Par kandidātvalsts priekšrocībām

Eiropas Komisijas delegācijas vadītājs Latvijā Endrū Rasbašs:

Jautājums par kvotām tika minēts, ES lauksaimniecības komisāram Francim Fišleram uzturoties Latvijā - gan sarunā ar Valsts prezidenti, gan tiekoties ar premjerministru. It īpaši tika apspriests jautājums par piena produktu ražošanu. Fišlera kungs sacīja, ka ir iespējama elastīgāka pieeja salīdzinājumā ar pašreiz piedāvātajiem ES priekšlikumiem. Taču jāsāk būtu vispirms ar jūsu iekšējā tirgus traucējumu analīzi, piemēram, Krievijas 1998. gada krīzes sekām. Jebkurai izmaiņai jābalstās uz stingru statistisko datu bāzi, kas jāsagatavo pašai Latvijai.

Kas attiecas uz tiešajiem maksājumiem kandidātvalstu zemniekiem, Nīderlande, Lielbritānija, Zviedrija un Vācija 1999. gadā paziņoja, ka iestājas pret to. Kopš tā laika šo valstu attieksme nav mainījusies.

Domāju, ka panākto pārejas periodu skaits pats par sevi nav rādītājs, kas daudz ko raksturo. Patieso ainu atspoguļo normāls sarunu process, kas ir novedis pie vienošanās par vairākiem pārejas periodiem Latvijai specifiskos jautājumos. Tas norāda, ka Latvijas varas pārstāvjiem vairākos gadījumos ir izdevies pārliecināt pārējos eiropiešus. Pats svarīgākais - sekmīgi noslēgt šīs sarunas, panākt labus vienošanās nosacījumus un pārliecināt Latvijas iedzīvotājus, lai tie referendumā nobalsotu par iestāšanos ES.

Skaidri redzams, ka pašreiz Austrumu robežas šķērsošana nenotiek efektīvi. Tik ilga gaidīšana, kā mēs labi saprotam, ļoti slikti ietekmē arī tranzīta biznesu. Mēs ceram, ka tad, kad Latvija iestāsies ES, šis process būs daudz raitāks, un kravas mašīnas uz robežas gaidīs daudz normālākā rindā. Manuprāt, domājot par šādu vienkāršošanu, Latvijai un ES jāstrādā kopā ar Krievijas amatpersonām, lai uzlabotu procedūras arī šis robežas Krievijas puse. Te ir ļoti daudz Baltijas tranzīta biznesam neizmantotu iespēju. Protams, apspriežot ES nākamās ārējās robežas, vērojams arī diezgan izteikts jūtīgums kā Eiropas Komisijā, tā pašreizējās dalībvalstīs. Tas attiecas uz nelegālā tranzīta iespēju, cilvēku pārvešanu, gaļas, citu preču kontrabandu, ieroču pārsūtīšanu un tamlīdzīgi. Varat būt droši, ka savienības dalībvalstis un EK ļoti uzmanīgi sekos, kā ES nākamās robežas tiks kontrolētas. Taču likt kravas mašīnām uz robežas gaidīt trīs dienas - tā nav efektīvas, bet drīzāk mazefektīvas robežas zīme.

ES cer, ka Krievijas naftas tranzīta apjoms nākotnē caur Latviju pieaugs, un to nodrošinātu nepieciešamie ekonomiskie apstākļi uz vietas (tranzīta tarifi nebūtu pārāk augsti salīdzinājumā ar eksportu caur Krievijas termināliem). Tranzīts ir, un tam jāsaglabājas kā Latvijas ekonomikas svarīgai sastāvdaļai. Tas nenozīmē tikai naftas tranzītu. Te ir Baltijas jūra un līdzās pārējā Eiropa. Viena no Latvijas priekšrocībām, neskatoties uz jūsu sarežģīto vēsturi, ir tās tuvās un stiprās saites ar Krieviju. Tas ir kaut kas līdzīgs labam tramplīnam. Un vēl: Latvijas interesēs ir Krievijas ekonomikas spēcīga un dinamiska attīstība.

Baltijas jūras reģions ir krietni lielāks par četrām kandidātvalstīm, jo Baltijas jūras krastā jau atrodas četras ES dalībvalstis - Vācija, Zviedrija, Dānija un Somija. Tām līdzās minama arī Krievija. Visas šīs valstis jau tagad daudz un dažādi sadarbojas. Šādās kopējās interesēs gan vides aizsardzībā, gan citās jomās saskatu ļoti daudz pozitīva. Tātad pēc četru kandidātvalstu pievienošanās Baltijas jūras krastos jau būs astoņas ES dalībvalstis. Astoņas no 25, tas daudz ko nozīmēs, turklāt Vācija un Polija ir lielas valstis. Līdz ar to Baltijas jūras jautājumiem būs attiecīgs svars visā šajā savienībā, apspriežot tos Briselē, Luksemburgā vai, vienalga, kurā pilsētā.

Starp Baltijas valstīm jau tagad pastāv, es teiktu, draudzīga sacensība, kas neizslēdz ciešu darbību. Šo trīs valstu ministri tiekas visai bieži. Tas ir visnotaļ pozitīvs process - kā no šo valstu sadarbības viedokļa, tā ES. Ja kāds nāk ar kopēju platformu, tā balsi vienmēr labāk sadzird. Baltijas valstu turēšanos kopā mēs visnotaļ atbalstām jau šajā iestāšanās sarunu posmā. Tam būs pozitīva nozīme arī vēlāk, kad tās būs pilntiesīgas dalībvalstis.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”