Ministru kabineta noteikumi Nr.157

Rīgā 2001.gada 3.aprīlī (prot. Nr.14, 16.§)

Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi

Izdoti saskaņā ar Sēklu un stādāmo materiālu aprites
likuma 2.panta 1.punkta "a" apakšpunktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības kārtību šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kultūraugiem neatkarīgi no to izmantošanas veida.

II. Sēklu kategorijas

2. Sēklām ir šādas kategorijas:

2.1. izlases sēklas (IS);

2.2. pirmsbāzes sēklas (PB);

2.3. bāzes sēklas (B);

2.4. sertificētas sēklas (C);

2.5. komerciālas sēklas (K).

3. Izlases sēklas (IS) ir neliels sēklu daudzums, kas nodrošina šķirnes īpašību saglabāšanu vairākās paaudzēs. Šīs sēklas iegūst un to pavairošanas shēmu nosaka selekcionārs vai viņa tiesību pārņēmējs. Izlases sēklu sertifikācija nav obligāta. Pēc selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja iniciatīvas atsevišķos gadījumos sēklas var sertificēt, lai noteiktu sēklu faktisko kvalitāti.

4. Pirmsbāzes sēklas (PB) ir sēklas, kas:

4.1. izaudzētas tieši no izlases sēklām (IS) selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

4.2. paredzētas bāzes sēklu (B) un sertificētu sēklu (C) ražošanai;

4.3. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām;

4.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

5. Bāzes sēklas (B) ir sēklas, kas:

5.1. iegūtas no pirmsbāzes sēklām (PB) vai tieši no izlases sēklām (IS);

5.2. audzētas selekcionāra vai viņa tiesību pārņēmēja uzraudzībā, ievērojot vispārpieņemto praksi šķirnes uzturēšanai;

5.3. paredzētas sertificētu (C) sēklu ražošanai;

5.4. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām (BS);

5.5. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

6. Sertificētas sēklas (C) ir sēklas, kas:

6.1. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C);

6.2. paredzētas komerciālu (K) sēklu ražošanai vai citiem nolūkiem;

6.3. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

7. Lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), vīķu (Vicia spp.) un sējas lucernas (Medicago sativa) sertificētām sēklām (C) ir divas paaudzes:

7.1. pirmās paaudzes sertificētas sēklas (C₁);

7.2. otrās paaudzes sertificētas sēklas (C₂).

8. Pirmās paaudzes lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sertificētas sēklas (C₁) ir sēklas, kas:

8.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B) (ja selekcionārs vēlas, arī no pirmsbāzes sēklām (PB));

8.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas bāzes sēklām (B) vai sertificētām sēklām (C);

8.3. paredzētas otrās paaudzes sertificētu sēklu (C₂) ražošanai vai citiem nolūkiem;

8.4. visā sēklu audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

9. Otrās paaudzes lupīnu, sējas zirņu, vīķu un sējas lucernas sertificētas sēklas (C₂) ir sēklas, kas:

9.1. izaudzētas tieši no bāzes sēklām (B) vai pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) (ja selekcionārs vēlas, arī no pirmsbāzes sēklām (PB));

9.2. atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas sertificētām sēklām (C);

9.3. nav paredzētas turpmākai sēklaudzēšanai;

9.4. visā audzēšanas un sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

10. Svešapputes lopbarības augu sēklām ir tikai viena paaudze (C₁).

11. Baltajai smilgai (Agrostis gigantea L.), ložņu smilgai (Agrostis stolonifera L.), pļavas lapsastei (Alopecurus pratensis L.), augstajai dižauzai (Arrhenatherum elatius L.), kamolzālei (Dactylis glomerata L.), niedru auzenei (Festuca arundinacea Schreber.), aitu auzenei (Festuca ovina L.), pļavas auzenei (Festuca pratensis Hudson.), auzeņairenei (Lolium x boucheanum Kunth.), daudzziedu viengadīgajai airenei (Lolium multiflorum Lam.), ganību airenei (Lolium perenne L.), timotiņiem (Phleum pratense L., Phleum bertolonii DC.), purva skarenei (Poa palustris L.), pļavas skarenei (Poa pratensis L.), parastajai skarenei (Poa trivialis L.), maura skarenei (Poa annua L.), austrumu galegai (Galega orientalis Lam.), ragainajiem vanagnadziņiem (Lotus corniculatus L.), baltajai lupīnai (Lupinus albus L.), šaurlapu lupīnai (Lupinus angustifolius L.), dzeltenajai lupīnai (Lupinus luteus L.), apiņu lucernai (Medicago lupulina L.), sējas lucernai (Medicago sativa L.), hibrīdajai lucernai (Medicago x varia T.Martyn), sējas zirņiem (Pisum sativum L. (partim)), bastarda āboliņam (Trifolium hybridum L.), inkarnāta āboliņam (Trifolium incarnatum L.), sarkanajam āboliņam (Trifolium pratense L.), baltajam āboliņam (Trifolium repens L.), lauka pupām (Vicia faba L. (partim)), vasaras vīķiem (Vicia sativa L.), ziemas vīķiem (Vicia villosa Roth), lopbarības kāļiem (Brassica napus var. napobrassica L. Rchb), lopbarības kāpostiem (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. + var. varidis L.) un eļļas rutkiem (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) ir izlases sēklas (IS), pirmsbāzes sēklas (PB), bāzes sēklas (B) un sertificētas sēklas (C).

12. Komerciālas sēklas (K) ir sēklas:

12.1. kuru piederība ir identificējama;

12.2. kuras ir izaudzētas tieši no sertificētām sēklām (C);

12.3. kuras atbilst prasībām, kas šajos noteikumos noteiktas komerciālām (K) sēklām;

12.4. kuras visā sēklu sagatavošanas periodā atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

III. Sēklaudzēšanas prasības

13. Katrs sēklaudzētājs var audzēt vienas vai vairāku sugu un šķirņu vienas vai vairāku kategoriju sēklas, ja tam ir atbilstoša materiāltehniskā bāze un iespējams nodrošināt, lai dažādu sugu, šķirņu vai kategoriju sēklas nesajauktos.

14. Lopbarības augu sugu un šķirņu sēklaudzēšanas sējumus izvieto tikai pēc piemērotiem priekšaugiem, lai saglabātu šķirnes tīrību un novērstu slimību un kaitēkļu izplatīšanos. Atkārtota lopbarības augu sēklaudzēšana vienā un tajā pašā laukā pieļaujama, ja ievērots vismaz piecu gadu intervāls starp krustziežu sugām, trīs gadu intervāls starp tauriņziežu sugām un divu gadu intervāls starp pārējām sugām. Augu maiņu pa gadiem ieraksta lauku vēstures grāmatā, kurā norāda lauku izvietojuma shēmu, informāciju par konkrētajā laukā lietoto sēklu, mēslojumu un augu aizsardzības līdzekļiem.

15. Gadu skaits sēklu ražas vākšanai no viena lauka (bez pārtraukuma) noteikts šo noteikumu 2.pielikumā.

16. Visā sēklu audzēšanas periodā attiecīgo lopbarības augu sugu sēklu lauki atrodas Valsts augu aizsardzības dienesta kontrolē.

17. Minimālais attālums starp vienas sugas vai šķirnes un vienas kategorijas lopbarības augu sēklaudzēšanas laukiem ir noteikts šo noteikumu 3.pielikumā.

18. Attālumu starp vienas sugas vai šķirnes un vienas kategorijas lopbarības augu sēklaudzēšanas laukiem var neņemt vērā, ja ir pietiekama aizsardzība pret nevēlamu svešapputi.

19. Attālumu starp stiebrzāļu un tauriņziežu sēklaudzēšanas laukiem var samazināt, ja sēklas nav paredzētas turpmākai pavairošanai.

IV. Sēklaudzēšanas lauku apskate

20. Lai novērtētu sēklaudzēšanas lauka vispārīgo stāvokli un atbilstību šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, kā arī lai noteiktu sugas un šķirnes tīrību, lauka apskatē ņem vērā prasības, kas šo noteikumu 4.pielikumā noteiktas sugas un šķirnes tīrībai.

21. Katru gadu līdz 1.jūnijam sēklaudzētāji iesniedz Valsts augu aizsardzības dienestā lopbarības augu sēklu lauku apskates pieteikumus, kuros norāda informāciju par izsēto sēklu, tās kvalitāti un apsēto platību.

22. Lauku apskati saskaņā ar zemkopības ministra apstiprinātu metodiku veic Valsts augu aizsardzības dienesta inspektori.

23. Pirms lauka apskates Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors iepazīstas ar sēklu kvalitāti apliecinošiem dokumentiem un ierakstiem lauku vēstures grāmatā.

24. Lauka apskati veic vismaz vienu reizi veģetācijas periodā tādā kultūraugu attīstības fāzē, kad vizuāli vislabāk saskatāmas šķirnes morfoloģiskās īpatnības, visprecīzāk nosakāma šķirnes tīrība un konstatējami ar slimībām inficētie augi.

25. Sēklaudzēšanas laukos nav pieļaujams vējauzas (Avena fatua) un karantīnas nezāļu (5.pielikums) piejaukums. Tauriņziežu bāzes sēklu laukos nav pieļaujams amoliņa (Melilotus spp.) piejaukums.

26. Ja lauka apskatē vai izsēto sēklu kvalitāti apliecinošo dokumentu pārbaudē konstatē šo noteikumu pārkāpumu vai sējuma neatbilstību iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, sēklu kategoriju pazemina līdz atbilstošai kategorijai. Ja trūkumus iespējams novērst, pēc Valsts augu aizsardzības dienesta inspektora norādījumu izpildes lauka apskati atļauts veikt atkārtoti.

27. Ja sējums neatbilst šo noteikumu III nodaļā noteiktajām prasībām, sējumu atzīst par sēklaudzēšanai neizmantojamu un iegūto ražu neiekļauj turpmākajā sēklu novērtēšanā.

V. Sēklu kvalitātes novērtēšana

28. Valsts augu aizsardzības dienesta inspektors ņem paraugu no katras sagatavotās sēklu partijas. Valsts augu aizsardzības dienests veic pilnu sēklu kvalitātes novērtēšanu un izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.

29. Sēklu paraugu ņem no viendabīgas sēklu partijas. Ja ir pierādījumi, ka sēklu partija nav pietiekami viendabīga un neatbilst Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) noteikumiem, sēklu partijas novērtēšanu var atteikt.

30. Sēklu partijas un sēklu parauga masa ir noteikta šo noteikumu 6.pielikumā. Ja sēklu partijas masa pārsniedz šo noteikumu 6.pielikumā noteikto lielumu, sēklu partiju sadala vairākās sēklu partijās atbilstoši sugai. Ir pieļaujamas novirzes 5 % apmērā no noteiktās maksimālās sēklu partijas masas.

31. Lopbarības augu šķirnes identificēšanai un sēklu kvalitātes novērtēšanai nepieciešamā sēklu partijas un sēklu parauga masa ir noteikta šo noteikumu 6.pielikumā. Sēklu paraugu uzglabā vienu gadu. Pēc pārbaudes atlikušo sēklu parauga daļu uzglabā tik ilgi, lai pilnībā nodrošinātu parauga novērtēšanu.

32. Sēklu kvalitātes rādītāji ir noteikti šo noteikumu 7.pielikumā.

33. Sēklās (izņemot komerciālas sēklas (K)) nav pieļaujami kaitīgie organismi un šo noteikumu 7.pielikuma 4.punktā minētie sēklgrauži, kas pazemina sēklu kvalitāti. Sēklās ir pieļaujamas dzīvas ērces (Acarina) - līdz 20 ērcēm vienā kilogramā sēklu.

34. Komerciālās sēklās (K) pieļaujami līdz 20 sēklgraužiem vienā kilogramā sēklu.

35. Lopbarības augu sēklās nav pieļaujams vējauzas un karantīnas nezāļu sēklu piejaukums.

36. Visu kategoriju sēklām noteiktais mitruma saturs ir ne augstāks par 13 % tauriņziežiem un ne augstāks par 15 % stiebrzālēm, zirņiem, vīķiem, lupīnai, pupām un citām sugām (uzglabājot sēklas gadu un ilgāk, - ne augstāks par 13 %).

37. Ja atkārtotā pārbaudē sēklu partijas kvalitātes rādītāji neatbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests ņem jaunu paraugu, veic pilnu sēklu kvalitātes novērtēšanu un izsniedz atbilstošu sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu.

38. Ja pirmsbāzes (PB) vai bāzes (B) sēklām pārbaudē noteiktā dīgtspēja neatbilst šo noteikumu 7.pielikumā noteiktajai minimālajai sēklu dīgtspējai, pēc Valsts augu aizsardzības die- nesta atļaujas saņemšanas var realizēt sēklas ar pazeminātu dīgtspēju. Etiķetē papildus norāda sēklu dīgtspēju, kā arī tirgotāja uzvārdu (juridiskajai personai - nosaukumu un adresi).

VI. Sēklu saiņošana

39. Lopbarības augu sēklas tirgo iesaiņotā veidā. Sēklu iesaiņojumu aizzīmogo, kā arī pārsaiņo Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Sēklu saiņotājs garantē sēklu kvalitāti.

40. Vienā iesaiņojumā var būt līdz 60 kg sēklu.

41. Pēc pircēja pieprasījuma tirgotājs var pārdot vienā iesaiņojumā (ar etiķeti) vairāk nekā 60 kg sēklu.

42. Stiebrzāļu un tauriņziežu sertificētas sēklas (C) un komerciālas sēklas (K) var pārdot nelielos iesaiņojumos - līdz 10 kg.

43. Iesaiņojuma materiālu izvēlas tādu, lai nodrošinātu sēklu kvalitātes un masas saglabāšanos un sēklu nesajaukšanos.

VII. Sēklu iesaiņojuma etiķetēšana

44. Sēklu iesaiņojuma ārpusē piestiprina etiķeti atbilstoši šo noteikumu 8.pielikumam. Etiķetes var būt ar auklas caurumu, uzlīmējamās vai piešujamās. Etiķetes var aizstāt ar zīmogojumu, kurā ir tāda pati informācija, kāda nepieciešama uz etiķetes.

45. Ja lieto etiķeti ar auklas caurumu, etiķetes piestiprinājumu aizzīmogo.

46. Ja netiek lietota uzlīmējamā etiķete vai etiķete no mitrumizturīga materiāla vai ja uz iesaiņojuma informācija nav uzrakstīta neizdzēšami, iesaiņojumam papildus pievieno dokumentu tādā pašā krāsā kā etiķete. Dokumentā norāda:

46.1. bāzes sēklām (B) un sertificētām sēklām (C) - attiecīgās partijas numuru, sēklu kategoriju, sugu un šķirni (latīņu alfabēta burtiem);

46.2. komerciālām sēklām - attiecīgās partijas numuru, sēklu kategoriju un sugu (latīņu alfabēta burtiem).

47. Visu kategoriju sēklu iesaiņojums (izņemot sertificētas sēklas (C) nelielos iesaiņojumos un komerciālas sēklas (K)) tiek etiķetēts (arī atkārtoti) Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā. Etiķetē vai zīmogojumā norāda šo noteikumu 9.pielikumā noteikto informāciju.

48. Komerciālu sēklu (K) iesaiņojuma etiķetē norāda šo noteikumu 10.pielikumā noteikto informāciju.

49. Sertificētu sēklu (C) etiķetē nelielam iesaiņojumam norāda šo noteikumu 11.pielikumā noteikto informāciju.

50. Ja sēklu partijas kvalitāte neatbilst attiecīgajām prasībām, pirmsbāzes (PB), bāzes (B) un sertificētu sēklu (C) (izņemot sertificētas sēklas nelielos iesaiņojumos) partijas etiķetes iznīcina Valsts augu aizsardzības dienesta uzraudzībā.

51. Ja sēklas ir apstrādātas ar biopreparātiem, augu aizsardzības līdzekļiem un ķimikālijām vai ja sēklas ir ģenētiski modificētas, to norāda etiķetē.

52. Pirms sēklu maisījuma sagatavošanas novērtē tā komponentu atbilstību attiecīgās sēklu kategorijas kvalitātes prasībām.

53. Iesaiņojot sēklu maisījumus un tos etiķetējot, ievēro šo noteikumu VI un VII nodaļā noteiktās prasības. Etiķetē norāda šo noteikumu 12.pielikumā noteikto informāciju.

VIII. Sēklu tirdzniecība

54. Sēklas atļauts tirgot pēc tam, kad tās attiecīgi atzītas par izlases (IS), pirmsbāzes (PB), bāzes (B), sertificētām (C) vai komerciālām (K) sēklām. Tirgošanai paredzētajām sēklu partijām nepieciešams Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegts kvalitāti apliecinošs dokuments vai Starptautiskās sēklu kontroles asociācijas (ISTA) izsniegts sēklu sertifikāts. Ja nav neviena no minētajiem apliecinājumiem, sēklu īpašnieks par to ziņo Valsts augu aizsardzības dienestam, kas paņem paraugu sēklu kvalitātes novērtēšanai.

55. Ja pircējs iegādājas sēklas, kurām nav šiem noteikumiem atbilstoša sēklu sertifikāta vai etiķetes, vai neievēro šajos noteikumos noteiktās prasības, maina vai bojā sēklu iesaiņojumu, pircējs zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas sēklu tirgotājam.

56. Latvijā drīkst tirgot lopbarības augu sēklu maisījumus, ja konkrētajai šķirnei nav specifisku īpašību, kuru dēļ maisījumu nav atļauts veidot.

57. Ja sēklu maisījumā ir iekļautas šķirnes, kurām neveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, sēklu maisījumu var tirgot tikai tad, ja attiecīgais maisījums nav paredzēts lopbarības augu ražošanai un ja par to ir norāde etiķetē.

58. Pēc pircēja pieprasījuma sēklu tirgotājs uzrāda sēklu kvalitāti apliecinošus dokumentus, kuriem ir norādīts derīguma termiņš.

59. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības attiecas arī uz sēklu uzglabāšanu, lai tās vēlāk pārdotu, piegādātu vai pārvietotu (par atlīdzību vai bez tās), ja trešā puse paredzējusi sēklas izmantot komerciāli.

60. Sēklu tirdzniecībai noteiktās prasības neattiecas uz sēklu piegādi pārbaudei, sagatavošanai, saiņošanai un rūpnieciskiem nolūkiem paredzētu izejmateriālu ražošanai, ja sēklu sagatavotājs vai saiņotājs tās neizmanto sēklu audzēšanai un tālākai tirdzniecībai.

IX. Sēklaudzētāju, sēklu sagatavotāju, saiņotāju un tirgotāju reģistrācija

61. Valsts augu aizsardzības dienests reģistrē visus sēklaudzētājus, sēklu sagatavotājus, saiņotājus un tirgotājus un izsniedz sēklaudzētāju apliecības un sēklu tirgotāju apliecības. Katram sēklaudzētājam, sēklu sagatavotājam, saiņotājam un tirgotājam piešķir noteiktu četrzīmju kodu. Tā pirmās divas zīmes norāda sēklaudzētāja rajona kodu, pārējās divas zīmes - sēklaudzētāja kārtas numuru.

62. Lai reģistrētos Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā, jāiesniedz pieteikums Valsts augu aizsardzības dienestā. Pieteikumā norāda lopbarības augu sugu, ar kuras sēklu audzēšanu, sagatavošanu, saiņošanu un tirdzniecību pieteicējs vēlas nodarboties. Pieteikumam pievieno sēklu sagatavošanas, saiņošanas un tirdzniecības materiāltehniskās bāzes aprakstu un norāda tās piederību.

63. Sēklaudzētājus, sēklu saiņotājus un tirgotājus reģistrē pirms attiecīgās darbības uzsākšanas.

64. Ja Valsts augu aizsardzības dienests saņēmis attiecīgu sēklaudzētāja, sēklu sagatavotāja, saiņotāja vai tirgotāja rakstisku iesniegumu vai konstatējis, ka nav ievēroti šie noteikumi, reģistrāciju anulē divu nedēļu laikā pēc tam, kad saņemts attiecīgais iesniegums vai sastādīts akts par šo noteikumu neievērošanu, un iepazīstina attiecīgo personu ar Valsts augu aizsardzības dienesta lēmumu.

X. Sēklu dokumentācija

65. Pamatojoties uz lauku apskates un sēklu parauga novērtēšanas rezultātiem, Valsts augu aizsardzības dienests Sēklaudzētāju un sēklu tirgotāju reģistrā reģistrētajiem sēklaudzētājiem, sēklu sagatavotājiem, saiņotājiem un tirgotājiem triju dienu laikā pēc tam, kad pabeigta sēklu paraugu novērtēšana, izsniedz sēklu kvalitāti apliecinošu dokumentu - sēklu sertifikātu vai apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu.

66. Ja sēklu kvalitāte atbilst šo noteikumu prasībām, Valsts augu aizsardzības dienests izsniedz sēklu sertifikātu. Sēklu sertifikāts ir sēklu tirdzniecības pamatdokuments.

67. Sēklu sertifikātā norāda lopbarības auga šķirni, sēklu ražotājvalsti, ražotāja reģistrācijas numuru, iesaiņojuma zīmogošanas gadu un mēnesi. Sēklu sertifikātu izsniedz, ja visu sēklu kvalitāte atbilst attiecīgās kategorijas prasībām.

68. Ja attiecīgajai sēklu kategorijai neatbilst kaut viens no sēklu partijas pilnā novērtēšanā iegūtajiem rādītājiem vai ja ir novērtēti tikai atsevišķi rādītāji (sēklu novērtēšana nav pilnīga), izsniedz apliecību par sēklu kvalitātes novērtēšanu. Minētajā apliecībā var norādīt arī sēklu kvalitātes uzlabošanas iespējas (ja tādas ir).

69. Ņemot vērā sēklu dīgtspējas analīzes pabeigšanas dienu, nosaka šādus sēklu sertifikāta derīguma termiņus:

69.1. seši mēneši - visu lopbarības augu sugu sēklām un maisījumiem;

69.2. trīs mēneši - sēklām, kas invadētas ar ērcēm.

70. Ja sēklu sertifikāta derīguma termiņu vēlas pagarināt, pirms attiecīgā termiņa beigām veic sēklu atkārtotu pārbaudi. Atkārtotai pārbaudei paņemto sēklu paraugu vērtē vizuāli, kā arī nosaka sēklu dīgtspēju. Sēklām, kas invadētas ar kaitēkļiem, nosaka dīgtspēju un kaitēkļu invāziju.

71. Ja līdz sēklu sertifikāta derīguma termiņa beigām atkārtotā pārbaudē noteiktais sēklu dīgtspējas rādītājs atbilst iepriekš noteiktajai sēklu kategorijai, Valsts augu aizsardzības dienests sēklu sertifikāta derīguma termiņu pagarina un izsniedz sēklu sertifikāta pielikumu.

72. Sēklaudzētājs un sēklu tirgotājs kārto sēklu uzskaites žurnālu. Žurnālā reģistrē visas attiecīgās lopbarības augu sugas un šķirnes sēklu sagatavošanas operācijas un izmantošanas veidus, norādot konkrēti katrā darbībā izmantoto sēklu daudzumu, ko ar parakstu apliecina sēklu īpašnieks vai tā pilnvarota persona. Komerciālos darījumos nepieciešama norāde par pircēju.

73. Sēklu tirgotājs apliecina sēklu kvalitāti ar sēklu sertifikāta kopiju, kurā norāda konkrētajam pircējam pārdoto sēklu daudzumu.

74. Ja sēklu pircējs ir iegādājies sēklas, kurām nav sēklu sertifikāta vai etiķetes, vai ja sēklu pircējs nav ievērojis šajos noteikumos noteiktās prasības, viņš zaudē tiesības izvirzīt pretenzijas pret sēklu tirgotāju.

XI. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos

75. Lai pārliecinātos, vai sēklu pavairošanas procesā ir nodrošināta un saglabājusies lopbarības augu sugas un šķirnes identitāte, sugas un šķirnes tīrība un augu veselīgums, kontrollauciņos veic sēklu pēcpārbaudi.

76. Sēklu pēcpārbaudi veic saskaņā ar Sēklu un stādāmo materiālu aprites likuma 10.pantu.

77. Sēklu pēcpārbaude kontrollauciņos ir nepieciešama visu lopbarības augu sugu visu kategoriju pavairojamām sēklām. Pēcpārbaudi kontrollauciņos veic ne mazāk kā 10 procentiem sertificētu otrās paaudzes sēklu (C2) un sertificētu svešapputes lopbarības augu sēklu (C₁) partiju.

78. Sēklu pēcpārbaudes kontrollauciņu novērtēšanas rezultātus Valsts augu aizsardzības dienests nodod atklātībai.

XII. Noslēguma jautājumi

79. Noteikumu 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 66., 68. un 71.punkts stājas spēkā ar 2001.gada 1.jūniju.

80. Noteikumu 11.punkts stājas spēkā ar 2003.gada 1.jūniju.

81. Līdz 2003.gada 1.jūnijam sēklu sertifikācijai atļauts izmantot Sēklu valsts inspekcijas lauku apskates un sēklu kvalitātes novērtēšanas dokumentu veidlapas un etiķetes, kuru paraugus apstiprinājis zemkopības ministrs.

82. Līdz 2003.gada 1.jūnijam vienā bāzes sēklu (B) paraugā ir pieļaujamas 6, bet vienā sertificētu sēklu (C) paraugā - 15 skābeņu (Rumex spp.) sēklas.

Ministru prezidenta vietā -
ekonomikas ministrs A.Kalvītis

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Lopbarības kultūraugu sugas

I. Stiebrzāles (Gramineae)

1. Parastā smilga (Agrostis capillaris L.)

2. Baltā smilga (Agrostis gigantea L.)

3. Ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)

4. Pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)

5. Augstā dižauza (Arrhenatherum elatius L.)

6. Kamolzāle (Dactylis glomerata L.)

7. Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber.)

8. Aitu auzene (Festuca ovina L.)

9. Pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)

10. Sarkanā auzene (Festuca rubra L.)

11. Auzeņairene (Lolium x boucheanum)

12. Daudzziedu viengadīgā airene (Lolium multiflorum Lam.)

13. Ganību airene (Lolium perenneL.)

14. Timotiņš (Phleum pratenseL.)

15. Timotiņš (Phleum bertolonii DC.)

16. Maura skarene (Poa annua L.)

17. Purva skarene (Poa palustris L.)

18. Pļavas skarene (Poa pratensis L.)

19. Parastā skarene (Poa trivialis L.)

II. Lopbarības tauriņzieži (Leguminosae)

20. Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)

21. Ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)

22. Baltā lupīna (Lupinus albus L.)

23. Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)

24. Dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)

25. Apiņu lucerna (Medicago lupulina L.)

26. Sējas lucerna (Medicago sativa L.)

27. Hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)

28. Sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop)

29. Sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))

30. Aleksandrijas āboliņš (Trifolium alexandrinum L.)

31. Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)

32. Inkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum L.)

33. Sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)

34. Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)

35. Siera amoliņš (Trigonella coerulea Ser.)

36. Lauka pupas (Vicia faba L. (partim))

37. Pannonijas jeb ungāru vīķi (Vicia pannonica Crantz)

38. Vasaras vīķi (Vicia sativa L.)

39. Ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)

III. Citas sugas

40. Lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica L. Rchb.)

41. Lopbarības kāposti (Brassica oleraceaL. convar. Acephala (DC.) Alef. var. medullosa Thell. L. + var. varidis L.)

42. Facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)

43. Eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.)

Zemkopības ministrs A.Slakteris

2.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Gadu skaits sēklu ražas novākšanai no viena lauka (bez pārtraukuma)

Nr. p.k.	Suga	Gadi
		pirmsbāzes un bāzes sēklu ieguvei	sertificētu sēklu ieguvei
1.	Daudzziedu airene (Lolium multiflorum Lam.)	1	1
2.	Ganību airene (Lolium perenne L.) un auzeņairene (Lolium x boucheanum)	1	2
3.	Pļavas skarene (Poa pratensis L.)	3	4
4.	Niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber.), pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson), sarkanā auzene (Festuca rubra L.) un timotiņi (Phleum pratense L., Phleum bertolonii DC.)	2	3
5.	Citas daudzgadīgās stiebrzāles	2	3
6.	Austrumu galega (Galega orientalis Lam.)	3	4
7.	Baltais āboliņš (Trifolium repens L.)	2	3
8.	Bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.) un sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)	1	2
9.	Lauka pupas (Vicia faba L.(partim)), lupīnas (Lupinus spp.), sējas zirņi (Pisum sativum L.(partim)) un vīķi (Vicia spp.)	1	1
10.	Citi lopbarības tauriņzieži	1	2
11.	Lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica L. Rchb.), lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.)), eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleiformis Pers.) un facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)	1	1

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Minimālais attālums starp lopbarības augu vienas sugas šķirnēm un vienas kategorijas sēklām sēklaudzēšanas laukos

Nr. p.k.	Lopbarības augu suga	Lauka lielums
		2 ha un mazāks	virs 2 ha
1.	Stiebrzāles un tauriņzieži:
1.1.	sēkla tiek izmantota tālākai pavairošanai	200 m	100 m
1.2.	sēkla tiek ražota lopbarībai, lopbarības sējumu veidošanai vai apzaļumošanai	100 m	50 m
2.	Lopbarības kāļi, lopbarības kāposti un eļļas rutki:
2.1.	bāzes sēklas (B)	400 m	200 m
2.2.	sertificētas sēklas (C)	100 m	100 m
3.	Citas svešapputes sugas:
3.1.	bāzes sēklas (B)	400 m	400 m
3.2.	sertificētas sēklas (C)	200 m	200 m

Zemkopības ministrs A.Slakteris

4.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Prasības sugas un šķirnes tīrībai sēklaudzēšanas laukos

1. Sēklaudzēšanas laukos sugām un šķirnēm jābūt viegli identificējamām. Pieļaujams šāds citu kultūraugu sugu un šķirņu piejaukums:

Nr. p.k.	Ierobežojums	Lauks, kur audzē
		pirmsbāzes un bāzes sēklas	sertificētas sēklas
1.1.	Maksimālais citu grūti nošķirojamo kultūraugu (šī pielikuma 3. un 4.punkts) piejaukums:
1.1.1.	visām sugām, izņemot pļavas skareni	1 augs uz 30 m2	1 augs uz 10 m2
1.1.2.	poliklonām pļavas skarenes šķirnēm	1 augs uz 20 m2	4 augi uz 10 m2
1.1.3.	apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm	1 augs uz 20 m2	6 augi uz 10 m2
1.2.	Citu aireņu sugu klātbūtne airenēs, ieskaitot auzeņaireni	1 augs uz 50 m2	1 augs uz 10 m2
1.3.	Maksimālais citu šķirņu piejaukums:
1.3.1.	visām šķirnēm, izņemot pļavas skarenes šķirnes	1 augs uz 30 m2	1 augs uz 10 m2
1.3.2.	poliklonām pļavas skarenes šķirnēm	1 augs uz 20 m2	4 augi uz 10 m2
1.3.3.	apomiktiskām un monoklonām pļavas skarenes šķirnēm	1 augs uz 20 m2	6 augi uz 10 m2

2. Sējas zirņiem, lauka pupām, lopbarības kāļiem un lopbarības kāpostiem jābūt šādai šķirnes tīrībai:

2.1. bāzes sēklām - 99,7 %;

2.2. pirmās paaudzes sertificētām sēklām (C₁) - 99 %;

2.3. otrās paaudzes (C₂) un turpmāko paaudžu sertificētām sēklām - 98 %.

3. Grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles stiebrzālēm:

Nr. p.k.	Stiebrzāles	Grūti nošķirojamie
		kultūraugi	nezāles
3.1.	Augstā dižauza	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		viengadīgā airene
		kamolzāle
		niedru auzene
		pļavas auzene
		sarkanā auzene
3.2.	Auzeņairene	ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		daudzziedu airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		kamolzāle	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		pļavas auzene
		sarkanā auzene
3.3.	Baltā smilga	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		sarkanā auzene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.4.	Daudzziedu airene	ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		viengadīgā airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		kamolzāle	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		niedru auzene	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		pļavas auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		sarkanā auzene
3.5.	Ganību airene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		viengadīgā airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		kamolzāle	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		niedru auzene	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		pļavas auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		sarkanā auzene
3.6.	Kamolzāle	daudzziedu airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		ganību airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		viengadīgā airene	šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		pļavas auzene	villainā meduszāle (Holcus lanatus)
		sarkanā auzene
		pļavas skarene
		aitu auzene
3.7.	Miežabrālis	timotiņš	baltā balanda (Chenopodium album)
			nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
			parastais pelašķis (Achilea millefolium)
			parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
3.8.	Niedru auzene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		kamolzāle	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		pļavas auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		sarkanā auzene
3.9.	Ložņu smilga	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		parastā skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		pļavas skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.10.	Parastā smilga	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		parastā skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		pļavas skarene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		sarkanā auzene	parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.11.	Pļavas auzene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		viengadīgā airene	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		kamolzāle	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		niedru auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		sarkanā auzene
3.12.	Pļavas lapsaste	kamolzāle	liektā lapsaste (Alopecurus geniculatus)
		pļavas skarene	meža suņuburkšķis (Anhriscus sylvestris)
		parastā skarene	villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.13.	Pļavas skarene	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		purva skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		sarkanā auzene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā krustaine (Senecia vulgare)
			parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.14.	Purva skarene	kamolzāle	nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
		pļavas skarene	parastais pelašķis (Achilea millefolium)
		sarkanā auzene	parastā ciņusmilga (Deschampsia caespitosa)
		parastā skarene	parastā krustaine (Senecia vulgare)
			parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā rudzusmilga (Apera spica venti)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
			villainā meduszāle (Holcus lanatus)
			zaķu grīslis (Carex leporina)
3.15.	Sarkanā auzene	daudzziedu airene	aitu auzene (Festuca ovina)
		ganību airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		viengadīgā airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		kamolzāle	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)
		niedru auzene
		pļavas auzene
		pļavas skarene
3.16.	Timotiņš	baltais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		bastarda āboliņš	lauku mīkstpiene (Sonchus arvensis)
		miežabrālis	mazā skābene (Rumex acetosella)
		ragainie vanagnadziņi	mīkstā madara (Galium mollugo)
			nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
			parastais pelašķis (Achilea millefolium)
			parastā pīpene (Leuhanthemum vulgare)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)
			parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
			tīruma atraitnīte (Viola arvensis)
			tīruma gaurs (Spergula arvensis)
			tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)
			tīruma usne (Cirsium arvense)
3.17.	Viengadīgā airene	daudzziedu airene	ložņu vārpata (Elytrigia repens)
		ganību airene	mīkstā lāčauza (Bromus mollis)
		kamolzāle	tīruma lāčauza (Bromus arvensis)
		niedru auzene	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
		pļavas auzene	velnarutku grābeklīte (Erodium cicutarium)

4. Grūti nošķirojamie kultūraugi un nezāles tauriņziežiem:

Nr. p.k.	Tauriņzieži	Grūti nošķirojamie
		kultūraugi	nezāles
4.1.	Austrumu galega	dzeltenā lucerna	balandu amarants (Amarantus blitoides)
		hibrīdā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		prosa	daudzsēklu balanda (Chenopodium polispermum)
		sarkanais āboliņš	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
			parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
			savvaļas burkāns (Daucus carota)
			šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
			zaļā sarene (Setaria viridis)
			zilganā sarene (Setaria glauca)
4.2.	Baltais āboliņš	bastarda āboliņš	atliektais amarants (Amaranthus retroflekxus)
		sarkanais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		(sīkās sēklas)	baltā spulgotne (Melandryum album)
		ragainie vanagnadziņi	ganu plikstiņš (Capsella bursa pastoris)
		timotiņš (kailās sēklas)	lauku āboliņš (Trifolium arvensis)
			lauku ilzīte (Anthemis arvensis)
			lielā ceļteka (Plantago major)
			mazā skābene (Rumex acetosella)
			mīkstā madara (Galium molluga)
			parastā virza (Stellaria media)
			parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)
			sīkā gandrene (Geranium pussillum)
			trejkrāsu vijolīte (Viola tricolor)
4.3.	Bastarda āboliņš	baltais āboliņš	atliektais amarants (Amaranthus retroflekxus)
		sarkanais āboliņš	baltā balanda (Chenopodium album)
		ragainie vanagnadziņi	baltā spulgotne (Melandryum album)
		timotiņš	lauku ilzīte (Anthemis arvensis)
			mazā skābene (Rumex acetosella)
			mīkstā madara (Galium molluga)
			nesmaržīgā suņkumelīte (Matricaria inodora)
			parastā virza (Stellaria media
			parastā zilgalvīte (Prunella vulgaris)
			sīkā gandrene (Geranium pussillum)
			tīruma neaizmirstulīte (Myosotis arvensis)
4.4.	Sarkanais āboliņš	baltais amoliņš	amarantu aksire (Axyris amaranthoides)
		bastarda āboliņš	āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)
		dzeltenā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		hibrīdā lucerna	baltā spulgotne (Melandryum album)
		zilā lucerna	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
		austrumu galega	izplestā balodene (Atriplex patula)
			krūzainā skābene (Rumex crispus)
			mazā skābene (Rumex acetosella)
			savvaļas burkāns (Daucus carota)
			struplapu skābene (Rumex obtusifolia)
4.5.	Sējas esparsete		austrumu dižpērkone (Bunias orientalis)
			ārstniecības suņmēle (Cynoglossum officinale)
			pērkone (Raphanus raphanistrum)
			pļavas dedestiņa (Lathyrus pratensis)
			Sibīrijas latvānis (Heracleum sibiricum)
			Tatārijas griķis (Fagopyrum tataricum)
4.6.	Sējas un hibrīdā lucerna	baltais amoliņš	balandu amarants (Amarantus blitoides)
		dzeltenā lucerna	baltā balanda (Chenopodium album)
		prosa	daudzsēklu balanda (Chenopodium polispermum)
		sarkanais āboliņš	dzeltenais amoliņš (Melilotus officinalis)
		ragainie vanagnadziņi	parastā zvērene (Barbarea vulgaris)
		austrumu galega	savvaļas burkāns (Daucus carota)
			šaurlapu ceļteka (Plantago lanceolata)
			zaļā sarene (Setaria viridis)
			zilganā sarene (Setaria glauca)
4.7.	Ragainie vanagnadziņi	baltais āboliņš	āboliņa plaukšķene (Silene dichotoma)
		bastarda āboliņš	dzeltenais āboliņš (Trifolium strepens)
		dzeltenā lucerna	lauka veronika (Veronica agrostis)
			lokaugļu zvērene (Barbarea arcuata)
			melnā driģene (Hyosciamus niger)
			spulgotne (Melandryum sp.)

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

5.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Karantīnas nezāles

1. Kailvārpu ambrozijs - Ambrosia psilostachia D.C.

2. Trīslēverainais ambrozijs - Ambrosia trifida L.

3. Vērmeļlapu ambrozijs - Ambrosia artemisiifolia L.

4. Karolīnas naktene - Solanum carolinese.

5. Knābjainā naktene - Solanum rostratum Dun.

6. Līnijlapu naktene - Solanum eleagnefolium C.A.M. 

7. Rožainā rūgtpiene - Acroptilon picris. 

8. Viengadīgā savvaļas saulespuķe - Helianhus lenticularis. 

9. Āboliņa vija - Cuscuta epithymum. 

10. Eiropas vija - Cuscuta europaea. 

11. Linu vija - Cuscuta epilinum Weihe. 

12. Tīruma vija - Cuscuta arvensis Beyr. 

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

6.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

 Sēklu partijas un parauga masa

Nr. p.k.	Nosaukums	Partijas masa (t)	Parauga masa no partijas (g)	Masa no parauga citu sugu augu sēklu piejaukuma noteikšanai pēc skaita (g)
1.	Stiebrzāles (Gramineae):
1.1.	parastā smilga (Agrostis capillaris L.)	10	50	5
1.2.	baltā smilga (Agrostis gigantea L.)	10	50	5
1.3.	ložņu smilga (Agrostis stolonifera L.)	10	50	5
1.4.	pļavas lapsaste (Alopecurus pratensis L.)	10	100	30
1.5.	augstā dižauza (Arrhenatherum elatius L.)	10	200	80
1.6.	kamolzāle (Dactylis glomerata L.)	10	100	30
1.7.	niedru auzene (Festuca arundinacea Schreber.)	10	100	50
1.8.	aitu auzene (Festuca ovina L.)	10	100	30
1.9.	pļavas auzene (Festuca pratensis Hudson)	10	100	50
1.10.	sarkanā auzene (Festuca rubra L.)	10	100	30
1.11.	auzeņairene (Lolium x boucheanum)	10	200	60
1.12.	daudzziedu (viengadīgā) airene (Lolium multiflorum Lam.)	10	200	60
1.13.	ganību airene (Lolium perenne L.)	10	200	60
1.14.	timotiņš (Phleum pratense L.)	10	50	10
1.15.	timotiņš (Phleum bertolonii DC.)	10	50	10
1.16.	maura skarene (Poa annua L.)	10	50	10
1.17.	purva skarene (Poa palustris L.)	10	50	5
1.18.	pļavas skarene (Poa pratensis L.)	10	50	5
1.19.	parastā skarene (Poa trivialis L.)	10	50	5
2.	Lopbarības tauriņzieži (Leguminosae):
2.1.	austrumu galega (Galega orientalis Lam.)	10	300	50
2.2.	ragainie vanagnadziņi (Lotus corniculatus L.)	10	200	30
2.3.	baltā lupīna (Lupinus albus L.)	20	1000	450
2.4.	šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius L.)	20	1000	450
2.5.	dzeltenā lupīna (Lupinus luteus L.)	20	1000	450
2.6.	dzeltenā lucerna (Medicago falcata L.)	10	300	50
2.7.	apiņu lucerna (Medicago lupulina L.)	10	300	50
2.8.	sējas lucerna (Medicago sativa L.)	10	300	50
2.9.	hibrīdā lucerna (Medicago x varia T.Martyn)	10	300	50
2.10.	sējas esparsete (Onobrychis viciifolia Scop.):
2.10.1.	augļi	10	600	600
2.10.2.	sēklas	10	400	400
2.11.	sējas zirņi (Pisum sativum L. (partim))	20	1000	1000
2.12.	siera amoliņš (Trigonella coerulea Ser.)	10	500	450
2.13.	aleksandrijas āboliņš (Trifolium alexandrinum L.)	10	400	60
2.14.	bastarda āboliņš (Trifolium hybridum L.)	10	200	20
2.15.	inkarnāta āboliņš (Trifolium incarnatum L.)	10	500	80
2.16.	sarkanais āboliņš (Trifolium pratense L.)	10	300	50
2.17.	baltais āboliņš (Trifolium repens L.)	10	200	20
2.18.	lauka pupas (Vicia faba L. (partim))	20	1000	1000
2.19.	pannonijas jeb ungāru vīķi (Vicia pannonica Crantz)	20	1000	1000
2.20.	vasaras vīķi (Vicia sativa L.)	20	1000	1000
2.21.	ziemas vīķi (Vicia villosa Roth)	20	1000	1000
3.	Citas sugas:
3.1.	lopbarības kāļi (Brassica napus var. napobrassica L. Rchb.)	10	200	100
3.2.	lopbarības kāposti (Brassica oleracea L. convar. Acephala (DC.))	10	200	100
3.3.	facēlija (Phacelia tanacetifolia Benth.)	10	300	40
3.4.	eļļas rutki (Raphanus sativus L. var. oleoformis Pers.)	10	300	300

Zemkopības ministrs A.Slakteris

 

7.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Sēklu kvalitātes rādītāji

1. Sertificētas sēklas:

1.1. stiebrzāļu sugu sēklas:

Nr. p.k.	Sugas nosaukums	Minimālā dīgtspēja (tīrai sēklai) (%)	Minimālā tīrība (% no masas)	Citu sugu augu sēklu maksimālais piejaukums (% no masas paraugā, kura masa noteikta 6.pielikuma 4.ailē)				Skābenes (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus) (skaits paraugā, kura masa noteikta 6.pielikuma 4.ailē)
				kopā	viena suga	ložņu vārpata (Agropyron repens)	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuro ides)
1.1.1.	Parastā smilga Agrostis capillaris L.	75(a)	90	2,0	1,0	0,3	0,3	2(g)
1.1.2.	Baltā smilga Agrostis gigantea L.	80(a)	90	2,0	1,0	0,3	0,3	2(g)
1.1.3.	Ložņu smilga Agrostis stolonifera L.	75(a)	90	2,0	1,0	0,3	0,3	2(g)
1.1.4.	Pļavas lapsaste Alopecurus pratensis L.	70(a)	75	2,5	1,0	0,3	0,3	5(g)
1.1.5.	Augstā dižauza Arrenatherum elatius L.	75(a)	90	3,0	1,0(f)	0,5	0,3	5(g)
1.1.6.	Kamolzāle Dactylis glomerata L.	80(a)	90	1,5	1,0	0,3	0,3	5(g)
1.1.7.	Niedru auzene Festuca arundinacea Schreber	80(a)	95	1,5	1,0	0,5	0,3	5(g)
1.1.8.	Aitu auzene Festuca ovina L.	75(a)	85	2,0	1,0	0,5	0,3	5(g)
1.1.9.	Pļavas auzene Festuca pratensis Hudson	80(a)	95	1,5	1,0	0,5	0,3	5(g)
1.1.10.	Sarkanā auzene Festuca rubra L.	75(a)	90	1,5	1,0	0,5	0,3	5(g)
1.1.11.	Auzeņairene Lolium x boucheanum	75(a)	96	1,5	1,0	0,5	0,3	5(g)
1.1.12.	Daudzziedu airene, viengadīgā airene Lolium multiflorum L.	75(a)	96	1,5	1,0	0,5	0,3	5(g)
1.1.13.	Ganību airene Lolium perenne L.	80(a)	96	1,5	1,0	0,5	0,3	5(g)
1.1.14.	Timotiņš Phleum pratense L. Phleum bertolinii DC.	80(a)	96	1,5	1,0(c)	0,3	0,3	5
1.1.15.	Maura skarene Poa annua L.	75(a)	85	2,0	1,0(c)	0,3	0,3	5(g)
1.1.16.	Purva skarene Poa palustris L.	75(a)	85	2,0	1,0(c)	0,3	0,3	2(g)
1.1.17.	Pļavas skarene Poa pratensis L.	75(a)	85	2,0	1,0(c)	0,3	0,3	2(g)
1.1.18.	Parastā skarene Poa trivialis L.	75(a)	85	2,0	1,0(c)	0,3	0,3	2(g)

1.2. lopbarības tauriņziežu un citu lopbarības augu sugu sēklas:

Nr. p.k.	Sugas nosaukums	Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai  (%)	Maksimālais cieto sēklu saturs tīrai sēklai  (%)	Minimālā tīrība (% no masas)	Citu sugu augu sēklu maksimālais piejaukums (% no masas paraugā, kura masa noteikta 6. pielikuma 4. ailē)					Skabenes (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus) (skaits paraugā, kura masa noteikta 6. pielikuma 4. ailē)	Noteikumi attiecībā uz citas krāsas vai rūgtās lupīnas sēklām
					kopā	viena suga	amoliņi (Melilotus spp.)	pērkones (Raphanus rapha nistrum)	tīruma sinepes (Sinapis arvensis)
Tauriņzieži
1.2.1.	Austrumu galega Galega orientalisLam.	80(a)(b)	40	97	1,5	1,0	0,3			10
1.2.2.	Ragainie vanagnadziņi Lotus corniculatus L.	75(a)(b)	40	95	1,8(d)	1,0(d)	0,3			5
1.2.3.	Baltā lupīna Lupinus albus L.	80(a)(b)	20	98	0,5(e)	0,3(e)	0,3			5(g)	(h)
1.2.4.	Šaurlapu lupīna Lupinus angustifolius L.	75(a)(b)	20	98	0,5(e)	0,3(e)	0,3			5(g)	(h)
1.2.5.	Dzeltenā lupīna Lupinus luteus L.	80(a)(b)	20	98	0,5(e)	0,3(e)	0,3			5(g)	(h)
1.2.6.	Apiņu lucerna Medicago lupulina L.	80(a)(b)	20	97	1,5	1,0	0,3			10
1.2.7.	Sējas lucerna Medicago sativaL.	80(a)(b)	40	97	1,5	1,0	0,3			10
1.2.8.	Hibrīdā lucerna Medicago x varia T. Martyn	80(a)(b)	40	97	1,5	1,0	0,3			10
1.2.9.	Sējas esparsete Onobrychis viciifolia Lam.	75(a)(b)	20	95	2,5	1,0	0,3			5
1.2.10.	Sējas zirņi Pisum sativum L.	80(a)		98	0,5	0,3	0,3			5(g)
1.2.11.	Aleksandrijas āboliņš Trifolium alexandrinum L.	80(a)(b)	20	97	1,5	1,0	0,3			10
1.2.12.	Bastarda āboliņš Trifolium hybridum L.	80(a)(b)	20	97	1,5	1,0	0,3			10
1.2.13.	Inkarnāta āboliņš Trifolium incarnatum L.	75(a)(b)	20	97	1,5	1,0	0,3			10
1.2.14.	Sarkanais āboliņš Trifolium pratense L.	80(a)(b)	20	97	1,5	1,0	0,3			10
1.2.15.	Baltais āboliņš Trifolium repens L.	80(a)(b)	40	97	1,5	1,0	0,3			10
1.2.16.	Siera amoliņš Trigonella coerulea Ser.	80(a)		95	1,0	0,5	0,3			5
1.2.18.	Pannonijas jeb ungāru vīķi Vicia pannonica L.	85(a)(b)	20	98	1,0(e)	0,5(e)	0,3			5(g)
1.2.19.	Vasaras vīķi Vicia sativa L.	85(a)(b)	20	98	1,0(e)	0,5(e)	0,3			5(g)
1.2.20.	Ziemas vīķi Vicia villosa L.	85(a)(b)	20	98	1,0(e)	0,5(e)	0,3			5(g)
Citas sugas
1.2.21.	Lopbarības kāļi Brassica napus var. napobrassica	80(a)		98	1,0	0,5		0,3	0,3	5
1.2.22.	Lopbarības kāposti Brassica oleraceavar. acephala	75(a)		98	1,0	0,5		0,3	0,3	10
1.2.23.	Facēlija Phacelia tanacetifolia Benth.	80(a)		96	1,0	0,5
1.2.24.	Eļļas rutki Raphanus sativus var. oleiformis	80(a)		97	1,0	0,5		0,3	0,3	5

2. Bāzes sēklas:

2.1. stiebrzāļu sugu sēklas:

Nr. p. k.	Sugas nosaukums	Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)	Minimālā tīrība (% no masas)	Maksimālais citu sugu sēklu piejaukums					Citi noteikumi vai nosacījumi
					(skaits paraugā, kura masa noteikta 6.pielikuma 4.ailē)
				kopā (% no masas)	viena suga	skābenes (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus)	ložņu vārpata (Agropyron repens) (Alopecurus myosuroides)	peļastu lapsaste
2.1.1.	Parastā smilga Agrostis capillaris L.	80(a)	90	0,3	20	1	1	1
2.1.2.	Baltā smilga Agrostis gigantea L.	80(a)	90	0,3	20(i)	1	1	1
2.1.3.	Ložņu smilga Agrostis stolonifera L.	80(a)	90	0,3	20	1	1	1
2.1.4.	Pļavas lapsaste Alopecurus pratensis L.	70(a)	75	0,3	20(i)	2	5	5
2.1.5.	Augstā dižauza Arrenatherum elatius L.	75(a)	90	0,3	20(i)	2	5	5	(p)
2.1.6.	Kamolzāle Dactylis glomerata L.	80(a)	90	0,3	20(i)	2	5	5
2.1.7.	Niedru auzene Festuca arundinacea Schreber	80(a)	95	0,3	20(i)	2	5	5
2.1.8.	Aitu auzene Festuca ovina L.	75(a)	85	0,3	20(i)	2	5	5
2.1.9.	Pļavas auzene Festuca pratensis Hudson	80(a)	95	0,3	20(i)	2	5	5
2.1.10.	Sarkanā auzene Festuca rubra L.	75(a)	90	0,3	20(i)	2	5	5
2.1.11.	Auzeņairene Lolium x boucheanum	75(a)	96	0,3	20(i)	2	5	5
2.1.12.	Daudzziedu airene, viengadīgā airene Lolium multiflorum L.	75(a)	96	0,3	20(i)	2	5	5
2.1.13.	Ganību airene Lolium perenne L.	80(a)	96	0,3	20(i)	2	5	5
2.1.14.	Timotiņš Phleum pratense L., Phleum bertolonii DC.	80(a)	96	0,3	20	2	1	1
2.1.15.	Maura skarene Poa annua L.	75(a)	85	0,3	20(j)	1	1	1	(m)
2.1.16.	Purva skarene Poa palustris L.	75(a)	85	0,3	20(j)	1	1	1	(m)
2.1.17.	Pļavas skarene Poa pratensis L.	75(a)	85	0,3	20(j)	1	1	1	(m)
2.1.18.	Parastā skarene Poa trivialis L.	75(a)	85	0,3	20(j)	1	1	1	(m)

2.2. lopbarības tauriņziežu un citu lopbarības augu sugu sēklas:

Nr. p.k.	Sugas nosaukums	Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)	Maksimālais cieto sēklu saturs tīrai sēklai  (%)	Minimālā tīrība (% no masas)	Maksimālais citu sugu sēklu piejaukums				Citi noteikumi vai nosacījumi
					kopā (% no masas)	(skaits paraugā, kura lielums noteikts 6.pielikuma 4.ailē)
						viena suga	skābenes (Rumex spp.), izņemot mazo (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus)	amoliņi (Melilotus spp.)
Tauriņzieži
2.2.1.	Austrumu galega Galega orientalis Lam.	80(a)(b)	40	97	0,3	20	2	0(l)
2.2.2.	Ragainie vanagnadziņi Lotus corniculatus L.	75(a)(b)	40	95	0,3	20	3	0(l)	(n)
2.2.3.	Baltā lupīna Lupinus albus L.	80(a)(b)	20	98	0,3	20	2	0(k)	(o)(r)
2.2.4.	Šaurlapu lupīna Lupinus angustifolius L.	75(a)(b)	20	98	0,3	20	2	0(k)	(o)(r)
2.2.5.	Dzeltenā lupīna Lupinus luteus L.	80(a)(b)	20	98	0,3	20	2	0(k)	(o)(r)
2.2.6.	Apiņu lucerna Medicago lupulina L.	80(a)(b)	20	97	0,3	20	5	0(l)
2.2.7.	Sējas lucerna Medicago sativa L.	80(a)(b)	40	97	0,3	20	3	0(l)
2.2.8.	Hibrīdā lucerna Medicago x varia T.Martyn	80(a)(b)	40	97	0,3	20	3	0(l)
2.2.9.	Sējas esparsete Onobrychis viciifolia Lam.	75(a)(b)	20	95	0,3	20	2	0(k)
2.2.10.	Sējas zirņi Pisum sativum L.	80(a)		98	0,3	20	2	0(k)
2.2.11.	Aleksandrijas āboliņš Trifolium alexandrinum L.	80(a)(b)	20	97	0,3	20	3	0(l)
2.2.12.	Bastarda āboliņš Trifolium hybridum L.	80(a)(b)	20	97	0,3	20	3	0(l)
2.2.13.	Inkarnāta āboliņš Trifolium incarnatum L.	75(a)(b)	20	97	0,3	20	3	0(l)
2.2.14.	Sarkanais āboliņš Trifolium pratense L.	80(a)(b)	20	97	0,3	20	5	0(l)
2.2.15.	Baltais āboliņš Trifolium repens L.	80(a)(b)	40	97	0,3	20	5	0(l)
2.2.16.	Siera amoliņš Trigonella coerulea Ser.	80(a)		95	0,3	20	2	0(k)
2.2.17.	Lauka pupas Vicia faba L. (partim)	85(a)(b)	5	98	0,3	20	2	0(k)
2.2.18.	Pannonijas jeb ungāru vīķi Vicia pannonica L.	85(a)(b)	20	98	0,3	20	2	0(k)
2.2.19.	Vasaras vīķi Vicia sativa L.	85(a)(b)	20	98	0,3	20	2	0(k)	(o)
2.2.20.	Ziemas vīķi Vicia villosa L.	85(a)(b)	20	98	0,3	20	2	0(k)	(o)
Citas sugas
2.2.21.	Lopbarības kāļi Brassica napus var. napobrassica	80(a)		98	0,3	20	2
2.2.22.	Lopbarības kāposti Brassica oleracea var. acephala	75(a)		98	0,3	20	3
2.2.23.	Facēlija Phacelia tanacetifolia Benth.	80(a)		96	0,3	20
2.2.24.	Eļļas rutki Raphanus sativus var. oleiformis	80(a)		97	0,3	20	2

3. Komerciālas sēklas:

3.1. stiebrzāļu sugu sēklas:

Nr. p.k.	Sugas nosaukums	Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)	Minimālā tīrība (% no masas)	Citu sugu sēklu maksimālais piejaukums (% no masas paraugā, kura masa noteikta 6.pielikuma 4.ailē)				Skābenes (Rumex spp .), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus) (skaits paraugā, kura masa noteikta 6.pielikuma 4.ailē)
				kopā	viena suga	ložņu vāpata (Agropyron repens)	peļastu lapsaste (Alopecurus myosuroides)
3.1.1.	Parastā smilga Agrostis capillaris L.	75(a)	90	3	2	0,3	0,3	2
3.1.2.	Baltā smilga Agrostis gigantea L.	80(a)	90	3	2	0,3	0,3	2
3.1.3.	Ložņu smilga Agrostis tolonifera L.	75(a)	90	3	2	0,3	0,3	2
3.1.4.	Pļavas lapsaste Alopecurus pratensis L.	70(a)	75	3,5	2	0,3	0,3	5
3.1.5.	Augstā dižauza Arrenatherum elatius L.	75(a)	90	4	2(f)	0,5	0,3	5
3.1.6.	Kamolzāle Dactylis glomerata L.	80(a)	90	2,5	2	0,3	0,3	5
3.1.7.	Niedru auzene Festuca arundinacea Schreber.	80(a)	95	2,5	2	0,5	0,3	5
3.1.8.	Aitu auzene Festuca ovina L.	75(a)	85	3	2	0,5	0,3	5
3.1.9.	Pļavas auzene Festuca pratensis Hudson	80(a)	95	2,5	2	0,5	0,3	5
3.1.10.	Sarkanā auzene Festuca rubra L.	75(a)	90	2,5	2	0,5	0,3	5
3.1.11.	Auzeņairene Lolium x boucheanum	75(a)	96	2,5	2	0,5	0,3	5
3.1.12.	Daudzziedu airene, viengadīgā airene Lolium multiflorum L.	75(a)	96	2,5	2	0,5	0,3	5
3.1.13.	Ganību airene Lolium perenne L.	80(a)	96	2,5	2	0,5	0,3	5
3.1.14.	Timotiņš Phleum pratense L., Phleum bertolonii DC.	80(a)	96	2,5	2	0,3	0,3	5
3.1.15.	Maura skarene Poa annua L.	75(a)	85	3(s)	2	0,3	0,3	5
3.1.16.	Purva skarene Poa palustris L.	75(a)	85	3(t)	2	0,3	0,3	2
3.1.17.	Pļavas skarene Poa pratensis L.	75(a)	85	3(t)	2	0,3	0,3	2
3.1.18.	Parastā skarene Poa trivialis L.	75(a)	85	3(t)	2	0,3	0,3	2

3.2. lopbarības tauriņziežu un citu lopbarības augu sugu sēklas:

Nr. p.k.	Sugas nosaukums	Minimālā dīgtspēja tīrai sēklai (%)	Maksimālais cieto sēklu saturs tīrai sēklai (%)	Minimālā tīrība (% no masas)	Citu sugu augu sēklu maksimālais piejaukums (% no masas paraugā, kura masa noteikta 6.pielikuma 4.ailē)					Skābenes (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus) (skaits paraugā, kura masa noteikta 6.pielikuma 4.ailē)	Citi noteikumi vai nosacījumi
					kopā	viena suga	amoliņi (Melilotus spp.)	pērkones (Raphanus rapha nistrum)	tīruma sinepes(Sinapis arvensis)
Tauriņzieži
3.2.1.	Austrumu galega Galega orientalis Lam.	80(a)(b)	40	97	2,5	2,0	0,3			10
3.2.2.	Ragainie vanagnadziņi Lotus corniculatus L.	75(a)(b)	40	95	2,8	2	0,3			5
3.2.3.	Baltā lupīna Lupinus albus L.	80(a)(b)	20	97	1,5(e)	1,3(e)	0,3			5	(u)
3.2.4.	Šaurlapu lupīna Lupinus angustifolius L.	75(a)(b)	20	97	1,5(e)	1,3(e)	0,3			5	(u)
3.2.5.	Dzeltenā lupīna Lupinus luteus L.	80(a)(b)	20	97	1,5(e)	1,3(e)	0,3			5	(u)
3.2.6.	Apiņu lucerna Medicago lupulina L.	80(a)(b)	20	97	2,5	2,0	0,3			10
3.2.7.	Sējas lucerna Medicago sativa L.	80(a)(b)	40	97	2,5	2,0	0,3			10
3.2.8.	Hibrīdā lucerna Medicago varia Hartyn.	80(a)(b)	40	97	2,5	2,0	0,3			10
3.2.9.	Sējas esparsete Onobrychis viciifolia Lam.	75(a)(b)	20	95	3,5	2,0	0,3			5
3.2.10.	Sējas zirņi Pisum sativum L.	80(a)		98	1,5	1,3	0,3			5
3.2.11.	Aleksandrijas āboliņš Trifolium alexandrinum L.	80(a)(b)	20	97	2,5	2,0	0,3			10
3.2.12.	Bastarda āboliņš Trifolium hybridum L.	80(a)(b)	20	97	2,5	2,0	0,3			10
3.2.13.	Inkarnāta āboliņš Trifolium incarnatum L.	75(a)(b)	20	97	2,5	2,0	0,3			10
3.2.14.	Sarkanais āboliņš Trifolium pratense L.	80(a)(b)	20	97	2,5	2,0	0,3			10
3.2.15.	Baltais āboliņš Trifolium repens L.	80(a)(b)	40	97	2,5	2,0	0,3			10
3.2.16.	Siera amoliņš Trigonella coerulea Ser.	80(a)		95	2,0	1,5	0,3			5
3.2.17.	Lauka pupas Vicia faba L. (partim)	85(a)(b)	5	97	1,5	1,3	0,3			5	(v)
3.2.18.	Pannonijas jeb ungāru vīķi Vicia pannonica L.	85(a)(b)	20	97	2,0(e)	1,5(e)	0,3			5	(v)
3.2.19.	Vasaras vīķi Vicia sativa L.	85(a)(b)	20	97	2,0(e)	1,5(e)	0,3			5	(v)
3.2.20.	Ziemas vīķi Vicia villosa L.	85(a)(b)	20	97	2,0(e)	1,5(e)	0,3			5	(v)
Citas sugas
3.2.21.	Lopbarības kāļi Brassica napus var. napobrassica	80(a)		98	2,0	1,5		0,3	0,3	5
3.2.22.	Lopbarības kāposti Brassica oleracea var. acephala	75(a)		98	2,0	1,5		0,3	0,3	10
3.2.23.	Facēlija Phacelia tanacetifolia Benth.	80(a)		96	2,0	1,5		0,3	0,3
3.2.24.	Eļļas rutki Raphanus sativus var. oleiformis	80(a)		97	2,0	1,5		0,3	0,3	5

Piezīmes.

(a) - visas svaigās un veselās sēklas, kuras pēc iepriekšējas apstrādes nedīgst, uzskata par dzīvotspējīgām sēklām;

(b) - cietās sēklas, kas nepārsniedz maksimālo norādīto daudzumu, uzskata par dīgtspējīgām sēklām;

(c) - kopumā līdz 0,8 % no masas citu skareņu (Poa spp.) sugu sēklu neuzskata par piejaukumiem;

(d) - līdz 1 % no masas sarkanā āboliņa (Trifolium pratense) sēklu neuzskata par piejaukumiem;

(e) - kopumā līdz 0,5 % lupīnu (Lupinus spp.), sējas zirņu (Pisum sativum), lauka pupu (Vicia faba) un vīķu (Vicia spp.) sēklu citās attiecīgajās sugās neuzskata par piejaukumiem;

(f) - noteikto maksimālo procentuālo vienas sugas sēklu masu nepiemēro skareņu sēklām;

(g) - skābeņu (Rumex spp.), izņemot mazo skābeni (Rumex acetosella) un jūrmalas skābeni (Rumex maritimus), sēklu skaits nav jānosaka, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 10.ailē minētie nosacījumi;

(h) - citas krāsas lupīnu sēklu skaits rūgtajām lupīnām nedrīkst pārsniegt 2 %, bet citām lupīnām - 1 %;

(i) - ja kopā ir ne vairāk kā 80 skareņu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem;

(j) - 6.ailē minēto nosacījumu nepiemēro skareņu sēklām. Maksimālais kopējais citu skareņu sugu sēklu skaits paraugā, kurā ir 500 sēklu, nedrīkst pārsniegt vienu;

(k) - amoliņu (Melilotus spp.) sēklu skaits nav jānosaka, ja nav šaubu par to, ka ievēroti 8.ailē minētie nosacījumi;

(l) - ja noteiktās masas paraugā ir viena amoliņa sēkla, to neuzskata par piejaukumu, ja otrā paraugā, kura masa ir divtik liela, nav nevienas amoliņa sēklas;

(m) - (c) nosacījumu nepiemēro;

(n) - (d) nosacījumu nepiemēro;

(o) - (e) nosacījumu nepiemēro;

(p) - (f) nosacījumu nepiemēro;

(r) - lupīnām: rūgto sēklu piejaukums citās lupīnu sēklās nedrīkst pārsniegt 1 %;

(s) - ja maura skarenes (Poa annua) sēklās kopā ir ne vairāk nekā 10 % no masas citu skareņu sugu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem;

(t) - ja skareņu sēklas materiālā, izņemot maura skareni, no masas kopā ir ne vairāk kā 3 % citu skareņu sugu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem;

(u) - lupīnu sugām citas krāsas lupīnu sēklu skaits nedrīkst pārsniegt 4 % - rūgtajām lupīnām un 2 % - citām lupīnām;

(v) - ja vīķu sēklas materiālā ir ne vairāk kā 6 % no masas ungāru vīķu (Vicia pannonica) un ziemas vīķu (Vicia villosa) vai radniecīgu kultivēto sugu sēklu, tās neuzskata par piejaukumiem.

4. Sēklgraužu sugas, kuru klātbūtne sēklās (izņemot komerciālas sēklas (K)) nav pieļaujama: āboliņam - āboliņu sēklgrauzis (Bruchophagus gibbus Bob.); lucernai - lucernas sēklgrauzis (Bruchophagus roddi Guss.); vanagnadziņiem - vanagnadziņu sēklgrauzis (Bruchophagus Kolobovae Fed.); esparsetei - esparsetes sēklgrauzis (Eurytoma onobrychidis Nik.); vīķiem - vīķu sēklgrauzis (Bruchus atomarius L.); zirņiem - zirņu sēklgrauzis (Bruchus pisorum L.); pupām - pupu sēklgrauzis (Bruchus rufimanus Boh.).

Zemkopības ministrs A.Slakteris

8.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Etiķešu krāsa un izmērs

1. Etiķetes ir šādā krāsā:

Nr. p.k.	Sēklu kategorija vai sēklām noteiktās prasības	Etiķetes krāsa
1.1.	izlases sēklas (IS)	violeta
1.2.	pirmsbāzes sēklas (PB)	balta ar diagonālu violetu svītru
1.3.	bāzes sēklas (B)	balta
1.4.	sertificētas sēklas:
1.4.1.	pirmās paaudzes (C1)	zila
1.4.2.	otrās paaudzes (C2)	sarkana
1.5.	komerciālas (K) sēklas	tumši dzeltena
1.6.	sēklas ar pazeminātiem kvalitātes rādītājiem vai prasībām	brūna
1.7.	sēklas ar nepilnīgi veiktu sertifikāciju	pelēka
1.8.	sēklu maisījumi	zaļa

2. Etiķetes izmērs ir 110 mm x 67 mm.

Zemkopības ministrs A.Slakteris

9.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Etiķetē vai zīmogojumā norādāmā informācija

(izņemot komerciālas sēklas un sēklas nelielā iesaiņojumā)

1. Šo noteikumu vai attiecīgā standarta nosaukums.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Ražotājvalsts nosaukums.

4. Ražotāja reģistrācijas numurs.

5. Sēklu partijas numurs.

6. Deklarētā neto masa.

7. Suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

8. Šķirne (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

9. Kategorija (sertificētām sēklām norāda paaudzi).

10. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.

11. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

12. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot

"Atkārtoti pārbaudīts ……… (mēnesis, gads)".

Piezīme . Šķirnēm, kurām neveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, izdara atzīmi "Nav paredzētas lopbarības ražošanai".

Zemkopības ministrs A.Slakteris

10.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Etiķetē norādāmā informācija par komerciālām sēklām

1. Šo noteikumu vai attiecīgā standarta nosaukums.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Sēklu partijas numurs.

4. Deklarētā neto masa.

5. Suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

6. Kategorija.

7. Platība sēklu partijas ražošanai.

8. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.

9. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

10. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot

"Atkārtoti pārbaudīts ……… (mēnesis, gads)".

Zemkopības ministrs A.Slakteris

11.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Etiķetē norādāmā informācija par sēklām nelielā iesaiņojumā

1. Sertificētas sēklas:

1.1. atzīme "Neliels iesaiņojums";

1.2. saiņotājinstitūcija un valsts nosaukums;

1.3. ražotājvalsts nosaukums;

1.4. ražotāja reģistrācijas numurs;

1.5. sērijas numurs;

1.6. suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

1.7. šķirne (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

1.8. kategorija;

1.9. sēklu partijas numurs;

1.10. deklarētā neto masa;

1.11. atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

Piezīme. Šķirnēm, kurām neveic atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaudi, izdara atzīmi "Nav paredzētas lopbarības ražošanai".

2. Komerciālas sēklas:

2.1. atzīme "Neliels iesaiņojums";

2.2. saiņotājinstitūcija un valsts nosaukums;

2.3. ražotājvalsts nosaukums;

2.4. ražotāja reģistrācijas numurs;

2.5. sērijas numurs;

2.6. suga (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

2.7. kategorija;

2.8. deklarētā neto masa;

2.9. atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

3. Sēklu maisījumi:

3.1. atzīme "Neliels iesaiņojums";

3.2. saiņotājinstitūcija un valsts nosaukums;

3.3. ražotājvalsts nosaukums;

3.4. ražotāja reģistrācijas numurs;

3.5. paredzētais maisījuma lietojums;

3.6. deklarētā neto masa;

3.7. komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem);

3.8. atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

Zemkopības ministrs A.Slakteris

12.pielikums
Ministru kabineta
2001.gada 3.aprīļa
noteikumiem Nr.157

Etiķetē norādāmā informācija par sēklu maisījumiem

1. Paredzētais maisījuma lietojums.

2. Sertificētājinstitūcijas un valsts nosaukums.

3. Sēklu partijas numurs.

4. Deklarētā neto masa.

5. Komponentu procentuālais sastāvs (no masas), sugu un šķirņu nosaukumi (norāda ar latīņu alfabēta burtiem).

6. Saiņošanas mēnesis un gads vai pēdējā parauga ņemšanas mēnesis un gads.

7. Atzīmes par apstrādi (pesticīdu vai piedevu deva).

8. Atzīme par atkārtotu dīgtspējas pārbaudi, norādot "Atkārtoti pārbaudīts ……… (mēnesis, gads)".

Zemkopības ministrs A.Slakteris