Par jaunām pieejām veselības aprūpes sistēmā

Šodien valdība Ministru kabineta sēdē plānojusi akceptēt un nosūtīt izskatīšanai Saeimā virkni likumprojektu, kas saistīti ar veselības aprūpi. Labklājības ministrija sagatavojusi apstiprināšanai Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektu, Psihiatriskās palīdzības likumprojektu, grozījumus Ārstniecības likumā, Veselības aizsardzības likumprojektu un grozījumus Krimināllikumā. Vienlaikus valdībā plānots apstiprināt Ministru kabineta atbildes vēstuli Saeimai par ārstniecības nodrošināšanas labā veiktajiem pasākumiem.

Šie tiesību aktu projekti sagatavoti, lai izpildītu šā gada 5.septembra Saeimas paziņojuma “Par ārstniecības nodrošinājumu valstī” 2.punktā dotos uzdevumus. Šie uzdevumi uzliek valdībai pienākumu līdz šodienai, 1.oktobrim, detalizēti izanalizēt ārstniecības nodrošinājumu valstī, iesniegt Saeimā likumprojektu par veselības aprūpes finansēšanu, kā arī izvērtēt, vai pacientiem ir pienācīgi nodrošinātas tiesības izvēlēties ārstu un ārstniecības iestādi. Bez tam valdībai uzdots aprēķināt nepieciešamos izdevumus 2003.gada valsts budžetā mātes un bērna veselības aprūpes stratēģijas īstenošanai, izvērtēt iespēju nodrošināt skolēnus ar bērnu slimību profilaksei nepieciešamajiem piena produktiem, lemt par iespēju atjaunot veselības aizsardzības ministriju. Šos uzdevumus Saeima uzdeva Ministru kabinetam izpildīt pēc tam, kad iepriekšminētā paziņojuma pirmajā punktā bija atzinusi Labklājības ministrijas darbību ārstniecības nodrošināšanā par nepietiekamu. Labklājības ministrs Viktors Jaksons publiskā paziņojumā presei Saeimas lēmumu raksturoja kā nekonstruktīvu, tādu, kas neatspoguļo patieso situāciju nozarē un neveicina veselības aprūpes attīstību, vienlaikus atsaucoties uz teju pieciem desmitiem normatīvo aktu projektu, kas sagatavoti un iesniegti valdībā kopš pavasara.

Labklājības ministrijas Saeimai sagatavotās atbildes vēstules projekts un šodienas valdības sēdē vēl akceptējamie likumprojekti liecina, ka negatīvais Labklājības ministrijas vērtējums nav bijis bez pamata — daudzi darbi tiek darīti tikai tagad.

Valdības sēdei sagatavoto likumprojektu starpā īpaša vieta ir Veselības aprūpes finansēšanas likumam, kura nepieciešamība uzsvērta arī Saeimas lēmumā. Šobrīd valstī veselības aprūpes finansēšanas kārtību regulē nevis likums, bet Ministru kabineta noteikumi, kas laikā kopš 1996.gada mainījušies jau četras reizes. Ne šajos noteikumos, ne kādā citā normatīvajā aktā nav skaidri definēti tie veselības aprūpes pakalpojumi, kas tiek finansēti no valsts budžeta. Jau minētie “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” uzskaita tos veselības aprūpes pakalpojumus, par kuriem slimokases izdevumus nesedz. “Tādējādi valsts garantētais veselības aprūpes pakalpojumu minimums 2002.gadā veidojas pēc izslēgšanas principa,” teikts topošā veselības aprūpes finansēšanas likuma anotācijā. Turpat norādīts, ka jaunais likums šo un citus veselības aprūpes finansēšanas trūkumus novērsīs, skaidri definējot gan veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pamatprincipus, gan naudas līdzekļu avotus un finansu plūsmas mehānismu. Likums precīzi noteiks no valsts budžeta apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu — epidemioloģiskās drošības likumā noteiktās vakcinācijas, profilaktiskās apskates un izmeklējumi, neatliekamā medicīniskā palīdzība, primārā veselības aprūpe, tajā skaitā veselības aprūpe mājās un medicīniskā rehabilitācija sociālajā vidē, dzemdībpalīdzība, onkoloģiskā aprūpe, pirmā posma medicīniskā rehabilitācija, hronisko pacientu aprūpe to saslimšanas gadījumos, kas var radīt sociālu risku, veselības aprūpe un zobārstniecība bērniem, nedziedināmi slimu pacientu aprūpe. Likumprojektā definēta arī kārtība, kā tiks noteikta cena no valsts budžeta apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem — tā veidosies, summējot pakalpojuma pašizmaksas un attīstības izdevumus. Veselības aprūpes pašizmaksā ieskaitīta gan darba samaksa, gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, medikamentu un medicīnisko izstrādājumu izmaksas, pacientu ēdināšanas izdevumi, aparatūras, aprīkojuma, ēku un būvju amortizācijas izmaksas un t.s. pieskaitāmās izmaksas. Likumprojektā iestrādāta arī norma par minimālo samaksu ārstniecības personām un citi veselības aprūpes finansēšanai būtiski jautājumi.

Topošā likuma īstenošanai paredzēts piecus gadus ilgs pārejas periods. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likuma realizācijai nepieciešams izdot vairāk nekā desmit Ministru kabineta noteikumus, kuru sagatavošanas termiņš lielākoties ir nākamā gada otrais pusgads.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore