas.

Šie noteikumi attiecas uz ozona slāni noārdošām vielām un to maisījumiem, kas noteiktas šajos noteikumos, neatkarīgi no tā, vai šīs vielas ražotas no jauna, savāktas, attīrītas vai pārstrādātas, izņemot ozona slāni noārdošās vielas produktā, kas neatrodas konteinerā ozona slāni noārdošo vielu transportēšanai vai uzglabāšanai, niecīgiem šo vielu daudzumiem, kas netīši vai gadījuma pēc veidojas ražošanas procesā no nereaģējošām izejvielām, procesa reaģenta izmantošanu, ja ozona slāni noārdošās vielas ir šīs ķīmiskās vielas piemaisījums, un uz ozona slāni noārdošo vielu emisiju produkcijas ražošanas un apstrādes laikā.

Noteikts, ka darbības ar ozona slāni noārdošajām vielām ir to: ražošana, atskaitot iznīcināšanu, izmantošanu par izejvielu citu ķīmisko vielu ražošanā un procesa reaģentu. Ražošanā neietilpst ozona slāni noārdošo vielu savākšana, attīrīšana un pārstrādāšana; ievešana (imports); izvešana (eksports); vai to saturošu produktu piegāde trešajām personām par maksu vai par brīvu; utilizācija ražošanas vai apkopes procesos, arī no jauna uzpildot produktus vai iekārtas, vai citos procesos, izņemot izmantošanu par izejvielu citu ķīmisko vielu ražošanā un par procesa reaģentu; savākšana un uzglabāšana no tehnikas, iekārtām un uzglabāšanas traukiem apkalpošanas laikā vai pirms iznīcināšanas; savākto ozona slāni noārdošo vielu atkārtota izmantošana pēc vienkāršas attīrīšanas procesiem, tādiem kā filtrēšana un žāvēšana; savākto ozona slāni noārdošo vielu atkārtota pārstrāde un atjaunošana, piemērojot filtrēšanu, žāvēšanu, destilēšanu un ķīmisko apstrādi, lai ozona slāni noārdošo vielu atjaunotu otrreizējai izmantošanai; sadalīšana ar mērķi padarīt attiecīgās vielas nekaitīgas ozona slānim; saturošu produktu un iekārtu ievešanu (importu), izvešanu (eksportu), izplatīšanu un lietošanu.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1998.gada 21.jūlija noteikumos Nr.265 “Latvijas Muzeju padomes nolikums””.

Grozījumi paredz noteikt, ka padomes sēdes tiek sasauktas ne retāk kā reizi ceturksnī.

Noteikumi papildināti, nosakot, ka padomes loceklis var iesniegt padomes priekšsēdētājam motivētu lūgumu atbrīvot viņu no padomes locekļa pienākumu pildīšanas. Padomes priekšsēdētājs pēc padomes locekļa motivēta lūguma saņemšanas vai pēc paša iniciatīvas ir tiesīgs ierosināt kultūras ministram atbrīvot padomes locekli no pienākumu pildīšanas. Kultūras ministrs iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumu par jauna padomes locekļa kandidatūru.

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Muzeju padomi”

, kurš paredz saskaņā ar Muzeju likuma 8.panta pirmo daļu apstiprināt Latvijas Muzeju padomi šādā sastāvā: I.Blūma — Valmieras novadpētniecības muzeja direktore; D.Egle — Virgas pagasta padomes priekšsēdētāja; A.Fleija — Latvijas Kara muzeja direktore; G.Grase — Ģ.Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzeja direktore; R.Ģiptere — Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeja direktore; J.Indāns — Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktors; A.Jurkāne — Turaidas muzejrezervāta direktore; A.Krēsliņa — Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja direktore; I.Lancmanis — Rundāles pils muzeja direktors; M.Lāce — Valsts Mākslas muzeja direktore; A.Ozola — Tukuma muzeja direktore; K.Pētersone — kultūras ministre; A.Radiņš — Latvijas Vēstures muzeja direktors; K.Radziņa — Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja direktore; A.Strauta — Latgales kultūrvēstures muzeja direktore.

 

Akceptēts rīkojums “Par valsts aģentūras “Telekomunikāciju tehnikas aģentūra” izveidošanu”, kurš paredz saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu ar 2002.gada 1.oktobri uzsākt Iekšlietu ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Telekomunikāciju tehnikas centrs” reorganizāciju un līdz 2002.gada 31.decembrim izveidot valsts aģentūru “Telekomunikāciju tehnikas aģentūra”.

Noteikts, ka aģentūra ir sabiedrības funkciju, saistību, mantas un finansu līdzekļu pārņēmēja.

Aģentūra ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir nodrošināt Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu sakaru līdzekļu un speciālās tehnikas darbspējas, ievērojot Iekšlietu ministrijas darbībai nepieciešamās drošības prasības. Aģentūras galvenās funkcijas ir Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu sakaru un speciālās tehnikas uzstādīšana, apkope un remonts.

 

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Kultūras skolas reorganizēšanu”, kurš paredz saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 14.panta pirmo daļu reorganizēt Kultūras ministrijas pārziņā esošo Latvijas Kultūras skolu un nodibināt valsts profesionālās izglītības iestādi – Latvijas Kultūras koledžu.

Noteikts, ka Latvijas Kultūras koledža ir Latvijas Kultūras skolas tiesību un saistību pārņēmēja un ir Kultūras ministrijas pārziņā.

Noteikts, ka ar reorganizāciju saistītie izdevumi tiek segti no Latvijas Kultūras skolas budžeta līdzekļiem.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 8.februāra noteikumos Nr.49 “Kultūras ministrijas nolikums””, kuri nosaka, ka ministrijas pārziņā ir: Emīla Dārziņa Mūzikas vidusskola; Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskola; Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskola; Daugavpils Mūzikas vidusskola; Jelgavas Mūzikas vidusskola; E.Melngaiļa Liepājas Mūzikas vidusskola; Jāņa Ivanova Rēzeknes Mūzikas vidusskola; Ventspils Mūzikas vidusskola; J.Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskola; Rīgas Dizaina un mākslas vidusskola; Liepājas Mākslas vidusskola; Rēzeknes Mākslas vidusskola; Rīgas Horeogrāfijas vidusskola; Latvijas Kultūras koledža.

 

Akceptēts rīkojums “Par valsts aģentūras “Iekšlietu ministrijas sporta centrs” izveidošanu”, kurš saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta pirmo daļu ar 2002.gada 1.oktobri paredz sākt Iekšlietu ministrijas pārziņā esošās bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Policijas centrālais sporta klubs”, bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Daugavpils policijas sporta klubs” un bezpeļņas organizācijas valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Liepājas policijas sporta klubs” reorganizāciju un līdz 2002.gada 31.decembrim izveidot valsts aģentūru “Iekšlietu ministrijas sporta centrs”.

Noteikts, ka aģentūra ir sabiedrību funkciju, saistību, mantas un finansu līdzekļu pārņēmēja.

Aģentūra ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kuras darbības mērķis ir īstenot Latvijas sporta politikas pamatnostādnes – veidot veselas, fiziski un garīgi attīstītas personības, pilnveidot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku fizisko sagatavotību un profesionālo meistarību.

Aģentūra veic šādas galvenās funkcijas: nodrošina Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku vispārējo un speciālo fizisko sagatavotību; pilnveido sportistu meistarību, lai viņus varētu iekļaut valsts izlases komandā; organizē seminārus un kursus šaušanā, dažādos cīņas sporta veidos un citās jomās, organizē bezdarbnieku apmācību darbam apsardzē; veic saimniecisko darbību – slēdz līgumus ar Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Olimpisko vienību, Sporta pārvaldi, sporta veidu federācijām un sporta klubiem par sporta būvju darbības organizēšanu.

 

Akceptēti noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumos Nr.542 “Personu pierakstīšanas un izrakstīšanas pagaidu kārtība””.

Grozījumi paredz Ministru kabineta noteikumu 20.punkta ievaddaļā paredzēto pieraksta anulēšanas procedūras vienkāršošanu. No pašreizējās redakcijas izriet, ka lēmumu par pieraksta anulēšanu katrā gadījumā koleģiāli pieņem pašvaldības dome (padome). Tas ir laikietilpīgs process. Iesniegtajā tiesību aktā paredzēts, ka lēmumu, kas saistīts ar pieraksta anulēšanu, pieņem pašvaldības pilnvarota amatpersona. Šādā veidā būtiski tiks vienkāršota lēmuma pieņemšanas procedūra.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments