Par pensiju indeksāciju tagad un turpmāk

Jau oktobrī pensionāri saņems nedaudz lielākas pensijas — saskaņā ar likumā “Par valsts pensijām” noteikto pensiju indeksācijas kārtību 1.oktobrī pensiju apmērs tiks pārskatīts un, pēc Labklājības ministrijas prognozēm, pensijas palielināsies aptuveni par vienu līdz diviem latiem. Tie pensionāri, kuru pensijas apmērs nepārsniedz 90 latu robežu, saņems par 1,3 līdz 2 latiem lielāku pensiju. Pensionāriem, kuru pensijas ir 90 līdz 150 latu, pensijas palielinājums būs nedaudz mazāks — aptuveni 1 lats. Latvijas likumdošana paredz valsts pensijas apmēra uzturēšanu un palielināšanu atbilstoši dzīves dārdzības izmaiņām — lai piešķirtā pensija laika gaitā nemainītu savu vērtību, tā regulāri tiek pārskatīta jeb indeksēta. Šogad un visu turpmāko laiku līdz 2005.gadam valsts pensijas tiek indeksētas reizi gadā, bet, ja inflācija pārsniedz 5 procentu robežu, — reizi pusgadā.

2002.gads pensiju indeksācijas kārtībā iezīmīgs ar to, ka tieši šogad sākas jauns posms pensiju reformā, kas skar pensiju apmēra pārskatīšanu un paredz pakāpenisku pensijas palielinājumu neatkarīgi no valstī vērojamās inflācijas. Par to, kā tiks nodrošināta ne vien inflācijas ietekmes kompensācija, bet panākts arī reāls pensijas apmēra pieaugums ik gadu, kāpēc mazākām pensijām (līdz 90 latiem) ikgadējais palielinājums būs straujāks nekā lielākajām pensijām — Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta Pensiju politikas un prognozes nodaļas vadītājas Intas Vanovskas komentārs.

Jauna indeksācijas kārtība

Līdz 2002.gadam pensiju indeksācijā tika piemērots tikai patēriņa cenu indekss, kas kompensēja inflācijas izraisīto pirktspējas samazināšanos. Pārejot uz tirgus ekonomiku, deviņdesmito gadu sākumā bija vērojama ļoti augsta inflācija — tikai 1996.gadā tā kļuva mazāka par 20 procentiem. Savukārt pēdējos gados atbilstoši makroekonomiskajai videi inflācija nav sasniegusi pat 3 procentu līmeni gadā. Arī nākotnē straujš inflācijas pieaugums netiek prognozēts, un līdz ar to patēriņa cenu izmaiņu ietekme uz pensijām samazinās.

Šogad sācies arī jauns posms pensiju reformā — pensiju indeksācijā līdzās patēriņa cenu indeksam vērā tiek ņemta arī zināma daļa no apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma valstī. Tādējādi tiek nodrošināta ne vien inflācijas ietekmes kompensācija, bet panākts arī reāls pensijas apmēra pieaugums ik gadu.

Šogad un līdz pat 2005.gadam, to ieskaitot, valsts pensijas tiks indeksētas reizi gadā, bet, ja inflācija pārsniegs 5 procentus gadā, — ik pēc pusgada. Valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (šobrīd tās ir pensijas, kas nepārsniedz 90 latu robežu), tiek indeksētas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Savukārt valsts pensijas, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu tā apmēru (pensijas 90 līdz 150 latu robežās), tiek indeksētas tikai ar patēriņa cenu indeksu.

Savukārt no 2006. gada līdz 2010.gadam visas valsts pensijas, kuru apmērs nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu (šobrīd tās ir pensijas, kas nav lielākas par 150 latiem), indeksēs ik gadu, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem. Sākot ar 2011.gadu, tiks indeksētas visas pensijas, ņemot vērā faktisko patēriņa cenu indeksu un 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem, kā tas ir paredzēts likumā “Par valsts pensijām”.

Prognozes un reālais palielinājums

Plānojot budžetu 2002.gadam, tika aprēķinātas arī prognozes pensiju indeksācijai. Balstoties uz Finansu ministrijas vērtējumu par gaidāmajām patēriņa cenu izmaiņām 2002.gadā, tika prognozēts, ka, piemērojot patēriņa cenu un arī algu indeksu, vidējā pensija šā gada indeksācijā varētu palielināties par gandrīz trim latiem. Tomēr prognozes pensiju indeksācijai izrādījās pārāk daudzsološas. Kāda tad ir faktiskā situācija šogad?

Tā kā inflācija 2001.gadā bija 2,5 procenti un nepārsniedza noteikto 5 procentu robežu, pensiju indeksācija šogad tiek veikta vienreiz — 1.oktobrī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, inflācija periodā starp šā un iepriekšējā gada pensiju indeksāciju ir bijusi ļoti zema — tikai 0,89 procenti. Patēriņa cenu gauso palielināšanos galvenokārt var skaidrot ar deflāciju — patēriņa cenu pazemināšanos, kas fiksēta šā gada februārī, jūnijā, jūlijā un augustā. Arī pārējos mēnešos inflācija ir bijusi visai neliela. Līdz ar to pensijas, kuras tiks indeksētas vienīgi ar patēriņa cenu indeksu (pensijas 90 līdz 150 latu robežās), palielināsies nedaudz — vidēji apmēram par vienu latu. Mazās pensijas (tās, kuras nepārsniedz 90 latus) pieaugs nedaudz straujāk, jo līdzās patēriņa cenu indeksam tām piemēros arī 25 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem.

Likums “Par valsts pensijām” paredz, ka apdrošināšanas iemaksu algas indeksu nosaka Labklājības ministrija, balstoties uz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras aprēķiniem. Šī informācija ļoti precīzi atspoguļo esošo situāciju, jo tiek iegūta no sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētās uzskaites datu bāzes.

Apdrošināšanas iemaksu algu summa 2001.gadā, salīdzinot ar 2000.gadu, ir pieaugusi par 8,35 procentiem, kas visumā ir augsts rādītājs un atspoguļo ne vien vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu (6,4%), bet arī to, ka ir palielinājies sociālās apdrošināšanas iemaksu veicēju skaits. Tā kā pensiju indeksācijās līdz šim tika piemērots vien indekss, kas atspoguļo patēriņa cenu izmaiņas jeb inflāciju, tad, summējot šo indeksu ar apdrošināšanas iemaksu algas pieauguma procentu, pēdējais ir “jāattīra” no inflācijas, tādējādi iegūstot reālo apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu. Pretējā gadījumā patēriņa cenu izmaiņas tiktu iekļautas pensiju indeksā divreiz. Galarezultātā likumdošanā noteiktie 25 procenti no apdrošināšanas iemaksu algas reālā pieauguma procentiem pensijām šogad dos vēl 1,43% papildu pieaugumu.

Līdz ar to pensiju indeksācijā piemērojamais patēriņa cenu un algu indekss pensionāriem, kuru pensijas nepārsniedz 90 latus, palielinās pensijas vidēji par 1,3 latiem, bet maksimālais pensijas palielinājums šīs pensionāru kategorijas ietvaros būs divi lati.

Tādējādi šā gada pensiju indeksācijā tiks piemēroti šādi indeksi: 1,0089 — personām, kuru pensijas apmērs ir robežās no 90 līdz 150 latiem, 1,0232 — personām, kuru pensija nepārsniedz 90 latus.

Kā dara citur

Vairākumā Eiropas valstu pensijas tiek indeksētas, ņemot vērā tikai inflāciju. Valsts pensijas Austrijā, Vācijā, Dānijā un zināmā mērā arī Zviedrijā un Francijā tiek indeksētas, papildus ievērojot algu izmaiņas. Savukārt Šveicē algu pieaugums tiek ņemts vērā tikai reizi divos gados. Bez tam pensiju sistēmu stabilizēšanas nolūkā atsevišķās valstīs ir veikti pagaidu pasākumi pensiju indeksācijas izdevumu ierobežošanā. Piemēram, pensijas tiek indeksētas ar indeksu, kas ir zemāks par inflāciju. Šāda metode tika izmantota deviņdesmito gadu sākumā Somijā un Spānijā. Šajos gados indeksācija vispār netika piemērota Itālijā un Austrijā.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore