Lai visiem vienādas tiesības un iespējas

Piektdien, 27.septembrī, Helsinkos Latvijas Valsts prezidente piedalījās konferencē “Sievietes — biznesa līderes”

Ceturtdien, 26.septembrī, konferences priekšvakarā Helsinkos: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Somijas Republikas prezidente Tarja Halonena Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim”

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pagājušonedēļ, 27. septembrī, teica runu ASV, Somijas, Baltijas valstu un Krievijas uzņēmējām Helsinkos, akcentējot to, ka mūsdienu pasaulē jāmeklē jauni sadarbības veidi starp dažādiem pasaules reģioniem. “Un šī ir lieliska iespēja Latvijas uzņēmējām gūt jaunu pieredzi un kontaktus ar partneriem citās valstīs, kā arī piesaistīt ASV kapitālu Baltijas reģionam,” uzsvēra V.Vīķe-Freiberga. Prezidente uzaicināja konferences dalībnieces nākamo sanāksmi tuvāko divu gadu laikā noturēt Rīgā.

Piesakot Latvijas Valsts prezidenti, tika atzīmēts, ka V.Vīķe-Freiberga ir drosmīga Latvijas interešu aizstāve starptautiskajā arēnā, kā arī ir pazīstama kā neatlaidīga sarunu risinātāja. Tika minēts arī tas, ka šobrīd Latvijas aktualitāte ir lauksaimniecības jautājumu risināšana ES iestāšanās sarunās un Latvijas pozīcijas aizstāvēšana, kurā prezidentei ir nozīmīga loma.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:

Uzruna sieviešu uzņēmēju sanāksmē Helsinkos 2002. gada 27. septembrī

Vēstniece Makelvīna–Hantere! Ekselences! Dāmas un kungi!

Es jūtos priecīga un pagodināta teikt uzrunu šajā svarīgajā sanāksmē, kas notiek šeit, Helsinkos, pateicoties vēstnieces Bonijas Makelvīnas–Hanteres personīgajai gādībai, kā arī pateicoties izcilu amerikāņu sieviešu uzņēmēju ieguldījumam.

Konferencē: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Somijas tirdzniecības un rūpniecības ministre S.Menkere, Amerikas vēstniece Somijā Bonija Makelvīna–Hantere. Pirms došanās mājup: Vaira Vīķe–Freiberga, Somijas vēstniece Latvijā Kirsti Eskelinena un Latvijas vēstnieks Somijā Valdis Krastiņš

Es apsveicu Somiju sakarā ar sieviešu uzņēmēju sanāksmes rīkošanu un pateicos prezidentei Tarjai Halonenai par sniegto atbalstu un dalību šajā transatlantiskajā biznesa forumā. Es uzskatu, ka ideja sapulcināt panākumiem bagātas sievietes uzņēmējas gan no Amerikas Savienotajām Valstīm, gan no Eiropas ir oriģināla un interesanta, un vēlu veiksmi.

Baltijas jūras reģions ietver valstis, kuras šobrīd neveido homogēnu attēlu. Tās atrodas vienā ģeogrāfiskajā reģionā, taču tās raksturo lielas atšķirības ienākumos, dzīves līmenī un dzīves ilgumā, kas radušās pagājušā gadsimta vēstures dramatiski dažādo likteņgaitu rezultātā. Skandināvijas valstis, Baltijas valstis un Krievija, kas veido šo reģionu, atspoguļo neparastu mozaīku, kas sastāv no dažādiem starptautiskiem sakariem un aliansēm. Dažas valstis, tādas kā Dānija un Vācija, ir gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalstis. Citas valstis, piemēram, Polija, ir NATO dalībvalstis, bet nav ES dalībvalstis. Savukārt Zviedrija un Somija ir ES dalībvalstis, bet nav NATO dalībvalstis. Latvija, Igaunija un Lietuva cer drīzumā kļūt par abu šo organizāciju dalībvalstīm, turpretim Krievija tuvākajā nākotnē nebūs šo organizāciju dalībvalsts.

Tomēr visas reģiona valstis ir sapratušas, ka ciešāka pārrobežu sadarbība būs savstarpēji izdevīga, jo tā visās valstīs izraisīs lielāku ekonomisko aktivitāti un lielāku pārticību. Tas ir šodienas uzdevums pēc pusgadsimtu ilgās dzelzs priekškara radītās atšķirtības. Totalitārās ideoloģijas un politiskās sistēmas, tās centralizētās, plānveida ekonomikas sabrukums un to nomainīšana ar demokrātiju un brīvā tirgus ekonomiku nav notikusi bez sociālām izmaksām un satricinājumiem, it sevišķi Krievijā. Taču, raugoties nākotnē, ir svarīgi apzināties to, ka Padomju Savienības sabrukums atvēra durvis izaugsmei un attīstībai visās postkomunistiskajās valstīs un to, ka tagad ir atvērtas iespējas, par kādām vēl pirms desmit gadiem nevarēja pat sapņot.

Foto: Juris Krūmiņš — “Latvijas Vēstnesim” Runas laikā konferencē “Sievietes — biznesa līderes”

Nesenā vēsture ir pārveidojusi Eiropas politisko karti, un pēdējās izmaiņas šajā pārgrupēšanās procesā vēl aizvien norisinās. Līdz 2002. gada beigām trīs Baltijas valstis cer aizsākt jaunu vēsturisku laikmetu un saņemt uzaicinājumu iestāties Eiropas Savienībā un NATO aliansē. Es esmu stingri pārliecināta, ka lēmumi, kas šā gada novembrī un decembrī tiks pieņemti Prāgā un Kopenhāgenā, vislabvēlīgākajā veidā iespaidos visa reģiona ekonomisko attīstību un veicinās vēl stabilākas un pievilcīgākas biznesa vides izveidošanos salīdzinājumā ar to, kāda tā ir bijusi pēdējo gadu laikā. Mēs ar gandarījumu varam atzīmēt, ka Latvija, Igaunija un Lietuva ir kļuvušas par Ziemeļeiropas valstīm, kas dinamiski attīstās, un to ekonomikas ir strauji augošas. Pagājušajā gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums, piemēram, Latvijā sasniedza 7,7 procentus, kas ir vairāk nekā divreiz lielāks nekā ES vidējais rādītājs, un nepārtrauktā ikgadējā pieauguma koeficients 5 procentu apmērā tiks sasniegts tuvākajā nākotnē.

Šāds radikālu sociālo pārmaiņu periods, kas saistīts ar ātru ekonomisko izaugsmi, piedāvā unikālas iespējas sievietēm, tai skaitā topošajām uzņēmējām. Fakts, ka šajā sanāksmē piedalās sievietes no Ziemeļrietumu Krievijas un trijām Baltijas valstīm, kas ieņem vadošus amatus biznesa struktūrās, liecina par to, ka sievietēm uzņēmējām ir arvien aktīvāka loma valstīs, kur agrāk valdīja centralizēta, plānveida ekonomika. Šīs sievietes ir pieņēmušas izaicinājumu salauzt tradicionālo stereotipu par sievietes lomu, tai skaitā mītu par uzņēmējdarbību kā galvenokārt vīriešu nodarbošanos. Ar saviem panākumiem viņas ir pierādījušas, ka mūžsenie vīriešu uzskati, ka sievietes negribīgi uzņemas risku, nespēj pieņemt smagus un ātrus lēmumus, ir pārāk emocionālas, lai būtu vadītājas un ieņemtu augstākos amatus, ir nepatiesi.

Sievietes vadošos amatos biznesā (tāpat arī citās jomās) ir nostādītas neizdevīgākā stāvoklī nekā vīrieši tādos pašos amatos, kuriem ir pieejama neformālā informācija un korporatīvais atbalsts. Tādas sanāksmes kā šī var palīdzēt novērst šo trūkumu. Es esmu pārliecināta, ka šī sanāksme ne tikai nostiprinās kontaktus amerikāņu, somu, baltiešu un krievu biznesa kopienu starpā, bet jo īpaši pavērs jaunas biznesa iespējas visu šo valstu sievietēm uzņēmējām.

Dāmas un kungi!

Mēs, Baltijas jūras reģiona sievietes, varam uzskatīt, ka atrodamies privileģētā stāvoklī, jo mūsu reģionu šobrīd nevajā tās šausmas, kas atnes postu daudzās pasaules vietās. Mēs esam pasargātas no daudzām barbariskām paražām un izturēšanās, kas vēl aizvien valda pār miljoniem sieviešu Āzijā un Āfrikā. Mēs nesastopamies ar tādiem savādiem noziegumiem kā līgavu dedzināšana pūra dēļ vai pseidoreliģiskiem rituāliem, tādiem kā jaunu meiteņu dzimumorgānu izkropļošana. Mēs neesam no tādām valstīm, kur vardarbību pret sievieti sankcionē likums, kā tas ir, piemēram, Nigērijā, kur sieviete, kas notiesāta par laulības pārkāpšanu, var tikt līdz nāvei nomētāta ar akmeņiem. Tomēr mūsu valstīs, tāpat kā jebkurā citā pasaules valstī un visos sociālajos slāņos, sievietes turpina būt pakļautas dažādām vardarbības formām ģimenes lokā vai sociāli. Un gandrīz katrā valstī uz šīs planētas sievietes joprojām tiek pakļautas dažādām diskriminācijas pakāpēm un formām.

Progress attiecībā uz dzimumlīdztiesību ir bijis nevienmērīgs un gauss. Tāda valsts kā, piemēram, Pakistāna agrāk ievēlēja sievieti par prezidenti un atbalstīja sieviešu darbu atsevišķos amatos, bet tai pašā laikā saglabāja likumdošanu, saskaņā ar kuru sievieti, kas bijusi izvarošanas upuris, atzina par kriminālnoziedznieci un nosūtīja viņu kopā ar viņas bērnu soda izciešanai cietumā mūža ieslodzījumā.

Ceļš uz dzimumu līdztiesību nav bijis gluds, un tikai samērā nesen panākts progress. Padomājiet par to: pirms mazāk nekā gadsimta gandrīz visur pasaulē sievietēm bija liegtas fundamentālas demokrātiskas tiesības, viņām nebija vēlēšanu tiesību.

Kad Latvija un Igaunija 1918. gadā deklarēja savu neatkarību no Krievijas, tās bija starp pirmajām Eiropas valstīm, kas piešķīra sievietēm gan tiesības vēlēt, gan tiesības tikt ievēlētām amatā. Tikai četras citas valstis — Somija, Norvēģija, Dānija un Islande — sievietēm tiesības vēlēt bija piešķīrušas agrāk nekā Latvija un Igaunija. Drīz pēc tam vispārējas vēlēšanu tiesības tika īstenotas citās Rietumu demokrātiskajās valstīs, tādās kā Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda, bet 1921. gadā tas notika Lietuvā un vēl dažās citās valstīs.

Francija šai vispārīgai demokrātiskajai tendencei pievienojās tikai pēc tās atbrīvošanās no Vācijas 1944. gadā, bet Šveicē sievietēm pilnas vēlēšanu tiesības bija liegtas līdz pat 1971. gadam. Divas pēdējās Eiropas valstis, kas atcēla vēlēšanu tiesību ierobežojumus sievietēm, bija Portugāle (1976. gadā) un Lihtenšteina (1984. gadā).

Tiesības vēlēt un tiesības tikt ievēlētam politiskā amatā ir tikai viens no dzimumu līdztiesības aspektiem pārvaldes jomā. Otrs aspekts ir, cik daudz sieviešu piedalās politiskos procesos. Pat tādās valstīs kā Somija vai Latvija, kur valstu vadītājas šobrīd ir sievietes, sieviešu pārstāvniecība parlamentā vai valdības ministru amatos nav sasniegusi 50 procentus. Tāpat Zviedrijā, kur, lai gan sieviešu parlamentāriešu skaits ir proporcionāli ļoti liels, to sieviešu skaits, kuras ieņem augstus amatus biznesa un finansu sektorā, ir proporcionāli mazāks nekā vīriešu skaits šajos amatos. Mums ir jāatzīst, ka pat visprogresīvākajām Rietumu demokrātiskajām valstīm nav vēl izdevies pilnībā atbrīvoties no atsevišķiem aizspriedumiem un stereotipiem. Vīriešiem vēl joprojām ir noteicošā loma visaugstākajos lēmumu pieņemšanas līmeņos biznesā un politikā. Un nav nevienas valsts, industrijas nozares vai profesijas — izņēmums ir augstās modes modelēšana —, kur vīrieši vidēji pelnītu mazāk nekā sievietes.

Ir labi, ka daudzās valstīs notiek publiskas debates par sieviešu jautājumiem un nopietni nodarbojas ar to risināšanu. Turklāt sadarbības iniciatīvas, tādas kā šī sieviešu uzņēmēju sanāksme, dod iespējas sievietēm labāk apzināties savu spēku, solidaritāti un savstarpēja iedrošinājuma nozīmi.

Dāmas un kungi!

Jaunākās tendences parāda, ka izglītība kļūst par vissvarīgāko nosacījumu darba iegūšanai attīstītajās valstīs un sievietēm vai nu veicas labāk nekā vīriešiem izglītības iegūšanā, vai arī viņas apsteidz vīriešus. Tā kā ražošana tiek pārcelta uz ārvalstīm, kur ir lētāks darbaspēks, un arī paplašinās pakalpojumu sniegšanas sektors, darbaspēka nolīgšanā noteicošais vairs nav muskuļu spēks un fiziskā izturība, bet gan intelekts un ārējā pievilcība.

Agrākais vīriešu pārsvars atsevišķās ekonomiskās darbības jomās samazinās. Mūsdienu konkurējošajos globālajos tirgos darba devēji ir sākuši saprast, ka galvenā uzmanība ir jāpievērš savu uzņēmumu ražošanas izmaksām un peļņai, nevis darbinieku dzimumam. Sievietes parasti ne tikai labprātāk (salīdzinājumā ar vīriešiem) strādā par mazāku samaksu, bet ir arī gatavas pārcelties uz dzīvi tur, kur var atrast darbu. Nesen veiktie pētījumi ir parādījuši, ka neseno globālo migrācijas bumu var izskaidrot ar sieviešu migrāciju — tā sasniedz 70 procentus no jaunās migrācijas uz dažām valstīm, sevišķi Dienvideiropā.

Gan Eiropā, gan Ziemeļamerikā arvien vairāk sieviešu salīdzinājumā ar vīriešiem iegūst koledžas, augstāko un profesionālo izglītību. Pat visnabadzīgākajās attīstības valstīs sievietes iegūst arvien labāku izglītību. Tas nozīmē, ka nākotnē vīriešiem būs jāsastopas ar lielāku konkurenci.

Manā valstī Latvijā augstskolu studentu skaits pēdējos desmit gados ir palielinājies trīs reizes, un sievietes ir 60 procenti no studentu skaita. Pagājušajā gadā gandrīz divas trešdaļas (63 procenti) no Latvijas augstskolu absolventiem bija sievietes, un sievietes ir pārstāvētas gandrīz visās doktorantūras studiju jomās.

Tomēr, neraugoties uz šiem iepriecinošajiem notikumiem, lielākajā daļā valstu sievietēm vēl priekšā ir garš ceļš, lai varētu kļūt par pilnīgi līdztiesīgām savas valsts politisko, ekonomisko un izglītības procesu dalībniecēm. Piemēram, Latvijā ievēlēja pirmo sievieti valsts vadītāju Viduseiropā un Austrumeiropā, kas ir pirmā šajā amatā arī ES kandidātvalstu starpā, bet šobrīd no Latvijas Ministru kabineta 15 ministriem ir tikai divas ministres sievietes, un 100 deputātu lielajā parlamentā ir 21 deputāte sieviete. Akadēmiskajā jomā no valsts 300 pilntiesīgiem profesoriem tikai 40 ir sievietes un tikai 13 procenti no Latvijas Zinātņu akadēmijas locekļiem ir sievietes.

Kaut gan vairākās Latvijas valdības ministrijās lielākā darbinieku daļa ir sievietes, tikai neliela daļa no viņām ir patiesi augstos amatos. Valdības augstākajos amatos vēl arvien pārsvarā ir vīrieši, un sievietes galvenokārt ir atbildīgas par vīriešu pieņemto lēmumu izpildi. Daudzos gadījumos sievietēm arī maksā mazāk nekā vīriešiem par tāda paša darba veikšanu.

Šobrīd sievietes ir puse no Latvijas kopējā darbaspēka. Mēs lepojamies ar to, ka sievietes ir labi pārstāvētas tādās profesijās kā medicīna, zobārstniecība, jurisprudence, zinātne un tehnika. Tomēr sieviešu īpatsvars darba devēju vidū un atbildīgos amatos akciju sabiedrībās Latvijā joprojām ir mazāks nekā citās valstīs. 27 procenti no visiem darba devējiem ir sievietes salīdzinājumā ar 38 procentiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Tā ir atšķirība, ko mēs vēlētos redzēt izzūdam ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, kur ir nepietiekama sieviešu pārstāvniecība atbildīgos amatos.

Es jums minēju datus, kas attiecas uz manu valsti, kuru es pazīstu vislabāk, un tā vienkāršā iemesla dēļ, ka līdzīgus globālus secinājumus var iespējams izdarīt, vadoties pēc jūsu valstu statistikas datiem. Lai gan vienas valsts statistikas dati var atšķirties no otras valsts datiem, es neticu, ka kādā no valstīm, kas šeit šodien ir pārstāvētas, ir sasniegta pilnīga dzimumu līdztiesība.

Dāmas un kungi!

Vēl joprojām ir saglabājies uzskats, ka sieviešu uzdevums ir dzemdēt bērnus. Jā, patiesi, viņas to dara. Bet tas nav viss, ko viņas dara! Nav svarīgi, vai tā ir attīstīta vai attīstības valsts, bagāta vai nabadzīga valsts, tās ekonomika var uzplaukt un saglabāt konkurētspēju tikai tad, ja tās sievietes spēj dot nozīmīgu ieguldījumu valsts attīstībā. Sievietes nedrīkst piespiest izdarīt sāpīgo izvēli starp karjeru un ģimeni. Sabiedrībai ir jādod sievietēm iespēja sasniegt abus mērķus — tieši tāpat kā vīriešiem!

Stereotips, ka sievietes nav piemērotas, lai ieņemtu atbildīgus amatus, ir viens no visgrūtāk maināmiem. Sievietes var palīdzēt to mainīt, uzņemoties atbildību vienmēr, kad to viņām piedāvā, un, gūstot panākumus, pierādīt, ka spēj tikt galā.

Tad katras sievietes panākumi kļūst par uzmundrinājumu citam, vienalga, vai tas ir, vadot mazu vai lielu uzņēmumu, pašvaldību vai valsti. Es ļoti priecājos, ka Latvijā arvien vairāk mazu, vidēju un pat lielu uzņēmumu vadībā ir sievietes. Es esmu pārliecināta, ka arvien vairāk sieviešu ies viņu pēdās.

Šajā sanāksmē arī piedalās uzņēmīgas sievietes no Latvijas, kas pārstāv spēcīgus uzņēmumus tādās jomās kā informācijas tehnoloģija, tekstilrūpniecība, pārtikas pārstrāde un tūrisms. Visi šie uzņēmumi ir guvuši panākumus pēdējo desmit gadu laikā, un viena no šo uzņēmumu vadītājām ir Lolita Bemhena, kas vada augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmumu “Spilva”. Bemhenas kundze ir ieguldījusi vairāk nekā piecus miljonus dolāru sava uzņēmuma modernizācijā un izveidojusi to par vienu no visprogresīvākajiem pārtikas pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs. 2001. gadā viņa pirmā saņēma Latvijas gada labākās uzņēmējas apbalvojumu.

Šīs sievietes, tāpat kā uzņēmējas no citām Baltijas jūras reģiona valstīm, kas piedalās šajā sanāksmē, vēlas dalīties savā pieredzē un uzklausīt veiksmīgās Amerikas uzņēmējas, kas šodien ir sapulcējušās šeit.

Man ir sevišķs prieks sveikt Tami Longabergeres kundzi, kas ir šīs sieviešu uzņēmēju sanāksmes ASV rīcības komitejas priekšsēdētāja. Kopš man bija izdevība tikties ar viņu Pasaules ekonomikas forumā Davosā, es visām sievietēm, kas ir manā tuvumā, stāstu par viņas panākumiem. Kā daži no jums zina, Longabergeres kundze vada vislielāko rokām darināto grozu ražošanas uzņēmumu Amerikas Savienotajās Valstīs. Viņas uzņēmums nodarbina gandrīz 6000 cilvēku un katru gadu realizē produkciju par vairāk nekā 600 miljoniem ASV dolāru. Ir grūti noticēt, ka iespējams nopelnīt simtiem miljonu dolāru, izgatavojot un pārdodot grozus, tomēr tā ir patiesība! Longabergeres panākumi ir spilgts paraugs tam, ko var sasniegt ar izdomu, oriģinalitāti un organizāciju (nemaz nerunājot par smago darbu un apņēmību), izgatavojot pat visvienkāršākās un ikdienišķākās preces vai sniedzot pakalpojumus.

Es vēlreiz gribu izteikt cerību, ka šī sanāksme palīdzēs veidot jaunas un izdevīgas partnerattiecības starp uzņēmumiem Amerikas Savienotajās Valstīs un Baltijas jūras reģiona valstīs. Lai rodas jaunas idejas un auglīgas attiecības, kas veidos labāku nākotni mūsu valstu sievietēm!

Es vēlos arī izteikt cerību, ka sievietes visā pasaulē turpinās izpētīt un uzņemties lomas, kas tradicionāli ir piederējušas vīriešiem, un sociālo barjeru pārvarēšanas procesā dos vēl lielāku ieguldījumu savu valstu vispārējam uzplaukumam. Es ceru, ka šīs sanāksmes dalībnieces iedvesmos citas sievietes iepazīt un likt lietā savus talantus.

Es novēlu jums visu labāko nākotnē!

“LV” (Gunta Štrauhmane, Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas