Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.09.2002., Nr. 138 (2713) https://vestnesis.lv/ta/id/66797

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Informācija

Vēl šajā numurā

26.09.2002., Nr. 138 (2713)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Frakciju viedokļi

Pēc 2002.gada 19.septembra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

A.Seiksts (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Es gribētu akcentēt trīs momentus.

Pirmais. Gribu nomierināt radioklausītājus, visus, kas sekoja līdzi šīsdienas sēdei par to, ka Nacionālajai radio un televīzijas padomei Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija netaisās piešķirt tādas pilnvaras, lai viņi varētu uzurpēt varu — sūdzēties pa labi un pa kreisi pēc sava prāta. Domāju, ka likumam jādarbojas. Padomei pilnvaras ir jāpaplašina, bet, vai šī ir pareizā redakcija, par to lems Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Es domāju, ka mēs izlemsim tā, ka Saeima mūs atbalstīs un patvaļas iespēja tiks novērsta.

Otrais. Ļoti daudz šodien runāja par latgaliešiem. Diametrāli pretēji viedokļi — emocionāli, gudri un varbūt ne tik gudri. Es gribu teikt, ka dokuments, kas tika sagatavots, bija labi domāts. Cilvēki nebija ļaunu domājuši. Cilvēki varbūt bija domājuši tikai labu, jo reģions tiešām prasa nopietnāku atbalstu, nekā līdz šim ir bijis. Taču tas veids un forma varēja tikt traktēts dažādi. Pie tā varētu vēlāk pieķerties, arī par vairāku valsts valodu nepieciešamību kāds varētu izdomāt, lai gan latgaliešu konferencē par to nebija nekādas runas. Domāju, ka Latgales attīstībai latgalieši paši ir ļoti daudz izdarījuši. Attīstības aģentūra labi strādā, pat labāk nekā Zemgales un Vidzemes aģentūra. Protams, nopietns valdības atbalsts vēl ir vajadzīgs, bet tas nav parlamenta rezolūciju jautājums. Tas ir praktiskās rīcības jautājums. Ar šādu dokumentu pieņemšanu faktiski neko nevar panākt.

Es gribu teikt, ka, protams, administratīvi teritoriālā reforma būtu jāveic, uzklausot iedzīvotāju domas, jo šobrīd administratīvais iedalījums absolūti ignorē etnisko kultūras piederību vai iedzīvotāju vēlmes, bet tas ir nākotnes jautājums. Ceru, ka ne tālas nākotnes jautājums.

Un pēdējais, ko es gribētu teikt. Mēs, latgalieši, ļaujam sevi apraudāt visiem, kam tikai nav slinkums. Visi par mums raud. Es, tāpat kā mani kolēģi, esmu izbraucis visu Latviju. Es priecājos par Smilteni. Nekādas rūpniecības it kā nav, bet kā sakopta pilsēta. Rietumi var braukt un pamācīties. Acīmredzot, tas nav tikai politisku lēmumu, bet arī pašu cilvēku attieksmes jautājums.

Ar sievu un dēlu nesen bijām Somijā, braucot caur Krieviju. Atpestī Dievs no tā posta, kāds tur valda. Kopš laikiem, kad Radiščevs ceļoja no Pēterburgas uz Maskavu, nekas nav mainījies. Mums jābūt varbūt strādīgākiem, lepnākiem, bet ne tik lieliem pesimistiem, kā mēs sevi iztēlojam.

V.Muižniece (Tautas partijas frakcija): Emocionālu runu šajā priekšvēlēšanu laikā ir gana daudz. Var tikai izteikt nožēlu, ka laiku, ko varētu veltīt 7.Saeimas labi iesākto darbu turpināšanai un pabeigšanai, mēs, pateicoties dažādiem priekšlikumiem no opozīcijas puses, bezatbildīgi izniekojam. Lielā mērā. Diemžēl kolēģi sociāldemokrāti turpina iesniegt dažādus priekšlikumus par nodokļiem, kaut arī ir pilnīgi skaidrs, ka atbildība par nodokļu politiku ir pozīcijas partijām un mēs rūpīgi sekosim tam, lai nodokļu sistēma netiktu deformēta. Konkrēti vērtējot, piemēram, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir konstatējusi, ka priekšlikumi, kas šodien tika iesniegti par progresīvo nodokli, valstij nestu 15 miljonu latu zaudējumu. Domāju, ka tādas lietas nav pieļaujamas, turpināsim strādāt.

Bet nav jau tikai sliktas lietas vien. Viens no ļoti labiem un veselīgas juridiskas domas uzvaras brīžiem bija tas, ka skatījām grozījumus Ceļu satiksmes likumā. Un šeit jāsaka, ka bija prieks redzēt, ka juridiskie argumenti gūst pārsvaru pār ierosinājumiem, kas varētu visnotaļ deformēt administratīvo pārkāpumu noteikšanu. Šobrīd sistēma ir tāda, ka visi sodi par administratīvajiem pārkāpumiem ir iekļauti Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, bet citos likumos tie ir noteikti par citāda rakstura nodarījumiem.

Visu administratīvo pārkāpumu ietveršana vienā likumā ir ļoti svarīga, jo tā ļauj noteikt samērīgas sodu sankcijas par līdzīga rakstura pārkāpumiem. Ņemot vērā to, ka vairāku administratīvo pārkāpumu atkārtota izdarīšana noved pie kriminālatbildības, ir jābūt pilnīgai skaidrībai par uzliktā soda raksturu. Savukārt vēlme izmētāt šo atbildību pa vairākiem likumiem, kā tas šoreiz bija ieviesies projektā, var novest pie dažādas normu interpretācijas. Turklāt nebūtu vēlams radīt neskaidrības par to, vai tas ir administratīvs vai cita veida sods, kā arī sodu dublēšanos.

Man būtu liels prieks, ja mēs vēl atlikušajā 7.Saeimas darba laikā spētu uzklausīt argumentus, to loma vairotos un līdz ar to arī mūsu kopējā darba kvalitāte vairotos. To, lai likumi būtu kvalitatīvi vēl visā 7.Saeimas darba laikā, es novēlu visiem saviem kolēģiem.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Kārtējo reizi šodien mums bija tā lieliskā iespēja noraidīt jocīgos politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” priekšlikumus, citādi tos nevar nosaukt. Viņi vispār izceļas ar tādiem īpašiem jokiem. Priekšlikumi skāra iespējamās izmaiņas Izglītības likumā, cenšoties atkal uzspiest par valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem izglītības iegūšanu ne valsts valodā. Protams, tas bija tikai tāds sīks iemesls. Praktiski tas bija kārtējais mēģinājums dažāda veida rusofiliem ieslidināt vārda “mazākumtautības” vietā vārdu “krievu”. Vairākās vietās. Tātad pat to vairs neslēpj, ka apzināti atkal atgriežas pie Interfrontes ievazātā jēdziena “krievvalodīgie”, it kā Latvijā nebūtu poļu, it kā nebūtu lietuviešu, igauņu un citu tautību pārstāvju. Tas bija vienkārši nožēlojami. Paldies Dievam, ka Saeima šoreiz rīkojās saprātīgi.

Beidzot arī Saeima atbalstīja mūsu iniciatīvu — ar kaut nelielu pretimnākšanu atbalstot politiski represētos, dodot iespēju dzēst kompensācijas sertifikātus. Tos sertifikātus, kas ir piešķirti par komunistu nolaupīto mantu.

Man pašam personīgi pēdējos mēnešos ir bijusi liela interese par to, kas notiek lielajos dzīvokļu kooperatīvos, īpaši Rīgā. Tajās vietās, kur ir šie lielie dzīvokļu kooperatīvi, tup senos okupācijas laikos savēlētie dažāda veida priekšnieķeļi, kas, protams, kārto jautājumus tikai savā starpā — ar kaut kādiem īpaši savāktiem pilnvarniekiem. Izcēlās lielā bļaušana, ka nevarēšot tik ātri tādos lielos kooperatīvos pārvēlēt vadību. Labi, devām iespēju sadalīt šos kooperatīvus mazākos un pagarinājām šī procesa beigu posma iestāšanos. Tāpēc, laipni lūdzu, godātie kooperatīvu īpašnieki, cīnieties par savām iespējām! Jums tagad ir dota iespēja!

V.Lauskis (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Man personīgi un sociāldemokrātiem kopumā ir gandarījums par to, ka šodien izdevās pieņemt Saeimas lēmumu, atsaucoties uz Pasaules latgaliešu II konferences aicinājumu, kurš notika šī gada 12.augustā. Rēzeknē latgalieši mēģināja atbildēt uz daudziem jautājumiem, kas būtiski viņiem, sāpīgi viņiem. Bet skaidrs, ka jautājumi, par kuriem viņi runāja, skar arī daudzus citus novadus, jo arī Kurzemē, Vidzemē, Zemgalē tāpat attīstība nav pārskatāma. Attiecībā uz Rīgu un uz Eiropas Savienību reģioni gadu no gada atpaliek savā attīstībā. Kur ir problēmas? Kāpēc tautsaimniecības līmenis nevis paaugstinās, bet pazeminās? Kāpēc cilvēku labklājības līmenis pazeminās? Uz to mēģina atbildēt un analizēt situāciju latgalieši. Vēlreiz gribu pateikt, ka šīs problēmas kopumā ir svarīgas visai valstij. Konferencē piedalījās Ministru prezidents un ministri, Saeimas visu frakciju deputāti, Valsts prezidentes oficiālais pārstāvis, kā arī 250 cilvēki, kas sabrauca konferencē ne tikai no Latvijas, Latgales, bet arī no daudzām pasaules valstīm. Viņu aicinājums tika sadzirdēts, un lēmums, ko mēs šodien pieņēmām, manuprāt, labvēlīgi ietekmēs tautsaimniecības attīstību un pašvaldību sistēmas sakārtošanu. Tas ir vēsturisks attiecībā uz to, ka mums izdevās sākt labot kļūdu, ko 1922.gadā Latvijas politikā izdarīja, ignorējot 1916.gada apņemšanos, lai Latgales teritorijā latgaliešu valodai būtu iespēja saglabāties un attīstīties. Bija nepieciešams iestrādāt Satversmē valsts lomu, valsts atbalstu. 1922.gadā no šīs apņemšanās atteicās.

Šodien — tas ir vēsturisks moments — 7.Saeimas deputāti, politiķi, gan no pozīcijas, gan no opozīcijas, atturoties tikai Tautas partijai, balsoja viennozīmīgi. Citēju: “Izvērtējot 2002.gada 12.augustā notikušās Pasaules latgaliešu II konferences, kurā piedalījās 225 dalībnieki ne tikai no Latvijas, bet arī no citām pasaules valstīm — Vācijas, Kanādas, ASV, Krievijas, Zviedrijas — Aicinājumu, Latvijas Republikas Saeima nolemj uzdot Ministru kabinetam sagatavot un iesniegt Saeimā likumprojektus, lai 2005.gadā vienlaicīgi ar vietējo pašvaldību vēlēšanām notiktu vēlēšanas atbilstoši Satversmes 3.pantam izveidotajos Kurzemes, Zemgales, kā arī galvaspilsētas Rīgas pašvaldību administratīvajos reģionos.”

E.Baldzēns (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Sociāldemokrātu savienība šodien kārtējo reizi pārliecinājās par valdības nenopietno darbu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs kārtējo reizi nav atrisinājis savu problēmu, nav pat izveidots. Tas ir ļoti nopietni. Trīs konkursi ir bijuši, valdības partijas un komisijas spriež, lemj, virza uz Saeimu, bet te to vienkārši izgāž. Ir pilnīgi skaidra realitāte, ka valdības partijas nevēlas līdz vēlēšanām kaut ko mainīt šajā situācijā, ka baidās no tā, ka arī pašas var tikt pārbaudītas korupcijas un kontrabandas jautājumā.

Bet nav jau tā, ka Saeimā nav nekā pozitīva. Pēc Sociāldemokrātu savienības ierosinājuma Saeima pieņēma un tagad komisijās izskata to, ka pievienotās vērtības nodoklis apkurei, kas bija paredzēts no 2003.gada 1.janvāra 18%, tiek atbīdīts nenoteiktā nākotnē — no 2005.gada 1.janvāra. Vismaz divi gadi. Bet, kā vienmēr, valdība nav spējusi atrisināt jautājumu par pievienotās vērtības nodokļa likmes nepiemērošanu, jaunu nodokļu ieviešanu no nākamā gada 1.janvāra zālēm, grāmatām, laikrakstiem, bērnu pārtikai, citiem komunālajiem pakalpojumiem, tajā skaitā ūdenim — gan karstam, gan aukstam, atkritumu un kanalizācijas pakalpojumiem. Sociāldemokrātu savienība pateicas mūsu vēlētājiem par vairāk nekā 12 000 parakstu, kurus mums izdevās ļoti īsā laikā savākt, jo tie mums palīdzēja pārliecināt valdības partijas.

Vēl gribētu uzsvērt to, ka Sociāldemokrātu savienība šodien iesniedza grozījumus likumā, kas paredz 27 600 Latvijas Republikas studentu, kuriem nav darba attiecības ar darba devēju un kuri nestrādā, saņemt slimības, invaliditātes vai maternitātes gadījumā sociālo pabalstu. Diemžēl valdības partijas otro reizi pēc kārtas izlēma, ka šie 27 600 jauno cilvēku ir ārpus mūsu Satversmes, ir ārpus demokrātiskas kārtības, jo Satversme nosaka to, ka sociālās garantijas ir katram. Diemžēl tiem, kuriem ir vairāk par 18 gadiem, kuri ir studenti, kuri nestrādā, šādu tiesību mūsu valstī nav.

Gribētu uzsvērt arī to, ka Sociāldemokrātu savienība ierosināja, lai būtu atlaides uzņēmējiem, kuri nodarbina invalīdus savā uzņēmumā. Diemžēl ir atlaides uzņēmējiem, kuri nodarbina ieslodzītos, cietumniekus, bet tie, kuri nodarbina invalīdus, tiem nav nekādas atlaides. Ir pilnīgi skaidrs, ka šīs atlaides ir nepieciešamas un ka tikai tā var veidot jaunas darba vietas invalīdiem un integrēt viņus sabiedrībā.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Šodien Saeima nepieņēma mūsu priekšlikumu Izglītības likuma pilnveidošanai. Man ir gods nolasīt jums frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” paziņojumu par šo jautājumu: “Ārlietu ministrija, Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja sniegušas ziņojumu, ka Latvija no 2004.gada 1.septembra plāno visas valsts un pašvaldību izglītības iestādēs pilnībā pāriet uz latviešu mācību valodu, lai gan Izglītības likuma 9.pants un šā likuma pārejas noteikumu 9.punkta 2.apakšpunkts apgalvo pretējo. Izglītības ministrijas atbildīgi ierēdņi šo pretrunu skaidro ar to, ka attiecīgas Izglītības likuma normas neatbilstot Vispārējās izglītības likumam. Tādēļ konkrētajā gadījumā jāvadās no Vispārējās izglītības likuma, kurš esot speciālais likums. Norādīto pretrunu konstatē arī Baltijas sociālo zinātņu institūts. “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija piedāvā novērst šo pretrunu, izdarot attiecīgus grozījumus Izglītības likuma 9.pantā un pārejas noteikumu 9.punktā, kas ļautu vispārējās izglītības iestādēm saglabāt mazākumtautību izglītības ieguves valodu pēc saskaņošanas ar pašvaldībām. Minētie grozījumi atbilst Eiropas Padomes vispārējai konvencijai “Par nacionālo minoritāšu aizsardzību”, 1996.gada Hāgas rekomendāciju un Vispārējās izglītības likuma nostādnēm.

Arī pēdējie Baltijas sociālā institūta pētījumi nepārprotami liecina, ka mazākumtautību skolas nav gatavas pārejai uz apmācību latviešu valodā. Savu gatavību apliecina tikai 16 vispārējās vidējās izglītības iestādes. Latviski brīvi runā tikai 18% mazākumtautību skolu skolotāji, latviski raksta — 16%, bet lasa 53% skolotāju. Pēc tiem pašiem pētījumiem 57% vecāku, 48% skolu direktoru un 41% skolotāju uzskata, ka bērni nevarēs mācīties vidusskolās latviešu valodā. Vardarbīgi jau ir ievesta bilingvālā izglītība, diemžēl pēc 64% skolu direktoru un 51% skolotāju domām šī apmācības forma pazemina skolēnu zināšanu kvalitāti mācību priekšmetos. Sakarā ar augšminēto mēs uzskatām, ka pedagoģijai un ekonomikai jānosaka politika, bet ne otrādi. Un mēs ceram, ka Latvija izveseļosies un ka jūs arī uzskatāt, ka bērniem pamatā jāmācās savā dzimtajā valodā un labi jāzina latviešu valodu.”

Saeimas preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!