Ministru kabineta noteikumi Nr.429

Rīgā 2002.gada 24.septembrī (prot. Nr.40 2.§)

Alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku ārstēšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 61.pantu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs notiek alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas slimnieku (turpmāk — slimnieks) ārstēšana labprātīgi pēc viņu vēlēšanās.

2. Narkoloģiskās ārstniecības iestādes ir ambulatorās narkoloģiskās ārstniecības iestādes, ārstniecības iestāžu narkoloģiskās nodaļas un stacionārās narkoloģiskās ārstniecības iestādes neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības.

3. Ja notiesātajam saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta septīto daļu ir tiesas uzlikts pienākums ārstēties no alkoholisma, narkomānijas vai toksikomānijas, tā izpildi nodrošina šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

4. Anonīma slimnieku ārstēšana narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs ir aizliegta.

5. Narkoloģiskās slimības diagnozi slimniekam nosaka sertificēts narkologs.

6. Narkoloģiskā ārstniecības iestāde ir tiesīga slimnieka aprūpē iesaistīt psihologu, psihoterapeitu, sociālo darbinieku, vidējo un jaunāko medicīnisko personālu, pedagogu, sporta darbinieku un medicīniskās rehabilitācijas speciālistu, kā arī citus speciālistus, ja tas paredzēts ārstniecības līgumā.

II. Ārstniecības līgums

7. Narkoloģiskajā ārstniecības iestādē slimnieku ārstē, pamatojoties uz ārstniecības līgumu, kas noslēgts starp slimnieku un narkoloģiskās ārstniecības iestādi.

8. Ārstniecības līgumu noformē rakstiski atbilstoši šiem noteikumiem un Civillikumā noteiktajām prasībām.

9. Ārstniecības līgumā norāda šādas ziņas:

9.1. slimnieka vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;

9.2. narkoloģiskās ārstniecības iestādes nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs;

9.3. slimnieka ārstēšanas nosacījumi;

9.4. slimnieka tiesības un pienākumi;

9.5. narkoloģiskās ārstniecības iestādes tiesības un pienākumi, arī konfidencialitātes nodrošināšanas pienākums;

9.6. maksa par līgumā paredzētajiem veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar narkoloģiskās ārstniecības iestādes apstiprinātu cenrādi, kā arī samaksas termiņš;

9.7. strīdu izskatīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas kārtība;

9.8. līguma darbības termiņš;

9.9. līguma izbeigšanas nosacījumi.

10. Ārstniecības līgumus uzskaita un narkoloģiskajā ārstniecības iestādē glabā gadu pēc ārstēšanas kursa pabeigšanas. Kārtību, kādā narkoloģiskajās ārstniecības iestādēs uzskaita un glabā ārstniecības līgumus, kā arī garantē konfidencialitāti, nosaka attiecīgo iestāžu iekšējās kārtības noteikumos, kas izstrādāti atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzības likumā, šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

III. Slimnieka tiesības un pienākumi

11. Slimniekam ir šādas tiesības:

11.1. veselības aprūpes sistēmas ietvaros brīvi izvēlēties narkoloģiskās palīdzības veidu un narkoloģisko ārstniecības iestādi;

11.2. lemt par piedāvātās narkoloģiskās palīdzības pieņemšanu vai noraidīšanu, izņemot gadījumus, ja slimnieks atrodas smagā alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu intoksikācijā un ir apdraudēta viņa dzīvība vai viņam ir sākušies psihiski traucējumi, kuru dēļ viņš ar savu rīcību apdraud sevi, savus tuviniekus vai citas personas;

11.3. tikt ārstētam ar atbilstošiem līdzekļiem, balstoties uz humānisma, cieņas un profesionalitātes principiem, kā arī ievērojot konfidencialitāti;

11.4. saņemt ārstniecības pakalpojumus, kas ietilpst valsts garantētajā veselības aprūpes pakalpojumu minimumā;

11.5. gūt informāciju par veselības stāvokli, iespējamiem alternatīviem veselības aprūpes veidiem un veselības stāvokļa prognozi;

11.6. iesniegt sūdzības par saņemto narkoloģisko palīdzību un, ja tās ir pamatotas, saņemt atlīdzību par nodarītajiem zaudējumiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

11.7. pēc ārstniecības kursa pabeigšanas saņemt izziņu no narkoloģiskās ārstniecības iestādes.

12. Slimniekam ir šādi pienākumi:

12.1. ar cieņu izturēties pret citu slimnieku tiesībām;

12.2. precīzi ievērot ārsta norādījumus ārstniecības kursa laikā un veidojot atturības motivāciju;

12.3. saņemot narkoloģisko palīdzību, ievērot ārstniecības iestādes iekšējās kārtības noteikumus;

12.4. segt izdevumus par pakalpojumiem, kas saistīti ar narkoloģiskās palīdzības sniegšanu, ja tie neietilpst valsts garantētajā veselības aprūpes pakalpojumu minimumā.

IV. Slimnieku uzskaite un dinamiskā novērošana

13. Lai nodrošinātu slimnieku pēctecīgu ārstēšanu un motivētu viņus turpmākai ārstēšanai, kas samazina recidīvus, narkoloģiskās ārstniecības iestādes veic slimnieku uzskaiti un dinamisko novērošanu.

14. Veicot slimnieku uzskaiti, attiecīgajā sarakstā iekļauj:

14.1. slimniekus, kuri ir pārcietuši alkohola vai intoksikācijas psihozes;

14.2. slimniekus ar alkohola atkarību, kas radījusi sociālas un bioloģiskas sekas;

14.3. nepilngadīgos alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietotājus;

14.4. narkotisko un psihotropo vielu atkarības slimniekus.

15. Slēdzot ārstniecības līgumu, slimniekus informē par uzskaiti.

16. Ziņas par uzskaitē esošajiem slimniekiem sniedz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

17. Ja personai ir noteikta diagnoze, kas saistīta ar atkarības vielu lietošanu, viņu profilaktiski novēro.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Labklājības ministrs V.Jaksons

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 28.septembri.