“Es priecāšos, kad vēlēšanas beigsies”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs intervijā Latvijas Radio

Intervija Latvijas Radio 30. septembra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

 

— Bojāra kungs, kā Saeimas priekšvēlēšanu situāciju jūt domē, un vai tas kaut kā netraucē darbu?

Gundars Bojārs:

— Jā, protams, šo situāciju jūt, protams, tas traucē darbu. Situācija ir ārkārtīgi politizēta, ir ārkārtīgi apgrūtinoši risināt ļoti daudzus jautājumus, kaut vai saistībā ar nepieciešamo valsts atbalstu prāmja iegādei un ostas valdes lēmumiem, saistībā ar atcelto Maskavas mēra vizīti Rīgas pilsētā, ļoti daudzus citus aspektus ietekmē priekšvēlēšanu gaisotne. Es priecāšos, kad vēlēšanas beigsies, mēs varēsim beidzot noņemt visus šos plakātus, izbeigt cits citam melot un sākt normāli strādāt.

— Ir daudz domnieku, kas pretendē uz nākamo Saeimu, un varētu mainīties domes sastāvs pēc vēlēšanām?

G.Bojārs:

— Domes sastāvs ievērojami nemainīsies, es paredzu, ka noteikti kādi četri, pieci, nu, līdz desmit procentiem no domes sastāva varētu mainīties, kas īpaši būtiski nevarētu ietekmēt domes sastāvu un darbu.

— Maskavas mērs Jurijs Lužkovs Rīgu, visticamāk, apmeklēšot 7. un 8.novembrī, tā šodien, atsaucoties uz Maskavas valdības starptautisko sakaru departamenta vadītāju Ļebedeva kungu, raksta “Teļegraf”. Ļebedevs kategoriski noraidījis iespējamību, ka vizīte varētu nenotikt vispār. Kas jums par to zināms?

G.Bojārs:

— Sestdien es tikos ar Ļebedeva kungu, kurš apmeklēja Rīgu Maskavas mēra Jurija Lužkova uzdevumā, un mēs apspriedām divus iespējamos datumus — 1., 2.novembris, kā arī 7., 8. Pieņemamāks visām pusēm ir 7., 8.datums, tas ir faktiski 8., 9. Acīmredzot 7. oktobrī būs pirmā Saeimas plenārsēde, kad tiks apstiprināta nākamā valdība, un piektdiena vai sestdiena būtu tieši šai vizītei ļoti piemērota, kas novērsīs jebkādus iespējamos spiedienus, simpātiju izpausmes un tā tālāk.

— Kad tad konkrēti notiks šī saskaņošana?

G.Bojārs:

— Vēl mēs šo grafiku saskaņosim tuvākās nedēļas vai divu nedēļu laikā. Acīmredzot tas varētu būt 8., 9.novembris.

— Lužkova vizīti uz sociāldemokrātu vadīto Rīgu izjaukusi kreiso apvienības “Par cilvēktiesībām vienotā Latvijā” līdera Jāņa Jurkāna pieņemšana Kremlī pie Vladimira Putina un, iespējams, varas attiecības Krievijā, tā presē izteikušies daudzi politologi un diplomāti. Kā jūs to komentētu?

G.Bojārs:

— Es, pirmkārt, nedomāju, ka Jurkāna kungam ir tāda ietekme uz tik svarīgiem procesiem. Otrkārt, šo lēmumu pieņēmām mēs kopīgi ar Lužkova kungu, iespējams, ievērojot atsevišķas iepriekš notikušās vizītes un sabiedrības reakciju, tas nozīmē — vēlētāju reakciju. Mans mērķis nekādā gadījumā nav ap šo sadarbību taisīt kaut kāda veida politiku, tas tika arī deklarēts no paša sadarbības sākuma, un, redzot to, ka tomēr šis process var tikt politizēts un līdz ar to kaitēts iesāktajiem projektiem, mēs izlēmām kopīgi ar Lužkova kungu šo vizīti pārcelt.

— Bet vēlēšanu datums gan bija skaidri zināms jau tad, kad Dolgopolova vadītā delegācija bija pēdējo reizi Maskavā.

G.Bojārs:

— Kā jau es minēju, iepriekš gan nebija skaidras dažas pirms tam notikušās tikšanās un arī sabiedrības reakcija, mēs to visu izvērtējām un pieņēmām attiecīgu lēmumu.

— Visās oktobra sestdienās un svētdienās eksperimentālā kārtībā Rīgas sabiedrisko transportu par brīvu varēs izmantot visi Rīgā dzīvojošie pensionāri. Ir doma, ka bez maksas Rīgas sabiedriskajā transportā varēs braukt arī pansionātu iemītnieki. Cik tas viss patiešām ir eksperiments un cik — domes valdošās koalīcijas priekšvēlēšanu manevrs?

G.Bojārs:

— Valdošā domes koalīcija konsekventi pilda savus solījumus, arī saistībā ar to sociāli mazaizsargāto grupu paplašināšanu, kas sabiedrisko transportu izmanto ar dažādām atlaidēm vai brauc par velti. Pirmo līdz ceturto klašu skolēni brauc par velti, nekādā saistībā ar vēlēšanām nebija šis lēmums, tas tika pieņemts pirms gada. Šobrīd šis lēmums par pansionātu iemītniekiem arī ir sagatavots, tas ir atsevišķs lēmums, tie ir daži simti cilvēku, kas pārsvarā uzturas pansionātā, bet vismaz reizi nedēļā viņiem ir vēlme izmantot sabiedrisko transportu, apmeklējot savus radiniekus vai kapus, un tā tālāk. Šis eksperiments ir absolūti nepieciešams, kā jau es minēju, mēs plānojam paplašināt mazaizsargāto grupu atlaides, diemžēl sabiedriskā transporta uzņēmumi nav spējīgi piestādīt precīzus datus par to, kāda būs nepieciešama domes papildu dotācija. Līdz oktobra beigām visām domes komitejām, visiem uzņēmumiem ir jāiesniedz budžeta pieprasījumi, jo līdz Ziemassvētkiem šis budžets ir jāapstiprina Rīgas domē. Vilkt šo jautājumu garumā nav laika, un šis ir tiešām eksperiments, tas nav nekāds ar priekšvēlēšanu aģitāciju saistīts solis, uz ko arī piekrīt sabiedriskā transporta uzņēmumi.

— Divi jautājumi tomēr paliek atklāti: kādēļ šo eksperimentu nevarēja veikt agrāk, un ko darīt tiem pensionāriem, kas jau ir iegādājušies mēnešbiļetes arī brīvdienām?

G.Bojārs:

— Tās varēs apmainīt uz nākamā mēneša mēnešbiļetēm, un es arī negribētu piekrist, ka agrāk nekas netika darīts. Tieši otrādi — darīts tika visai daudz, un pakāpeniski arvien jaunas un jaunas sociāli mazaizsargātās grupas tiek iekļautas tajās kategorijās, kas saņem atlaides.

— Premjers Latvijas Radio atzina: nevarot izslēgt iespēju, ka valsts sniegs vai nesniegs atbalstu prāmja “Baltic Kristina” iegādei, tomēr šis jautājums esot rūpīgi jāizvērtē un jāiepazīstas ar biznesa plāniem. Kā atzīst premjers, iespējams, ka 27 gadus vecais prāmis esot par vecu un lietderīgāk būtu iegādāties par dārgāku cenu jaunāku kuģi.

G.Bojārs:

— Neapšaubāmi, pēc dažiem gadiem, manuprāt, tie ir kādi gadi divi, kad šī līnija būs iestrādāta, uz šīs līnijas ir jāstrādā diviem prāmjiem, vismaz diviem. Šis prāmis no izmaksu viedokļa ir visoptimālākais, to atzīst arī Zviedrijas eksperti. Es esmu saņēmis neskaitāmus atzinumus, neskaitāmus izvērtējumus tieši par šo prāmi. Otrkārt, atkrīt nepieciešamība pēc diezgan finansiāli ietilpīgas reklāmas, jo zviedri šo prāmi ļoti labi pazīst, interjers, dizains, drošības aprīkojums ir ideālā stāvoklī, visai nesen kapitāli remontēts, un arī pēc trīs gadu atmaksāšanās perioda, pēc ceturtā gada ir ievērojama peļņa, prāmis ir izmaksāts un ir ievērojama arī atlikusī prāmja vērtība. Pēc mana uzdevuma “Rīgas jūras līniju” vadība ir iesniegusi Ministru prezidentam izvērtēšanai visus viņa pieprasītos materiālus. Es šonedēļ lūgšu Ministru prezidenta kungu rast iespēju tikties ar mani un apspriest šo jautājumu par iespējamo valsts atbalstu. Man ir prieks, ka beidzot no valdības puses ir bijis izprotošs solis.

— Jā, bet kā jūs vērtējat premjera izteikumu par to, ka, viņaprāt, pareizi būtu, ja tad, kad līnija jau darbosies, maksātu eksporta vai importa subsīdiju par katru ārzemnieku, kas tiek ievests Rīgā?

G.Bojārs:

— Pēc pašreizējiem aprēķiniem iespējams, ka šāda subsīdija nebūs vajadzīga, pats sāpīgākais, ko ne vienmēr spēj izpildīt privātbiznesa, it sevišķi mūsu Latvijas, privātuzņēmēji, ir — veikt šo pirmatnējo investīciju bez nopietnām valsts vai pašvaldības garantijām vai bez nopietna līdzfinansējuma. Es uzskatu, ka šīs subsīdijas nebūs nepieciešamas, kaut gan tās nāktu par labu un būtu noteikti atbalstāmas, tas ir, pēc mana viedokļa atbalstāmas. Katrs tūrists atstāj ievērojamus līdzekļus valstī, pilsētā, un 73,5 procenti iedzīvotāju atbalsta to, ka valstij vai pašvaldībai ir jāfinansē šis projekts.

— Presē diezgan daudz apšaubīts jau samaksātais 350 tūkstošu dolāru depozīts Norvēģijas uzņēmumam. Satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs brīnās, kā vispār “Rīgas jūras līnijas” var veikt jelkādas operācijas ar finansu līdzekļiem, neinformējot par to akcionārus un nostādot tos fakta priekšā.

G.Bojārs:

— Ziniet, acīmredzot ir jālasa Komerclikums biežāk, es to ieteiktu arī Gorbunova kungam, viņam bija vēl dažas fantastiskas idejas, ka prāmi varētu iegādāties izsolē. Kas tad būs šis galvenais kritērijs — kvalitāte, cena, aprīkojums, atbilstība Stokholmas konvencijai, pārvadāto pasažieru skaits vai pārvadāto treileru skaits, nu, speciālistu vidū tas izsauc smaidus.

— Līdz 11.oktobrim ir ļoti maz laika, tātad ātri jāgādā pārējie miljoni, lai nezaudētu jau iemaksāto. Kas notiks, ja līdz minētajam laikam pilnvarnieki neļaus brīvostai galvot par kredītu?

G.Bojārs:

— Es negribētu šobrīd iedziļināties detaļās; ir idejas, tās, manuprāt, nav tik veiksmīgas Latvijas valstij, mēs pārāk ātri zaudētu kontroli pār šo projektu, un tad rodas varbūt ne visai labvēlīgas attīstības iespējas nākotnē. Katrā ziņā es uzskatu, ka vēl pēc gada darbības varētu runāt par akciju — gan valsts, gan Rīgas brīvostas akciju — atsavināšanu, bet, kā jau es minēju, šobrīd arī iespējas pastāv.

— Dome nedošot atļauju sākt krietni ieilgušo biznesa un atpūtas kompleksa “Daugavas centrs” būvniecību Krasta ielā, kamēr nebūs saskaņota būvniecības otrā kārta, un kārtējo reizi tiek runāts par “Stokmann” centra celtniecības apturēšanu pie dzelzceļa stacijas. Pavisam īsi, kas jums ir zināms par šiem diviem objektiem?

G.Bojārs:

— Jā, par to runā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, un katrā ziņā šie visi saskaņojumi ir izsniegti iepriekšējās domes laikā. Jāsaka, ka šī vieta — autoosta, dzelzceļa stacija — jau sen prasās pēc sakopšanas, pēc ievērojamām investīcijām un arī infrastruktūras atbilstības. Visi zina, kādi šajās vietās ir satiksmes sastrēgumi, kādas ir iespējas pāriet ielu, un tā tālāk.

— Tātad jūs domājat, ka pēc iespējas vajadzētu tomēr atsākt un turpināt.

G.Bojārs:

— Es uzskatu, ka vajadzētu šo projektu turpināt, bet Dambja kungam ir savas iespējas ietekmēt šos procesus, ņemot vērā pilsētas arhitektūras izskatu, un viņš to arī dara.

— Varbūt jums kā pilsētas galvam zināma tā ārvalstu kompānija, kura iegādājusies Benjamiņu namu, un darījuma summa?

G.Bojārs:

— Nē.

— Šodien parakstīts līgums ar “Latvijas zaļo jostu”, ”Hoeticu” un “Nehlsen–Rīga” par sadarbību izlietotā iepakojuma apsaimniekošanā. Paredzēts, ka līgums jau arī stājas spēkā ar parakstīšanas brīdi. Kā tas konkrēti izpaudīsies cilvēkiem?

G.Bojārs:

— Jāsaka, tas ir līgums, kas, protams, neuzliek nekādas sankcijas ne no vienas puses. Mēs jau pirms gada parakstījām analoģisku līgumu ar Latvijas “Zaļo punktu”, un ļoti lielu darbu paveikušas arī privātās kompānijas “Hoetica” un ”Nehlsen–Rīga”, atkritumu šķirošanas popularizēšanai ir izvietotas dalītās atkritumu tvertnes. Mēs iesākām ar to, ka pēc mana rīkojuma Rīgas domes struktūrvienības un skolas, slimnīcas utt. jau pašas sāk savus atkritumus dalīt, ir saņemta liela atsaucība no privātmāju iedzīvotājiem, ir jāveic milzīgs izglītības darbs bērnu vidū. Acīmredzot bērni ir tie, kas varēs iemācīt arī savu ģimeni veikt šo darbu, tādējādi uzlabojot vides apstākļus.

— Vēl pāris tīri praktisku jautājumu. Sākoties tumšajiem vakariem, daudzās mazajās ielās, nemaz jau nerunājot par kājām šķērsojamiem skvēriņiem, dārzu un parku stūriem, diemžēl laikus nav savests kārtībā apgaismojums. Kur cilvēkiem griezties?

G.Bojārs:

— Jā, šī ir svarīga problēma. Pagājušajā gadā, ja jūs atceraties, mēs ar jums tieši šo tēmu arī aizskārām. Es gribu tikai dažus skaitļus minēt. 2000.gadā pilsētas apgaismojumam tika tērēts miljons 600 tūkstoši latu, pagājušajā gadā — miljons 800 tūkstoši latu, un, grozot Rīgas domes budžetu, mēs piešķīrām vēl 400 tūkstošus latu investīcijām, tas ir, jaunu laternas stabu ierīkošanai. Šogad 2002.gada budžetā mēs tērējam jau 2,3 miljonus latus šim mērķim, tātad pusmiljona pieaugums, un uz nākamo gadu ir pieprasīts vēl pusmiljona latu papildu pieaugums. Man jau ir iesniegts vesels saraksts ar ielām, kur nepieciešams papildu apgaismojums, un es tuvākajā laikā sagaidu vēl papildu sarakstu par mazākām ielām. Tā ka darbs nav apstājies, jūs pēc skaitļiem redzat, ka tas izmaksā pietiekami daudz, bet tas ir absolūti nepieciešams gan no komforta, gan no drošības viedokļa.

— Un mums nav ko no tumsas baidīties.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā