Par Latvijas institūtu kā neatkarīgu institūciju

Kopš dibināšanas 1998. gada 29. septembrī Latvijas institūts ir veiksmīgi un radoši attīstījies kā centrālajām valsts varas struktūrām tiešā veidā nepakļauta, neitrāla Latvijas reprezentācijas organizācija ar augstu uzticamības kapitālu Latvijā un ārzemēs. Latvijas institūts ir konsekventi veicis tā statūtos formulētos uzdevumus – aktīvi līdzdarbojies Latvijas tēla veidošanas koordinācijā, sagatavojis un izplatījis pasaulē plašu augsti kvalitatīvu informatīvo materiālu klāstu par Latviju svešvalodās, organizējis un piedalījies informatīvajos, izglītošanas un valsts tēla popularizēšanas pasākumos Latvijā un ārzemēs, kā arī attīstījis ārvalstu žurnālistu, diplomātu un pētnieku kontakttīklu ārvalstīs, lai tādējādi veicinātu pozitīvu izpratni par Latviju.

Nopietns drauds turpmākajai Latvijas institūta pastāvēšanai ir Latvijas Republikas Komerclikums un tā spēkā stāšanās kārtības likums, kas līdz 2003. gada 31. decembrim paredz bezpeļņas organizāciju tipa valsts sabiedrībām ar ierobežotu atbildību pāriešanu valsts iestādes vai valsts aģentūras statusā. Tieši pašlaik vēl bīstamāku šo situāciju padara Ministru kabineta izveidotās Ārējās komunikācijas vadības grupas 2002. gada izstrādātais “Valdības ārējās komunikācijas pamatnostādņu” projekts, kā arī Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par Latvijas ārējās komunikācijas vispārīgām pamatnostādnēm 2002.-2005.”, kurš paredz priekšlaicīgu, ļoti sasteigtu un nepārdomātu Latvijas institūta pārveidi par šādu administratīvu valsts iestādi, kura vairs nespētu pildīt radošas izpildfunkcijas.

Latvijas institūts, tāpat kā daudzu citu Eiropas valstu līdzīga nosaukuma institūcijas, līdz šim ir pildījis galvenokārt ar radošu darbību saistītus uzdevumus, tādēļ pilnīgi nepieņemami būtu to pakļaut likumā paredzētajam administratīvi birokrātiskās iestādes statusam. Tas nozīmētu nāves spriedumu Latvijas institūtam kā radoša un pētnieciska tipa institūcijas idejai, kā arī visam lielajam, radošajam ieguldījumam, ko tas savas pastāvēšanas gados ir devis Latvijas starptautiskajai atpazīstamībai.

Latvijas institūta Sabiedriskā padome, kura veic institūta darbības stratēģiskās vadības koordināciju un kurā pārstāvēti 20 eksperti no visdažādākajām Latvijai nozīmīgām nozarēm, uzskata, ka mūsu valstij ir vitāli svarīgi nodrošināt Latvijas institūta tālākpastāvēšanu. Latvijas institūtam ir jāturpina būt augstas uzticamības pakāpes informācijas avotam, informatīvo materiālu sagatavotājam un izdevējam, kā arī ārzemju žurnālistu vizīšu organizētājam.

Lai Latvijas institūts arī turpmāk varētu sekmīgi pildīt radošās funkcijas, ko tam uzticējusi valsts un sabiedrība, ir nepieciešams īpašs likums par Latvijas institūtu, kas garantētu institūta līdzšinējo funkciju, pilnvaru, valsts finansējuma, neitralitātes, politiskās neietekmējamības un ciešās saiknes ar sabiedrību saglabāšanu.

Latvijas institūta valsts kapitāla daļas turētājs:

Andris Buiķis, Latvijas Zinātnes un dialoga centra direktors

Sabiedriskās padomes locekļi:

Asnate Ziemele, LLTA “Lauku ceļotājs” prezidente; Daina Šveica, LZA Starptautiskās daļas vadītāja; Toms Baumanis, LI Sabiedriskās padomes priekšsēdētājs; Juris Dambis, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs; Dzintris Kolāts, VBS “Latvijas Radio” ģenerāldirektors; Juris Karlsons, J.Vītola LMA rektors; Ilze Ostrovska, RSU Eiropas studiju fakultātes dekāne; Daina Ostrovska, TV3 programmu direktore; Linda Kovaļevska, PBLA pārstāvniecības vadītāja; Elmārs Vēbers, RD Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta direktors; Imants Ziedonis, dzejnieks; Vitālijs Gavrilovs, a/s “Aldaris” prezidents; Maija Kūle, LU profesore, Filozofijas un socioloģijas institūta direktore; Ainārs Mielavs, mūziķis; Inese Baranovska, Latvijas Mākslinieku savienības galerijas direktore

Rīgā 2002. gada 26. septembrī