Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 157 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.04.2001., Nr. 56 (2443) https://vestnesis.lv/ta/id/6680

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.158

Valsts ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi

Vēl šajā numurā

06.04.2001., Nr. 56 (2443)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 157

Pieņemts: 03.04.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.157

Rīgā 2001.gada 3.aprīlī (prot. Nr.14, 16.§)

Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu un stādāmo materiālu aprites likuma

2.panta 1.punkta "a" apakšpunktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kultūraugiem neatkarīgi no to izmantošanas veida.

II. Sēklu kategorijas

2. Sēklām ir šādas kategorijas:

2.1. izlases sēklas (IS);

2.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

2.3. bāzes sēklas (B);

2.4. sertificētas sēklas (C);

2.5. komerciālas sēklas (K).

3. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs. Izlases sēklu sertifikācija nav obligāta. Pēc selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja iniciatīvas atsevišķos gadījumos sēklas var sertificēt, lai noteiktu sēklu faktisko kvalitāti.

4. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

4.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

4.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) ražošanai;

4.3. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām;

4.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

5. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

5.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);

5.2. audzētas selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.3. paredzētas sertificētu (C) sēklu ražošanai;

5.4. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām (BS);

5.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

6. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

6.1. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C);

6.2. paredzētas komerciālu (K) sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem;

6.3. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

7. Lupīnu ( Lupinus spp. ), sējas zirņu ( Pisum sativum ), vīķu ( Vicia spp. ) un sējas lucernas ( Medicago sativa ) sertificētām sēklām (C) ir divas paaudzes:

7.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C1);

7.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C2).

8. Pirmās paaudzes lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sertificētas sēklas (C1) ir sēklas, kas:

8.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B) (ja selekcionārs vēlas, arī no pirmsbāzes sēklām (PB));

8.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām (B) vai sertificētām sēklām (C);

8.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu (C2) ražošanai vai citiem nolūkiem;

8.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

9. Otrās paaudzes lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sertificētas sēklas (C2) ir sēklas, kas:

9.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B) vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) (ja selekcionārs vēlas, arī no pirmsbāzes sēklām (PB));

9.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C);

9.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

9.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

10. Svešapputes lopbarības augu sēklām ir tikai viena paaudze (C1).

11. Baltajai smilgai ( Agrostis gigantea L.), ložņu smilgai ( Agrostis stolonifera L.), pļavas lapsastei ( Alopecurus pratensis L.), augstajai dižauzai ( Arrhenatherum elatius L.), kamolzālei ( Dactylis glomerata L.), niedru auzenei ( Festuca arundinacea Schreber.), aitu auzenei ( Festuca ovina L.), pļavas auzenei ( Festuca pratensis Hudson.), auzeņairenei ( Lolium x boucheanum Kunth.), daudzziedu viengadīgajai airenei ( Lolium multiflorum Lam.), ganību airenei ( Lolium perenne L.), timotiņiem ( Phleum pratense L., Phleum bertolonii DC.), purva skarenei ( Poa palustris L.), pļavas skarenei ( Poa pratensis L.), parastajai skarenei ( Poa trivialis L.), maura skarenei ( Poa annua L.), austrumu galegai ( Galega orientalis Lam.), ragainajiem vanagnadziņiem ( Lotus corniculatus L.), baltajai lupīnai ( Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnai ( Lupinus angustifolius L.), dzeltenajai lupīnai ( Lupinus luteus L.), apiņu lucernai ( Medicago lupulina L.), sējas lucernai ( Medicago sativa L.), hibrīdajai lucernai ( Medicago x varia T.Martyn), sējas zirņiem ( Pisum sativum L. (partim)), bastarda āboliņam ( Trifolium hybridum L.), inkarnāta āboliņam ( Trifolium incarnatum L.), sarkanajam āboliņam ( Trifolium pratense L.), baltajam āboliņam ( Trifolium repens L . ), lauka pupām ( Vicia faba L. (partim)), vasaras vīķiem ( Vicia sativa L.), ziemas vīķiem ( Vicia villosa Roth), lopbarības kāļiem ( Brassica napus var. napobrassica L. Rchb), lopbarības kāpostiem ( Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.) un eļļas rutkiem ( Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) ir izlases sēklas (IS), pirmsbāzes sēklas (PB), bāzes sēklas (B) un sertificētas sēklas (C).

12. Komerciālas sēklas (K) ir sēklas:

12.1. kuru piederība ir identificējama;

12.2. kuras ir izaudzētas tieši no sertificētām sēklām (C);

12.3. kuras atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas komerciālām (K) sēklām;

12.4. kuras visā sēklu sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

III. Sēklaudzēšanas prasības

13. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu un šķirņu vienas vai vairāku kategoriju sēklas, ja tam ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējams nodrošināt, lai dažādu sugu, šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

14. Lopbarības augu sugu un šķirņu sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem, lai saglabātu šķirnes tīrību un novērstu slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Atkārtota lopbarības augu sēklaudzēšana vienā un tajā pašā laukā pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, trīs gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēstures grāmatā, kurā norāda lauku izvietojuma shēmu, informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

15. Gadu skaits sēklu ražas vākšanai no viena lauka (bez pārtraukuma) noteikts šo noteikumu 2.pielikumā.

16. Visā sēklu audzēšanas periodā attiecīgo lopbarības augu sugu sēklu lauki atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

17. Minimālais attālums starp vienas sugas vai šķirnes un vienas kategorijas lopbarības augu sēklaudzēšanas laukiem ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā.

18. Attālumu starp vienas sugas vai šķirnes un vienas kategorijas lopbarības augu sēklaudzēšanas laukiem var neņemt vērā, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

19. Attālumu starp stiebrzāļu un tauriņziežu sēklaudzēšanas laukiem var samazināt, ja sēklas nav paredzētas turpmākai pavairošanai.

IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate

20. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauka vispārīgo stāvokli un atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī lai noteiktu sugas un šķirnes tīrību, lauka apskatē ņem vērā prasības, kas šo noteikumu 4.pielikumā noteiktas sugas un šķirnes tīrībai.

21. Katru gadu līdz 1.jūnijam sēklaudzētāji iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā lopbarības augu sēklu lauku apskates pieteikumus, kuros norāda informāciju par izsēto sēklu, tās kvalitāti un apsēto platību.

22. Lauku apskati saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu metodiku veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori.

23. Pirms lauka apskates Valsts augu aiz-sardzības dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.

24. Lauka apskati veic vismaz vienu reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības, visprecīzāk nosakāma šķirnes tīrība un konstatējami ar slimībām inficētie augi.

25. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujams vējauzas ( Avena fatua ) un karantīnas nezāļu (5.pielikums) piejaukums. Tauriņziežu bāzes sēklu laukos nav pieļaujams amoliņa ( Melilotus spp .) piejaukums.

26. Ja lauka apskatē vai izsēto sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu pārbaudē konstatē šo noteikumu pārkāpumu vai sējuma neatbilstību iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati atļauts veikt atkārtoti.

27. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

V. Sēklu kvalitātes novērtēšana

28. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās sēklu partijas. Valsts augu aizsardzības dienests veic pilnu sēklu kvalitātes novērtēšanu un izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.

29. Sēklu paraugu ņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu var atteikt.

30. Sēklu partijas un sēklu parauga masa ir noteikta šo noteikumu 6.pielikumā. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 6.pielikumā noteikto lielumu, sēklu partiju sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai. Ir pieļaujamas novirzes 5 % apmērā no noteiktās maksimālās sēklu partijas masas.

31. Lopbarības augu šķirnes identificēšanai un sēklu kvalitātes novērtēšanai nepieciešamā sēklu partijas un sēklu parauga masa ir noteikta šo noteikumu 6.pielikumā. Sēklu paraugu uzglabā vienu gadu. Pēc pārbaudes atlikušo sēklu parauga daļu uzglabā tik ilgi, lai pilnībā nodrošinātu parauga novērtēšanu.

32. Sēklu kvalitātes rādītāji ir noteikti šo noteikumu 7.pielikumā.

33. Sēklās (izņemot komerciālas sēklas (K)) nav pieļaujami kaitīgie organismi un šo noteikumu 7.pielikuma 4.punktā minētie sēklgrauži, kas pazemina sēklu kvalitāti. Sēklās ir pieļaujamas dzīvas ērces ( Acarina ) - līdz 20 ērcēm vienā kilogramā sēklu.

34. Komerciālās sēklās (K) pieļaujami līdz 20 sēklgraužiem vienā kilogramā sēklu.

35. Lopbarības augu sēklās nav pieļaujams vējauzas un karantīnas nezāļu sēklu piejaukums.

36. Visu kategoriju sēklām noteiktais mitruma saturs ir ne augstāks par 13 % tauriņziežiem un ne augstāks par 15 % stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnai, pupām un citām sugām (uzglabājot sēklas gadu un ilgāk, - ne augstāks par 13 %).

37. Ja atkārtotā pārbaudē sēklu partijas kvalitātes rādītāji neatbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests ņem jaunu paraugu, veic pilnu sēklu kvalitātes novērtēšanu un izsniedz atbilstošu sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.

38. Ja pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) sēklām pārbaudē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības die- nesta atļaujas saņemšanas var realizēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Etiķetē papildus norāda sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja uzvārdu (juridiskajai personai - nosaukumu un adresi).

VI. Sēklu saiņošana

39. Lopbarības augu sēklas tirgo iesaiņotā veidā. Sēklu iesaiņojumu aizzīmogo, kā arī pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklu saiņotājs garantē sēklu kvalitāti.

40. Vienā iesaiņojumā var būt līdz 60 kg sēklu.

41. Pēc pircēja pieprasījuma tirgotājs var pārdot vienā iesaiņojumā (ar etiķeti) vairāk nekā 60 kg sēklu.

42. Stiebrzāļu un tauriņziežu sertificētas sēklas (C) un komerciālas sēklas (K) var pārdot nelielos iesaiņojumos - līdz 10 kg.

43. Iesaiņojuma materiālu izvēlas tādu, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.

VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana

44. Sēklu iesaiņojuma ārpusē piestiprina etiķeti atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamās vai piešujamās. Etiķetes var aizstāt ar zīmogojumu, kurā ir tāda pati informācija, kāda nepieciešama uz etiķetes.

45. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

46. Ja netiek lietota uzlīmējamā etiķete vai etiķete no mitrumizturīga materiāla vai ja uz iesaiņojuma informācija nav uzrakstīta neizdzēšami, iesaiņojumam papildus pievieno dokumentu tādā pašā krāsā kā etiķete. Dokumentā norāda:

46.1. bāzes sēklām (B) un sertificētām sēklām (C) - attiecīgās partijas numuru, sēklu kategoriju, sugu un šķirni (latīņu alfabēta burtiem);

46.2. komerciālām sēklām - attiecīgās partijas numuru, sēklu kategoriju un sugu (latīņu alfabēta burtiem).

47. Visu kategoriju sēklu iesaiņojums (izņemot sertificētas sēklas (C) nelielos iesaiņojumos un komerciālas sēklas (K)) tiek etiķetēts (arī atkārtoti) Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Etiķetē vai zīmogojumā norāda šo noteikumu 9.pielikumā noteikto informāciju.

48. Komerciālu sēklu (K) iesaiņojuma etiķetē norāda šo noteikumu 10.pielikumā noteikto informāciju.

49. Sertificētu sēklu (C) etiķetē nelielam iesaiņojumam norāda šo noteikumu 11.pielikumā noteikto informāciju.

50. Ja sēklu partijas kvalitāte neatbilst attiecīgajām prasībām, pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu sēklu (C) (izņemot sertificētas sēklas nelielos iesaiņojumos) partijas etiķetes iznīcina Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

51. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām vai ja sēklas ir ģenētiski modificētas, to norāda etiķetē.

52. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgās sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

53. Iesaiņojot sēklu maisījumus un tos etiķetējot, ievēro šo noteikumu VI un VII nodaļā noteiktās prasības. Etiķetē norāda šo noteikumu 12.pielikumā noteikto informāciju.

VIII. Sēklu tirdzniecība

54. Sēklas atļauts tirgot pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par izlases (IS), pirmsbāzes (PB), bāzes (B), sertificētām (C) vai komerciālām (K) sēklām. Tirgošanai paredzētajām sēklu partijām nepieciešams Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegts kvalitāti apliecinošs dokuments vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) izsniegts sēklu sertifikāts. Ja nav neviena no minētajiem apliecinājumiem, sēklu īpašnieks par to ziņo Valsts augu aiz-sardzības dienestam, kas paņem paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai.

55. Ja pircējs iegādājas sēklas, kurām nav šiem noteikumiem atbilstoša sēklu sertifikāta vai etiķetes, vai neievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, maina vai bojā sēklu iesaiņojumu, pircējs zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas sēklu tirgotājam.

56. Latvijā drīkst tirgot lopbarības augu sēklu maisījumus, ja konkrētajai šķirnei nav specifisku īpašību, kuru dēļ maisījumu nav atļauts veidot.

57. Ja sēklu maisījumā ir iekļautas šķirnes, kurām neveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, sēklu maisījumu var tirgot tikai tad, ja attiecīgais maisījums nav paredzēts lopbarības augu ražošanai un ja par to ir norāde etiķetē.

58. Pēc pircēja pieprasījuma sēklu tirgotājs uzrāda sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus, kuriem ir norādīts derīguma termiņš.

59. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības attiecas arī uz sēklu uzglabāšanu, lai tās vēlāk pārdotu, piegādātu vai pārvietotu (par atlīdzību vai bez tās), ja trešā puse paredzējusi sēklas izmantot komerciāli.

60. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības neattiecas uz sēklu piegādi pārbaudei, sagatavošanai, saiņošanai un rūpnieciskiem nolūkiem paredzētu izejmateriālu ražošanai, ja sēklu sagatavotājs vai saiņotājs tās neizmanto sēklu audzēšanai un tālākai tirdzniecībai.

IX. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju,

saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

61. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē visus sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus un izsniedz sēklaudzētāju apliecības un sēklu tirgotāju apliecības. Katram sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam un tirgotājam piešķir noteiktu četrzīmju kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda sēklaudzētāja rajona kodu, pārējās divas zīmes - sēklaudzētāja kārtas numuru.

62. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, jāiesniedz pieteikums Valsts augu aizsardzības dienestā. Pieteikumā norāda lopbarības augu sugu, ar kuras sēklu audzēšanu, sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību pieteicējs vēlas nodarboties. Pieteikumam pievieno sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības materiāltehniskās bāzes aprakstu un norāda tās piederību.

63. Sēklaudzētājus, sēklu saiņotājus un tirgotājus reģistrē pirms attiecīgās darbības uzsākšanas.

64. Ja Valsts augu aizsardzības dienests saņēmis attiecīgu sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstisku iesniegumu vai konstatējis, ka nav ievēroti šie noteikumi, reģistrāciju anulē divu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts attiecīgais iesniegums vai sastādīts akts par šo noteikumu neievērošanu, un iepazīstina attiecīgo personu ar Valsts augu aizsardzības dienesta lēmumu.

X. Sēklu dokumentācija

65. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem un tirgotājiem triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu paraugu novērtēšana, izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu - sēklu sertifikātu vai apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu.

66. Ja sēklu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sēklu sertifikātu. Sēklu sertifikāts ir sēklu tirdzniecības pamatdokuments.

67. Sēklu sertifikātā norāda lopbarības auga šķirni, sēklu ražotājvalsti, ražotāja reģistrācijas numuru, iesaiņojuma zīmogošanas gadu un mēnesi. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visu sēklu kvalitāte atbilst attiecīgās kategorijas prasībām.

68. Ja attiecīgajai sēklu kategorijai neatbilst kaut viens no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem vai ja ir novērtēti tikai atsevišķi rādītāji (sēklu novērtēšana nav pilnīga), izsniedz apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu. Minētajā apliecībā var norādīt arī sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).

69. Ņemot vērā sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienu, nosaka šādus sēklu sertifikāta derīguma termiņus:

69.1. seši mēneši - visu lopbarības augu sugu sēklām un maisījumiem;

69.2. trīs mēneši - sēklām, kas invadētas ar ērcēm.

70. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms attiecīgā termiņa beigām veic sēklu atkārtotu pārbaudi. Atkārtotai pārbaudei paņemto sēklu paraugu vērtē vizuāli, kā arī nosaka sēklu dīgtspēju. Sēklām, kas invadētas ar kaitēkļiem, nosaka dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.

71. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu.

72. Sēklaudzētājs un sēklu tirgotājs kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās lopbarības augu sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot konkrēti katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu, ko ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pircēju.

73. Sēklu tirgotājs apliecina sēklu kvalitāti ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā norāda konkrētajam pircējam pārdoto sēklu daudzumu.

74. Ja sēklu pircējs ir iegādājies sēklas, kurām nav sēklu sertifikāta vai etiķetes, vai ja sēklu pircējs nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās prasības, viņš zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.

XI. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

75. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies lopbarības augu sugas un šķirnes identitāte, sugas un šķirnes tīrība un augu veselīgums, kontrollauciņos veic sēklu pēcpārbaudi.

76. Sēklu pēcpārbaudi veic saskaņā ar Sēklu un stādāmo materiālu aprites likuma 10.pantu.

77. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos ir nepieciešama visu lopbarības augu sugu visu kategoriju pavairojamām sēklām. Pēcpārbaudi kontrollauciņos veic ne mazāk kā 10 procentiem sertificētu otrās paaudzes sēklu (C2) un sertificētu svešapputes lopbarības augu sēklu (C1) partiju.

78. Sēklu pēcpārbaudes kontrollauciņu novērtēšanas rezultātus Valsts augu aizsardzības dienests nodod atklātībai.

XII. Noslēguma jautājumi

79. Noteikumu 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 66., 68. un 71.punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūniju.

80. Noteikumu 11.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūniju.

81. Līdz 2003.gada 1.jūnijam sēklu sertifikācijai atļauts izmantot Sēklu valsts inspekcijas lauku apskates un sēklu kvalitātes novērtēšanas dokumentu veidlapas un etiķetes, kuru paraugus apstiprinājis zemkopības ministrs.

82. Līdz 2003.gada 1.jūnijam vienā bāzes sēklu (B) paraugā ir pieļaujamas 6, bet vienā sertificētu sēklu (C) paraugā - 15 skābeņu ( Rumex spp. ) sēklas.

Ministru prezidenta vietā -

ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 7.aprīli,

bet par atsevišķu punktu spēkā stāšanos -

skat. Noslēguma jautājumus.

1.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157

Lopbarības kultūraugu sugas

I. Stiebrzāles ( Gramineae )

1. Parastā smilga ( Agrostis capillaris L . )

2. Baltā smilga ( Agrostis gigantea L . )

3. Ložņu smilga ( Agrostis stolonifera L . )

4. Pļavas lapsaste ( Alopecurus pratensis L . )

5. Augstā dižauza ( Arrhenatherum elatius L . )

6. Kamolzāle ( Dactylis glomerata L . )

7. Niedru auzene ( Festuca arundinacea Schreber.)

8. Aitu auzene ( Festuca ovina L . )

9. Pļavas auzene ( Festuca pratensis Hudson)

10. Sarkanā auzene ( Festuca rubra L . )

11. Auzeņairene ( Lolium x boucheanum )

12. Daudzziedu viengadīgā airene

( Lolium multiflorum Lam.)

13. Ganību airene ( Lolium perenne L . )

14. Timotiņš ( Phleum pratense L . )

15. Timotiņš ( Phleum bertolonii DC . )

16. Maura skarene ( Poa annua L . )

17. Purva skarene ( Poa palustris L.)

18. Pļavas skarene ( Poa pratensis L.)

19. Parastā skarene ( Poa trivialis L.)

II. Lopbarības tauriņzieži ( Leguminosae)

20. Austrumu galega ( Galega orientalis Lam.)

21. Ragainie vanagnadziņi ( Lotus corniculatus L.)

22. Baltā lupīna ( Lupinus albus L.)

23. Šaurlapu lupīna ( Lupinus angustifolius L.)

24. Dzeltenā lupīna ( Lupinus luteus L.)

25. Apiņu lucerna ( Medicago lupulina L.)

26. Sējas lucerna ( Medicago sativa L.)

27. Hibrīdā lucerna ( Medicago x varia T.Martyn)

28. Sējas esparsete ( Onobrychis viciifolia Scop )

29. Sējas zirņi ( Pisum sativum L . (partim))

30. Aleksandrijas āboliņš ( Trifolium alexandrinum L . )

31. Bastarda āboliņš ( Trifolium hybridum L . )

32. Inkarnāta āboliņš ( Trifolium incarnatum L . )

33. Sarkanais āboliņš ( Trifolium pratense L . )

34. Baltais āboliņš ( Trifolium repens L . )

35. Siera amoliņš ( Trigonella coerulea Ser.)

36. Lauka pupas ( Vicia faba L . (partim))

37. Pannonijas jeb ungāru vīķi

( Vicia pannonica Crantz)

38. Vasaras vīķi ( Vicia sativa L . )

39. Ziemas vīķi ( Vicia villosa Roth)

III. Citas sugas

40. Lopbarības kāļi

( Brassica napus var. napobrassica L. Rchb.)

41. Lopbarības kāposti ( Brassica oleracea

L. convar. Acephala (DC.) Alef.

var. medullosa Thell. L. + var. varidis L.)

42. Facēlija ( Phacelia tanacetifolia Benth.)

43. Eļļas rutki

( Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)

Zemkopības ministrs A.Slakteris

2.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157

Gadu skaits sēklu ražas novākšanai

no viena lauka (bez pārtraukuma)

Nr. Suga Gadi .
p.k. pirmsbāzes un sertificētu sēklu
bāzes sēklu ieguvei ieguvei
1. Daudzziedu airene ( Lolium multiflorum Lam.) 1 1
2. Ganību airene ( Lolium perenne L.) un auzeņairene
( Lolium x boucheanum) 1 2
3. Pļavas skarene ( Poa pratensis L.) 3 4
4. Niedru auzene ( Festuca arundinacea Schreber.), pļavas
auzene ( Festuca pratensis Hudson), sarkanā auzene
( Festuca rubra L.) un timotiņi ( Phleum pratense L.,
Phleum bertolonii DC.) 2 3
5. Citas daudzgadīgās stiebrzāles 2 3
6. Austrumu galega ( Galega orientalis Lam.) 3 4
7. Baltais āboliņš ( Trifolium repens L.) 2 3
8. Bastarda āboliņš ( Trifolium hybridum L.)
un sarkanais āboliņš ( Trifolium pratense L.) 1 2
9. Lauka pupas ( Vicia faba L.(partim)), lupīnas
( Lupinus spp. ), sējas zirņi ( Pisum sativum L.(partim))
un vīķi ( Vicia spp. ) 1 1
10. Citi lopbarības tauriņzieži 1 2
11. Lopbarības kāļi ( Brassica napus var. napobrassica
L. Rchb.), lopbarības kāposti ( Brassica oleracea L.
convar. Acephala (DC.)), eļļas rutki ( Raphanus sativus L.
var. oleiformis Pers.) un facēlija ( Phacelia
tanacetifolia Benth. ) 1 1
Zemkopības ministrs A.Slakteris
Turpinājums - 9.lpp.
3.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157
Minimālais attālums starp lopbarības augu
vienas sugas šķirnēm un vienas kategorijas sēklām
sēklaudzēšanas laukos
Nr. p.k. Lopbarības augu suga Lauka lielums .
2 ha un mazāks virs 2 ha
1. Stiebrzāles un tauriņzieži:
1.1. sēkla tiek izmantota tālākai pavairošanai 200 m 100 m
1.2. sēkla tiek ražota lopbarībai, lopbarības sējumu
veidošanai vai apzaļumošanai 100 m 50 m
2. Lopbarības kāļi, lopbarības kāposti un eļļas rutki:
2.1. bāzes sēklas (B) 400 m 200 m
2.2. sertificētas sēklas (C) 100 m 100 m
3. Citas svešapputes sugas:
3.1. bāzes sēklas (B) 400 m 400 m
3.2. sertificētas sēklas (C) 200 m 200 m
Zemkopības ministrs A.Slakteris
4.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157
Prasības sugas un šķirnes tīrībai sēklaudzēšanas laukos
1. Sēklaudzēšanas laukos sugām un šķirnēm jābūt viegli identificējamām. Pieļaujams šāds citu kultūraugu sugu un šķirņu piejaukums:
Nr. Lauks, kur audzē .
p.k. Ierobežojums pirmsbāzes un sertificētas
bāzes sēklas sēklas
1.1. Maksimālais citu grūti nošķirojamo kultūraugu
(šī pielikuma 3. un 4.punkts) piejaukums:
1.1.1. visām sugām, izņemot pļavas skareni 1 augs uz 30 m2 1 augs uz 10 m2
1.1.2. poliklonām pļavas skarenes šķirnēm 1 augs uz 20 m2 4 augi uz 10 m2
1.1.3. apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm 1 augs uz 20 m2 6 augi uz 10 m2
1.2. Citu aireņu sugu klātbūtne airenēs, ieskaitot auzeņaireni 1 augs uz 50 m2 1 augs uz 10 m2
1.3. Maksimālais citu šķirņu piejaukums:
1.3.1. visām šķirnēm, izņemot pļavas skarenes šķirnes 1 augs uz 30 m2 1 augs uz 10 m2
1.3.2. poliklonām pļavas skarenes šķirnēm 1 augs uz 20 m2 4 augi uz 10 m2
1.3.3. apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm 1 augs uz 20 m2 6 augi uz 10 m2
 
2. Sējas zirņiem, lauka pupām, lopbarības kāļiem un lopbarības kāpostiem jābūt šādai šķirnes tīrībai:
2.1. bāzes sēklām - 99,7 %;
2.2. pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C1) - 99 %;
2.3. otrās paaudzes (C2) un turpmāko paaudžu sertificētām sēklām - 98 %.
3. Grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles stiebrzālēm:
Nr. Stiebrzāles Grūti nošķirojamie .
p.k. kultūraugi nezāles
3.1. Augstā dižauza daudzziedu airene ložņu vārpata ( Elytrigia repens )
ganību airene velnarutku grābeklīte ( Erodium cicutarium )
viengadīgā airene
kamolzāle
niedru auzene
pļavas auzene
sarkanā auzene
3.2. Auzeņairene ganību airene ložņu vārpata ( Elytrigia repens )
daudzziedu airene mīkstā lāčauza ( Bromus mollis )
viengadīgā airene tīruma lāčauza ( Bromus arvensis )
kamolzāle peļastu lapsaste ( Alopecurus myosuroides)
niedru auzene velnarutku grābeklīte ( Erodium cicutarium )
pļavas auzene
sarkanā auzene
3.3. Baltā smilga kamolzāle nesmaržīgā suņkumelīte ( Matricaria inodora )
pļavas skarene parastais pelašķis ( Achilea millefolium )
sarkanā auzene parastā ciņusmilga ( Deschampsia caespitosa )
parastā skarene parastā pīpene ( Leuhanthemum vulgare )
parastā rudzusmilga ( Apera spica venti )
tīruma usne ( Cirsium arvense )
villainā meduszāle ( Holcus lanatus )
zaķu grīslis ( Carex leporina )
3.4. Daudzziedu ganību airene ložņu vārpata ( Elytrigia repens )
airene viengadīgā airene mīkstā lāčauza ( Bromus mollis )
kamolzāle tīruma lāčauza ( Bromus arvensis )
niedru auzene peļastu lapsaste ( Alopecurus myosuroides )
pļavas auzene velnarutku grābeklīte ( Erodium cicutarium )
sarkanā auzene
3.5. Ganību airene daudzziedu airene ložņu vārpata ( Elytrigia repens )
viengadīgā airene mīkstā lāčauza ( Bromus mollis )
kamolzāle tīruma lāčauza ( Bromus arvensis )
niedru auzene peļastu lapsaste ( Alopecurus myosuroides)
pļavas auzene velnarutku grābeklīte ( Erodium cicutarium )
sarkanā auzene
3.6. Kamolzāle daudzziedu airene mīkstā lāčauza ( Bromus mollis )
ganību airene tīruma lāčauza ( Bromus arvensis )
viengadīgā airene šaurlapu ceļteka ( Plantago lanceolata )
niedru auzene velnarutku grābeklīte ( Erodium cicutarium )
pļavas auzene villainā meduszāle ( Holcus lanatus )
sarkanā auzene
pļavas skarene
aitu auzene
3.7. Miežabrālis timotiņš baltā balanda ( Chenopodium album)
nesmaržīgā suņkumelīte ( Matricaria inodora )
parastais pelašķis ( Achilea millefolium )
parastā pīpene ( Leuhanthemum vulgare)
villainā meduszāle ( Holcus lanatus )
3.8. Niedru auzene daudzziedu airene ložņu vārpata ( Elytrigia repens )
ganību airene mīkstā lāčauza ( Bromus mollis )
viengadīgā airene tīruma lāčauza ( Bromus arvensis )
kamolzāle parastā ciņusmilga ( Deschampsia caespitosa )
pļavas auzene velnarutku grābeklīte ( Erodium cicutarium )
sarkanā auzene
3.9. Ložņu smilga kamolzāle nesmaržīgā suņkumelīte ( Matricaria inodora )
parastā skarene parastais pelašķis ( Achilea millefolium )
pļavas skarene parastā ciņusmilga ( Deschampsia caespitosa )
sarkanā auzene parastā pīpene ( Leuhanthemum vulgare )
parastā rudzusmilga ( Apera spica venti )
tīruma usne ( Cirsium arvense )
villainā meduszāle ( Holcus lanatus )
zaķu grīslis ( Carex leporina )
3.10. Parastā smilga kamolzāle nesmaržīgā suņkumelīte ( Matricaria inodora )
parastā skarene parastais pelašķis ( Achilea millefolium )
pļavas skarene parastā ciņusmilga ( Deschampsia caespitosa )
sarkanā auzene parastā pīpene ( Leuhanthemum vulgare )
parastā rudzusmilga ( Apera spica venti )
tīruma usne ( Cirsium arvense )
villainā meduszāle ( Holcus lanatus )
zaķu grīslis ( Carex leporina )
3.11. Pļavas auzene daudzziedu airene ložņu vārpata ( Elytrigia repens )
ganību airene mīkstā lāčauza ( Bromus mollis )
viengadīgā airene tīruma lāčauza ( Bromus arvensis )
kamolzāle parastā ciņusmilga ( Deschampsia caespitosa )
niedru auzene velnarutku grābeklīte ( Erodium cicutarium )
sarkanā auzene
3.12. Pļavas lapsaste kamolzāle liektā lapsaste ( Alopecurus geniculatus )
pļavas skarene meža suņuburkšķis ( Anhriscus sylvestris )
parastā skarene villainā meduszāle ( Holcus lanatus )
zaķu grīslis ( Carex leporina )
3.13. Pļavas skarene kamolzāle nesmaržīgā suņkumelīte ( Matricaria inodora )
purva skarene parastais pelašķis ( Achilea millefolium )
sarkanā auzene parastā ciņusmilga ( Deschampsia caespitosa )
parastā skarene parastā krustaine ( Senecia vulgare )
parastā pīpene ( Leuhanthemum vulgare )
parastā rudzusmilga ( Apera spica venti )
tīruma usne ( Cirsium arvense )
villainā meduszāle ( Holcus lanatus )
zaķu grīslis ( Carex leporina )
3.14. Purva skarene kamolzāle nesmaržīgā suņkumelīte ( Matricaria inodora )
pļavas skarene parastais pelašķis ( Achilea millefolium )
sarkanā auzene parastā ciņusmilga ( Deschampsia caespitosa )
parastā skarene parastā krustaine ( Senecia vulgare )
parastā pīpene ( Leuhanthemum vulgare )
parastā rudzusmilga ( Apera spica venti )
tīruma usne ( Cirsium arvense )
villainā meduszāle ( Holcus lanatus )
zaķu grīslis ( Carex leporina )
3.15. Sarkanā auzene daudzziedu airene aitu auzene ( Festuca ovina )
ganību airene ložņu vārpata ( Elytrigia repens )
viengadīgā airene mīkstā lāčauza ( Bromus mollis )
kamolzāle velnarutku grābeklīte ( Erodium cicutarium )
niedru auzene
pļavas auzene
pļavas skarene
3.16. Timotiņš baltais āboliņš baltā balanda ( Chenopodium album )
bastarda āboliņš lauku mīkstpiene ( Sonchus arvensis )
miežabrālis mazā skābene ( Rumex acetosella )
ragainie vanagnadziņi mīkstā madara ( Galium mollugo )
nesmaržīgā suņkumelīte ( Matricaria inodora )
parastais pelašķis ( Achilea millefolium )
parastā pīpene ( Leuhanthemum vulgare )
parastā virza ( Stellaria media )
parastā zilgalvīte ( Prunella vulgaris )
parastā zvērene ( Barbarea vulgaris )
tīruma atraitnīte ( Viola arvensis )
tīruma gaurs ( Spergula arvensis )
tīruma neaizmirstulīte ( Myosotis arvensis )
tīruma usne ( Cirsium arvense )
3.17. Viengadīgā daudzziedu airene ložņu vārpata ( Elytrigia repens )
airene ganību airene mīkstā lāčauza ( Bromus mollis )
kamolzāle tīruma lāčauza ( Bromus arvensis)
niedru auzene peļastu lapsaste ( Alopecurus myosuroides )
pļavas auzene velnarutku grābeklīte ( Erodium cicutarium )
 
4. Grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles tauriņziežiem:
Nr. Tauriņzieži Grūti nošķirojamie .
p.k. kultūraugi nezāles
4.1. Austrumu galega dzeltenā lucerna balandu amarants ( Amarantus blitoides )
hibrīdā lucerna baltā balanda ( Chenopodium album )
prosa daudzsēklu balanda ( Chenopodium polispermum )
sarkanais āboliņš dzeltenais amoliņš ( Melilotus officinalis )
parastā zvērene ( Barbarea vulgaris )
savvaļas burkāns ( Daucus carota )
šaurlapu ceļteka ( Plantago lanceolata )
zaļā sarene ( Setaria viridis )
zilganā sarene ( Setaria glauca )
4.2. Baltais āboliņš bastarda āboliņš atliektais amarants ( Amaranthus retroflekxus )
sarkanais āboliņš baltā balanda ( Chenopodium album )
(sīkās sēklas) baltā spulgotne ( Melandryum album )
ragainie vanagnadziņi ganu plikstiņš ( Capsella bursa pastoris )
timotiņš (kailās sēklas) lauku āboliņš ( Trifolium arvensis )
lauku ilzīte ( Anthemis arvensis )
lielā ceļteka ( Plantago major )
mazā skābene ( Rumex acetosella )
mīkstā madara ( Galium molluga )
parastā virza ( Stellaria media )
parastā zilgalvīte ( Prunella vulgaris )
sīkā gandrene ( Geranium pussillum )
trejkrāsu vijolīte ( Viola tricolor )
4.3. Bastarda āboliņš baltais āboliņš atliektais amarants ( Amaranthus retroflekxus )
sarkanais āboliņš baltā balanda ( Chenopodium album )
ragainie vanagnadziņi baltā spulgotne ( Melandryum album )
timotiņš lauku ilzīte ( Anthemis arvensis )
mazā skābene ( Rumex acetosella )
mīkstā madara ( Galium molluga )
nesmaržīgā suņkumelīte ( Matricaria inodora )
parastā virza ( Stellaria media )
parastā zilgalvīte ( Prunella vulgaris )
sīkā gandrene ( Geranium pussillum )
tīruma neaizmirstulīte ( Myosotis arvensis )
4.4. Sarkanais āboliņš baltais amoliņš amarantu aksire ( Axyris amaranthoides )
bastarda āboliņš āboliņa plaukšķene ( Silene dichotoma )
dzeltenā lucerna baltā balanda ( Chenopodium album )
hibrīdā lucerna baltā spulgotne ( Melandryum album )
zilā lucerna dzeltenais amoliņš ( Melilotus officinalis )
austrumu galega izplestā balodene ( Atriplex patula )
krūzainā skābene ( Rumex crispus )
mazā skābene ( Rumex acetosella )
savvaļas burkāns ( Daucus carota )
struplapu skābene ( Rumex obtusifolia )
4.5. Sējas esparsete austrumu dižpērkone ( Bunias orientalis )
ārstniecības suņmēle ( Cynoglossum officinale )
pērkone ( Raphanus raphanistrum )
pļavas dedestiņa ( Lathyrus pratensis )
Sibīrijas latvānis ( Heracleum sibiricum )
Tatārijas griķis ( Fagopyrum tataricum )
4.6. Sējas un hibrīdā baltais amoliņš balandu amarants ( Amarantus blitoides )
lucerna dzeltenā lucerna baltā balanda ( Chenopodium album )
prosa daudzsēklu balanda ( Chenopodium polispermum )
sarkanais āboliņš dzeltenais amoliņš ( Melilotus officinalis )
ragainie vanagnadziņi parastā zvērene ( Barbarea vulgaris )
austrumu galega savvaļas burkāns ( Daucus carota )
šaurlapu ceļteka ( Plantago lanceolata )
zaļā sarene ( Setaria viridis )
zilganā sarene ( Setaria glauca )
4.7. Ragainie baltais āboliņš āboliņa plaukšķene ( Silene dichotoma )
vanagnadziņi bastarda āboliņš dzeltenais āboliņš ( Trifolium strepens )
dzeltenā lucerna lauka veronika ( Veronica agrostis )
lokaugļu zvērene ( Barbarea arcuata )
melnā driģene ( Hyosciamus niger )
spulgotne ( Melandryum sp .)
Zemkopības ministrs A.Slakteris
5.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157
Karantīnas nezāles
1. Kailvārpu ambrozijs - Ambrosia psilostachia D.C.
2. Trīslēverainais ambrozijs - Ambrosia trifida L.
3. Vērmeļlapu ambrozijs - Ambrosia artemisiifolia L.
4. Karolīnas naktene - Solanum carolinese .
5. Knābjainā naktene - Solanum rostratum Dun.
6. Līnijlapu naktene - Solanum eleagnefolium C.A.M.
7. Rožainā rūgtpiene - Acroptilon picris .
8. Viengadīgā savvaļas saulespuķe - Helianhus lenticularis .
9. Āboliņa vija - Cuscuta epithymum .
10. Eiropas vija - Cuscuta europaea .
11. Linu vija - Cuscuta epilinum Weihe.
12. Tīruma vija - Cuscuta arvensis Beyr.
Zemkopības ministrs A.Slakteris
Turpinājums - 10.lpp.
6.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157
Sēklu partijas un parauga masa
Nr. Nosaukums Partijas Parauga Masa no
p.k. masa masa no parauga
(t) partijas citu sugu
(g) augu sēklu
piejaukuma
noteikšanai
pēc skaita
(g)
1. Stiebrzāles ( Gramineae ):
1.1. parastā smilga ( Agrostis capillaris L . ) 10 50 5
1.2. baltā smilga ( Agrostis gigantea L . ) 10 50 5
1.3. ložņu smilga ( Agrostis stolonifera L . ) 10 50 5
1.4. pļavas lapsaste ( Alopecurus pratensis L . ) 10 100 30
1.5. augstā dižauza ( Arrhenatherum elatius L . ) 10 200 80
1.6. kamolzāle ( Dactylis glomerata L . ) 10 100 30
1.7. niedru auzene ( Festuca arundinacea Schreber.) 10 100 50
1.8. aitu auzene ( Festuca ovina L . ) 10 100 30
1.9. pļavas auzene ( Festuca pratensis Hudson) 10 100 50
1.10. sarkanā auzene ( Festuca rubra L . ) 10 100 30
1.11. auzeņairene ( Lolium x boucheanum ) 10 200 60
1.12. daudzziedu (viengadīgā) airene ( Lolium multiflorum Lam.) 10 200 60
1.13. ganību airene ( Lolium perenne L . ) 10 200 60
1.14. timotiņš ( Phleum pratense L . ) 10 50 10
1.15. timotiņš ( Phleum bertolonii DC . ) 10 50 10
1.16. maura skarene ( Poa annua L . ) 10 50 10
1.17. purva skarene ( Poa palustris L . ) 10 50 5
1.18. pļavas skarene ( Poa pratensis L . ) 10 50 5
1.19. parastā skarene ( Poa trivialis L . ) 10 50 5
 
2. Lopbarības tauriņzieži ( Leguminosae ):
2.1. austrumu galega ( Galega orientalis Lam.) 10 300 50
2.2. ragainie vanagnadziņi ( Lotus corniculatus L . ) 10 200 30
2.3. baltā lupīna ( Lupinus albus L . ) 20 1000 450
2.4. šaurlapu lupīna ( Lupinus angustifolius L . ) 20 1000 450
2.5. dzeltenā lupīna ( Lupinus luteus L . ) 20 1000 450
2.6. dzeltenā lucerna ( Medicago falcata L . ) 10 300 50
2.7. apiņu lucerna ( Medicago lupulina L . ) 10 300 50
2.8. sējas lucerna ( Medicago sativa L . ) 10 300 50
2.9. hibrīdā lucerna ( Medicago x varia T.Martyn) 10 300 50
2.10. sējas esparsete ( Onobrychis viciifolia Scop.):
2.10.1. augļi 10 600 600
2.10.2. sēklas 10 400 400
2.11. sējas zirņi ( Pisum sativum L . ( partim )) 20 1000 1000
2.12. siera amoliņš ( Trigonella coerulea Ser . ) 10 500 450
2.13. aleksandrijas āboliņš ( Trifolium alexandrinum L . ) 10 400 60
2.14. bastarda āboliņš ( Trifolium hybridum L . ) 10 200 20
2.15. inkarnāta āboliņš ( Trifolium incarnatum L . ) 10 500 80
2.16. sarkanais āboliņš ( Trifolium pratense L . ) 10 300 50
2.17. baltais āboliņš ( Trifolium repens L . ) 10 200 20
2.18. lauka pupas ( Vicia faba L . (partim)) 20 1000 1000
2.19. pannonijas jeb ungāru vīķi ( Vicia pannonica Crantz) 20 1000 1000
2.20. vasaras vīķi ( Vicia sativa L . ) 20 1000 1000
2.21. ziemas vīķi ( Vicia villosa Roth) 20 1000 1000
 
3. Citas sugas:
3.1. lopbarības kāļi ( Brassica napus var.
napobrassica L . Rchb.) 10 200 100
3.2. lopbarības kāposti ( Brassica oleracea L . convar.
Acephala (DC.)) 10 200 100
3.3. facēlija ( Phacelia tanacetifolia Benth . ) 10 300 40
3.4. eļļas rutki ( Raphanus sativus L . var. oleoformis Pers.) 10 300 300
Zemkopības ministrs A.Slakteris
7.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157
Sēklu kvalitātes rādītāji
1. Sertificētas sēklas:
1.1. stiebrzāļu sugu sēklas:
Nr. Sugas nosaukums Mini- Mini- Citu sugu augu sēklu maksi- Skābenes
p.k. mālā mālā mālais piejaukums (% no ( Rumex spp .),
dīgt- tīrība masas paraugā, kura masa izņemot mazo
spēja (% no noteikta 6.pielikuma 4.ailē) skābeni
(tīrai masas) ( Rumex
sēklai) kopā viena ložņu peļ- acetosella )
(%) suga vār- astu un jūrmalas
pata laps- skābeni
( Agro- aste ( Rumex
pyron ( Alo- maritimus )
re- pecu- (skaits
pens ) rus paraugā,
myo- kura masa
suro noteikta
ides ) 6.pielikuma
4.ailē)
1.1.1. Parastā smilga
Agrostis capillaris L . 75(a) 90 2,0 1,0 0,3 0,3 2(g)
1.1.2. Baltā smilga
Agrostis gigantea L . 80(a) 90 2,0 1,0 0,3 0,3 2(g)
1.1.3. Ložņu smilga
Agrostis stolonifera L . 75(a) 90 2,0 1,0 0,3 0,3 2(g)
1.1.4. Pļavas lapsaste
Alopecurus pratensis L . 70(a) 75 2,5 1,0 0,3 0,3 5(g)
1.1.5. Augstā dižauza
Arrenatherum elatius L . 75(a) 90 3,0 1,0(f) 0,5 0,3 5(g)
1.1.6. Kamolzāle
Dactylis glomerata L . 80(a) 90 1,5 1,0 0,3 0,3 5(g)
1.1.7. Niedru auzene Festuca
arundinacea Schreber 80(a) 95 1,5 1,0 0,5 0,3 5(g)
1.1.8. Aitu auzene
Festuca ovina L . 75(a) 85 2,0 1,0 0,5 0,3 5(g)
1.1.9. Pļavas auzene
Festuca pratensis Hudson 80(a) 95 1,5 1,0 0,5 0,3 5(g)
1.1.10. Sarkanā auzene Festuca rubra L . 75(a) 90 1,5 1,0 0,5 0,3 5(g)
1.1.11. Auzeņairene
Lolium × boucheanum 75(a) 96 1,5 1,0 0,5 0,3 5(g)
1.1.12. Daudzziedu airene, viengadīgā
airene Lolium multiflorum L . 75(a) 96 1,5 1,0 0,5 0,3 5(g)
1.1.13. Ganību airene Lolium perenne L . 80(a) 96 1,5 1,0 0,5 0,3 5(g)
1.1.14. Timotiņš Phleum pratense L ,
Phleum bertolinii DC . 80(a) 96 1,5 1,0(c) 0,3 0,3 5
1.1.15. Maura skarene Poa annua L . 75(a) 85 2,0 1,0(c) 0,3 0,3 5(g)
1.1.16. Purva skarene Poa palustris L . 75(a) 85 2,0 1,0(c) 0,3 0,3 2(g)
1.1.17. Pļavas skarene Poa pratensis L. 75(a) 85 2,0 1,0(c) 0,3 0,3 2(g)
1.1.18. Parastā skarene Poa trivialis L . 75(a) 85 2,0 1,0(c) 0,3 0,3 2(g)
 
1.2. lopbarības tauriņziežu un citu lopbarības augu sugu sēklas:
Nr. Sugas nosaukums Mini- Maksi- Mini- Citu sugu augu sēklu maksimālais Skā- Notei-
p.k. mālā mālais mālā piejaukums (% no masas paraugā, benes kumi
dīgt- cieto tīrība kura masa noteikta ( Rumex attie-
spēja sēklu (% no 6.pielikuma 4.ailē) spp .), cībā
tīrai saturs ma- kopā viena amo- pēr- tī- izņe- uz citas
sēklai tīrai sas) suga liņi kones ruma mot krāsas
(%) sēklai ( Meli- ( Rap- sine- mazo vai
(%) lotus hanus pes skā- rūgtās
spp .) rapha ( Sina- beni lupī-
nistrum ) pis ( Rumex nas
arven- aceto- sēklām
sis ) sella )
un jūr-
malas
skābeni
( Rumex
maritimus )
(skaits
paraugā,
kura masa
noteikta
6.pieli-
kuma 4.ailē)
Tauriņzieži
1.2.1. Austrumu galega
Galega orientalis
Lam. 80(a)(b) 40 97 1,5 1,0 0,3 10
1.2.2. Ragainie
vanagnadziņi
Lotus
corniculatus L . 75(a)(b) 40 95 1,8(d) 1,0(d) 0,3 5
1.2.3. Baltā lupīna
Lupinus albus L. 80(a)(b) 20 98 0,5(e) 0,3(e) 0,3 5(g) (h)
1.2.4. Šaurlapu lupīna
Lupinus
angustifolius L . 75(a)(b) 20 98 0,5(e) 0,3(e) 0,3 5(g) (h)
1.2.5. Dzeltenā lupīna
Lupinus luteus L . 80(a)(b) 20 98 0,5(e) 0,3(e) 0,3 5(g) (h)
1.2.6. Apiņu lucerna
Medicago
lupulina L . 80(a)(b) 20 97 1,5 1,0 0,3 10
1.2.7. Sējas lucerna
Medicago
sativa L . 80(a)(b) 40 97 1,5 1,0 0,3 10
1.2.8. Hibrīdā lucerna
Medicago ×
varia T.Martyn 80(a)(b) 40 97 1,5 1,0 0,3 10
1.2.9. Sējas esparsete
Onobrychis
viciifolia Lam. 75(a)(b) 20 95 2,5 1,0 0,3 5
1.2.10. Sējas zirņi
Pisum sativum L . 80(a) 98 0,5 0,3 0,3 5(g)
1.2.11. Aleksandrijas
āboliņš Trifolium
alexandrinum L . 80(a)(b) 20 97 1,5 1,0 0,3 10
1.2.12. Bastarda āboliņš
Trifolium
hybridum L . 80(a)(b) 20 97 1,5 1,0 0,3 10
1.2.13. Inkarnāta āboliņš
Trifolium
incarnatum L . 75(a)(b) 20 97 1,5 1,0 0,3 10
1.2.14. Sarkanais āboliņš
Trifolium
pratense L . 80(a)(b) 20 97 1,5 1,0 0,3 10
1.2.15. Baltais āboliņš
Trifolium
repens L . 80(a)(b) 40 97 1,5 1,0 0,3 10
1.2.16. Siera amoliņš
Trigonella
coerulea Ser. 80(a) 95 1,0 0,5 0,3 5
1.2.17. Lauka pupas
Vicia faba L .
(partim) 85(a)(b) 5 98 0,5 0,3 0,3 5(g)
1.2.18. Pannonijas jeb
ungāru vīķi Vicia
pannonica L . 85(a)(b) 20 98 1,0(e) 0,5(e) 0,3 5(g)
1.2.19. Vasaras vīķi
Vicia sativa L . 85(a)(b) 20 98 1,0(e) 0,5(e) 0,3 5(g)
1.2.20. Ziemas vīķi
Vicia villosa L . 85(a)(b) 20 98 1,0(e) 0,5(e) 0,3 5(g)
Citas sugas
1.2.21. Lopbarības kāļi
Brassica napus
var. napobrassica 80(a) 98 1,0 0,5 0,3 0,3 5
1.2.22. Lopbarības kāposti
Brassica oleracea
var. acephala 75(a) 98 1,0 0,5 0,3 0,3 10
1.2.23. Facēlija Phacelia
tanacetifolia
Benth. 80(a) 96 1,0 0,5
1.2.24. Eļļas rutki
Raphanus sativus
var. oleiformis 80(a) 97 1,0 0,5 0,3 0,3 5
2. Bāzes sēklas:
2.1. stiebrzāļu sugu sēklas:
Nr. Sugas nosaukums Mini- Mini- Maksimālais citu sugu sēklu piejaukums . Citi
p.k. mālā mālā (skaits paraugā, kura masa notei-
dīgt- tīrība noteikta 6.pielikuma 4.ailē) . kumi
spēja (% no kopā viena skā- ložņu peļastu vai
tīrai masas) (% no suga benes vārpata laps- nosa-
sēklai ma- (Rumex ( Agro- aste cījumi
(%) sas) spp .), pyron
izņemot repens )
mazo skābeni ( Alope-
( Rumex curus
acetosella ) myosu-
un jūrmalas roides )
skābeni ( Rumex
maritimus )
2.1.1. Parastā smilga
Agrostis capillaris L. 80(a) 90 0,3 20 1 1 1
2.1.2. Baltā smilga
Agrostis gigantea L . 80(a) 90 0,3 20(i) 1 1 1
2.1.3. Ložņu smilga
Agrostis stolonifera L . 80(a) 90 0,3 20 1 1 1
2.1.4. Pļavas lapsaste
Alopecurus pratensis L . 70(a) 75 0,3 20(i) 2 5 5
2.1.5. Augstā dižauza
Arrenatherum elatius L . 75(a) 90 0,3 20(i) 2 5 5 (p)
2.1.6. Kamolzāle Dactylis
glomerata L . 80(a) 90 0,3 20(i) 2 5 5
2.1.7. Niedru auzene Festuca
arundinacea Schreber 80(a) 95 0,3 20(i) 2 5 5
2.1.8. Aitu auzene
Festuca ovina L. 75(a) 85 0,3 20(i) 2 5 5
2.1.9. Pļavas auzene Festuca
pratensis Hudson 80(a) 95 0,3 20(i) 2 5 5
2.1.10. Sarkanā auzene
Festuca rubra L . 75(a) 90 0,3 20(i) 2 5 5
2.1.11. Auzeņairene Lolium ×
boucheanum 75(a) 96 0,3 20(i) 2 5 5
2.1.12. Daudzziedu airene,
viengadīgā airene
Lolium multiflorum L. 75(a) 96 0,3 20(i) 2 5 5
2.1.13. Ganību airene
Lolium perenne L . 80(a) 96 0,3 20(i) 2 5 5
2.1.14. Timotiņš Phleum
pratense L ., Phleum
bertolonii DC . 80(a) 96 0,3 20 2 1 1
2.1.15. Maura skarene
Poa annua L . 75(a) 85 0,3 20(j) 1 1 1 (m)
2.1.16. Purva skarene
Poa palustris L. 75(a) 85 0,3 20(j) 1 1 1 (m)
2.1.17. Pļavas skarene
Poa pratensis L. 75(a) 85 0,3 20(j) 1 1 1 (m)
2.1.18. Parastā skarene
Poa trivialis L. 75(a) 85 0,3 20(j) 1 1 1 (m)
 
2.2. lopbarības tauriņziežu un citu lopbarības augu sugu sēklas:
Nr. Sugas nosaukums Mini- Maksi- Mini- Maksimālais citu sugu Citi
p.k. mālā mālais mālā sēklu piejaukums . notei-
dīgt- cieto tīrība kopā (skaits paraugā, kura kumi
spēja sēklu (% no (% no lielums noteikts vai
tīrai saturs masas) masas) 6.pielikuma 4.ailē) . nosa-
sēklai tīrai viena skābenes amo- cījumi
(%) sēklai suga ( Rumex liņi
(%) spp .), ( Meli-
izņemot lotus
mazo spp .)
( Rumex
acetosella )
un jūrmalas
skābeni
( Rumex
maritimus )
Tauriņzieži
2.2.1. Austrumu galega
Galega orientalis Lam. 80(a)(b) 40 97 0,3 20 2 0(l)
2.2.2. Ragainie vanagnadziņi
Lotus corniculatus L . 75(a)(b) 40 95 0,3 20 3 0(l) (n)
2.2.3. Baltā lupīna
Lupinus albus L . 80(a)(b) 20 98 0,3 20 2 0(k) (o)(r)
2.2.4. Šaurlapu lupīna
Lupinus angustifolius L . 75(a)(b) 20 98 0,3 20 2 0(k) (o)(r)
2.2.5. Dzeltenā lupīna
Lupinus luteus L. 80(a)(b) 20 98 0,3 20 2 0(k) (o)(r)
2.2.6. Apiņu lucerna
Medicago lupulina L . 80(a)(b) 20 97 0,3 20 5 0(l)
2.2.7. Sējas lucerna
Medicago sativa L . 80(a)(b) 40 97 0,3 20 3 0(l)
2.2.8. Hibrīdā lucerna
Medicago x varia
T.Martyn 80(a)(b) 40 97 0,3 20 3 0(l)
2.2.9. Sējas esparsete
Onobrychis
viciifolia Lam. 75(a)(b) 20 95 0,3 20 2 0(k)
2.2.10. Sējas zirņi
Pisum sativum L . 80(a) 98 0,3 20 2 0(k)
2.2.11. Aleksandrijas āboliņš
Trifolium alexandrinum L . 80(a)(b) 20 97 0,3 20 3 0(l)
2.2.12. Bastarda āboliņš
Trifolium hybridum L . 80(a)(b) 20 97 0,3 20 3 0(l)
2.2.13. Inkarnāta āboliņš
Trifolium incarnatum L . 75(a)(b) 20 97 0,3 20 3 0(l)
2.2.14. Sarkanais āboliņš
Trifolium pratense L . 80(a)(b) 20 97 0,3 20 5 0(l)
2.2.15. Baltais āboliņš
Trifolium repens L . 80(a)(b) 40 97 0,3 20 5 0(l)
2.2.16. Siera amoliņš
Trigonella coerulea Ser. 80(a) 95 0,3 20 2 0(k)
2.2.17. Lauka pupas
Vicia faba L . (partim) 85(a)(b) 5 98 0,3 20 2 0(k)
2.2.18. Pannonijas jeb ungāru
vīķi Vicia pannonica L . 85(a)(b) 20 98 0,3 20 2 0(k)
2.2.19. Vasaras vīķi
Vicia sativa L . 85(a)(b) 20 98 0,3 20 2 0(k) (o)
2.2.20. Ziemas vīķi
Vicia villosa L . 85(a)(b) 20 98 0,3 20 2 0(k) (o)
Citas sugas
2.2.21. Lopbarības kāļi
Brassica napus var.
napobrassica 80(a) 98 0,3 20 2
2.2.22. Lopbarības kāposti
Brassica oleracea
var. acephala 75(a) 98 0,3 20 3
2.2.23. Facēlija Phacelia
tanacetifolia Benth. 80(a) 96 0,3 20
2.2.24. Eļļas rutki Raphanus
sativus var. oleiformis 80(a) 97 0,3 20 2
3. Komerciālas sēklas:
3.1. stiebrzāļu sugu sēklas:
Nr. Sugas nosaukums Mini- Mini- Citu sugu sēklu maksimālais piejaukums Skābenes
p.k. mālā mālā (% no masas paraugā, kura masa ( Rumex spp .),
dīgt- tīrība noteikta 6.pielikuma 4.ailē) . izņemot mazo
spēja (% no kopā viena ložņu peļastu skābeni
tīrai masas) suga vār- laps- ( Rumex acetosella )
sēklai pata aste un jūrmalas
(%) ( Agro- ( Alope- skābeni ( Rumex
pyron curus maritimus )
repens ) myosu- (skaits paraugā,
roides ) kura masa
noteikta 6.pie-
likuma 4.ailē)
3.1.1. Parastā smilga
Agrostis capillaris L. 75(a) 90 3 2 0,3 0,3 2
3.1.2. Baltā smilga
Agrostis gigantea L. 80(a) 90 3 2 0,3 0,3 2
3.1.3. Ložņu smilga
Agrostis tolonifera L. 75(a) 90 3 2 0,3 0,3 2
3.1.4. Pļavas lapsaste
Alopecurus pratensis L. 70(a) 75 3,5 2 0,3 0,3 5
3.1.5. Augstā dižauza
Arrenatherum elatius L. 75(a) 90 4 2(f) 0,5 0,3 5
3.1.6. Kamolzāle
Dactylis glomerata L. 80(a) 90 2,5 2 0,3 0,3 5
3.1.7. Niedru auzene Festuca
arundinacea Schreber. 80(a) 95 2,5 2 0,5 0,3 5
3.1.8. Aitu auzene
Festuca ovina L . 75(a) 85 3 2 0,5 0,3 5
3.1.9. Pļavas auzene
Festuca pratensis Hudson 80(a) 95 2,5 2 0,5 0,3 5
3.1.10. Sarkanā auzene
Festuca rubra L . 75(a) 90 2,5 2 0,5 0,3 5
3.1.11. Auzeņairene
Lolium × boucheanum 75(a) 96 2,5 2 0,5 0,3 5
3.1.12. Daudzziedu airene,
viengadīgā airene
Lolium multiflorum L . 75(a) 96 2,5 2 0,5 0,3 5
3.1.13. Ganību airene
Lolium perenne L . 80(a) 96 2,5 2 0,5 0,3 5
3.1.14. Timotiņš Phleum
pratense L ., Phleum
bertolonii DC . 80(a) 96 2,5 2 0,3 0,3 5
3.1.15. Maura skarene
Poa annua L . 75(a) 85 3(s) 2 0,3 0,3 5
3.1.16. Purva skarene
Poa palustris L. 75(a) 85 3(t) 2 0,3 0,3 2
3.1.17. Pļavas skarene
Poa pratensis L. 75(a) 85 3(t) 2 0,3 0,3 2
3.1.18. Parastā skarene
Poa trivialis L . 75(a) 85 3(t) 2 0,3 0,3 2
 
3.2. lopbarības tauriņziežu un citu lopbarības augu sugu sēklas:
Nr. Sugas nosaukums Mini- Maksi- Mini- Citu sugu augu sēklu maksimālais Skā- Citi
p.k. mālā mālais mālā piejaukums (% no masas paraugā, benes notei-
dīgt- cieto tīrība kura masa noteikta ( Rumex kumi
spēja sēklu (% no 6.pielikuma 4.ailē) spp .), vai
tīrai saturs ma- kopā viena amo- pēr- tī- izņe- nosa-
sēklai tīrai sas) suga liņi kones ruma mot cījumi
(%) sēklai ( Meli- ( Rap- sine- mazo
(%) lotus hanus pes skā-
spp .) rapha ( Sina- beni
nistrum ) pis ( Rumex
arven- aceto-
sis ) sella )
un jūr-
malas
skābeni
( Rumex
maritimus )
(skaits
paraugā,
kura masa
noteikta
6.pieli-
kuma 4.ailē)
Tauriņzieži
3.2.1. Austrumu galega
Galega orientalis
Lam. 80(a)(b) 40 97 2,5 2,0 0,3 10
3.2.2. Ragainie
vanagnadziņi Lotus
corniculatus L. 75(a)(b) 40 95 2,8 2 0,3 5
3.2.3. Baltā lupīna
Lupinus albus L. 80(a)(b) 20 97 1,5(e) 1,3(e) 0,3 5 (u)
3.2.4. Šaurlapu lupīna
Lupinus
angustifolius L. 75(a)(b) 20 97 1,5(e) 1,3(e) 0,3 5 (u)
3.2.5. Dzeltenā lupīna
Lupinus luteus L. 80(a)(b) 20 97 1,5(e) 1,3(e) 0,3 5 (u)
3.2.6. Apiņu lucerna
Medicago
lupulina L. 80(a)(b) 20 97 2,5 2,0 0,3 10
3.2.7. Sējas lucerna
Medicago
sativa L. 80(a)(b) 40 97 2,5 2,0 0,3 10
3.2.8. Hibrīdā lucerna
Medicago
varia Hartyn. 80(a)(b) 40 97 2,5 2,0 0,3 10
3.2.9. Sējas esparsete
Onobrychis
viciifolia Lam. 75(a)(b) 20 95 3,5 2,0 0,3 5
3.2.10. Sējas zirņi
Pisum sativum L. 80(a) 98 1,5 1,3 0,3 5
3.2.11. Aleksandrijas
āboliņš Trifolium
alexandrinum L. 80(a)(b) 20 97 2,5 2,0 0,3 10
3.2.12. Bastarda āboliņš
Trifolium
hybridum L. 80(a)(b) 20 97 2,5 2,0 0,3 10
3.2.13. Inkarnāta āboliņš
Trifolium
incarnatum L. 75(a)(b) 20 97 2,5 2,0 0,3 10
3.2.14. Sarkanais āboliņš
Trifolium
pratense L. 80(a)(b) 20 97 2,5 2,0 0,3 10
3.2.15. Baltais āboliņš
Trifolium
repens L . 80(a)(b) 40 97 2,5 2,0 0,3 10
3.2.16. Siera amoliņš
Trigonella
coerulea Ser. 80(a) 95 2,0 1,5 0,3 5
3.2.17. Lauka pupas
Vicia faba L.
(partim) 85(a)(b) 5 97 1,5 1,3 0,3 5 (v)
3.2.18. Pannonijas jeb
ungāru vīķi Vicia
pannonica L. 85(a)(b) 20 97 2,0(e) 1,5(e) 0,3 5 (v)
3.2.19. Vasaras vīķi
Vicia sativa L. 85(a)(b) 20 97 2,0(e) 1,5(e) 0,3 5 (v)
3.2.20. Ziemas vīķi
Vicia villosa L. 85(a)(b) 20 97 2,0(e) 1,5(e) 0,3 5 (v)
Citas sugas
3.2.21. Lopbarības kāļi
Brassica napus
var. napobrassica 80(a) 98 2,0 1,5 0,3 0,3 5
3.2.22. Lopbarības kāposti
Brassica oleracea
var. acephala 75(a) 98 2,0 1,5 0,3 0,3 10
3.2.23. Facēlija Phacelia
tanacetifolia Benth . 80(a) 96 2,0 1,5 0,3 0,3
3.2.24. Eļļas rutki
Raphanus sativus
var. oleiformis 80(a) 97 2,0 1,5 0,3 0,3 5
 
Piezīmes .
(a) - visas svaigās un veselās sēklas, kuras pēc iepriekšējas apstrādes nedīgst, uzskata par dzīvotspējīgām sēklām;
(b) - cietās sēklas, kas nepārsniedz maksimālo norādīto daudzumu, uzskata par dīgtspējīgām sēklām;
(c) - kopumā līdz 0,8 % no masas citu skareņu ( Poa spp. ) sugu sēklu neuzskata par piejaukumiem;
(d) - līdz 1 % no masas sarkanā āboliņa ( Trifolium pratense ) sēklu neuzskata par piejaukumiem;
(e) - kopumā līdz 0,5 % lupīnu ( Lupinus spp. ) , sējas zirņu ( Pisum sativum ) , lauka pupu ( Vicia faba ) un vīķu ( Vicia spp. ) sēklu citās attiecīgajās sugās neuzskata par piejaukumiem;
(f) - noteikto maksimālo procentuālo vienas sugas sēklu masu nepiemēro skareņu sēklām;
(g) - skābeņu ( Rumex spp. ) , izņemot mazo skābeni ( Rumex acetosella ) un jūrmalas skābeni ( Rumex maritimus ), sēklu skaits nav jānosaka, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 10.ailē minētie nosacījumi;
(h) - citas krāsas lupīnu sēklu skaits rūgtajām lupīnām nedrīkst pārsniegt 2 %, bet citām lupīnām - 1 %;
(i) - ja kopā ir ne vairāk kā 80 skareņu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem;
(j) - 6.ailē minēto nosacījumu nepiemēro skareņu sēklām. Maksimālais kopējais citu skareņu sugu sēklu skaits paraugā, kurā ir 500 sēklu, nedrīkst pārsniegt vienu;
(k) - amoliņu ( Melilotus spp. ) sēklu skaits nav jānosaka, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 8.ailē minētie nosacījumi;
(l) - ja noteiktās masas paraugā ir viena amoliņa sēkla, to neuzskata par piejaukumu, ja otrā paraugā, kura masa ir divtik liela, nav nevienas amoliņa sēklas;
(m) - (c) nosacījumu nepiemēro;
(n) - (d) nosacījumu nepiemēro;
(o) - (e) nosacījumu nepiemēro;
(p) - (f) nosacījumu nepiemēro;
(r) - lupīnām: rūgto sēklu piejaukums citās lupīnu sēklās nedrīkst pārsniegt 1 %;
(s) - ja maura skarenes ( Poa annua ) sēklās kopā ir ne vairāk nekā 10 % no masas citu skareņu sugu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem;
(t) - ja skareņu sēklas materiālā, izņemot maura skareni, no masas kopā ir ne vairāk kā 3 % citu skareņu sugu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem;
(u) - lupīnu sugām citas krāsas lupīnu sēklu skaits nedrīkst pārsniegt 4 % - rūgtajām lupīnām un 2 % - citām lupīnām;
(v) - ja vīķu sēklas materiālā ir ne vairāk kā 6 % no masas ungāru vīķu ( Vicia pannonica ) un ziemas vīķu ( Vicia villosa ) vai radniecīgu kultivēto sugu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem.
 
4. Sēklgraužu sugas, kuru klātbūtne sēklās (izņemot komerciālas sēklas (K)) nav pieļaujama: āboliņam - āboliņu sēklgrauzis ( Bruchophagus gibbus Bob.); lucernai - lucernas sēklgrauzis ( Bruchophagus roddi Guss.); vanagnadziņiem - vanagnadziņu sēklgrauzis ( Bruchophagus Kolobovae Fed.); esparsetei - esparsetes sēklgrauzis ( Eurytoma onobrychidis Nik.); vīķiem - vīķu sēklgrauzis ( Bruchus atomarius L.); zirņiem - zirņu sēklgrauzis ( Bruchus pisorum L.); pupām - pupu sēklgrauzis ( Bruchus rufimanus Boh.).
Zemkopības ministrs A.Slakteris
8.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157
Etiķešu krāsa un izmērs
1. Etiķetes ir šādā krāsā:
Nr. p.k. Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības Etiķetes krāsa
1.1. izlases sēklas (IS) violeta
1.2. pirmsbāzes sēklas (PB) balta ar diagonālu violetu svītru
1.3. bāzes sēklas (B) balta
1.4. sertificētas sēklas:
1.4.1. pirmās paaudzes (C1) zila
1.4.2. otrās paaudzes (C2) sarkana
1.5. komerciālas (K) sēklas tumši dzeltena
1.6. sēklas ar pazeminātiem kvalitātes rādītājiem vai prasībām brūna
1.7. sēklas ar nepilnīgi veiktu sertifikāciju pelēka
1.8. sēklu maisījumi zaļa
2. Etiķetes izmērs ir 110 mm x 67 mm.
Zemkopības ministrs A.Slakteris

9.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157

Etiķetē vai zīmogojumā norādāmā informācija

(izņemot komerciālas sēklas un sēklas nelielā iesaiņojumā)

1. Šo noteikumu vai attiecīgā standarta nosaukums.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Ražotāja reģistrācijas numurs.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā neto masa.

7. Suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

8. Šķirne (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

9. Kategorija (sertificētām sēklām norāda paaudzi).

10. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.

11. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

12. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot

"Atkārtoti pārbaudīts ……… (mēnesis, gads)".

Piezīme . Šķirnēm, kurām neveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, izdara atzīmi "Nav paredzētas lopbarības ražošanai".

Zemkopības ministrs A.Slakteris

10.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157

Etiķetē norādāmā informācija par komerciālām sēklām

1. Šo noteikumu vai attiecīgā standarta nosaukums.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Sēklu partijas numurs.

4. Deklarētā neto masa.

5. Suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

6. Kategorija.

7. Platība sēklu partijas ražošanai.

8. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.

9. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

10. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot

"Atkārtoti pārbaudīts ……… (mēnesis, gads)".

Zemkopības ministrs A.Slakteris

11.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157

Etiķetē norādāmā informācija par sēklām nelielā iesaiņojumā

1. Sertificētas sēklas:

1.1. atzīme "Neliels iesaiņojums";

1.2. saiņotājinstitūcija un valsts nosaukums;

1.3. ražotājvalsts nosaukums;

1.4. ražotāja reģistrācijas numurs;

1.5. sērijas numurs;

1.6. suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

1.7. šķirne (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

1.8. kategorija;

1.9. sēklu partijas numurs;

1.10. deklarētā neto masa;

1.11. atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

Piezīme . Šķirnēm, kurām neveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, izdara atzīmi "Nav paredzētas lopbarības ražošanai".

2. Komerciālas sēklas:

2.1. atzīme "Neliels iesaiņojums";

2.2. saiņotājinstitūcija un valsts nosaukums;

2.3. ražotājvalsts nosaukums;

2.4. ražotāja reģistrācijas numurs;

2.5. sērijas numurs;

2.6. suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

2.7. kategorija;

2.8. deklarētā neto masa;

2.9. atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

3. Sēklu maisījumi:

3.1. atzīme "Neliels iesaiņojums";

3.2. saiņotājinstitūcija un valsts nosaukums;

3.3. ražotājvalsts nosaukums;

3.4. ražotāja reģistrācijas numurs;

3.5. paredzētais maisījuma lietojums;

3.6. deklarētā neto masa;

3.7. komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

3.8. atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

Zemkopības ministrs A.Slakteris

12.pielikums

Ministru kabineta

2001.gada 3.aprīļa noteikumiem Nr.157

Etiķetē norādāmā informācija par sēklu maisījumiem

1. Paredzētais maisījuma lietojums.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Sēklu partijas numurs.

4. Deklarētā neto masa.

5. Komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

6. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.

7. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

8. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot "Atkārtoti pārbaudīts ……… (mēnesis, gads)".

Zemkopības ministrs A.Slakteris

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!