Par zemnieku likteni sarunu šūpolēs

Foto: A.F.I.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja un zemkopības ministra padomniece tirgus jautājumos Ingūna Gulbe:

Laika ziņā nekas nav nokavēts. Latvija lauksaimniecības sarunu pozīcijas dokumentu apstiprināja jau 2000.gada beigās. Latvija jau tad bija gatava sarunām. ES nebija gatava tās sākt agrāk un runāt ar tik daudzām kandidātvalstīm vienlaikus.

Uzskatu, ka gan politiķi, gan ierēdņi strādā labi. Tās ir divu līmeņu sarunas. Pirmajā - runā Latvijas ierēdņi ar ES ierēdņiem. Viņiem ir dotas pilnvaras panākt noteiktu rezultātu. Savukārt, augstākajā līmenī jau notiek politiķu vienošanās par galvenajiem pamatprincipiem. Sarunās ir iesaistīti arī zemnieki, kuriem ir iespēja pašiem visu vērot.

Valdība ir bijusi noturīga un tas šajā gadījumā Latvijai ir palīdzējis. Politiķi ir sapratuši, kā lietas notiek, kas jādara. Starp zemkopības un ārlietu ministriem ir laba sadarbība. Svarīgi, ka arī prezidente ir iesaistījusies un ir informēta par šiem procesiem. Turklāt, labi spējušas vienoties arī visas trīs Baltijas valstis. ES to respektē, ne velti ES lauksaimniecības komisārs Francs Fišlers brauc runāt ar Baltijas valstu politiķiem. Viņš nemaz tā šurpu turpu nebraukā.

Viena no problēmām ir argumentēti pierādīt, ka Latvija var saražot tik daudz produkcijas, cik tā pieprasījusi kvotās. Statistikā parādās vieni skaitļi, bet pieprasītajās kvotās cipari krietni vien lielāki. Zemnieki paši sev ir “iezāģējuši”, ražodami preci, kas pārdota bez dokumentiem, tā radot “nezināmas izcelsmes” gaļu un pienu. Tad nākas stāstīt, ka daļu piena pārdod kaimiņiem, daļu izdzer paši, bet daļu izbaro lopiem, ka Latvija cieta Krievijas krīzē, mainījās saimniekošanas sistēma. Argumentus atrast grūti.

Sarunās ļoti daudz ko izšķir pieredze un personīgie kontakti. Lauksaimnieki tikai iegūtu, ja pašreizējā trijotne - zemkopības, ārlietu ministrs un prezidente saglabātu savas pozīcijas arī pēc vēlēšanām. Prezidente paliek, viņai pilnvaras nebeidzas. Iespējams, ka ministrus, mainoties valdībai, arī vajadzētu atstāt vecos vismaz līdz gada beigām, kad sarunas plānots pabeigt.

Daudzas partijas runā bezatbildīgi. Pat teorētiski vislielākajam ģēnijam tik īsā laikā nav iespējams panākt labāku rezultātu. Tas ir populisms. ES nav jāstājas tikai lauksaimniecības dēļ. Domāju, ka pragmatiski cilvēki nobalsos par ES tāpēc, ka negribēs dzīvot mazā, atpalikušā Krievijas pierobežas valstiņā. Nabadzīgā valstī mītošajiem nebūs naudas par ko zemnieku saražoto nopirkt. Vai ar kapli atkal sāksim biešu laukus ravēt?

Ko reāli saņemsim, būs atkarīgs no tā saucamajām “pēdējās nakts” sarunām, kas ir augstākā līmeņa politiķu vienošanās īsi pirms sarunu nobeiguma. Ierēdņi tikai sagatavo pamatu, diskutē par kvotām, maksājumiem.

Jau tagad ES piedāvājums Latvijas lauksaimniekiem ir izdevīgāks par pašreizējo situāciju. Taču tas nenozīmē, ka ar to jāsamierinās. Latvija ir pieprasījusi reālas ražošanas kvotas - tik daudz, cik spējam apēst, kāds ir iekšējā tirgus patēriņš. Latvijas iedzīvotāji kļūs bagātāki, ēdīs labākus produktus. Turklāt tik, cik grib un nevis, cik var atļauties. Patēriņš pieaugs. Tas arī tiek prasīts. Pārtikas ražotāji modernizācijai varēs saņemt arī pamatīgu atbalstu no dažādiem strukturālajiem fondiem, būs nauda videi un reģionu attīstībai. Lauksaimnieki jau nav vieni paši laukos.

ES ir jābūt vienādai lauksaimniecības politikai. Latvija neuzstāj, ka tai vajag 100% no pašreizējās tiešo maksājumu summas. Ja jau ES budžets to nevar “pavilkt”, varbūt arī ES saviem zemniekiem tos var samazināt?

Žēl, ka Latvijā mēģina pretstatīt pilsētu laukiem. Laukus - lauksaimniecībai. Bet tās ir viena no otras neatraujamas lietas. Ja laukiem kopumā tiks vairāk, būs labums arī zemniekiem. Vairāk pirks viņu saražoto, jo uz veikalu nāks cilvēki ne tikai tad, kad skolā un pagastā maksā algas, bet katru dienu.

Domāju, attīstības lēciens būs ļoti, ļoti straujš. Patlaban pat grūti iedomāties. Arī pie visas it kā ierobežotās ražošanas. ES zemnieki no mūsējiem stipri baidīsies. Jau tagad daudzi zemnieki Latvijā ir konkurētspējīgi un moderni, jo pērk jaunākās tehnoloģijas un tehniku.

Sabiedriskās politikas portāls  POLITIKA.LV