Centrālās statistikas pārvaldes informācija

2002. gada 27. septembrī

Par nodarbināto skaitu II ceturksnī

Centrālās statistikas pārvaldes veiktā darbaspēka apsekojuma rezultāti liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī kopumā valstī bija nodarbināti 987,6 tūkst. cilvēku (54,3% no iedzīvotāju kopskaita vecumā no 15 līdz 74 gadiem). Savā lauku saimniecībā, lai saražotu produkciju personiskajam patēriņam, bija nodarbināti 12,3 tūkst. cilvēku (1,2% no nodarbināto kopskaita). 2002.gada 1.ceturksnī nodarbināto iedzīvotāju skaits bija 949,3 tūkst. cilvēku (vīriešu — 482,0 tūkst., sieviešu — 467,3 tūkst.).

Nodarbināto kopskaitā vīriešu ir nedaudz vairāk nekā sieviešu, attiecīgi 50,9% un 49,1%.

No visiem nodarbinātajiem 16,4% strādāja apstrādes rūpniecībā; katrs septītais (14,9%) strādāja lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā; arī tirdzniecībā bija nodarbināti apmēram tikpat daudz iedzīvotāju (14,8%); katrs divpadsmitais (8,6%) strādāja izglītības jomā, gandrīz tikpat liela daļa (8,3%) — transporta un sakaru nozarē. Latvijas likumdošanā ir noteikts darba nedēļas ilgums — 40 stundas. Apsekojuma dati liecina, ka 44,6% nodarbināto strādā likumdošanā noteikto 40 stundu darba nedēļu, gandrīz piektā daļa (18,7%) strādā mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās ir sievietes), bet trešdaļa (33,4%) — vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa ir vīriešu). Tas liecina, ka daudzi cenšas iegūt papildu ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā. Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo (t.i., parasti strādā mazāk par 40 stundām nedēļā, izņemot tos, kuri paši uzskata sevi par pilnu darba laiku nodarbinātiem, neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita) bija 96,7 tūkst. cilvēku. Tas ir par 28,6% mazāk nekā 2002.gada 1.ceturksnī. Divas piektdaļas (40,7%) no tiem bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jo nebija varējuši atrast darbu pilnai darba dienai; katrs piektais (18,8%) no strādājošajiem nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku; katram astotajam (13,2%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.); 10,2% strādājošo papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.

Pašreizējos ekonomiskos apstākļos visai bieži vienā darbā nopelnītā samaksa nav pietiekama, tādēļ iedzīvotāji meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka 64,6 tūkst. cilvēku (6,5% no nodarbināto kopskaita) ir papilddarbs. Taču iespējams, ka to skaits ir lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu un sfēru, kurā darbojoties tie iegūti.

Iedzīvotājiem iztikas līdzekļi parasti veidojas no dažādiem ienākumu veidiem, tādēļ apsekojuma laikā respondenti bieži uzrādīja vairākus ienākumu avotus. Apkopotie rezultāti liecina, ka būtiskākie no tiem: gandrīz pusei (47,7%) tā bija darba samaksa, vairāk nekā ceturtdaļai (28,4%) iedzīvotāju atbalstu (gan naudā, gan citādi) sniedza radi, draugi vai ģimenes locekļi, katrs ceturtais saņēma pensiju (25,6%), katrs septītais (15,3%) saņēma kādu no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izmaksātajiem pabalstiem (bezdarbnieku, maternitātes, slimības, apbedīšanas). Piektdaļai (19,6%) darba ņēmēju savā pamatdarba vietā saņemtās neto (pēcnodokļu) darba algas lielums ir līdz 60 latiem mēnesī, 60,01–100,00 latu robežās saņem 28,8% algotu darbu strādājošo, 100,01—150,00 latus saņem 24,2%, katrs septītais (14,4%) darba ņēmējs saņem algu 150,01–200,00 latu robežās.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijā ir 152 tūkst. darba meklētāju jeb 13,3% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātajiem un darba meklētājiem). Salīdzinot ar 2002.gada 1.ceturksni, 2.ceturksnī darba meklētāju skaits būtiski nav mainījies (1.ceturksnī 151 tūkst. cilvēku), bet īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā ir samazinājies (1.ceturksnī šis rādītājs bija 13,7%). Jau ilgāk par 12 mēnešiem darbu nav varējuši atrast 65,4 tūkst. jeb apmēram divas piektdaļas (43%) no darba meklētājiem. Pilsētās darba meklētāju īpatsvars ir augstāks nekā laukos — attiecīgi 14,1% un 11,6%. Daļējs izskaidrojums zemākam īpatsvaram laukos varētu būt tas, ka par nodarbinātām tiek uzskatītas arī tās personas, kurām nozīmīgs iztikas avots ir darbs piemājas un personīgajā palīgsaimniecībā tikai savam personiskajam patēriņam. Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī kopumā ir augstāks nekā sievietēm (attiecīgi ekonomiski aktīvo sieviešu skaitā), veidojot 14,4% un 12,2%.

Nedaudz vairāk nekā divām trešdaļām (69,2%) no visiem darba meklētājiem ir iepriekšējā darba pieredze. Jāatzīmē, ka apsekojumā saskaņā ar starptautisko metodoloģiju, ja darba meklētājs pārtraucis strādāt ilgāk kā pirms astoņiem gadiem, tad viņa iepriekšējā nodarbinātība netiek uzskatīta par darba pieredzi.

Kā galvenais bezdarba iemesls tiek minēta atbrīvošana no darba sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (45,2%), pie tam šo iemeslu kā galveno uzrāda gan vīrieši (45,3%), gan sievietes (45,1%). Gan sievietēm, gan vīriešiem kā nākamais iemesls aiziešanai no darba bija minēti dažādi personiski un ģimenes apstākļi (attiecīgi 11,1% sievietēm, 10,6% vīriešiem), kā arī tas, ka saskaņā ar līgumu darbs bija paredzēts uz noteiktu laiku (attiecīgi 9,8% sievietēm un 9,6% vīriešiem).

Tā kā, meklējot darbu, parasti tiek izmantoti vairāki tā atrašanas veidi, aptaujāto atbildes liecina, ka 2002.gada 2.ceturksnī trīs ceturtdaļas darba meklētāju iztaujāja radiniekus, draugus, arodbiedrības utt., vairāk nekā puse interesentu pētīja darba piedāvājumus presē, puse darba meklējumos devās tieši pie darba devējiem, trešā daļa darba meklētāju kontaktējās ar Nodarbinātības valsts dienestu vai gaidīja atbildi no tā, bet katrs astotais pats ievietoja sludinājumu presē. Bez nodarbinātajiem un darba meklētājiem ir daļa iedzīvotāju, kas netiek uzskatīti par darbaspēku, tātad ir ekonomiski neaktīvi — 2002.gada 2.ceturksnī tādu bija 678,2 tūkst. cilvēku (gandrīz divas piektdaļas no visiem iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 74 gadiem), un, salīdzinot ar 1.ceturksni, to skaits ir samazinājies (1.ceturksnī ekonomiski neaktīvi bija 717,6 tūkst. cilvēku). 2.ceturksnī gandrīz pusi (46,0%) no tiem veido pensionāri, kas saņem pensiju, bet vairāk nekā ceturto daļu (27,8%) — skolēni un studenti, kas mācās dienas nodaļā un pārskata nedēļā nestrādāja, 7,1% sevi uzskata par mājsaimniekiem/–cēm, 6,7% ir ilgstoši slimojoši iedzīvotāji un invalīdi.

Īpaša uzmanība šajā grupā jāpievērš personām, kas ir potenciālie darba meklētāji, bet kuri ir zaudējuši cerības atrast darbu vai arī nezina, kur un kā darbu meklēt. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2002.gada 2.ceturksnī valstī tādu cilvēku, kas ir zaudējuši cerības atrast darbu, bija 48,7 tūkst., tas ir 7,2% no ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita.

Darba statistikas daļa