Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 158
Rīgā 2001.gada 3.aprīlī (prot. Nr. 14, 17.§)
Valsts ciltsgrāmatas kārtošanas noteikumi
Izdoti saskaņā ar Ciltsdarba likuma 10.panta otrās daļas 2.punktu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek kārtota Valsts ciltsgrāmata (turpmāk — ciltsgrāmata) par šādiem dzīvniekiem — liellopiem, cūkām, aitām, kazām un zirgiem.
2. Ciltsgrāmata ir Latvijas valsts īpašums, un tās kārtošanu finansē valsts.
3. Ciltsgrāmatas kārtošanas uzraudzību veic Ciltsdarba valsts inspekcija.
4. Ciltsgrāmatu izmanto:
4.1. ciltsdarba sasniegumu analīzei;
4.2. turpmāko ciltsdarba uzdevumu noteikšanai;
4.3. ciltsdokumentācijā sniegto datu ticamības pārbaudei.
5. Ciltsgrāmatu kārto attiecīgā šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija (turpmāk — organizācija), kura atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.
6. Ciltsgrāmatā ieraksta tikai pārraudzībai pakļautus dzīvniekus, kurus audzē saskaņā ar attiecīgās šķirnes dzīvnieku ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām un kuri ir apzīmēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
II. Dzīvnieku reģistrācija ciltsgrāmatā
7. Lai dzīvnieku reģistrētu ciltsgrāmatā, īpašnieks iesniedz organizācijā pieteikumu. Pieteikumā norāda ganāmpulka reģistra numuru, dzīvnieka vārdu, identitātes numuru un aizpildītas dzīvnieka individuālās uzskaites kartītes kopiju.
8. Organizācijas speciālisti pārbauda iesniegtās informācijas datu atbilstību un mēneša laikā reģistrē dzīvnieku ciltsgrāmatā.
9. Ciltsgrāmatā ieraksta klīniski veselus dzīvniekus, kuru:
9.1. eksterjers, konstitūcija un produktivitāte ir šķirnei atbilstoša;
9.2. izcelsme un dzimšanas vieta ir zināma.
10. Ja dzīvnieka reģistrācija ciltsgrāmatā tiek atteikta, organizācijas speciālisti izsniedz motivētu rakstisku atteikumu.
11. Organizācija ir atbildīga par ciltsgrāmatā izdarīto ierakstu pareizību.
12. Dati par ciltsgrāmatā reģistrētajiem dzīvniekiem tiek glabāti organizācijas arhīvā pastāvīgi.
III. Ciltsgrāmatas iedalījums
13. Ciltsgrāmatu iedala galvenajā daļā — A daļā (turpmāk — galvenā daļa) un papilddaļā — B daļā (turpmāk — papilddaļa).
14. Attiecīgās dzīvnieku šķirnes ciltsgrāmatas galvenajā daļā ieraksta dzīvniekus, kuri ir:
14.1. tās pašas dzīvnieku šķirnes ciltsgrāmatā ierakstītu vecāku un vecvecāku pēcnācēji;
14.2. reģistrēti atbilstoši dzīvnieku izcelsmes reģistrācijas sistēmai, kas saskaņota ar attiecīgās šķirnes dzīvnieku ciltsdarba programmu.
15. Ciltsgrāmatas galveno daļu var iedalīt vairākās grupās atbilstoši attiecīgās šķirnes dzīvnieku ciltsdarba programmā noteiktajiem dzīvnieku produktivitātes rādītājiem.
16. Ja sieviešu kārtas dzīvnieks neatbilst ciltsgrāmatas galvenās daļas kritērijiem, bet ir zināma šī dzīvnieka izcelsme un noteikta tā produktivitāte un novērtējums, attiecīgā organizācija var nolemt, ka tas ierakstāms ciltsgrāmatas papilddaļā.
17. Govkopībā ciltsgrāmatas galvenajā daļā ieraksta:
17.1. buļļus, kuru izcelsme ir imunoģenētiski noteikta;
17.2. piena šķirņu govis, kuru tīršķirnes izcelsme ir zināma četrās paaudzēs;
17.3. gaļas šķirņu govis, kuru tīršķirnes izcelsme ir zināma divās paaudzēs;
17.4. dzīvniekus, kuri atbilst attiecīgās šķirnes dzīvnieku ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām.
18. Govkopībā ciltsgrāmatas papilddaļā ieraksta dzīvniekus, kuru izcelsme ir zināma vienā paaudzē un kuru produktivitātes rādītāji ir zināmi vienā noslēgtā laktācijā.
19. Cūkkopībā ciltsgrāmatas galvenajā daļā ieraksta dzīvniekus:
19.1. kuru tīršķirnes izcelsme ir zināma trijās paaudzēs;
19.2. kuri atbilst attiecīgās šķirnes dzīvnieku ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām.
20. Cūkkopībā ciltsgrāmatas papilddaļā ieraksta dzīvniekus, kuru izcelsme ir zināma trijās paaudzēs un kuri atbilst attiecīgās šķirnes dzīvnieku ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām.
21. Aitkopībā un kazkopībā ciltsgrāmatas galvenajā daļā ieraksta dzīvniekus:
21.1. kuru tīršķirnes izcelsme ir zināma čet-rās paaudzēs;
21.2. kuri atbilst attiecīgās šķirnes dzīvnieku ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām.
22. Aitkopībā un kazkopībā ciltsgrāmatas papilddaļā ieraksta dzīvniekus, kuru izcelsme ir zināma vienā paaudzē.
23. Zirgkopībā ciltsgrāmatas galvenajā daļā ieraksta dzīvniekus:
23.1. kuri ir vismaz trīs gadus veci;
23.2. kuru tīršķirnes izcelsme ir zināma čet-rās paaudzēs;
23.3. kuri atbilst attiecīgās šķirnes dzīvnieku ciltsdarba programmā noteiktajām prasībām.
24. Zirgkopībā ciltsgrāmatas papilddaļā ieraksta dzīvniekus:
24.1. kuri sasnieguši starptautiskajai sporta klasei atbilstošus rezultātus;
24.2. krustojuma dzīvniekus, kuru izcelsme ir zināma vienā paaudzē.
25. Importētos tīršķirnes vaislas dzīvniekus un to bioproduktu ieraksta ciltsgrāmatas galvenajā daļā. Pārējos importētos dzīvniekus un to bioproduktu ieraksta papilddaļā.
IV. Noslēguma jautājumi
26. Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.
27. Dzīvnieki, kas ciltsgrāmatā ir ierakstīti līdz 2002.gada 1.janvārim, nav jāpārreģistrē.
28. Šo noteikumu 14.1.apakšpunkts stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Ministru prezidenta vietā —
ekonomikas ministrs A.Kalvītis
Zemkopības ministrs A.Slakteris
Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri,
bet šo noteikumu 14.1.apakšpunkts —
ar 2005.gada 1.janvāri.