Domu apmaiņā par iespējām mūsu laukiem

Trešdien, 25. septembrī, Eiropas Savienības Informācijas centra (ESIC) mājaslapā notika pirmā interneta konference par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES). Tā kā arvien straujāk tuvojas paredzētais Eiropas Savienības iestāšanās sarunu noslēgums un sarežģītākais jautājums sarunu noslēgumā ir lauksaimniecība, pirmās diskusijas tēma bija “ES kopējā lauksaimniecības politika — draudi vai iespējas Latvijai?”. Konferencē uz jautājumiem atbildēja Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs un Zemkopības ministrijas Integrācijas ES un ārējo sakaru departamenta direktors Mārtiņš Roze.

Interneta konferences dalībnieku lielā aktivitāte pierādīja lauksaimniecības jautājuma aktualitāti, jo divās stundās abi speciālisti paspēja aptvert vai visu plašo lauksaimniecības jautājumu spektru, atbildot uz jautājumiem gan par iestāšanās sarunu gaitu, gan pirmsstrukturālo fondu apgūšanu, gan gaidāmajām pārmaiņām, iestājoties ES, gan par izmaiņām ES lauksaimniecības politikā.

Tiešie maksājumi

Interneta konferences laikā E. Rasbašs pauda pārliecību, ka lauku apvidu iedzīvotāju ekonomiskais un sociālais stāvoklis pēc iestāšanās ES uzlabosies. Pirmkārt, zemniekiem būs nodrošināta tieša pieeja ES tirgiem, būs pieejams ES strukturālo fondu atbalsts, tas, pēc EK aplēsēm, vidējai Latvijas zemnieku 20 hektāru saimniecībai ienākumus līdz 2007. gadam palielinās par 60%. Otrkārt, Latvijas zemnieka labklājību sekmēs ES tiešie maksājumi, jo saskaņā ar EK priekšlikumu no 2004. gada Latvijas lauksaimnieki saņems tiešos maksājumus, kas ir 25% no maksājumu ES līmeņa, un pēc tam tie pakāpeniski tiks palielināti.

Kā zināms, kopš šā gada janvāra, kad tika publiskoti EK priekšlikumi gan Latvijā, gan citās kandidātvalstīs izskanējuši ļoti asi pārmetumi EK par diskriminējoši mazu tiešo maksājumu piešķiršanu kandidātvalstīm, tādējādi brīvā tirgus apstākļos jauno dalībvalstu lauksaimnieki būs ievērojami sliktākās pozīcijās nekā veco dalībvalstu lauksaimnieki.

Mārtiņš Roze pauda pārliecību, ka liela daļa Latvijas lauksaimnieku jau tagad ir konkurētspējīgi ES tirgū un šādas lielas un ilgas atšķirības, kā tās ir EK piedāvājumā, var radīt netaisnīgus apstākļus kopējā Eiropas tirgū, tādēļ Latvija turpinās pamatot savu pozīciju un cīnīties par lielāku atbalstu. M. Roze pievērsa uzmanību arī tam, ka šāda situācija ir pretrunā ar ES kopējā tirgus principiem un pieļauj arī naudas atmazgāšanu tiem īpašniekiem, kuriem ir saimniecības gan “vecajās”, gan “jaunajās” dalībvalstīs. Šāda atšķirīga atbalsta politika var pastāvēt tikai salīdzinoši neilgu laiku (ne vairāk kā 3—4 gadus), ja to kompensē cita veida atbalsts. Tādēļ Latvijas sarunu vedēji tuvākos mēnešus vēl ļoti aktīvi cīnīsies par savām pozīcijām, it īpaši koncentrējoties uz lielāku ražošanas kvotu noteikšanu, jo, kā zināms, līdzšinējās EK piedāvātās kvotas Latvijai ir pārāk mazas un nedod iespēju lauksaimniecības sektora attīstībai nākotnē.

Savukārt E. Rasbašs bija pārliecināts, ka Latvijas zemnieki jau ir parādījuši savu spēju izturēt konkurenci, izmantojot daļēji atvērtā ES tirgus priekšrocības. Tas noticis situācijā, kad tirgus jau ir atvērts, bet tiešie maksājumi vispār netiek piešķirti. Tādēļ Latvijas zemnieks varēs konkurēt ar citu ES valstu zemniekiem, sākot jau no pirmās dienas pēc iestāšanās, uzskata E. Rasbašs. Jo konkurences apstākļos tiešie maksājumi ir tikai daļa no vienlīdzības nosacījumiem. Turklāt jāņem vērā, ka ražošanas izmaksas ES dalībvalstīs ir daudz augstākas nekā Latvijā. “Esmu redzējis aplēses, ka lauksaimniecības zemes cenas Latvijā ir tikai 10% no cenas, kas par tādu pašu zemi maksājama ES. Darbaspēka izmaksas ir daudz zemākas, taču tā kvalifikācija tikpat augsta,” atzina E. Rasbašs.

Atbildot uz jautājumu, vai nebūtu pareizāk vairāk naudas novirzīt tiešajiem maksājumiem, nevis lauku attīstībai, kā to iecerējusi EK, E. Rasbašs informēja, ka komisijas nostāja ir — nodrošināt ļoti nozīmīgu atbalstu lauku attīstībai jaunajās dalībvalstīs. Tas nosaka arī nepieciešamību jaunajām dalībvalstīm pielāgot lauku apvidu ekonomiku ES kopējai lauksaimniecības politikai. Tādēļ saskaņā ar EK nostāju nebūtu pareizi samazināt atbalstu lauku attīstībai, lai palielinātu tiešos maksājumus.

Pārstrukturizācija un lauku uzņēmējdarbība

E. Rasbašs norādīja — daudzās ES valstīs tiek uzskatīts, ka ar mūsdienīgām metodēm un modernu tehniku saimniekošana mazā zemnieku saimniecībā nav pilnas slodzes darbs. Lai zemnieki turpinātu dzīvot laukos, tiem nepieciešams papildu ienākumu avots no citām saimnieciskajām darbībām. Abi konferences dalībnieki atzina, ka nav universāla risinājuma, kā veikt lauksaimniecības sektora pārstrukturizāciju, bet pašiem zemniekiem ir jāmeklē alternatīvi nodarbošanās veidi, piemēram, lauku tūrisms, dabas parku izveidošana, zemju apmežošana u.c. Tika uzsvērts, ka pašreizējā vide ir tikai daļēji labvēlīga mazo un vidējo uzņēmumu attīstībai laukos, jo nelauksaimnieciskās nodarbinātības attīstības programma ir apstiprināta un guvusi finansiālu pamatojumu tikai pagājušajā nedēļā. Turklāt lauku iedzīvotājiem joprojām ir psiholoģiska barjera pret jaunu aktivitāšu sākšanu.

Atbildot uz jautājumu, vai lauksaimniecības sektora modernizācijā netiks zaudētas daudzas darbavietas laukos un kādus risinājumus šajā situācijā piedāvā ES, E. Rasbašs norādīja, ka ES ir gatava padarīt pieejamus ļoti nozīmīgus fondu līdzekļus, kas paredzēti ilgtspējīgas lauku attīstības projektiem. Grūtākais uzdevums būs jāveic Latvijas pārvaldes institūcijām, lai noteiktu pareizo politiku un attīstītu spēju pareizi administrēt ES fondu līdzekļus, kā arī Latvijas uzņēmējiem, kuriem būs jāizstrādā labi biznesa piedāvājumi, kas paredzēs efektīvu šo fondu līdzekļu izmantojumu, lai nodrošinātu lauku apvidu iedzīvotājus ar darbu.

Standarti un kvalitāte

Skaidrojot situāciju, kāda veidosies saistībā ar ES pārtikas kvalitātes standartu ieviešanu Latvijā, E. Rasbašs norādīja, ka tiks noteiktas prasības ievērot likumus un noteikumus, kas paredz drošas pārtikas piedāvājumu patērētājiem. Šo prasību ieviešana bieži saistīta ar visai lielām investīcijām, bet Latvijas zemniekiem no ES strukturālajiem fondiem būs pieejams atbalsts šādu investīciju veikšanai. EK delegācijas vadītājs vērsa uzmanību arī uz to, ka ES turpina attīstīties ekoloģisko produktu tirgus, kurā par ekoloģiski tīrām precēm tiek maksātas ļoti augstas cenas. Latvija būs labā situācijā, lai izmantotu šā tirgus priekšrocības, atzina E. Rasbašs.

ES pirmsstrukturālā programma

Konferences laikā M. Roze un E. Rasbašs skaidroja arī lauksaimniekiem un lauku uzņēmējiem paredzētās ES pirmsstrukturālās programmas SAPARD būtību, projektu pieteikšanas un izskatīšanas kārtību un sniedza savu vērtējumu par sekmēm šā fonda līdzekļu apgūšanā. E. Rasbašs norādīja, ka Latvija bija viena no pirmajām kandidātvalstīm, kurā sāka darboties SAPARD, un kopš pagājušā gada decembra programmas ietvaros Latvijas zemniekiem un lauku uzņēmējiem piešķirti jau desmit miljoni latu.

Katram SAPARD projektam tiek piemērota gan apstiprināšanas, gan novērtēšanas procedūra, un šīs procedūras ir bāzētas uz ES atbilstošajām regulām, taču katrā valstī tās ir piemērotas vietējai procedūrai un administratīvajai struktūrai.

M. Roze atzina, ka SAPARD līdzekļi Latvijā tiek izmantoti efektīvi, bet ir maz tādu pieteikumu, kuri būtu vērsti uz jaunu darbavietu radīšanu ārpus lauksaimniecības nozares.

Pagaidām nav analizēta SAPARD ietekme uz Latvijas ekonomisko attīstību, jo programma Latvijā darbojas tikai deviņus mēnešus, tātad vēl nav beidzies viens pilns lauksaimnieciskās ražošanas cikls. Arī citās valstīs nav veikta tāda analīze, bet dažās valstīs, piemēram, Ungārijā, SAPARD aktivitātes vēl nav sāktas, informēja M. Roze.

Ar šo interneta konferenci par lauksaimniecības jautājumiem EK delegācija Latvijā uzsāka jaunu projektu — ikmēneša interneta konferences, kuru laikā katrs interneta lietotājs varēs diskutēt ar speciālistiem par aktuāliem jautājumiem, kas saistīti ar Latvijas integrāciju ES. Interneta konferences piedāvās iespēju tūlīt gūt atbildes uz jautājumiem un diskutēt ar lietpratīgiem Latvijas un ārvalstu speciālistiem. Lai arī plānota regulāra ārvalstu speciālistu piedalīšanās, jautājumus iespējams uzdot latviešu valodā. Interneta konferences tiks organizētas ESIC interneta mājaslapā www.eiropainfo.lv, un temati tiks izvēlēti atbilstoši aktualitātēm.

Artis Nīgals, LV” Eiropas lietu redaktors