Ministru kabineta rīkojums Nr.538

Rīgā 2002.gada 25.septembrī (prot. Nr.40, 12.§)

Par Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmes apstiprināšanu

Saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmi.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversme

I. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Augstākās izglītības iestāde Rīgas Aeronavigācijas institūts (turpmāk tekstā Augstskola) ir akciju sabiedrības Rīgas Aeronavigācijas institūts, Latvijas Republikas Uzņēmuma reģistra reģistrācijas Nr. 000308328, 15.07.1992., struktūrvienība, kas dibināta uz civilās aviācijas Rīgas augstākās aeronavigācijas skolas bāzes saskaņā ar Ministru Padomes 23.04.92. lēmumu Nr.146 un Latvijas Republikas Satiksmes ministrijas 04.05.92. rīkojumu Nr.36 un 13.08.92. rīkojumu Nr.95.

Augstskola reģistrēta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā ar reģistrācijas Nr.3343801470

Augstskolai 2001. gada 12. martā izsniegta Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas akreditācijas lapa Nr. 019 par tiesībām īstenot akreditētās studiju programmas un izsniegt valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās izglītības padomes 2001. gada 8. marta lēmumu.

Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversme pieņemta konventa sapulcē 2001. gada 22. jūnijā.

2. Augstskolas nosaukums:

2.1. latviešu valodā: RĪGAS AERONAVIGĀCIJAS INSTITŪTS

2.2. angļu valodā : RIGA AERONAUTICAL INSTITUTE

2.3. krievu valodā: РИЖСКИЙ ИНСТИТУТ АЭРОНАВИГАЦИИ

3. Augstskolas juridiskā adrese: Mežkalnu ielā 9, Rīga, LV-1058, Latvija.

4. Augstskola darbojas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmi, Izglītības likumu, likumu “Par zinātnisko darbību”, Augstskolu likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Rīgas Aeronavigācijas institūta Satversmi.

5. Rīgas Aeronavigācijas institūts ir augstskola ar juridiskas personas tiesībām. Augstskolai ir tiesības atvērt filiāles un pārstāvniecības, ievērojot Augstskolu likumu un citu normatīvo aktu noteikumus.

6. Augstskolai ir tiesības patstāvīgi izvēlēties ceļus savu mērķu sasniegšanai un paņēmienus savu resursu izmantošanai. Augstskola darbojas uz pilna saimnieciskā aprēķina pamata.

7. Augstskola ir augstākās izglītības iestāde, kas sagatavo augsti kvalificētus speciālistus atbilstoši profesionālajām un akadēmiskajām studiju programmām. Augstskola ir speciālistu nepārtrauktas izglītības, zinātnes un kultūras centrs.

8. Augstskolas augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir dibinātājs — akciju sabiedrība Rīgas Aeronavigācijas institūts.

9. Augstskolai ir savs zīmogs, kur centrā ierakstīts “RAI logo”, bet pa aploci — RĪGAS AERONAVIGĀCIJAS INSTITŪTS. Struktūrvienību simboliku apstiprina Augstskolas Konvents.

II. DARBĪBAS PAMATVIRZIENI UN UZDEVUMI

10. Augstskolas darbības mērķis ir studijās un zinātniski pētnieciskajā darbībā sniegt augstāko akadēmisko un profesionālo tehnisko un ekonomisko izglītību. Studijas notiek akadēmiskās un profesionāli orientētās studiju programmās un tiek veikti praktiski izmantojami zinātniskie pētījumi. Pētījumu rezultāti tiek publicēti zinātniskajos žurnālos un Augstskolas izdevumos. Augstskolā var būt promociju padome un darboties doktorantūra.

11. Augstskolas uzdevumi ir:

11.1. sagatavot starptautiska līmeņa aviācijas un citu tautsaimniecības nozaru speciālistus ar augstāko akadēmisko un profesionālo izglītību ar atbilstošu profesionālo kvalifikāciju;

11.2. nodrošināt akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

11.3. organizēt tālākizglītību, lai paaugstinātu kvalifikāciju aviācijas un citu nozaru speciālistiem;

11.4. studiju un apmācību organizācija un realizācija (pilna un nepilna laika studijas) specialitātēs atbilstoši Augstskolas profilam, kurām ir valsts, juridisko un fizisko personu pasūtījumi;

11.5. zinātnisko pētījumu veikšana un projektu izstrāde, kas veicinātu nozares ekonomikas un tehnoloģijas attīstību, nodrošinātu Augstskolas pedagoģisko darbinieku kompetences padziļināšanu un mācību procesa kvalitātes paaugstināšanu;

11.6. augstākas kvalifikācijas zinātniski pedagoģisko kadru sagatavošana, Augstskolas un citu mācību iestāžu pasniedzēju kvalifikācijas paaugstināšana;

11.7. Augstskolas mācību materiālās bāzes attīstīšana, ražošanas organizācija ar nolūku nodrošināt mācību procesu, zinātniski pētnieciskos darbus, kā arī Augstskolas ekonomiskās attīstības un kultūrizglītības vajadzības;

11.8. Augstskolas pētnieciskā darba, tehnoloģiskās projektēšanas, mācību metodiskā darba un informācijas uzkrāšanas rezultātu popularizēšana un izplatīšana;

11.9. sadarbība ar citām Latvijas Republikas un ārzemju mācību iestādēm, organizācijām un ražošanas uzņēmumiem Augstskolas darbības profilā;

11.10. izstrādāt studiju programmas, izraudzīties akadēmisko personālu, nodrošināt mācību materiālo bāzi, izstrādāt mācību metodiskos materiālus un komplektēt bibliotēku, kas studējošiem dod iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši nozares zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām;

11.11. nodrošināt tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolas.

12. Studijas un apmācības Augstskolā veic saskaņā ar organizāciju, juridisku vai privātpersonu pasūtījumiem un līgumiem.

13. Augstskola atbilstoši savam mērķim un uzdevumiem patstāvīgi nosaka:

13.1. studiju saturu un formas atbilstoši Latvijas Republikas likumiem par augstskolu, izglītību un par profesionālo izglītību;

13.2. zinātniskā darba pamatvirzienus;

13.3. savu organizatorisko un pārvaldes struktūru, veido personālsastāvu, nosaka darba algas un citas darba apmaksas atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanā noteiktajām;

13.4. savus iekšējās kārtības noteikumus.

III. AUGSTSKOLAS SATVERSME, TĀS PIEŅEMŠANAS UN GROZĪŠANAS KĀRTĪBA

14. Augstskolas satversmi un nosaukumu var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai Augstskolas konvents. Satversmes grozījumus un Augstskolas nosaukuma maiņu var ierosināt senāts.

15. Satversmi un tās grozījumus, apstiprināšanai Ministru kabinetā, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas satversme stājas spēkā pēc apstiprināšanas Latvijas Republikas Ministru kabinetā.

IV. AUGSTSKOLAS PĀRSTĀVĪBAS UN VADĪBAS INSTITŪCIJAS UN LĒMĒJINSTITŪCIJAS

16. Augstskolas pārstāvības un vadības institūcijas un galvenās lēmējinstitūcijas ir:

16.1. Konvents.

16.2. Senāts.

16.3. Rektors.

16.4. Revīzijas komisija.

16.5. Šķīrējtiesa.

17. Augstskolā augstākā vadības institūcija un lēmējinstitūcija stratēģiskajos, finansu un saimnieciskajos jautājumos ir dibinātājs — akciju sabiedrība Rīgas Aeronavigācijas institūts, bet augstākā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos — Augstskolas konvents

17.1. Augstskolas kopsapulcē, kurā piedalās visi pamatdarbā strādājošie mācību spēki, studējošo un darbinieku izvēlētie pārstāvji, konventā ievēlē, aizklāti balsojot, akadēmiskā personāla pārstāvjus, studējošos, darbiniekus un dibinātājus, kopskaitā 11 cilvēkus. Akadēmiskā personāla pārstāvju skaits konventā ir ne mazāks par 60 procentiem un studējošo skaits — ne mazāks par 15 procentiem. Konventa pilnvaru laiks — trīs gadi.

17.2. Konvents darba vadīšanai ievēlē priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru.

17.3. Konventu sasauc rektors vai senāts studiju gada beigās. Uz rektora vai senāta pieprasījumu konventu var sasaukt arī biežāk.

17.4. Konvents pieņem un groza Augstskolas satversmi, ievēlē un atceļ rektoru, noklausās rektora pārskatu par Augstskolas darbību, ievēlē senātu, revīzijas komisiju un šķīrējtiesu, izskata Augstskolas budžetu, kā arī apstiprina senāta, revīzijas komisijas un šķīrējtiesas nolikumus.

17.5. Konvents izskata un pieņem lēmumus par Augstskolas perspektīvās attīstības plāniem, speciālistu sagatavošanu akadēmiskajās un profesionālajās studiju programmās un zinātniskās pētniecības virzieniem, sadarbojoties ar dibinātāju. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu atklātā balsošanā. Konventa lēmumus var pārsūdzēt Šķīrējtiesā 10 (desmit) dienu laikā.

17.6. Konvents ir lemttiesīgs, ja tajā piedalās ne mazāk par 75 procentiem konventa locekļu.

18. Senāts ir Augstskolas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, ko konvents ievēlē uz 3 gadiem. Senātā ir 9 locekļi — senatori. Senātā tiek ievēlēti 7 mācībspēki, kuriem Augstskola ir pamatdarba vieta, 1 studentu pašpārvaldes pārstāvis un 1 vispārējā personāla pārstāvis. Senatorus atsauc un to vietā jaunus ievēlē konvents.

18.1. Senāts no senatoru vidus ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru.

18.2. Senāta darbību un kompetenci nosaka konventa apstiprināts nolikums. Senāts ir lemttiesīgs, ja piedalās ne mazāk par 75 procentiem senāta locekļu. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu.

18.3. Senāts pieņem lēmumus par Augstskolas struktūrvienību izveidi, likvidēšanu un reorganizāciju:

18.4. izskata visus Augstskolas normatīvos dokumentus (izņemot tos, kas ir konventa kompetencē) un ierosina to apstiprināšanu konventā;

18.5. izskata un apstiprina akadēmiskās un profesionālās studiju programmas, studiju plānus un Augstskolas darba plānus;

18.6. izskata zinātniskās pētniecības tematiku un finansēšanas struktūru;

18.7. apstiprina studiju gala pārbaudījumu un valsts pārbaudījumu komisijas;

18.8. apstiprina metodisko padomi, struktūrvienību vadītājus (fakultāšu dekānus, nodaļu, katedru un zinātnisko laboratoriju vadītājus u.c.);

18.9. ievēlē Augstskolas docentus, lektorus un asistentus;

18.10. noklausās prorektoru, struktūrvienību vadītāju un citu Augstskolas amatpersonu atskaiti par studiju norisi un attiecīgo dienestu darbību, kā arī pieņem atbilstošus lēmumus un ieteikumus konventam.

19. Senāta lēmumus var pārsūdzēt šķīrējtiesā 1 (vienas) nedēļas laikā. Senāta sēdes notiek regulāri — reizi mēnesī.

20. Rektors ir Rīgas Aeronavigācijas institūta augstākā amatpersona, kas īsteno Augstskolas administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv to.

20.1. Rektoru aizklātā balsošanā ievēlē konvents uz 5 gadiem, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Rektoru pēc Izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma apstiprina Ministru kabinets.

20.2. Par rektoru var ievēlēt profesoru vai personu, kurai ir doktora grāds. Kandidatūras rektora amatam izvirza Augstskolas dibinātājs.

20.3. Kārtējās rektora vēlēšanas Augstskola rīko vismaz vienu mēnesi pirms rektora pilnvaru izbeigšanās. Līdz jaunievēlētā rektora apstiprināšanai Ministru kabinetā rektora pienākumus izpilda iepriekšējais rektors.

20.4. Rektoru atceļ no amata Ministru kabinets pēc Augstskolas konventa vai Izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma, ja rektora darbībā konstatēti likuma un citu normatīvo aktu pārkāpumi. Rektora lēmumus var pārsūdzēt Škīrējtiesā 10 (desmit) dienu laikā.

21. Rektors:

21.1. atbild par Augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī Augstskolas satversmei;

21.2. atbild par Augstskolā iegūstamās izglītības un veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

21.3. personīgi atbild par Augstskolas finansiālo darbību un nodrošina Augstskolas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu;

21.4. veicina Augstskolas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

21.5. atbild par Augstskolas izsniegto izglītības dokumentu atbilstību noteiktajiem izglītības standartiem;

21.6. veic citus Augstskolu likumā un citos normatīvajos aktos, kā arī satversmē noteiktos rektora pienākumus.

22. Prorektors īsteno studiju un zinātniski pētnieciskā darba operatīvo vadību senāta sēžu starplaikā. Pēc rektora priekšlikuma prorektoru ievēlē senāts.

23. Revīzijas komisiju aizklātā balsošanā ievēlē konvents trīs cilvēku sastāvā uz vienu gadu. Revīzijas komisijas sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijas locekļus var atsaukt konvents.

24. Revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā pārbauda Augstskolas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un augstskolas satversmei. Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai, revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz Augstskolas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām.

25. Revīzijas komisija par pārbaudes rezultātiem sastāda rakstisku ziņojumu, ko iesniedz Augstskolas senātam.Revīzijas komisijas lēmumus 10 (desmit) dienu laikā var pārsūdzēt Augstskolas konventam.

26. Šķīrējtiesu aizklātā balsošanā 3 cilvēku sastāvā ievēlē konvents no akadēmiskā personāla vidus. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt Augstskolas administratīvā personāla pārstāvji.Šķīrējtiesa izskata:

26.1. studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par Augstskolas satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem;

26.2. strīdus starp Augstskolas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības secībā;

27. Šķīrējtiesas lēmumus, kurus apstiprina senāts, izpilda Augstskolas administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild konventam; pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar konventa piekrišanu. Šķīrējtiesas lēmumus var pārsūdzēt konventam 10 (desmit) dienu laikā.

V. AUGSTSKOLAS STRUKTŪRA

28. Augstskolas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē saskaņā ar Augstskolas satversmi. Struktūrvienības ir nodaļas, katedras, mācību un zinātniskās laboratorijas, kā arī filiāles un pārstāvniecības.

29. Augstskola var izveidot koledžu, kurai ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar Augstskolu likumu un Profesionālās izglītības likumu, to pieņem senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija.

29.1. Koledža īsteno pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ir daļa no Augstskolā apgūstamās otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas.

29.2. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apgūšanas laiks ir divi gadi.

30. Nodaļa apvieno katedras, mācību un zinātniskās laboratorijas studiju un zinātniskās darbības organizēšanai noteiktā profesijas vai zinātniskā virzienā. Nodaļas tiek izveidotas un reorganizētas ar senāta lēmumu un tās darbojas saskaņā ar nolikumu par Augstskolas nodaļām, ko apstiprina senāts. Nodaļas vadītāju ievēlē senāts uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus un ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

31. Katedra ir Augstskolas studiju un zinātniskā darba pamatvienība, kas darbojas saskaņā ar senāta lēmumu un apstiprinātu nolikumu par katedrām. Katedras akadēmiskais personāls nodrošina studējošiem iespēju apgūt nepieciešamās zināšanas un profesionālās iemaņas atbilstoši studiju programmām un mācību plāniem.

31.1. Katedrai ir tiesības patstāvīgi pieņemt lēmumus attiecībā uz akadēmiskā, zinātniskā un metodiskā darba jautājumiem, kas nav senāta kompetences ietvaros. Mācību laboratorijas ir katedras sastāvdaļas.

31.2. Katedras vadītājs atbild par katedrā veikto mācību un zinātnisko darbību. Katedras vadītāju ievēlē senāts uz pieciem gadiem.

32. Zinātniskās laboratorijas ir zinātniskās pētniecības un eksperimentālās darbības pamatvienības. Zinātniskās laboratorijas tiek dibinātas ar senāta lēmumu. Zinātniskās laboratorijas strādā saskaņā ar nolikumu par zinātniskajām laboratorijām un darba plāniem, ko apstiprina senāts. Laboratorijas vadītāju ievēlē senāts uz pieciem gadiem.

33. Filiāles un pārstāvniecības ir Augstskolas struktūrvienības, kurām ir organizatoriska patstāvība un kas teritoriāli atdalītas no Augstskolas atrašanās vietas. Filiāles pamatuzdevums īstenot Augstskolā akreditētās studiju programmas.

33.1. Filiāles un pārstāvniecības darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kuru apstiprina Augstskolas senāts.

33.2. Filiāle tiek reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības iestāžu reģistrā Izglītības likuma un Augstskolu likuma noteiktajā kārtībā.

33.3. Pārstāvniecība ir Augstskolas struktūrvienība, kas atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā. Pārstāvniecība sniedz informāciju par Augstskolu un pārstāv tās intereses. Pārstāvniecība neveic uzņēmējdarbību un neīsteno studiju programmas.

VI. AUGSTSKOLAS PERSONĀLS

34. Augstskolas personālu veido akadēmiskais personāls un vispārējais personāls, kuram Augstskola ir pamatdarba vieta un pilnā laika studējošie, arī maģistranti un doktorandi.

34.1. Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu Augstskolas pārvaldē un lietu kārtošanā. Augstskolas personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai Augstskola spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas nevienas citas personas tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde.

34.2. Personālam ir tiesības piedalīties Augstskolas vadības un pārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās, kā arī noteiktā kārtībā piedalīties koleģiālo vadības institūciju sēdēs, tikt uzklausītam un piedalīties vadības lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā.

34.3. Augstskolas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem un nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

34.4. Augstskolas personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami sodi par pārkāpumiem un pienākumu nepildīšanu, nosaka senāts, pamatojoties uz spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

35. Akadēmisko personālu veido profesori, asociētie profesori, docenti, vadošie pētnieki, lektori un asistenti. Akadēmiskā personāla galvenais uzdevums ir strādāt studējošo izglītošanā un nodarboties ar zinātniskiem pētījumiem.

35.1. Darba samaksas principus un algu lielumus nosaka Augstskolas senāts, bet ne mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

35.2. Akadēmiskā personāla un vēlētos administratīvos amatus var ieņemt personas, kas atbilst Augstskolu likuma noteikumiem.

36. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā apakšnozarē.

36.1. Profesoru, saskaņā ar Augstskolu likuma nosacījumiem, atklātā konkursā ievēlē nozares profesoru padome uz sešiem gadiem, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

36.2. Profesoru galvenie uzdevumi — augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā; pētniecības darba vadīšana savā zinātnes nozarē; doktoru līmeņa studiju vadīšana; studiju programmu un Augstskolas struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšana.

37. Asociētā profesora amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

37.1. Profesionālo studiju programmu īstenošanai Augstskolā asociētā profesora amatu var ieņemt personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē.

37.2. Asociēto profesoru, saskaņā ar Augstskolu likuma nosacījumiem, atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem.

37.3. Asociētā profesora galvenie uzdevumi — pētniecības darba veikšana savā zinātnes apakšnozarē; pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai; studiju darba nodrošināšana un vadīšana.

38. Docenta amatā var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds.

38.1. Profesionālo studiju programmu īstenošanai Augstskolā docenta amatu, atbilstoši senātā izstrādātām prasībām, var ieņemt persona ar augstāko izglītību un vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžu attiecīgajā nozarē.

38.2. Docentu ievēlē uz sešiem gadiem Augstskolas senāts.

38.3. Docenta galvenie uzdevumi — pētniecības darbs savā nozarē; lekciju lasīšana; studiju nodarbību vadīšana; pārbaudījumu organizēšana savā studiju programmā.

39. Lektoru vai asistentu amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu.

39.1. Lektorus ievēlē Augstskolas senāts uz sešiem gadiem. Lektoru ievēlēšanas noteikumus nosaka senāta apstiprināts nolikums.

39.2. Asistentus ievēlē Augstskolas senāts uz sešiem gadiem un, ja viņiem nav doktora grāda, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

39.3. Profesionālo studiju programmu īstenošanai par lektoru vai asistentu var ievēlēt personu ar augstāko izglītību, ja ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

39.4. Lektoru un asistentu uzdevums — piedalīties profesoru vadītajos pētniecības darbos; praktisko un laboratorijas nodarbību vadīšana studējošajiem; atsevišķu lekciju kursu nodaļu lasīšana profesoru vai docentu uzraudzībā.

40. Ja Augstskolā ir brīvs vai uz laiku brīvs amats, senāts var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā vieslektoru — viesprofesoru vai viesdocentu.

40.1. Vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums, kā Augstskolas akadēmiskajam personālam, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā.

41. Vēlētos akadēmiskā personāla un administratīvos amatus Augstskolā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors, atbilstoši paredzētajam finansējumam, var slēgt individuālus līgumus par mācību un zinātniskā darba veikšanu.

42. Vispārējais personāls ir administratīvais personāls, mācību palīgpersonāls, tehniskais un saimnieciskais personāls.

42.1. Augstskolas administratīvais personāls ir rektors, prorektors, sekretāre, nodaļu vadītāji un studiju daļas darbinieki.

42.2. Mācību palīgpersonāls ir laboranti, tehniķi un instruktori, kuru uzdevums ir palīdzēt akadēmiskajam personālam organizēt un nodrošināt studiju procesu.

42.3. Tehniskais un saimnieciskais personāls nodrošina tehnisko iekārtu un telpu normālu funkcionēšanu, kā arī uztur kārtību un tīrību telpās.

42.4. Kārtību, kādā tiek pieņemts darbā un atbrīvots no darba vispārējais personāls, nosaka Augstskola, ievērojot Augstskolu likuma un citu normatīvo aktu noteikumus.

VII. AUGSTSKOLĀ STUDĒJOŠIE

43. Augstskolā studējošie ir: profesionālo bakalauru studiju programmu studenti; profesionālo studiju programmu studenti; profesionālo maģistra studiju programmu studenti; doktorandi.

44. Tiesības studēt Augstskolā un iegūt attiecīgo akadēmisko grādu vai profesionālo kvalifikāciju ir katram Latvijas pilsonim un personām, kurām ir Latvijas Republikas izdota nepilsoņa pase, kā arī personām, kurām ir izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja. Lai studētu Augstskolā, nepieciešams vidējo izglītību apliecinošs dokuments.

45. Uzņemšanu studiju programmā nosaka uzņemšanas noteikumi, kas izstrādāti, pamatojoties uz Izglītības un zinātnes ministrijas uzņemšanas noteikumiem un ievērojot Augstskolu likuma un Vispārējās izglītības likuma noteikumus.

45.1. Augstskola, saskaņojot ar Augstāko izglītības padomi, nosaka papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, piemērotību un sagatavotību.

45.2. Imatrikulācija studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pamatojoties uz centralizēto eksāmenu rezultātiem un papildus prasībām.

45.3. Par vidējās izglītības programmas prasībām konkrētās studiju programmas profilam un kādas ir papildu prasības, lai iestātos šajā programmā, Augstskola paziņo trīs gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas, bet attiecībā uz studiju programmām , kurās uzņemšana notiek pirmo reizi, — piecus mēnešus pirms uzņemšanas uzsākšanas.

46. Studējošiem ir tiesības:

46.1. iegūt augstāko akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo izglītību;

46.2. izmantot Augstskolas telpas, bibliotēku, datorklasi, aparatūru, sporta un medicīnas objektus;

46.3. Augstskolu likumā noteiktā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

46.4. saskaņā ar Augstskolu likumu realizēt tiesības, kas attiecas uz akadēmisko brīvību;

46.5. saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar viņu studijām;

46.6. Augstskolā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus.

46.7. Vēlēt un tikt ievēlētam studējošo pašpārvaldē, kā arī līdzdarboties Augstskolas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

46.8. Noteiktā kārtībā kā klausītājam apmeklēt citas augstskolas mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus.

46.9. Dibināt biedrības, pulciņus un klubus.

47. Augstskolas studējošo pašpārvalde darbojas, pamatojoties uz nolikumu par studējošo pašpārvaldi, ko apstiprina senāts.

47.1. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no struktūrvienībām jautājumos, kas skar studējošo intereses.

47.2. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem senātā un konventā ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas, jautājumu izskata saskaņošanas komisija, ko senāts vai konvents izveido pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina konvents vai senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu.

47.3. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem ir tiesības uz līdzdalību visu līmeņu Augstskolas lēmējinstitūcijās, kā arī piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos.

47.4. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Augstskolas senātā ir obligāti visiem studējošiem.

VIII. AUGSTSKOLAS ĪPAŠUMS, FINANSES, LIETVEDĪBA

48. Augstskola, studiju procesa nodrošināšanai, izmanto dibinātājam — akciju sabiedrības Rīgas Aeronavigācijas institūtam, piederošo nekustāmo un kustāmo īpašumu bez maksas.

49. Augstskolas senāts nosaka finansu resursu struktūru un, pēc saskaņošanas ar dibinātāju, sadala šim nolūkam saņemtos līdzekļus. Budžeta izpildi kontrolē revīzijas komisija. Visas finansu operācijas, kas saistītas ar Augstskolas darbību, veic akciju sabiedrības Rīgas Aeronavigācijas institūta finansu dienests.

50. Augstskolas finansēšanas avoti:

50.1. līgumi ar Latvijas Republikas un ārvalstu ministrijām, uzņēmumiem, organizācijām un privātām personām;

50.2. valsts pasūtījums;

50.3. sponsoru iemaksas;

50.4. ienākumi no mācību struktūrvienību saimnieciskās darbības;

50.5. citi ienākumi.

51. Augstskolas iekšējo lietvedību, — saraksti ar nodaļām un katedrām, studiju plānu sastādīšana, informācijas sagatavošana studējošiem, kārto studiju daļa.

52. Augstskolas ārējo lietvedību, — saraksti ar Izglītības un zinātnes ministriju, citām Latvijas Republikas valdības iestādēm, finansu un kontroles iestādēm, kā arī saimnieciskām organizācijām un juridiskām personām, kārto akciju sabiedrības Rīgas Aeronavigācijas institūta kanceleja.

IX. AUGSTSKOLAS REORGANIZĀCIJA UN LIKVIDĀCIJA

53. Lēmumu par Augstskolas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem dibinātājs — akciju sabiedrība Rīgas Aeronavigācijas institūts. Lēmumam tiek pievienots reorganizācijas vai likvidācijas plāns.

54. Studiju programmu slēgšanas vai Augstskolas likvidācijas gadījumā, konvents katram studentam individuāli, ievērojot viņa intereses un vēlmes, nodrošina akreditēto programmu pabeigšanu citas augstskolas līdzīgās studiju programmās. Avansā saņemtā studiju maksa studentam tiek atmaksāta.

Rīgas Aeronavigācijas institūta Konventa priekšsēdētāja I.Rogozina