Par mazās hidroenerģētikas plusiem un mīnusiem

Priekšvēlēšanu drudzis un sausā vasara ir saasinājusi uzmanību pret mazajām hidroelektrostacijām valstī. Nepamatoti izteiktie pārmetumi preses izdevumos, radio un televīzijas raidījumos radījuši nevajadzīgu spriedzi sabiedrībā.

Presē manipulēt ar apgalvojumiem par neparasti augstām subsīdijām mazajām HES (J.Robežnieks Lauku Avīzē 17.09.02.) ir patiesībā noziedzīgi, jo pilnībā tiek daudzkārtīgi sagrozīti reālie fakti.

Neizprotamas ir vairāku žurnālistu aktivitātes šajā pirmsvēlēšanu laikā, meklējot kompromitējošus materiālus par mazo HES saistību ar deputātu kandidātiem un to partijisko piederību.

Tiek meklēts tikai tas, cik lielas naudas summas patērētājam ir jāpārmaksā par mazo HES realizēto elektroenerģiju, tiek aicināts atcelt dubulto iepirkuma tarifu. Taču masu mediju pārstāvji pat nepiemin hidroenerģētiķu ņemto kredītu un to procentu atmaksāšanas iespējas, izdevumus, kas saistīti ar vides un apkārtnes sakopšanu, HES uzturēšanas izdevumus, algas apkalpojošajam personālam un nodokļu maksāšanu valstij. Vienpusīga, nekompetenta un apzināti sagrozīta informācija pēc savas izpausmes veida ir demagoģija, kas apzināti sagroza sabiedrības viedokli par mazo hidroenerģētiku.

Pēdējo nedēļu laikā masu saziņas līdzekļos tiek izplatīta nepatiesa un tendencioza informācija par mazo HES būvniecību un ekspluatāciju. Šā gada neraksturīgi sausā un karstā vasara un ar to saistītais zemais ūdenslīmenis visās Latvijas upēs tiek nepārprotami saistīts ar mazo HES negatīvo ietekmi uz dabu, sevišķi uz zivju krājumu samazināšanos.

Šajā jautājumā visprecīzāko atbildi sabiedrībai vajadzētu sniegt zivsaimniecības speciālistiem.

Katastrofāli sausie vasaras mēneši ir radījuši ne vienu vien konflikta situāciju mazās hidroenerģētikas jomā. Vairumā mazo upju ūdenstece pilnībā apsīka — ūdens nebija ne grāvjos, ne dīķos. Arī gruntsūdeņi nespēja nodrošināt nepieciešamo ūdens daudzumu upēs. Tādēļ ūdenskrātuves ekspluatācijas noteikumos noteikto garantēto (sanitāro) ūdens caurplūdumu vairumā mazo HES nebija iespējams nodrošināt. Ūdeni neizmantoja turbīnu darbināšanai un to pat nepārvadīja pāri slūžām. Ūdenslīmenis vairākās ūdenskrātuvēs pazeminājās tikai iztvaikošanas dēļ. Šādos apstākļos vainot HES īpašnieku par garantētā caurplūduma nenodrošināšanu upē ir aplami un nekorekti.

Vispirms jāsaka, ka šogad ūdens trūkst ne tikai upēs, uz kurām ir hidroelektrostacijas, bet arī tajās, kur to nav. Un, mūsuprāt, zivīm šajā vasarā bija vislabākie dzīves apstākļi upēs, uz kurām ir HES ūdenskrātuves, jo tās ļāva zivīm sagaidīt labvēlīgākus ūdens apstākļus visā upē.

Arī šogad vides reģionālo pārvalžu ūdens bioloģisko resursu inspektori veica mazo HES apsekošanu — kā tiek ievēroti ūdenskrātuvju ekspluatāciju noteikumi, kas ir neatņemama katra HES darbības sastāvdaļa. Ikreiz šo darbu veic attiecīgu izglītību ieguvuši speciālisti — inspektori. Piemēram, Gaujas augšteces mazajās HES, par kurām makšķernieki ir sacēluši lielu brēku, pārbaudi veikuši Madonas Vides reģionālās pārvaldes Ūdens bioloģisko resursu aizsardzības nodaļas speciālisti un attiecībā uz zivju aizsardzību mazajās HES nav konstatēti pārkāpumi, ņemot vērā šīs vasaras sausumu. Ir sastādīts akts par pārkāpumiem upes gultnes attīrīšanā (Gaujas HES), par ko īpašnieks ir sodīts ar naudas sodu.

Neizpratni rada Latvijas “zaļo” un organizēto makšķernieku aktivitātes pret mazajām HES. Nevienā no Eiropas Savienības valstīm nav vērojama šāda tendence, neskatoties uz to, ka pastāv mazās hidroenerģētikas attīstību stimulējoša likumdošana.

Daudzās pasaules valstīs darbojas tūkstošiem mazu hidroelektrostaciju. Pretēji medijos izskanējušai informācijai tos nenojauc, bet gan atjauno, palielinot hidroagregātu jaudu. Vācijā “zaļie” guvuši ļoti labus panākumus pēdējās vēlēšanās, solot tautai Kioto protokola izpildi. Te ir atšķirība starp Vācijas “zaļajiem” un Latvijas “makšķerniekiem”.

Tā kā Latvijas masu mediji kategoriski ignorē to informāciju, kas pie mums pieejama par mazās hidroenerģētikas attīstību un lomu “zaļās” enerģijas ražošanas kontekstā Eiropas un pasaules valstu tautsaimniecībā, sniedzam nelielu ieskatu, minot dažus faktus:

— Nīderlande: hidroenerģija ieņem otro vietu valstī atjaunojamo resursu vidū - kopš 2001. gada jūlija 86 GWh hidroenerģijas tika saražotas nacionālām vajadzībām, bet 470 GWh importētas.

(Avots: Energyforum.net 20.06.2002.)

— Kanāda: pēc 2001.gada datiem, hidroelektrostacijās tika saražoti 147,328 MWh, kas ir 60% no valstī kopumā saražotās “zaļās” enerģijas.

(Avots: Canadhydro.com 17.09.02.)

— Vācija (1996.gada dati): valstī ir aptuveni 6000 (!) mazo HES (jauda zem 10 MWh). 1996.gadā valstī ģenerēja 17 285 GWh hidroelektroenerģijas un vēl 9 MWh jaudu plāno ieviest.

— Itālija: 1995.gadā HES jauda sasniedza 37 118 MWh.

— Norvēģija (1995.gada dati): vairāk nekā 99% enerģijas valstī tiek saražota HES. Kopējā sasniedzamā jauda uzstādītajām iekārtām: 29 932 MWh.

— Spānija: valstī ir vairāk nekā 900 HES, kuru jauda mazāka par 5MWh. Kopējā instalētā jauda – 1031 MW. HES saražotās elektrības īpatsvars – 36,3%.

(Avots: Small-hydro.com)

Mazās hidroenerģētikas pēlējiem Latvijā izdevīgi neminēt to, ka:

• Latvijā ūdensspēku izmanto vismaz 800 gadus;

• 1938. gadā Latvijā darbojās vairāk nekā 660 ūdensdzirnavas un vairāk nekā 30 mazo hidroelektrostaciju;

• šodien no 117 ekspluatācijā nodotajām mazajām HES tikai 12 ir jaunās vietās, pārējās — agrākajās ūdensdzirnavās vai pie esošiem aizsprostiem;

• dzirnavu dīķi un to apkārtne pie ūdensdzirnavām ieņem noteiktu vietu Latvijas ainavā (agrāko graustu, nesakopto un aizaugušo krastu vietā);

• HES ūdenskrātuvju tuvumā dzīvojošiem šovasar bija iespēja dzirdīt lopus, izmantot ūdeni savā saimniecībā. Dažviet ūdeni ņēma mežu ugunsgrēku dzēšanai;

• upē, kurā ir viena vai vairākas ūdenskrātuves, kopējais ūdens tilpums ir ievērojami lielāks un līdz ar to lielāks arī zivju daudzums, rēķinot uz 1 km upes garuma.

HES darbības ietekmi uz vidi kopumā nedrīkst novērtēt kādas šauras nozares, kopas, kluba vai asociācijas pārstāvis, jo tad vērtējums ir izteikti vienpusīgs, subjektīvs un tendenciozs. Šāds presē publicēts vērtējums ne tikai dezinformē sabiedrību, radot nepareizu priekšstatu par mazās hidroenerģētikas attīstību Latvijā, bet arī grauj medija prestižu un godu.

Neielaižoties bezjēdzīgās un publiskās diskusijās ar mazo HES apkarotājiem, vēlreiz atkārtojam, ka mazo HES īpašnieki atjaunojuši, uzbūvējuši un ekspluatē savus īpašumus stingrā saskaņā ar Latvijas valsts likumiem un speciālajiem noteikumiem, ko pieņēmusi Saeima un Ministru kabinets. Neievērojot tos, nevienu mazo HES nav iespējams nodot ekspluatācijā. Bet ja īpašnieks pārkāpj hidroelektrostacijas ekspluatācijas noteikumus, viņš jāsoda likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Valsts atbalsts, kas konkrētā situācijā izpaužas kā divkāršā elektroenerģijas iepirkuma cenas ieviešana:

• veicina vides tīrību (ražojot elektroenerģiju bez kaitīgiem izmešiem);

• samazina atkarību no importētajiem energoresursiem;

• izmanto vietējos, atjaunojamos energoresursus;

• nodrošina papildu darba vietas un ienākumus no nodokļiem par labu valstij;

• garantē banku atbalstu, kas, pamatojoties uz aprēķināto naudas plūsmu, izsniedz kredītus ūdensdzirnavu atjaunošanai par HES;

• palīdz sakārtot Latvijas vidi, atjaunojot ap simts agrākās, pamestās ūdensdzirnavas, izveidojot peldvietas, ielaižot zivju mazuļus ūdenskrātuvēs, gādājot par ainavas veidošanu ap ūdenskrātuvi un dzirnavu būvēm.

Mēs uzskatām, ka “Enerģētikas likuma” grozīšana un divkāršā tarifa lietošanas laika saīsināšana tā darbības laikā, kā arī nepārtrauktā šīs likuma normas apstrīdēšana pēc grozījumu pieņemšanas, liecina tikai un vienīgi par nestabilo likumdošanu Latvijā uzņēmējdarbības jomā ne tikai mūsu valsts, bet arī visas Eiropas priekšā. Un tam var būt nepatīkamas un tālejošas sekas.

Mazās hidroenerģētikas asociācijas valde

Jelgavā 28.09.02.