Par prioritāru sadarbību ar Krieviju

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Baltijas valstis tradicionāli bijušas līdzdalībnieces un nopietni partneri visiem tiem, kuri gribējuši eksportēt savas preces uz Rietumeiropu un Ameriku. Mums izveidota laba infrastruktūra, un mēs nekādā ziņā negribam zaudēt savu lomu arī pēc Eiropas Savienības paplašināšanas. Mēs gribam būt labi, stabili, prognozējami, droši un ekonomiski izdevīgi partneri kā Austrumiem, tā Rietumiem.

Pēc ES paplašināšanas tradicionālie energoresursu nodrošināšanas ceļi var izmainīties. Parādījušās diezgan daudz valstu, kas tradicionāli saņēmušas energoresursus no citas puses, nevis, teiksim, Norvēģijas vai Alžīrijas un Arābu Emirātiem. Šis atzars loģiski jāintegrē visos multimodālajos Eiropas Savienības enerģijas nodrošināšanas koridoros. Kā zināms, starp Krieviju un ES notiek tā sauktās Prodi-Putina sarunas. Mums vienkārši jāpalīdz ES izprast šo problemātiku. Un sniegt informāciju par sevi - ko mēs par to domājam un kas vēl papildus darāms. Dažviet, iespējams, pat nav nekas jādara - vienkārši jāizmanto jau esošā infrastruktūra. Un tā vietā, lai investētu lielas summas, gūt ienākumus un peļņu. Visi šie jautājumi jāpārrunā.

Mēs atrodamies labā, pietiekami diversificētā situācijā. Mums šobrīd ir iespēja pirkt elektroenerģiju Baltkrievijā, Krievijā, Lietuvā un Igaunijā. Tā ir izvēles iespēja. Par nodrošināšanu ar gāzi runājot, manuprāt, “Latvijas Gāzes” privatizācija ir apliecinājusi, ka ticis pieņemts pareizs lēmums piesaistīt kā Rietumu, tā Austrumu investorus. Jo vairāk tādēļ, ka Latvijā ir gāzes glabātuve, kas nodrošina ar gāzi visas Baltijas valstis un pat Sanktpēterburgu. Latvijā ir pazemes tukšumi pie Dobeles, tie ir divas trīs reizes lielāki nekā Inčukalnā. Kopprojektu ietvaros tos var izmantot, lai Eiropas Savienību nepārtraukti apgādātu ar gāzi.

Kas attiecas uz naftas produktiem, tad šeit jau sen vairs nav nekādu problēmu, darbojas abi virzieni - kā eksportam, tā saņemšanai. Tagad mēs varam iepirkt naftas produktus, kur vēlamies un kur ir lētāk un izdevīgāk.

Eiropas Savienības enerģētikas tirgu sakarā: ir divi nodomu protokoli. Starp Somiju un Igauniju par zemūdens kabeļa ielikšanu, kas savienotu igauņu un somu energosistēmas. Un starp Lietuvu un Poliju - par elektriskajiem kabeļiem, kuri nākotnē varētu savienot šo divu valstu elektrotīklus. Tas nozīmēs, ka arī Latvija automātiski gūs papildiespējas iepirkt elektroenerģiju citās valstīs. 2006. gads ir tā robeža, kad Baltijas valstīm jāliberalizē savs enerģētikas tirgus. Jāveido sistēma, lai katrs varētu izvēlēties, no kā pirkt elektroenerģiju.

Ja paskatās prognozes, tad, no vienas puses, ražošanas energoietilpībai ir tendence samazināties. No otras puses, jaudu attīstība un, pats galvenais, augošais enerģijas patēriņš sadzīves vajadzībām liecina par to, ka kopumā energoresursu patēriņš pieaugs. Priekšroka būs tiem energoresursiem, kas nepiesārņo apkārtējo vidi, ir drošāki, efektīvāk izmantojami un neveicinās globālo sasilšanu. No šī viedokļa gāze un elektrība būs galvenās. Protams, arī naftas produktus patērēs vairāk. Sadzīvē tās patēriņa pieaugums saistīts ar automašīnu skaita palielināšanos. Latvijā jau šodien uz katru mājsaimniecību reģistrēts caurmērā pa automobilim. Un to skaits ik gadu palielinās par 35 tūkstošiem. Jau šis rādītājs vien ietekmēs kā degvielas pieprasījumu, tā patēriņu.

Latvija ir ieinteresēta, lai tiktu likta lietā iepriekšējo gadu pieredze un pakalpojumu kvalitāte. Un Krievijai šobrīd aktuāls kļūst jautājums: kas izdevīgāk? Investēt miljonus, lai radītu jaunus infrastruktūras atzarus vai novirzīt šos līdzekļus citām jomām, teiksim, skolām, slimnīcām utt., vai izmantot to infrastruktūru, kura ir gatava nodrošināt šādus pakalpojumus? Šobrīd vēl pastāv šo jautājumu politiskie aspekti, taču pēc Latvijas iestāšanās ES, manuprāt, tie automātiski atkritīs.

Mums labas kaimiņattiecības ar Krieviju un savstarpēji izdevīga ekonomiskā sadarbība ir tāda paša līmeņa prioritāte kā iestāšanās ES vai Latvijas līdzdalība NATO.

“BALTIJSKIJ KURS”