Par ES un Krievijas tikšanos Ventspilī

Piektdien Ventspilī notiek Latvijas valdības un Eiropas Komisijas kopīgi organizēta starptautiska konference “Enerģijas piegādes drošība Baltijas jūras reģionā ES paplašināšanās kontekstā”, kurā piedalās daudzas augstas Eiropas Komisijas un reģiona valstu amatpersonas. Konferences oficiālais mērķis ir likt pamatus sadarbības veicināšanai starp Baltijas jūras reģiona valstīm, vairojot enerģijas piegādes drošību Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās kontekstā. Galvenie konferences darba kārtības jautājumi ir drošības un vides aizsardzības aspekti enerģētikas materiālu transportēšanai, kā arī enerģētikas materiālu piegādes drošība. Tiesa gan, konferences reālā loma Latvijas tranzīta biznesa attīstībā ir daudz plašāka - to var uzskatīt par Latvijas aicinājumu Krievijai kā energoresursu ieguvējai un ES kā patērētājai izmantot mūsu valsts piedāvātās tranzīta iespējas, garantējot pārvadājumu kvalitāti un drošību.

ES atkarība no ārēja enerģijas importa nākotnē arvien pieaugs, 2020. gadā tā sasniegs vismaz 70%. Tādu enerģijas materiālu kā naftas imports sastādīs pat 90%, atzīst konferences organizētāji. Norvēģijas dabas resursu krājumiem izsīkstot, ES skats aizvien vairāk vēršas Krievijas un Kaspijas jūras baseina valstu virzienā. Jo vairāk tādēļ, ka OPEC valstis (~ 52% ES naftas importa) par stabiliem partneriem uzskatīt ir grūti, un tas ES vērtējumā ir neprognozējams valstu kartelis. Politiskā spriedze Tuvajos Austrumos, grūti prognozējamās Rietumu un arābu valstu attiecības vēl vairāk aktualizē uzdevumu attīstīt ES sadarbību ar Krieviju tieši enerģētikā.

Krievija kā korekta enerģijas eksportētāja ES sevi ir apliecinājusi ilgstoši, arī PSRS un aukstā kara laikā. Patlaban Krievijas tirgus daļa ES sastāda 41% gāzes un 16% naftas. Krievijas intereses ES enerģijas tirgū ir noturīgas un ekonomiski pamatotas. Piemēram, “Gazprom” Eiropas Savienībai pārdod tikai 30% savas gāzes, bet ar to nodrošina 70% savas peļņas.

Tieši tādēļ ES un Krievijas partnerības līgumā tika izveidots Krievijas un ES enerģētikas dialogs. Galvenā uzmanība tajā tiek veltīta tādiem jautājumiem kā sadarbības tiesiskās vides nostiprināšana, enerģijas transporta infrastruktūras drošība un vides aizsardzība, jaunu infrastruktūras projektu identificēšana un to tālāka attīstība. Lai arī formāli Latvija pagaidām nav šī dialoga dalībniece, dialogā iztirzātie jautājumi tai ir ļoti aktuāli, ņemot vērā, ka tā, pirmkārt, ir tranzītvalsts, otrkārt, topošā ES valsts.

Šodienas Ventspils ir pasaules līmeņa osta, kura kravu apgrozījuma ziņā ierindojas 20 vadošo Eiropas ostu skaitā. Aptuveni 11% no kopējā Krievijas naftas un naftas produktu eksporta tiek pārkrauti Ventspils brīvostā. Pēdējo gadu laikā Ventspils brīvostā ir notikuši vērienīgi rekonstrukcijas un modernizācijas darbi, kas ir ļāvuši maksimālo ostas caurlaides spēju palielināt līdz 80 miljoniem tonnu kravu gadā. Ostas pakalpojumi atbilst mūsdienu konkurences prasībām, vides aizsardzības un drošības standartiem. Realizējot Ventspils vides politikas plāna pirmo un otro posmu, kopš 1992. gada ostā ir veikti apmēram 150 nozīmīgi pasākumi, lai attīstītu līdzsvarotu vides un ekonomisko politiku. Galvenā uzmanība bija pievērsta riska samazināšanai amonjaka terminālā, naftas produktu piesārņojuma samazināšanai Ventā un Baltijas jūrā, kā arī gaisa piesārņojuma samazināšanai. Piemēram, līdz ar kuģu iekraušanas jauno iekārtu uzstādīšanu kālija sāls pārkraušanas kompleksā, kaitīgo izmešu apjoms gaisā ir samazinājies 120 reizes.

Latvijas naftas tranzīta koridors atrodas izdevīgā ģeogrāfiskā stāvoklī starp Krievijas un Kazahstānas naftas ieguves vietām un šī energoresursa patēriņa tirgiem Ziemeļrietumeiropā. Baltijas jūras reģionā notiekošās politiskās un ekonomiskās pārmaiņas un plānotā ES paplašināšanās būtiski pārmainīs arī Latvijas naftas tranzīta koridora darbības nosacījumus. Savā laikā būvēts kā viens no ekskluzīviem bijušās PSRS energoresursu transportēšanas maršrutiem, jau vistuvākajā laikā Latvijas naftas tranzīta koridors kļūs par vienotās ES transporta infrastruktūras sastāvdaļu. Nafta uz Ventspils brīvostu šobrīd tiek piegādāta no visiem galvenajiem Krievijas naftas ieguves reģioniem - Rietumsibīrijas, Volgas-Urālu un Timanas-Pečoras baseina, bet nākotnē ir iespējamas naftas piegādes arī no Kazahstānas.

Kopējo Latvijas rādītāju apjoma veidošanā transporta nozare ir no visnozīmīgākajām. Tās izaugsmi lielā mērā nosaka tranzītpakalpojumu attīstība. Tranzītpakalpojumi veido aptuveni 1/4 no Latvijas preču un pakalpojumu eksporta ienākumiem jeb aptuveni 10% no IKP. Apmēram 95% no šiem ienākumiem ir saistīti ar transporta pakalpojumiem (vedmaksa, ostu pakalpojumi). Naftas un naftas produktu transportēšana veido apmēram 60% no Latvijas tranzīta.

Ir pamats uzskatīt, ka ilglaika perspektīvā šis bizness Baltijas valstīm būs izdevīgs. Izjūtot enerģijas deficītu, ES pievērš uzmanību energoresursu jaunu ieguves rajonu apguvei vai piesaistei. ES valstis nākotnē būs vēl nozīmīgākas enerģijas resursu importētājas, īpaši runājot par dabasgāzi, naftu un naftas produktiem. Naftas imports ES ik gadus pieaug, un 2020. gadā tas par aptuveni 150-160 miljoniem tonnu gadā pārsniegs pašreizējos importa apjomus.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”