Ministru kabineta instrukcija Nr.8

Rīgā 2002.gada 27.augustā (prot. Nr. 36, 36.§)

Vidēja termiņa budžeta plānošanas kārtība

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 15.panta pirmās daļas 2.punktu

1. Instrukcija nosaka vidēja termiņa budžeta plānošanas kārtību.

2. Vidēja termiņa budžeta plānošana ir process, kurā nosaka valsts attīstības perspektīvas, fiskālos mērķus un stratēģiju, budžeta mērķus, prioritāros attīstības virzienus un valsts budžeta izdevumus vidējā termiņā.

3. Vidēja termiņa budžeta plānošanas procesā tiesību aktu projektus izstrādā, paskaidrojumus, nepieciešamo informāciju un aprēķinus sagatavo, apkopo, izvērtē un Ministru kabinetā iesniedz Finansu ministrija, citas ministrijas un centrālās valsts iestādes (turpmāk — ministrijas), Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departaments un Eiropas integrācijas birojs atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu izstrādes grafikam.

4. Finansu ministrija, saskaņojot ar Fiskālās politikas padomi, izstrādā Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārija projektu un iesniedz to izskatīšanai un akceptēšanai Ministru kabinetā.

5. Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārijā iekļauj informāciju par galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem un valsts fiskālo politiku (tai skaitā par valsts budžeta ieņēmumu prognozi un nodokļu politikas izmaiņām vidējā termiņā, valsts budžeta izdevumu kopējo prognozi, “iezīmētās” valsts pamatbudžeta daļas — attīstības daļas — novērtējumu), kā arī analizē Eiropas Savienības pašreizējo un paredzamo finansiālo atbalstu pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā.

6. Finansu ministrija sagatavo valsts pamatbudžeta “bāzes izdevumu” un valsts speciālā budžeta kontrolskaitļu projektu (tai skaitā valsts investīciju projektus, kuru realizācija tiks turpināta pēc kārtējā gada atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam) un nosūta to ministrijām saskaņošanai.

7. Valsts pamatbudžeta “bāzes izdevumus” nosaka, pamatojoties uz apstiprināto valsts budžetu kārtējam gadam: saskaņā ar šīs instrukcijas 8.punktu samazina ministriju valsts pamatbudžeta izdevumus kārtējā gadā, tādējādi nosakot “bāzes izdevumus” (neto), atbilstoši paredzamajām izmaiņām ieņēmumos par sniegtajiem maksas pakalpojumiem nākamajā gadā salīdzinājumā ar kārtējam gadam plānotajiem attiecīgajiem ieņēmumiem palielina vai samazina valsts pamatbudžeta “bāzes izdevumus”, kā arī saskaņā ar šīs instrukcijas 9.punktu palielina valsts pamatbudžeta “bāzes izdevumus” nākamajam gadam, tādējādi nosakot “bāzes izdevumus” (bruto).

8. Ministrijas valsts pamatbudžeta izdevumus kārtējā gadā samazina par:

8.1. izdevumiem, kurus kārtējā gadā plānots segt no ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem un valsts budžeta līdzfinansējuma;

8.2. tādiem izdevumiem, kuru apjoms katru gadu mainās atkarībā no plānotajām saistībām: kārtējie izdevumi (aizņēmumu pamatsummu atmaksa), maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem, iemaksas starptautiskajās organizācijās, līzings, investīcijas, pārējās valsts ilgtermiņa saistības;

8.3. izdevumiem vienreizējo pasākumu veikšanai — atsevišķas kapitālās iegādes (to skaitā tādas, kas saistītas ar jaunu štata vienību darba vietu aprīkošanu, tehnisko nodrošinājumu u.c.), kapitālie remonti, vienreizēji realizējamās programmas (pasākumi);

8.4. izdevumiem, kuri konkrētā programmā samazināti, optimizējot paredzamos izdevumus.

9. Valsts pamatbudžeta “bāzes izdevumus” (neto) nākamajam gadam palielina:

9.1. atbilstoši nākamā gada valsts ilgtermiņa saistību limitiem: kārtējie izdevumi (aizņēmumu pamatsummu atmaksa), maksājumi par aizņēmumiem un kredītiem, iemaksas starptautiskajās organizācijās, līzings, investīcijas, pārējās valsts ilgtermiņa saistības;

9.2. likumos, Ministru kabineta noteikumos, kā arī citos Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, precizējot valsts ilgtermiņa saistības un pamatojot to ar aprēķiniem;

9.3. likumos, Ministru kabineta noteikumos, kā arī citos Ministru kabineta noteiktajos gadījumos, paredzot izdevumus kārtējā gadā uzsāktajiem pasākumiem, kas turpinās nākamajā gadā;

9.4. atbilstoši nākamajā gadā plānotajiem ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem un valsts budžeta līdzfinansējumam;

9.5. atbilstoši ārvalstu finansu palīdzības līdzekļu ietvaros veikto kapitālo iegāžu uzturēšanas izdevumiem, kurus turpmāk finansēs no valsts budžeta līdzekļiem.

10. Valsts speciālā budžeta kontrolskaitļus nosaka, pamatojoties uz apstiprināto valsts speciālo budžetu kārtējam gadam — ieņēmumiem un izdevumiem:

10.1. veicot korekcijas:

10.1.1. atbilstoši tiesību aktos noteiktajam (ievērojot grozījumus, kā arī atsevišķu normu spēkā stāšanos);

10.1.2. atbilstoši ieņēmumu prognozei nākamajam gadam (saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenāriju);

10.1.3. atbilstoši nepieciešamo izdevumu apmēram procentu maksājumiem par aizņēmumiem;

10.1.4. atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam noteikto ilgtermiņa saistību apjomam nākamajam gadam;

10.1.5. atbilstoši aizņēmumu atmaksai valsts pamatbudžetā;

10.2. izvērtējot finansēšanas avotus:

10.2.1. aizņēmumus no valsts pamatbudžeta;

10.2.2. valsts speciālā budžeta atlikumu (uz kārtējā gada 1.janvāri), kuru neplāno izlietot kārtējā gadā.

11. Finansu ministrija un ministrijas saskaņo valsts pamatbudžeta “bāzes izdevumu” un valsts speciālā budžeta kontrolskaitļu projektu un iesniedz to izskatīšanai un akceptēšanai Ministru kabinetā.

12. Ministru kabinets apstiprina vidēja termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus.

13. Ministrijas iesniedz Finansu ministrijā priekšlikumus par:

13.1. programmām un projektiem, kas nepieciešami Ministru kabinetā apstiprināto vidēja termiņa budžeta prioritāšu (budžeta attīstības daļas) īstenošanai;

13.2. jaunajiem valsts investīciju projektiem;

13.3. izmaiņām likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānotajos valsts investīciju projektos.

14. Finansu ministrija apkopo ministriju iesniegtos priekšlikumus par vidēja termiņa budžeta prioritātēm, kopīgi ar Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu, iesaistot Ārlietu ministriju, Aizsardzības ministriju un Eiropas integrācijas biroju (izskatot prioritāros pasākumus integrācijai Eiropas Savienībā un NATO), izvērtē tos un iesniedz Ministru kabinetā izskatīšanai un akceptēšanai.

15. Finansu ministrija sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par iespējamiem valsts pamatbudžeta izdevumu “mērķa griestiem” un precizētiem valsts speciālā budžeta kontrolskaitļiem.

16. Ministru kabinets akceptē ministrijām valsts pamatbudžeta “mērķa griestus”.

17. Finansu ministrija sagatavo un nosūta ministrijām instrukciju par valsts budžeta pieprasījumu izstrādāšanu.

18. Ministrijas sagatavo un iesniedz Finansu ministrijā valsts budžeta pieprasījuma galīgo variantu, kā arī sagatavo un iesniedz Ministru kabinetā valsts budžeta likumprojektu paketē iekļaujamos tiesību aktu projektus.

19. Finansu ministrija iesniedz Ministru kabinetā izskatīšanai un akceptēšanai likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam (budžeta likumprojektu paketi), paskaidrojumus, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokola projektu un makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu projektu.

20. Ministru kabinets iesniedz Saeimā likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam (budžeta likumprojektu paketi), paskaidrojumus, Ministru kabineta un Latvijas Pašvaldību savienības domstarpību un vienošanās protokolu un makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādnes.

21. Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas pamatnostādņu projekts (turpmāk — pamatnostādņu projekts) sniedz Latvijas ekonomiskās attīstības novērtējumu nākamajiem pieciem gadiem, atspoguļo valsts makroekonomiskās attīstības perspektīvas un deklarē fiskālo politiku, vienlaikus nosakot vidēja termiņa budžeta mērķus un prioritāros attīstības virzienus.

22. Pamatnostādņu projektu izstrādā, pamatojoties uz:

22.1. Vidēja termiņa budžeta plānošanas metodoloģijas pamatnostādnēm;

22.2. Politikas plānošanas pamatnostādnēm;

22.3. Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenāriju;

22.4. Ministru kabineta noteiktajiem vidēja termiņa budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

22.5. valsts pamatbudžeta izdevumu “mērķa griestiem” un precizētajiem valsts speciālā budžeta kontrolskaitļiem.

23. Pamatnostādņu projektu izstrādā Finansu ministrija kopīgi ar Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamentu.

24. Pamatnostādņu projektā apkopoti galvenie valdības lēmumi par vidēja termiņa budžeta plānošanu.

25. Pamatnostādņu projektā ietverti šādi jautājumu bloki: “Makroekonomiskās attīstības perspektīvas/prognozes”, “Fiskālās politikas perspektīvas/prognozes”, “Valdības akceptētie vidēja termiņa budžeta mērķi”, “Valsts budžeta izdevumi vidējā termiņā”, “Eiropas Savienības līdzekļi (prognozējamā palīdzība) un Eiropas Savienības (Kopienas) pašu resursi”.

26. Jautājumu blokā “Makroekonomiskās attīstības perspektīvas/prognozes” sniegts kopsavilkums par šādiem jautājumiem:

26.1. prognozēti galvenie makroekonomiskie rādītāji — iekšzemes kopprodukta pieauguma temps, bezdarba līmenis (procentos no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) un citi;

26.2. uzskaitīti riska faktori, kas var ietekmēt Makroekonomiskās attīstības un fiskālās politikas scenārija izpildi.

27. Jautājumu blokā “Fiskālās politikas perspektīvas/prognozes” ietverti fiskālie mērķi un stratēģija:

27.1. valsts loma ienākumu pārdalē;

27.2. nodokļu politika;

27.3. budžeta ieņēmumu prognožu kopsavilkums;

27.4. valsts parāda apjoms;

27.5. sasniedzamais optimālais valsts budžeta deficīta līmenis (valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālā bilance) un cita informācija.

28. Jautājumu blokā “Valdības akceptētie vidēja termiņa budžeta mērķi” ietvertas Ministru kabineta akceptētās prioritātes un galvenie pasākumi valsts budžeta izdevumu jomā turpmākajiem pieciem gadiem.

29. Jautājumu blokā “Valsts budžeta izdevumi vidējā termiņā” prognozēti:

29.1. valsts budžeta izdevumi kopumā un sadalījumā pa vidējā termiņa gadiem;

29.2. valsts budžeta izdevumi sadalījumā pa valdības akceptētajiem budžeta mērķiem un prioritārajiem attīstības virzieniem;

29.3. valsts budžeta izdevumi sadalījumā pa valdības akceptēto budžeta mērķu un prioritāro attīstības virzienu nozīmīgākajiem pasākumiem.

30. Jautājumu blokā “Eiropas Savienības līdzekļi (prognozējamā palīdzība) un Eiropas Savienības (Kopienas) pašu resursi” ietverti:

30.1. Eiropas Savienības pirmsstrukturālo fondu līdzekļi;

30.2. prognozējamie Eiropas Savienības struktūrfondu un Izlīdzināšanas (Kohēzijas) fonda līdzekļi;

30.3. prognozējamie Eiropas Savienības (Kopienas) pašu resursi.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Finansu ministra vietā —
vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs