KODOLMATERIĀLU FIZISKĀS AIZSARDZĪBAS KONVENCIJA

ŠĪS KONVENCIJAS DALĪBVALSTIS,

atzīstot visu valstu tiesības attīstīt un izmantot kodolenerģiju miermīlīgiem nolūkiem un viņu likumīgām interesēm, gūt iespējamos labumus no miermīlīgas kodolenerģijas izmantošanas,

pārliecinātas par nepieciešamību veicināt starptautisko sadarbību kodolenerģijas miermīlīgā izmantošanā,

vēloties novērst iespējamās briesmas, ko rada kodolmateriālu nelikumīga iegūšana un lietošana,

pārliecinātas, ka ar kodolmateriāliem saistītie pārkāpumi ir ļoti svarīgs jautājums un ka ir steidzīgi jāveic atbilstoši un efektīvi pasākumi, lai nodrošinātu šādu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un sodīšanu,

apzinoties starptautiskās sadarbības nepieciešamību, lai izveidotu efektīvus pasākumus kodolmateriālu fiziskai aizsardzībai atbilstoši katras Dalībvalsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem un šai Konvencijai,

pārliecinātas, ka šī Konvencija veicinās drošu kodolmateriālu pārvietošanu,

uzsverot arī kodolmateriālu fiziskās aizsardzības nozīmīgumu iekšzemes izmantošanā, uzglabāšanā un transportēšanā,

atzīstot to kodolmateriālu efektīvas fiziskās aizsardzības nozīmīgumu, kurus lieto militāriem nolūkiem, un saprotot, ka šie materiāli tiek un tiks pakļauti stingrai fiziskai aizsardzībai,

VIENOJĀS par turpmāko:

 

1.pants

Šīs Konvencijas mērķiem:

(a) “kodolmateriāls” nozīmē plutoniju, izņemot tādu, kurā plutonija-238 izotopu koncentrācija pārsniedz 80%; urānu-233; ar izotopu 235 vai 233 bagātinātu urānu; urānu, kas satur dabā esošo izotopu maisījumu, izņemot rūdas vai rūdas pārpalikumu veidā; jebkuru citu materiālu, kas satur vienu vai vairākus iepriekšminētos izotopus;

(b) “ar izotopu 235 vai 233 bagātināts urāns” nozīmē urānu, kas satur izotopu 235 vai 233, vai abus kopā tādā daudzumā, ka šo izotopu kopējā daudzuma attiecība pret izotopa 238 daudzumu ir lielāka nekā dabā sastopamā izotopa 235 daudzuma attiecība pret izotopu 238;

(c) “starptautiska kodolmateriālu transportēšana” nozīmē kodolmateriālu sūtījuma pārvadāšanu ar jebkuru transporta veidu ar mērķi to pārvietot ārpus tās valsts teritorijas, kurā sūtījums sagatavots, un pārvadāšana sākas no uzņēmuma tajā valstī, kas nosūta kravu, un beidzas, kad krava nonāk saņēmēja uzņēmumā galamērķa valstī.

 

2.pants

1. Starptautiskā kodolmateriālu transporta laikā šī Konvencija attiecas uz kodolmateriāliem, kurus lieto miermīlīgiem nolūkiem.

2. Konvencija, izņemot 3., 4.pantu un 5.panta 3.daļu, attiecas arī uz miermīlīgiem nolūkiem lietoto kodolmateriālu iekšzemes izmantošanu, glabāšanu un transportēšanu.

3. Nekas cits šajā Konvencijā, izņemot tās saistības, kuras noteiktas 2.daļā un ko skaidri uzņēmušās Dalībvalstis attiecībā uz miermīlīgiem nolūkiem lietoto kodolmateriālu iekšzemes izmantošanu, glabāšanu un transportēšanu, netiks interpretēts kā suverēnas valsts tiesību ietekmēšana attiecībā uz šādu kodolmateriālu iekšzemes izmantošanu, glabāšanu un transportēšanu.

 

3.pants

Katra Dalībvalsts savu nacionālo normatīvo aktu ietvaros un saskaņā ar starptautiskajām tiesībām veic attiecīgus pasākumus, lai, cik tas praktiski iespējams, garantētu, ka starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanas laikā kodolmateriāli tiek aizsargāti atbilstoši I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem šīs valsts teritorijā vai uz kuģa, vai lidmašīnas klāja, kas ir tās jurisdikcijā, ciktāl šāds kuģis vai lidmašīna ir iesaistīta kodolmateriāla transportēšanā uz vai no šādas valsts.

 

 

4.pants

1. Neviena Dalībvalsts neeksportē vai neatļauj kodolmateriālu eksportu, ja vien Dalībvalsts nav saņēmusi apliecinājumu, ka starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanas laikā šādi materiāli tiks aizsargāti atbilstoši I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem.

2. Neviena Dalībvalsts neimportē vai neatļauj kodolmateriālu importu no valsts, kura nav šīs Konvencijas Dalībvalsts, ja vien Dalībvalsts nav saņēmusi apliecinājumu, ka starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanas laikā šādi materiāli tiks aizsargāti atbilstoši I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem.

3. Dalībvalsts neatļauj kodolmateriālu tranzītu pa sauszemi vai iekšējiem ūdensceļiem vai caur lidostām, vai jūras ostām tās teritorijā starp valstīm, kuras nav šīs Konvencijas Dalībvalstis, ja vien Dalībvalsts nebūs saņēmusi apliecinājumu, ciktāl tas realizējams, ka starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanas laikā šādi materiāli tiks aizsargāti atbilstoši I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem.

4. Katra Dalībvalsts pielieto savu nacionālo normatīvo aktu ietvaros I pielikumā aprakstītos fiziskās aizsardzības līmeņus, lai transportētu kodolmateriālus no šīs valsts daļas uz citu tās pašas valsts daļu pa starptautiskajiem ūdeņiem vai gaisa telpu.

5. Dalībvalsts, kura ir atbildīga par apliecinājumu saņemšanu, ka kodolmateriāli tiks aizsargāti saskaņā ar I pielikumā aprakstītajiem līmeņiem atbilstoši 1., 2. un 3. daļai, iepriekš nosaka un informē tās valstis, caur kurām sagaidāms kodolmateriālu tranzīts pa sauszemi vai iekšzemes ūdensceļiem, vai kuru lidostās vai jūras ostās sagaidāms, ka tie ienāks.

6. Abpusēji vienojoties, atbildību par apliecinājumu iegūšanu, kas minēta 1.daļā, var nodot tai Dalībvalstij, kura iesaistīta transportēšanā kā importētāja valsts.

7. Nekas šajā pantā nav interpretējams kā valsts teritoriālās suverenitātes un jurisdikcijas ietekmēšana, arī attiecībā uz tās gaisa telpu un teritoriālo jūru.

 

5.pants

1. Dalībvalstis nosaka un informē viena otru tieši vai caur Starptautisko atomenerģijas aģentūru par to centrālajām institūcijām un kontaktpunktiem, kuri ir atbildīgi par kodolmateriālu fizisko aizsardzību, par atgūšanas un atbildes darbību koordināciju gadījumā, ja notiek kodolmateriāla jebkāda neatļauta pārvietošana, izmantošana vai pārveidošana, vai ja ir radušies pamatoti šādu darbību draudi.

2. Kodolmateriālu zādzības, laupīšanas vai jebkuras citas nelikumīgas kodolmateriālu iegūšanas gadījumā vai ja ir radušies pamatoti draudi, ka tas varētu notikt, Dalībvalstis saskaņā ar saviem nacionālajiem normatīvajiem aktiem maksimāli iespējamā apjomā nodrošina sadarbību un palīdzību jebkurai valstij šādu materiālu atgūšanā un aizsardzībā, ja tā ir to lūgusi. Konkrēti:

(a) Dalībvalsts veic atbilstošus pasākumus, lai pēc iespējas ātrāk informētu citas valstis, uz kurām tas attiecas, par jebkādu kodolmateriālu zādzību, laupīšanu vai citu nelikumīgu iegūšanu vai par pamatotiem draudiem, ka tas varētu notikt, un informē, ja nepieciešams, starptautiskās organizācijas;

(b) ja nepieciešams, attiecīgās Dalībvalstis savstarpēji vai ar starptautiskām organizācijām apmainās ar informāciju, lai aizsargātu apdraudēto kodolmateriālu, pārbaudītu pārvadāšanas konteinera veselumu vai atgūtu nelikumīgi iegūtos kodolmateriālus, un:

(i) saskaņo savus centienus, izmantojot diplomātiskos un citus kanālus, par kuriem tās vienojušās;

(ii) sniedz palīdzību, ja tā tiek prasīta;

(iii) garantē kodolmateriālu atgūšanu, kas nozagti vai pazuduši iepriekšminēto notikumu rezultātā.

Ieinteresētās Dalībvalstis nosaka šīs sadarbības īstenošanas līdzekļus.

3. Dalībvalstis sadarbojas un konsultējas, cik nepieciešams, viena ar otru tieši vai ar starptautisko organizāciju starpniecību, lai saņemtu ieteikumus starptautiskā transportēšanā esošo kodolmateriālu fiziskās aizsardzības sistēmu projektēšanā, uzturēšanā un uzlabošanā.

 

6.pants

1. Dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus, saskaņā ar to nacionālajiem normatīvajiem aktiem, lai aizsargātu jebkuras informācijas konfidencialitāti, ko tās, pamatojoties uz šīs Konvencijas nosacījumiem, konfidenciāli saņēmušas no citām Dalībvalstīm, vai piedaloties pasākumos, kas veikti šīs Konvencijas īstenošanai. Ja Dalībvalstis sniedz konfidenciālu informāciju starptautiskām organizācijām, tiek veikti pasākumi, lai garantētu informācijas konfidencialitātes aizsardzību.

2. Saskaņā ar šo Konvenciju Dalībvalstis nesniedz nekādu informāciju, kuru tām neatļauj izplatīt nacionālie normatīvie akti vai kura varētu apdraudēt attiecīgās valsts drošību vai kodolmateriālu fizisko aizsardzību.

 

7.pants

1. Ar nodomu veikta:

(a) neatļauta darbība, kura ietver kodolmateriālu saņemšanu, turēšanu, izmantošanu, pārvietošanu, pārveidošanu, apglabāšanu vai izkliedēšanu un kura izraisa vai var izraisīt nāvi vai nopietnus ievainojumus jebkurai personai vai būtiski kaitē īpašumam;

(b) kodolmateriālu zādzība vai laupīšana;

(c) kodolmateriālu piesavināšanās vai iegūšana krāpšanās ceļā;

(d) kodolmateriālu izspiešana, draudot ar spēku vai pielietojot spēku vai izmantojot jebkuru citu iebiedēšanas formu;

(e) draudēšana:

(i) izmantot kodolmateriālus, lai nogalinātu vai radītu nopietnus ievainojumus jebkurai personai, vai būtiskus īpašuma bojājumus, vai

(ii) izdarīt (b) punktā minēto pārkāpumu, lai piespiestu fizisku vai juridisku personu, starptautisku organizāciju vai valsti veikt vai atturēties veikt jebkādu darbību;

(f) (a), (b) vai (c) punktos minēto nodarījumu mēģinājums; un

(g) darbība, kas ietver piedalīšanos jebkurā no (a) līdz (f) punktos minētajos nodarījumos,

ir nosakāma par sodāmu pārkāpumu saskaņā ar katras Dalībvalsts nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

2. Katra Dalībvalsts nosaka atbilstošus sodus šajā pantā minētajiem sodāmajiem nodarījumiem, ievērojot nodarījumu smagumu.

 

8.pants

1. Katra Dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai 7.pantā minētos nodarījumus pakļautu tās jurisdikcijai, šādos gadījumos:

(a) ja nodarījums izdarīts Dalībvalsts teritorijā vai uz tajā reģistrētas lidmašīnas vai kuģa klāja;

(b) ja aizdomās turētais ir Dalībvalsts pilsonis.

2. Katra Dalībvalsts līdzīgi veic nepieciešamos pasākumus, lai nodarījumus pakļautu tās jurisdikcijai gadījumos, ja aizdomās turētais pārkāpējs atrodas tās teritorijā un saskaņā ar 11.pantu tā viņu neizdod jebkurai 1.daļā minētajai valstij.

3. Šī Konvencija neizslēdz jebkādu kriminālu jurisdikciju, kas tiek īstenota saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem.

4. Papildus Dalībvalstīm, kuras minētas 1. un 2.daļā, katra Dalībvalsts atbilstoši starptautiskajām tiesībām var nodibināt savu jurisdikciju pār 7.pantā minētajiem nodarījumiem, ja tā ir iesaistīta starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanā kā eksportētāja vai importētāja valsts.

 

9.pants

Pārliecinājušās, ka apstākļi tās attiecīgi pilnvaro, Dalībvalstis, kuru teritorijā atrodas aizdomās turētais, saskaņā ar saviem nacionālajiem aktiem veic atbilstošus pasākumus, ieskaitot aizturēšanu, lai garantētu viņa klātbūtni apsūdzībai vai izdošanai. Par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo pantu, nekavējoties paziņo tai valstij, kuras jurisdikcijai nodarījums pakļaujas saskaņā ar 8.pantu un, ja nepieciešams, visām citām saistītām valstīm.

 

 

10.pants

Dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas aizdomās turētais, ja tā viņu neizdod, bez izņēmumiem un bez neattaisnotas kavēšanās iesniedz lietu savām kompetentajām institūcijām, lai uzsāktu kriminālvajāšanu atbilstoši attiecīgās valsts likumos noteiktajai procedūrai.

 

11.pants

1. Jebkurā starp Dalībvalstīm pastāvošā līgumā par izdošanu 7.pantā minētos pārkāpumus uzskata par tādiem, kuriem piemēro izdošanu. Dalībvalstis uzņemas šos pārkāpumus uzskatīt par tādiem, kuriem piemēro izdošanu, katrā līgumā par izdošanu, kas nākotnē var tikt noslēgts starp tām.

2. Ja Dalībvalsts, kas veic izdošanu tikai atbilstoši spēkā esošam līgumam, saņem prasību par izdošanu no citas Dalībvalsts, ar kuru tai nav līguma par izdošanu, tad tā var, pēc saviem ieskatiem uzskatīt šo Konvenciju par izdošanas tiesisko pamatu attiecībā uz šiem pārkāpumiem. Izdošanu pakļauj citiem nosacījumiem, kurus nosaka prasību saņēmušās valsts normatīvie akti.

3. Dalībvalstis, kuras līguma esamību neuzskata par nosacījumu izdošanai, atzīst šos pārkāpumus par tādiem, par kuriem savā starpā piemēro izdošanu atbilstoši nosacījumiem, kurus nosaka prasību saņēmušās valsts normatīvie akti.

4. Katra pārkāpuma gadījumā, lai izdotu aizdomās turēto citai Dalībvalstij, rīkojas tā, it kā tas ticis izdarīts ne tikai tajā vietā, kurā tas noticis, bet arī to Dalībvalstu teritorijās, kuru jurisdikcijai nodarījums pakļaujams saskaņā ar 8.panta 1.daļu.

 

12.pants

Jebkurai personai, attiecībā uz kuru izdošanas procedūru veic saistībā ar jebkuru no 7.pantā minētajiem nodarījumiem, garantē taisnīgu apiešanos visā procesa laikā.

 

13.pants

1. Dalībvalstis sniedz viena otrai vislielāko atbalstu saistībā ar kriminālprocesuālajām darbībām, kas tiek veiktas attiecībā uz 7.pantā minētajiem nodarījumiem, ieskaitot procesam nepieciešamo to rīcībā esošo pierādījumu sniegšanu. Visos gadījumos piemēro prasību saņēmušās valsts normatīvos aktus.

2. 1.daļas nosacījumi neietekmē saistības, kuras rada jebkurš divpusējs vai daudzpusējs līgums, kas attiecas vai var tikt attiecināts uz visu vai daļu no savstarpējās palīdzības krimināllietās.

 

14.pants

1. Katra Dalībvalsts informē depozitāriju par tās likumiem un noteikumiem, kas izpilda šīs Konvencijas prasības. Depozitārijs periodiski nodod šo informāciju visām Dalībvalstīm.

2. Dalībvalsts, kurā pret aizdomās turēto ir ierosināta lieta, paziņo procesa beigu rezultātu vispirms tām valstīm, kuras tieši saistītas ar šo lietu. Dalībvalsts arī paziņo beigu rezultātu depozitārijam, kurš informē visas valstis.

3. Ar iekšzemes izmantošanā, glabāšanā vai transportēšanā esošiem kodolmateriāliem, kas lietoti miermīlīgiem nolūkiem, saistīta nodarījuma gadījumā, ja gan aizdomās turētais, gan kodolmateriāls paliek tās Dalībvalsts teritorijā, kurā nodarījums tika izdarīts, nekas šajā Konvencijā netiek interpretēts kā pieprasījums šai Dalībvalstij sniegt informāciju, kas attiecas uz šāda nodarījuma kriminālo tiesvedību.

 

15.pants

Pielikumi ir šīs Konvencijas neatņemama sastāvdaļa.

 

16.pants

1. Depozitārijs sasauc Dalībvalstu konferenci piecu gadu laikā pēc šīs Konvencijas spēkā stāšanās, lai pārskatītu Konvencijas piemērošanu un atbilstību tās preambulai, visai pamatdaļai un pielikumiem, ņemot vērā reālo situāciju attiecīgajā laikā.

2. Pēc tam ne retāk kā vienu reizi piecos gados, Dalībvalstu vairākums, iesniedzot Depozitārijam attiecīgu ierosinājumu, var sasaukt nākošās konferences ar tādu pašu mērķi.

 

17.pants

1. Domstarpību gadījumā starp divām vai vairākām Dalībvalstīm par šīs Konvencijas interpretēšanu vai piemērošanu šīs Dalībvalstis konsultējas, lai domstarpības atrisinātu sarunu vai jebkurā citā miermīlīgā veidā, kas ir pieņemams visām domstarpībās iesaistītajām pusēm.

2. Jebkuras šāda rakstura domstarpības, ko nevar atrisināt 1.daļā minētajā veidā, pēc jebkuras šādās domstarpībās iesaistītās puses pieprasījuma nodod šķīrējtiesai vai Starptautiskajai tiesai lēmuma pieņemšanai. Ja strīds tiek iesniegts šķīrējtiesai un sešu mēnešu laikā kopš lūguma iesniegšanas dienas domstarpībās iesaistītās puses nespēj vienoties par šķīrējtiesas izveidošanu, tad puses var lūgt Starptautiskās tiesas prezidentu vai Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāru iecelt vienu vai vairākus šķīrējtiesnešus. Gadījumā, ja domstarpībās iesaistītajām pusēm ir pretēji lūgumi, lūgums Apvienoto Nāciju ģenerālsekretāram ir prioritārs.

3. Katra Dalībvalsts šīs Konvencijas parakstīšanas, ratificēšanas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās laikā var paziņot, ka tai nav saistošas viena vai otra vai abas 2.daļā paredzētās domstarpību izšķiršanas procedūras. Citām Dalībvalstīm nav saistoša šāda 2.daļā paredzētā domstarpību izšķiršanas procedūra attiecībā uz Dalībvalsti, kura ir izteikusi atrunu par attiecīgo procedūru.

4. Jebkura Dalībvalsts, kura ir izteikusi atrunu par attiecīgo procedūru saskaņā ar 3.daļu, var jebkurā laikā atsaukt savu atrunu, par to paziņojot depozitārijam.

 

18.pants

1. Šī Konvencija tiek atvērta parakstīšanai visām valstīm Starptautiskās atomenerģijas aģentūras galvenajā mītnē Vīnē un Apvienoto Nāciju galvenajā mītnē Ņujorkā sākot ar 1980.gada 3.martu līdz tās spēkā stāšanās dienai.

2. Valsts, kas šo Konvenciju paraksta, to ratificē, akceptē vai pieņem.

3. Pēc tās spēkā stāšanās, šī Konvencija tiek atvērta visām valstīm, lai tai pievienotos.

4. (a) Šī Konvencija atvērta parakstīšanai vai lai tai pievienotos starptautiskās vai reģionālās organizācijas, kas ir apvienības vai cita veida organizācijas, ja jebkuru šādu organizāciju ir izveidojušas suverēnas valstis un tā ir kompetenta vest sarunas, slēgt un pielietot starptautiskus līgumus jautājumos, kas attiecas uz šo Konvenciju.

(b) šādas organizācijas to kompetences ietvaros savā vārdā izmanto tiesības un pilda pienākumus, kādus šī Konvencija piešķir Dalībvalstīm.

(c) šāda organizācija, kļūstot par šīs Konvencijas dalībnieci, iesniedz depozitārijam paziņojumu, kurā norādīts, kuras valstis ir šīs organizācijas dalībnieces un kuri šīs Konvencijas panti uz to neattiecas.

(d) šāda organizācija neiegūst nevienu papildu balsi savām Dalībvalstīm.

5. Ratifikācijas, akceptēšanas, pieņemšanas vai pievienošanās dokumentus nodod glabāšanai depozitārijam.

 

19.pants

1. Šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kad depozitārijs ir saņēmis divdesmit pirmo ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas dokumentu.

2. Katrai valstij, kas ratificē, akceptē, pieņem vai pievienojas Konvencijai pēc datuma, kad glabāšanā nodots divdesmit pirmais ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokuments, šī Konvencija stājas spēkā trīsdesmitajā dienā pēc šīs valsts ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās dokumenta nodošanas glabāšanā.

 

20.pants

1. Neietekmējot 16.pantu, Dalībvalsts var ierosināt šīs Konvencijas labojumus. Ierosināto labojumu iesniedz depozitārijam, kas to nekavējoši paziņo visām Dalībvalstīm. Ja vairākums no Dalībvalstīm pieprasa depozitārijam sasaukt konferenci, lai izskatītu ierosinātos labojumus, tad depozitārijs uzaicina visas Dalībvalstis apmeklēt šādu konferenci, kas sāktos ne agrāk kā trīsdesmitajā dienā pēc ielūgumu izsūtīšanas. Jebkuru labojumu, kas pieņemts konferencē ar Dalībvalstu divu trešdaļu vairākumu, depozitārijs nekavējoties nosūta visām Dalībvalstīm.

2. Labojums stājas spēkā katrai Dalībvalstij, kuras labojuma ratifikācijas, akceptēšanas vai pieņemšanas dokuments nodots glabāšanā trīsdesmitajā dienā pēc datuma, kurā divas trešdaļas no Dalībvalstīm ir nodevušas glabāšanā depozitārijam savus ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokumentus. Pēc tam labojums stājas spēkā jebkurai citai Dalībvalstij dienā, kurā attiecīgās Dalībvalsts labojuma ratifikācijas, akceptēšanas vai apstiprināšanas dokuments nodots glabāšanā.

 

21.pants

1. Jebkura Dalībvalsts var denonsēt šo Konvenciju, rakstveidā par to paziņojot depozitārijam.

2. Denonsēšana stājas spēkā simts astoņdesmit dienas pēc datuma, kad depozitārijs ir saņēmis paziņojumu.

 

22.pants

Depozitārijs nekavējoties paziņo visām valstīm par:

(a) katru šīs Konvencijas parakstīšanas gadījumu;

(b) katra ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanās vai pievienošanās dokumenta nodošanu glabāšanā;

(c) jebkuru atrunu vai tās atsaukšanu saskaņā ar 17.pantu;

(d) jebkuru paziņojumu, kuru izdarījusi organizācija saskaņā ar 18.panta 4.c daļu;

(e) šīs Konvencijas spēkā stāšanos;

(f) jebkura šīs Konvencijas labojuma stāšanos spēkā; un

(g) jebkuru denonsēšanu saskaņā ar 21.pantu.

 

23.pants

Šīs Konvencijas oriģinālu, kura arābu, ķīniešu, angļu, franču, krievu un spāņu teksti ir vienlīdz autentiski, nodod glabāšanā Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ģenerāldirektoram, kurš nosūta tā apstiprinātas kopijas visām valstīm.

To apliecinot, apakšā parakstījušies, atbilstoši tam pilnvaroti, parakstīja šo Konvenciju, kas parakstīšanai atvērta 1980.gada 3.martā Vīnē un Ņujorkā.

 

I pielikums

Fiziskās aizsardzības līmeņi, kurus izmanto starptautiskajā kodolmateriālu transportēšanā atbilstoši II pielikuma kategorijām

1. Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības līmeņi glabāšanas laikā, kas saistīts ar starptautisko kodolmateriālu transportēšanu, ietver:

(a) III kategorijas materiāliem glabāšanu vietā, pie kuras tiek kontrolēta piekļūšana;

(b) II kategorijas materiāliem glabāšanu laukumā ar pastāvīgu sargu vai elektronisku ierīču uzraudzību, kuriem apkārt izvieto fizisku barjeru ar ierobežotu ieeju skaitu, kuras tiek attiecīgi kontrolētas, vai jebkurā citā vietā ar ekvivalentu fiziskās aizsardzības līmeni;

(c) I kategorijas materiāliem glabāšanu apsargātā laukumā, kā iepriekš noteikts pie II kategorijas, turklāt pie tiem ir ierobežota piekļūšana - tikai personām, kuru uzticība tikusi noteikta, un sargu uzraudzību cieši saista ar atbilstošiem reaģēšanas spēkiem. Specifisko pasākumu, kurus veic šajā kontekstā, mērķis ir atklāt un novērst jebkuru uzbrukumu, nesankcionētu piekļūšanu vai nesankcionētu materiālu pārvietošanu.

2. Fiziskās aizsardzības līmeņi starptautiskās kodolmateriālu transportēšanas laikā ietver:

(a) II un III kategorijas materiālu transportēšanu veic ar speciāliem drošības pasākumiem, ieskaitot iepriekšēju nosūtītāja, saņēmēja un pārvadātāja vienošanos un iepriekšēju vienošanos starp juridiskām un fiziskām personām, kuras pakļautas eksportētāju un importētāju valstu jurisdikcijai un noteikumiem, norādot transportēšanas atbildības pieņemšanas laiku, vietu un kārtību;

(b) I kategorijas materiālu transportēšanu veic ar speciāliem drošības pasākumiem, kas iepriekšminēti pie II un III kategorijas materiāliem, un turklāt patstāvīgā eskorta uzraudzībā, un apstākļos, kuri nodrošina ciešu sadarbību ar atbilstošiem reaģēšanas spēkiem;

(c) Attiecībā uz dabisko urānu, izņemot urāna rūdu vai rūdas atlikumus, ja urāna daudzums pārsniedz 500 kilogramus, aizsardzība tā transportēšanas laikā ietver iepriekšēju paziņojumu par sūtījuma transportēšanas veidu, paredzēto ierašanās laiku un apstiprinājumu par sūtījuma saņemšanu.

 

II pielikums

TABULA: KODOLMATERIĀLU KATEGORIJAS

Materiāls	Veids	Kategorija
		I	II	III c
1. Plutonijs a	Neapstarots b	2 kg vai vairāk	Mazāk par 2 kg, bet vairāk par 500 g	500 g vai mazāk, bet vairāk par 15 g
2. Urāns-235	Neapstarots b • urāns, kura bagātinājums ar 235U ir 20% vai vairāk • urāns, kura bagātinājums ar 235U ir lielāks par 10%, bet mazāks par 20% • urāns, kura bagātinājums ar 235U ir lielāks par dabisko, bet mazāks par 10%	5 kg vai vairāk	Mazāk par 5 kg, bet vairāk par 1 kg 10 kg vai vairāk	1 kg vai mazāk, bet vairāk par 15 g     Mazāk par 10 kg, bet vairāk par 1 kg     10 kg vai vairāk
3. Urāns-233	Neapstarots b	2 kg vai vairāk	Mazāk par 2 kg, bet vairāk par 500 kg	500 g vai mazāk, bet vairāk par 15 g
4. Apstarota degviela			Vājināts vai dabiskais urāns, torijs vai mazbagātināta degviela (skaldmateriāla koncentrācija mazāka par 10%)d/e

a Viss plutonijs, izņemot tādu, kura plutona-238 izotopiskā koncentrācija pārsniedz 80%.

b Materiāls, kas nav apstarots reaktorā, vai materiāls, kas ir apstarots reaktorā ar starojumu, kura dozas jauda 1 m attālumā no neekranētas virsmas ir 100 rad/h vai mazāka.

c Darbībās ar dabisko urānu un materiāliem, kuru daudzumi ir mazāki par III kategorija noteikto, aizsardzībā vajadzētu ievērot piesardzības pasākumus.

d Lai gan šis aizsargāšanas līmenis tiek ieteikts, valstis izvērtējot konkrētos apstākļus var noteikt atšķirīgus fiziskās aizsardzības līmeņus.

e Citiem kodoldegvielas veidiem, kurus, pamatojoties uz īpatnējo skaldmateriāla sastāvu tajos, pirms apstarošanas ieskaita I un II kategorijā, kategoriju var samazināt par vienu līmeni, ja degvielas radiācijas līmenis pārsniedz 100 rad/h uz 1 m neaizsargātas virsmas.