Ministru kabineta rīkojums Nr.511

Rīgā 2002.gada 16.septembrī (prot. Nr.37, 38.§)

Par informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas vēstniecību turpmāko attīstību”

1. Pieņemt zināšanai Ārlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par Latvijas Republikas vēstniecību turpmāko attīstību”.

2. Ārlietu ministrijai aktualizēt un papildināt Diplomātiskā un konsulārā dienesta un tā materiālās bāzes attīstības koncepciju, ietverot tajā jautājumu par nekustamo īpašumu iegādi vēstniecību darbinieku izmitināšanai. Ārlietu ministram minēto koncepciju līdz 2002.gada 1.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā izskatīšanai Ministru kabinetā.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Ārlietu ministrs I.Bērziņš

Pieņemts zināšanai ar Ministru kabineta
2002.gada 16.septembra rīkojumu Nr.511

Informatīvais ziņojums “Par Latvijas Republikas vēstniecību turpmāko attīstību”

Latvijas ārpolitisko darbību un diplomātisko pārstāvniecību attīstību nosaka Saeimas 1995. gada 7. aprīlī apstiprinātie Latvijas Ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam, Ministru kabineta 1999. gada 16. martā apstiprinātā Diplomātiskā un konsulārā dienesta un tā materiālās bāzes attīstības koncepcija līdz 2010. gadam un Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību.

 Pašreizējā situācija. Praktiski visi augstāk minētie politikas dokumenti definē piecus galvenos Latvijas ārpolitikas uzdevumus:

* integrācija Eiropas Savienībā,

* dalība NATO,

* sadarbība ar stratēģiskajiem partneriem,

* sadarbība ar kaimiņvalstīm,

* investīciju un Latvijas eksporta veicināšana, atbalsts uzņēmējiem.

Latvijas diplomātisko pārstāvniecību tīkla veidošana ir bijusi konsekventi vērsta uz šo uzdevumu īstenošanu. Latvijai ir vēstniecības trīspadsmit no piecpadsmit ES dalībvalstīm (izņemot Īriju un Luksemburgu), piecpadsmit no deviņpadsmit NATO dalībvalstīs (izņemot Turciju, Ungāriju, Islandi un Luksemburgu), visās kaimiņvalstīs un septiņās no G8 valstīm (izņemot Japānu), kā arī Ukrainā, Uzbekistānā, Ķīnā un Izraēlā. Kopā Latvijai pašreiz ir 36 diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, tai skaitā, 26 vēstniecības, 6 pārstāvniecības pie starptautiskām organizācijām un 4 konsulāti.

 Nepieciešamība pēc izmaiņām. Līdzšinējā Latvijas pieredze ir pierādījusi ievērojamo diplomātisko pārstāvniecību lomu ārpolitisko prioritāšu realizācijā. Latvijas pietuvošanās integrācijai ES un NATO, starptautiskās situācijas attīstība pasaulē, kā arī Latvijas diplomātiskā dienesta uzkrātā pieredze ir apstākļi, kuri pamato nepieciešamību izvērtēt Latvijas pārstāvniecību tīkla atbilstību šodienas situācijai un gatavību veikt jaunos uzdevumus pēc integrācijas ES un NATO.

Būtisks apstāklis ir pēdējos gados Latvijas pārstāvniecībām nelabvēlīgā budžeta dinamika, kas ir ievērojami ierobežojusi pārstāvniecību iespējas īstenot uzliktos uzdevumus.

 Attīstības virzieni. Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību tālākā attīstība iedalāma trīs galvenajos virzienos:

* esošo pārstāvniecību nodrošināšana ar darba vajadzībām atbilstošu finansējumu;

* pārstāvniecību paplašināšana un jaunu pārstāvniecību atvēršana;

* pārstāvniecību materiālās bāzes nostiprināšana veicot, galvenokārt, nekustamo īpašumu iegādi vai celtniecību. 

Akūto problēmu risināšana

No 1998. gada līdz 2002. gadam no valsts budžeta Latvijas diplomātiskajām pārstāvniecībām piešķirtais finansējums ir nokrities no 7,98 miljoni latu līdz 7,61 miljons latu, pie tam no 1999. līdz 2001. gadam tas bija vidēji 7,24 miljoni latu (skat. 3. grafiku).

Latvijas Republikas diplomātisko misiju ārvalstīs finansējums laika posmā no 1998.gada līdz 2002.gada maijam (milj. Ls)

3.grafiks

Tajā pat laikā pārstāvniecību skaits ir pieaudzis no 33 uz 36. Tas ir bijis iespējams, samazinot finansējumu katrai atsevišķai pārstāvniecībai. (skat. 4. grafiku)

Vienas Latvijas Republikas pārstāvniecības vidējais finansējums laika posmā no 1999.gada līdz 2002.gadam (tūkst. Ls)

4.grafiks

Šajos piecos gados inflācija attīstītajās rietumu valstīs svārstījās no 1% līdz 4% gadā, NVS valstīs — vairāki desmiti procentu gadā. Pieņemot, ka vidēji inflācija gadā ir bijusi 3%, vienas vēstniecības rīcībā esošie līdzekļi vidēji 2002. gadā salīdzinājumā ar 1998. gadu ir 73%. (skat. 5. grafiku). Tātad vidēji šajā laikā vienas vēstniecības nodrošinājums ir samazinājies par 27%.

 5.grafiks

Vienas Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības ārvalstīs vidējā nodrošinājuma izmaiņas pie inflācijas 3% gadā laika posmā no 1998.gada līdz 2002.gadam

Tai pat laikā darba apjoms mītnes valstīs ir ievērojami pieaudzis - gan ES un NATO kontekstā, gan divpusējo politisko, ekonomisko un kultūras attiecību ar mītnes valsti ziņā. Bez tam ir rinda citu apstākļu - nepieciešamība nodrošināt vēstniecību atrašanos valsts prestižam atbilstošās telpās, diplomātu rangu un ģimeņu skaita pieaugums, jauno informācijas tehnoloģiju attīstība un ar to saistītās prasības. Minētie apstākļi ir noveduši pie situācijas, ka vēstniecībām piešķirtais finansējums nespēj nodrošināt to pilnvērtīgu uzturēšanu, nemaz nerunājot par līdzekļiem diplomātiskā darba veikšanai. Šī ir uzskatāma par prioritāru problēmu, kuras nerisināšanas gadījumā lielā mērā jēgu zaudē pārējie pasākumi: jaunas vēstniecības izveidošana, kā bāzi izmantojot uz esošā finansējuma veiktos aprēķinus, nozīmētu struktūras radīšanu, kurai no paša sākuma būtu grūtības veikt uzticētos uzdevumus.

 Attīstība. Tai pat laikā, lai Latvija varētu būt pilnvērtīga ES un NATO dalībvalsts un spētu realizēt savas politiskās un ekonomiskās intereses pasaulē, atsevišķu pārstāvniecību paplašināšana vai jaunu atvēršana ir absolūti nepieciešama. Kā pirmais jāmin pārstāvniecības pie NATO un ES, kuru darba apjoms līdz ar Latvijas integrāciju minētajās organizācijās pieaugs vairākkārtīgi. Otrkārt, vēstniecību atvēršana ES un NATO dalībvalstīs. Kļūstot par daudzskaitlīgas organizācijas dalībnieku, Latvija savas intereses varēs aizstāvēt tikai sadarbībā ar citām dalībvalstīm veidojot interešu blokus. Šādos gadīijumos vēstniecības klātbūtne attiecīgajā valstī kļūst par ļoti nozīmīgu faktoru. Treškārt, vēstniecību tīkla attīstība sadarbībai ar stratēģiskajiem partneriem NVS valstīs, Āzijā, arābu zemēs, Latvijas klātbūtnes nodibināšana Āfrikā un Dienvidamerikā.

Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta uzturēšanai ārvalstīs katru gadu tiek tērētas ievērojamas summas no valsts budžeta. Ievērojama daļa no šīm summām (2001. gadā 1,6 miljoni latu jeb 14,2 % no kopējā ĀM budžeta) tiek tērēta par pārstāvniecību telpu un diplomātiskā personāla dzīvokļu īri. Nekustamo īpašumu iegāde vēstniecību vajadzībām ir ilgtermiņā racionālākais pārstāvniecības uzturēšanas veids. Tas ļauj ne tikai ekonomēt uz īres maksām, kuras vēstniecības prestižam atbilstošos pilsētu rajonos nepārtraukti pieaug, bet arī veikt nopietnas investīcijas vēstniecības iekārtošanā un vēstniecības un informācijas drošības garantēšanā.

 Tālākā rīcība. Ārlietu ministrijai sadarbībā ar Finansu ministriju izstrādāt priekšlikumus akūto Ārlietu ministrijas budžeta problēmu risināšanai. Ārlietu ministrijai aktualizēt un papildināt Diplomātiskā un konsulārā dienesta un tā materiālās bāzes attīstības koncepciju un iesniegt MK izskatīšanai.

Ārlietu ministrs I.Bērziņš