Ministru kabineta rīkojums Nr.532

Rīgā 2002.gada 25.septembrī (prot. Nr.39, 16.§)

Par koncepciju “Par atbildīgās institūcijas noteikšanu, kura veiks likumprojektā “Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” minētās funkcijas”

1. Akceptēt koncepciju “Par atbildīgās institūcijas noteikšanu, kura veiks likumprojektā “Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” minētās funkcijas”.

2. Tieslietu ministrijai atbilstoši koncepcijai precizēt likumprojektu “Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” un noteiktā kārtībā iesniegt precizēto likumprojektu Ministru kabinetā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Tieslietu ministre I.Labucka

Akceptēta
ar Ministru kabineta
2002.gada 25.septembra
rīkojumu Nr.532

Koncepcija “Par atbildīgās institūcijas noteikšanu, kura veiks likumprojektā “Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” minētās funkcijas”

1. Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts

Izpildot Ministru prezidenta 2001.gada 14.februāra rīkojumu Nr.51 “Par darba grupu normatīvā akta valsts atbildības noteikšanai par valsts institūcijas darbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem projekta izstrādei”, Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu “Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”.

Minētais likumprojekts nosaka valsts atbildību par valsts iestāžu darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un paredz kārtību, kādā šie zaudējumi atlīdzināmi fiziskām un juridiskām personām. Atšķirībā no Administratīvā procesa likuma, likumprojekts “Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” paredz atlīdzināt jebkāda veida civiltiesiskos zaudējumus, arī tādus, kurus nav izraisījusi administratīva akta izdošana.

Likumprojektā arī paredzēts, ka reizi pusgadā Ministru kabinetam tiks iesniegta informācija par zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar tiesas nolēmumu gadījumiem un izmaksātās zaudējumu atlīdzības apmēriem. Likuma “Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” pieņemšanas gadījumā tiks radīta iespēja apkopot informāciju par tām valsts iestādēm, kuru darbības rezultātā personām visbiežāk tiek nodarīti zaudējumi, kā arī palīdzēs noskaidrot to nodarīšanas iemeslus. Likuma pieņemšanas gadījumā katru nākamo gadu zaudējumu atlīdzināšanas izmaksām kopumā valsts budžetā būtu jāparedz Ls 80 000,-. Summa, kas minēta zaudējumu atlīdzināšanai, ir aptuvena, jo to nav iespējams precīzi paredzēt, tomēr tā aprēķināta, pamatojoties uz Finansu ministrijas sniegtajiem datiem “Par civilprasībām pret valsts institūcijām par zaudējumu piedziņu no 1995. – 29.05.2000”. Tieslietu ministrijai nav pieejami statistikas dati par 2001. un 2002.gadā pret valsts institūcijām celtajām civilprasībām.

Tieslietu ministrijā ir saņemts 2001.gada 15.augusta Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinums Nr.91/3172-k, kurā norādīts, ka atbilstoši likumprojektā noteiktajam, Valsts kancelejai tiks nodotas vairākas tai neraksturīgas papildus funkcijas:

* saņemt informāciju no valsts iestādēm par gadījumiem, kad sakarā ar personas prasības pieteikumu valsts iestāde ir uzaicināta uz tiesu kā atbildētājs, kā arī par tiesas nolēmumiem vai pušu vienošanos lietā, lietas tālāko virzību un iznākumu;

* Valsts kanceleja būs tiesīga pārņemt lietvedību lietā un piedalīties tiesā kā valsts pārstāvis vai īpaši šim mērķim pieaicināt advokātu;

* veikt zaudējumu atlīdzības izmaksas no valsts budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem;

* reizi pusgadā informēt Ministru kabinetu par saņemtajiem nolēmumiem un izmaksātās zaudējumu atlīdzības apmēriem;

* izvērtēt katru gadījumu, kad veicama zaudējumu atlīdzināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu, lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu;

* nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu par materiālu nosūtīšanu prokuratūrai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgās amatpersonas saukšanai pie kriminālatbildības.

Tieslietu ministrijai, Valsts Kancelejai un Finansu ministrijai nav vienprātības jautājumā par to, kurai no šīm institūcijām deleģēt likumprojektā noteiktās funkcijas. Valsts kanceleja ierosina likumprojektā paredzēto no valsts budžeta atlīdzināmo zaudējumu izmaksu un zaudējumu rašanās cēloņu analīzi nodot Finansu ministrijas kompetencē vai Tieslietu ministrijas, kas jau veic zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar likumu “Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, kompetencē, vai arī zaudējumu atlīdzināšanu veikt decentralizēti. Finansu ministrija uzskata, ka zaudējumu atlīdzināšanas funkcija jānodod Tieslietu ministrijas kompetencē. Savukārt, Tieslietu ministrija ierosina neizdarīt grozījumus likumprojektā “Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu” un deleģēt zaudējumu atlīdzināšanas un zaudējumu rašanās cēloņu analīzes funkcijas Valsts kancelejai, jo saskaņā ar LR Satversmes 58. un 61.pantu Ministru kabinets ir tā institūcija, kam ir padotas valsts pārvaldes iestādes un kas apspriež visus atsevišķu ministriju jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību. Valsts kanceleja darbojas pie Ministru kabineta un pārzina tā lietvedību, nodrošinot pilnīgāku informācijas apriti un saiti: ministrijas — Ministru kabinets. Valsts kancelejai salīdzinājumā ar citām valsts pārvaldes iestādēm ir vislielākais potenciāls un iespējas apzināt, apkopot un rīkoties ar informāciju par valsts iestādes darbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.

2. Ar problēmas risināšanu saistītie politikas dokumenti un tiesību akti

Ar iepriekš minētās problēmas risināšanu saistīto politikas dokumentu un tiesību aktu nav.

3. Prognoze par sekām, kas radīsies, ja netiks risināta attiecīgā problēma

Ja netiks atrisināts jautājums par to, kura valsts institūcija būs atbildīga par likumprojektā noteikto funkciju izpildi, nebūs iespējama likumprojekta tālāka virzība, kā arī netiks noteikta un īstenota vienota kārtība, kādā tiks atlīdzināti valsts iestādes darbības rezultātā nodarītie zaudējumi.

4. Problēmas risinājuma variants

2002.gada 3.jūnijā Ministru kabineta komitejā akceptētais konceptuālā jautājuma risinājuma variants (Ministru kabineta komitejas sēdes protokols Nr.23, §.13) paredz decentralizētu valsts atbildības risinājuma variantu — veikt likumprojektā paredzēto zaudējumu atlīdzināšanas funkciju izpildi decentralizēti, kad valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu, atbilstoši likumprojektā paredzētajam zaudējumu atlīdzināšanas pamatam, veic pati valsts iestāde. Gadījumā, ja valsts iestāde finansiāli nav spējīga izmaksāt zaudējumu atlīdzību, tad zaudējumu atlīdzināšanu veic tā ministrija, kuras pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā atrodas zaudējumus nodarījusī valsts iestāde. Šajā gadījumā attiecīgā ministrija sedz valsts iestādes saistības no ministrijas budžeta atbilstoši likumam par valsts budžetu kārtējam gadam. Ja ministrija nespēj segt valsts iestādes saistības tādā veidā, ka ministrijas funkciju izpilde netiek traucēta, attiecīgā ministrija sagatavo priekšlikumus par grozījumiem likumā par valsts budžetu kārtējam gadam. (Šis konceptuālā jautājuma risinājuma variants neattiecas uz tām valsts iestādēm, kuras atlīdzina zaudējumus, pamatojoties uz citiem likumiem, kuros noteikta citādāka zaudējumu atlīdzināšanas kārtība.) Precīzu zaudējumu atlīdzības izmaksai nepieciešamo summu paredzēt nav iespējams, līdz ar to nav arī iespējams detalizētāk izanalizēt šī problēmas risinājuma varianta sociālekonomisko un finansiālo ietekmi uz valsts budžetu. Kā jau minēts koncepcijas pirmajā sadaļā, aptuvenie zaudējumu atlīdzības izmaksas apmēri katru gadu varētu būt Ls 80 000,- apmērā.

Tāpat šis problēmas risinājuma variants paredz, ka reizi pusgadā informācija par saņemtajiem tiesas nolēmumiem un izmaksātās zaudējumu atlīdzības apmēriem Ministru kabinetā tiks iesniegta decentralizēti. Zaudējumus nodarījusī valsts iestāde informēs to ministriju, kuras pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā tā atrodas, savukārt, Ministru kabinetā informāciju iesniegs katrs ministrs atsevišķi.

5. Tiesību aktu projekti, kas nepieciešami, ja tiks akceptēts attiecīgais problēmas risinājuma variants

Akceptējot decentralizētu valsts atbildības risinājuma variantu, būs nepieciešams izdarīt grozījumus likumprojektā “Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu”, deleģējot likumprojektā noteiktās zaudējumu atlīdzināšanas funkcijas valsts iestādēm. Tāpat būs jāiestrādā attiecīgas normas arī likumā “Par valsts budžetu 2003.gadam”, paredzot speciālus līdzekļus valsts iestāžu budžetā likumprojektā minēto zaudējumu atlīdzināšanas funkciju nodrošināšanai.

Akceptējot attiecīgo problēmas risinājuma variantu, par šīs koncepcijas īstenošanu atbildīgā institūcija būs Tieslietu ministrija.

Tieslietu ministre I.Labucka