Latvijas Republikas valdības un Grieķijas Republikas valdības Nolīgums par jūras transportu

Latvijas Republikas valdība un Grieķijas Republikas valdība (turpmāk — divas Līgumslēdzējas Puses),

vēloties nostiprināt draudzīgas attiecības starp divām valstīm, attīstot to sadarbību tirdzniecības kuģošanas jomā, un nolūkā veicināt starptautiskās kuģošanas attīstību uz tirdzniecības kuģošanas brīvības principu pamata,

ievērojot principus, kas noteikti starptautiskajās tiesībās un it īpaši starptautiskajās kuģošanas konvencijās, kuru dalībnieces ir abas Līgumslēdzējas Puses,

ir vienojušās par sekojošo:

 

1. pants

Definīcijas

Šī Nolīguma nolūkā:

1. Termins “Līgumslēdzējas Puses kuģis” nozīmē jebkuru kuģi, kas ir reģistrēts šīs Līgumslēdzējas Puses Kuģu reģistrā un kuģo ar šīs valsts karogu. Šis termins tomēr neietver:

a) kara kuģus un jūras kara flotes palīgkuģus;

b) kuģus, kas izpilda vienīgi administratīvās vai valsts funkcijas;

c) zinātniskās pētniecības kuģus;

d) zvejas kuģus.

2. Termins “apkalpes loceklis” nozīmē kapteini un jebkuru personu, kura ir faktiski nodarbināta uz kuģa ar kuģa ekspluatāciju saistītu pienākumu un pakalpojumu veikšanai, un ir iekļauta apkalpes locekļu sarakstā.

3. Termins “kompetentās iestādes” nozīmē attiecībā uz Latvijas Republiku Satiksmes ministriju vai tās pilnvarotu personu vai iestādi, attiecībā uz Grieķijas Republiku — Jūras tirdzniecības flotes ministriju. Jebkādu izmaiņu gadījumā attiecībā uz kompetento iestāžu nosaukumu vai funkcijām Līgumslēdzējas Puses sniedz nepieciešamos paziņojumus pa diplomātiskajiem kanāliem.

4. Termins “kabotāža” nozīmē preču un pasažieru transportēšanu starp vienas Līgumslēdzējas Puses ostām. Termins “kabotāža” ietver jebkuru preču transportēšanu, kuras, arī tad, ja tām ir tranzīta konosaments un neatkarīgi no to izcelšanās vai piegādes vietas, tiek pārkrautas tieši vai netieši vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses ostās, lai tiktu nogādātas uz tās pašas Līgumslēdzējas Puses citu ostu. Šie paši noteikumi ir piemērojami arī attiecībā uz pasažieriem, pat ja tiem ir tranzīta biļetes.

5. Termins “starptautiskais jūras transports” nozīmē jebkuru transportēšanu ar kuģi, izņemot, ja kuģis kursē vienīgi starp vienas Līgumslēdzējas Puses teritorijā izvietotām vietām.

 

2. pants

Nolīguma darbības joma

1. Šis Nolīgums ir piemērojams katras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, ieskaitot to teritoriālos ūdeņus.

2. Šī Nolīguma noteikumi ir piemērojami attiecībā uz starptautisko jūras transportu starp Līgumslēdzējām Pusēm.

3. Tomēr šī Nolīguma noteikumi nav piemērojami attiecībā uz:

a) ostām, kuras nav atvērtas ārvalstu kuģiem;

b) aktivitātēm, kuras ar katras Līgumslēdzējas Puses valsts normatīvajiem aktiem ir rezervētas savas valsts karoga kuģiem vai uzņēmumiem un organizācijām, it īpaši ieskaitot kabotāžu, jūras zvejniecību, loču pakalpojumus, vilkšanu tauvā, glābšanu un palīdzību uz jūras;

c) ārvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos;

d) imigrāciju un imigrantu transportēšanu.

 

3. pants

Mērķis

Līgumslēdzējas Puses attīsta savstarpējo sadarbību tirdzniecības kuģošanas jomā un veicina abu valstu kuģu līdzdalību jūras tirdzniecībā starp to ostām, pamatojoties uz tiesību vienlīdzības, savstarpēja izdevīguma un tirdzniecības kuģošanas brīvības principiem, un atturas no jebkādas darbības, kas varētu kaitēt starptautiskās kuģošanas attīstībai, kura balstīta uz augstāk minētajiem principiem. Uz pilsoņu vai juridisko personu, kas ekspluatē vienas Līgumslēdzējas Puses valsts karoga kuģus, komerciālajām darbībām otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā tiks piemērots nediskriminācijas princips.

 

4. pants

Sadarbība

1. Līgumslēdzējas Puses savas valsts normatīvo aktu ietvaros turpina censties uzturēt un attīstīt efektīvas attiecības starp abu valstu kompetentajām iestādēm.

2. Līgumslēdzējas Puses vienojas savu iespēju robežās sniegt viena otrai tehnisko palīdzību jūras transporta attīstīšanā. Šajā nolūkā Līgumslēdzējas Puses aktivizēs un veicinās kontaktu un sadarbības attīstību starp to kuģošanas un ar to saistītajiem uzņēmumiem un organizācijām.

 

5. pants

Kuģošanas principi

1. Līgumslēdzējas Puses vienojas starptautiskajā jūras transportā ievērot brīvas un godīgas konkurences principus, un it īpaši:

a) sadarboties tādu šķēršļu novēršanā, kas varētu traucēt jūras tirdzniecības attīstību starp to ostām;

b) atbalstīt pasākumus, kas varētu nodrošināt to kuģu līdzdalību jūras tirdzniecībā starp Līgumslēdzēju Pušu ostām un trešo valstu ostām uz brīvas un komerciālas konkurences pamata, un atturēties no pasākumiem un prakses, kas kavē šādu līdzdalību;

c) nodrošināt, ka to kuģi ir brīvi sniegt starptautiskos jūras pakalpojumus saskaņā ar Līgumslēdzēju Pušu nacionālajiem normatīvajiem aktiem;

d) atcelt jebkādus vienpusējus ierobežojumus attiecībā uz starptautisko jūras preču un pasažieru transportēšanu, kas pilnībā vai daļēji ir rezervēta Līgumslēdzēju Pušu kuģiem;

e) atcelt jebkādus kravu sadales līgumus, gadījumā, ja šādi līgumi ir iekļauti esošajos Līgumslēdzēju Pušu divpusējos līgumos.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi neskar trešo valstu kuģu tiesības piedalīties jūras tirdzniecībā starp Līgumslēdzēju Pušu ostām.

3. Šī panta noteikumi nekavē Līgumslēdzējas Puses veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu savas tirdzniecības flotes brīvu līdzdalību starptautiskajā tirdzniecībā uz komerciālas konkurences pamata saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

 

6. pants

Nacionālā attieksme

1. Katra Līgumslēdzēja Puse nodrošina otras Līgumslēdzējas Puses kuģiem tādu pašu attieksmi, kādu tā nodrošina saviem, starptautiskajos reisos nodarbinātajiem, kuģiem attiecībā uz:

a) brīvu piekļūšanu ostām, piestātņu piešķiršanu un ostas iekārtu pilnvērtīgu izmantošanu;

b) kravu iekraušanu un izkraušanu, pārkraušanu, pasažieru uzņemšanu un izkāpšanu krastā, kā arī citas normālas komerciālas darbības veikšanu;

c) jebkuru ostas maksu un nodevu apmaksu;

d) navigācijai paredzēto pakalpojumu izmantošanu.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi neuzliek par pienākumu ne vienai, ne otrai Līgumslēdzējai Pusei atbrīvot otras Līgumslēdzējas Puses kuģus no prasības par obligātajiem loču pakalpojumiem, no kuriem tā atbrīvo pati savus kuģus.

 

7. pants

Vislielākās labvēlības attieksme

1. Gadījumā, ja kāds šī Nolīguma pants neparedz citādi, Līgumslēdzējas Puses attiecas viena pret otru tāpat kā pret vislielāko labvēlību baudošo valsti visos ar kuģniecību saistītajos jautājumos.

2. Šī panta 1.punkta noteikumi nav piemērojami attiecībā uz priekšrocībām, kas izriet no katras Līgumslēdzējas Puses līdzdalības jebkāda veida ekonomiskajā kopienā.

 

8. pants

Ostas nodevu maksāšana

Katras Līgumslēdzējas Puses kuģi, ienākot otras Līgumslēdzējas Puses ostā, lai izkrautu daļu savas kravas, drīkst pēc šīs valsts likumu un noteikumu izpildes paturēt uz kuģa to kravas daļu, ko paredzēts nogādāt citā ostā tajā pašā vai citā valstī, vai pārkraut to uz citu kuģi, nemaksājot nekādas papildus nodevas, izņemot tās, kuras līdzīgos gadījumos otra Līgumslēdzēja Puse iekasē no saviem kuģiem. Šādā pašā veidā katras Līgumslēdzējas Puses kuģi drīkst iebraukt vienā vai vairākās otras Līgumslēdzējas Puses ostās, lai iekrautu visu vai daļu savas ārvalstu ostām paredzētās kravas, nemaksājot citas nodevas, kā vien tās, kuras līdzīgos gadījumos otra Līgumslēdzēja Puse iekasē no saviem kuģiem.

 

9. pants

Jūras satiksmes atvieglojumi

Līgumslēdzējas Puses savas valsts normatīvo aktu un ostu noteikumu ietvaros, kā arī savu no starptautiskajām tiesībām izrietošo saistību ietvaros, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai atvieglotu un paātrinātu jūras satiksmi, lai novērstu kuģu nevajadzīgu aizkavēšanos un lai pēc iespējas paātrinātu un vienkāršotu muitas, sanitāro, ostas formalitāšu un citu ostās nepieciešamo formalitāšu kārtošanu.

 

10. pants

Kuģu dokumenti

1. Dokumentus, kas apstiprina kuģu valsts piederību, tilpības apliecību un citus kuģu dokumentus un sertifikātus, ko izdevušas vai atzinušās vienas Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes, atzīst arī otras Līgumslēdzējas Puses kompetentās iestādes.

2. Izņemot obligāto pārdošanu, kas izriet no tiesas lēmuma, ne vienas, ne otras Līgumslēdzējas Puses kuģi nevar tikt reģistrēti otras Līgumslēdzējas Puses Kuģu reģistrā, ja netiek uzrādīta tās Līgumslēdzējas Puses, no kuras kuģi ir cēlušies, kompetento iestāžu izsniegta apliecība par to, ka kuģi ir izslēgti no šīs Līgumslēdzējas Puses Kuģu reģistra.

3. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģi netiek pārmērīti otras Līgumslēdzējas Puses ostās un kuģu tilpības apliecībā norādītā tilpība ir jāņem par pamatu jebkāda veida vai nosaukuma ostas nodevu aprēķināšanā ar noteikumu, ka augstāk minētie dokumenti ir izdoti saskaņā ar 1969.gada Starptautisko Konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu. Kuģu, kuru garums mazāks par 24 metriem, tilpības apliecības, kas izdotas saskaņā ar nacionālajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ir abpusēji atzīstamas.

4. Īpaši apkārtējai videi draudzīgiem tankkuģiem ar izolētā balasta tankiem (IBT) vai dubulto korpusu, ostu maksas un loču maksas ir samazināmas:

a) atskaitot no kopējās kuģa tilpības IBT vai dubultā korpusa tilpību, kā tas saskaņā ar Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) Rezolūciju [A 747(18)] ir noteikts atbilstošajos kuģa dokumentos un sertifikātos, un

b) izdarot atlaidi proporcionāli tai daļai, kas veido IBT un dubultā korpusa tilpību attiecībā pret kuģa kopējo tilpību.

 

11. pants

Identitātes dokumentu atzīšana

1. Katra no divām Līgumslēdzējām Pusēm atzīst otras Līgumslēdzējas Puses kompetento iestāžu izdotos identitātes dokumentus un piešķir šo identitātes dokumentu īpašniekiem šī Nolīguma 12. un 13.pantā minētās tiesības. Šie identitātes dokumenti ir:

a) apkalpes locekļiem, kuri ir Latvijas Republikas pilsoņi vai pastāvīgie iedzīvotāji, — “Jūrnieka grāmatiņa”;

b) apkalpes locekļiem, kuri ir Grieķijas Republikas pilsoņi, — “Grieķijas Jūrnieka grāmatiņa” vai Grieķijas pase.

2. Šī Nolīguma 12. un 13.panta noteikumi ir atbilstoši piemērojami jebkurai personai, kura nav ne vienas, ne otras Līgumslēdzējas Puses valsts pilsonis, bet kurai ir 1965.gada Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu un tās Pielikuma noteikumiem atbilstošs identitātes dokuments vai kas izdots saskaņā ar Starptautiskās Darba Organizācijas 1958.gada Konvenciju nr.108 par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām.

 

12. pants

Jūrnieku tiesības izkāpt krastā

1. Vienas Līgumslēdzējas Puses kuģa apkalpes locekļiem, kuriem ir šī Nolīguma 11.pantā minētie identitātes dokumenti, ir atļauts kuģa uzturēšanās laikā otras Līgumslēdzējas Puses ostās bez vīzas uzturēties krastā ar noteikumu, ka kapteinis saskaņā ar šajā ostā spēkā esošajiem noteikumiem ir iesniedzis attiecīgajām iestādēm apkalpes locekļu sarakstu.

2. Izkāpjot krastā un atgriežoties uz kuģa, augstāk minētās personas ir pakļautas šajā ostā esošajai robežkontrolei un muitas kontrolei.

 

13. pants

Citas jūrnieku tiesības

1. Šī Nolīguma 11.pantā noteikto identitātes dokumentu īpašniekiem ir atļauts kā pasažieriem ar jebkāda veida transporta līdzekļiem iebraukt otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā vai atstāt to ar mērķi nokļūt uz savu kuģi vai uz citu kuģi, šķērsot to tranzītā, lai nokļūtu uz savu kuģi citā valstī vai lai dotos mājup, vai jebkurā citā nolūkā, ko atzinušas šīs otras Līgumslēdzējas Puses atbilstošās iestādes.

2. Visos šī panta 1.punktā noteiktajos gadījumos apkalpes locekļiem jābūt atbilstošai otras Līgumslēdzējas Puses atļaujai vai vīzai, kuru atbilstošās iestādes izsniedz iespējami īsā laikā.

3. Ja apkalpes locekļa uzturēšanās otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā ir jāpagarina nelaimes gadījuma, slimības vai jebkāda cita atbilstošo iestāžu par likumīgu atzīta iemesla dēļ, atbilstošās iestādes pagarina šādu uzturēšanos uz rakstiski iesniegta pierādījuma pamata uz tādējādi pieprasīto laiku.

 

14. pants

Tiesības aizliegt iebraukšanu

1. Nekaitējot šī Nolīguma 12. un 13.panta vispārīgajam raksturam, attiecībā uz ārvalstnieku iebraukšanu, uzturēšanos un uzturēšanās pagarināšanu ir piemērojami vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses nacionālie normatīvie akti.

2. Katra Līgumslēdzēja Puse patur sev tiesības atteikt iebraukšanu un/vai uzturēšanos savas valsts teritorijā apkalpes locekļiem, kurus tā uzskata par nevēlamiem.

 

15. pants

Nodarbinātības noteikumi

1. Katras Līgumslēdzējas Puses kuģu īpašnieki uz saviem kuģiem, kuri kuģo zem Līgumslēdzēju Pušu valsts karoga, drīkst nodarbināt jūrniekus, kas ir otras Līgumslēdzējas Puses pilsoņi, saskaņā ar tās Līgumslēdzējas Puses nacionālajiem normatīvajiem aktiem, zem kuras valsts karoga kuģis kuģo.

2. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses valsts karoga kuģi ieiet otras Līgumslēdzējas Puses ostās vai kuģo otras Līgumslēdzējas Puses teritoriālajos vai iekšējos ūdeņos, šīs Līgumslēdzējas Puses attiecīgās iestādes veicina uz šiem kuģiem nodarbināto jūrnieku aizvietošanu, kā arī to atgriešanos mājup.

3. Jebkādu strīdu gadījumā, kas izriet no darba līguma, ir piemērojami tās Līgumslēdzējas Puses normatīvie akti un jurisdikcija, ar kuras valsts karogu kuģis kuģo.

 

16. pants

Palīdzība nelaimes gadījumos

1. Ja vienas Līgumslēdzējas Puses kuģis nogrimst, uzskrien uz sēkļa, tiek izmests krastā vai cieš kādā citā negadījumā otras Līgumslēdzējas Puses piekrastē, kuģim, tā apkalpei, pasažieriem un kravai jebkurā laikā ir nodrošināma tāda pat palīdzība, atbalsts un attieksme tik pat lielā mērā kā savas valsts kuģa gadījumā. Līgumslēdzēja Puse bez kavēšanās paziņo otras Līgumslēdzējas Puses kompetentajai iestādei par negadījumu.

2. Krava un preces, kas ir nokrautas vai izglābtas no kuģa, kas minēts šī panta 1.punktā, ja tās netiek piegādātas izmantošanai vai patēriņam otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, netiek apliktas ne ar kādām muitas nodevām.

 

17. pants

Jurisdikcija

1. Ja uz vienas Līgumslēdzējas Puses valsts karoga kuģa notiek pārkāpums, kamēr kuģis atrodas otras Līgumslēdzējas Puses iekšējos ūdeņos un teritoriālajā jūrā, šīs Līgumslēdzējas Puses iestādes neierosina lietu bez pirmās minētās Līgumslēdzējas Puses kompetento diplomātisko vai konsulāro amatpersonu piekrišanas, izņemot gadījumus, kad:

a) nozieguma sekas iesniedzas otras Līgumslēdzējas Puses valsts teritorijā, vai

b) noziegumam ir tāds raksturs, ka tas traucē otras Līgumslēdzējas Puses mieru vai sabiedrisko kārtību un drošību, vai

c) prasības iesniegšana ir nepieciešama, lai novērstu narkotisko vielu vai psihotropo līdzekļu nelegālu transportēšanu, vai

d) kuģa kapteinis ir lūdzis iesniegt prasību pret nozieguma izdarītāju.

2. Šī panta 1.punktā noteiktajā gadījumā, pirms piekrastes valsts iestāde ir uzsākusi jebkādu darbību, ir sniedzams iepriekšējs paziņojums Līgumslēdzējas Puses, ar kuras valsts karogu kuģis kuģo, kompetentajām diplomātiskajām vai konsulārajām amatpersonām. Kritiska stāvokļa gadījumā augstāk minētais paziņojums var tikt sniegts vienlaicīgi ar minēto pasākumu veikšanu.

3. Šī panta 1.punkta noteikumi neskar Līgumslēdzēju Pušu iestāžu tiesības veikt jebkādu pārbaudi vai jebkādu izmeklēšanu saskaņā ar savas valsts normatīvajiem aktiem.

4. Realizējot savas valsts kriminālo, civilo un disciplināro jurisdikciju, katra Līgumslēdzēja Puse veic visus nepieciešamos pasākumus, lai izvairītos no otras Līgumslēdzējas Puses kuģu aizturēšanas. Ja šāda aizturēšana ir absolūti nepieciešama, Līgumslēdzējas Puses šo aizturēšanu ierobežo līdz minimumam vai tās var atļaut kuģim doties jūrā, ja ir iesniegta garantija.

 

18. pants

Starptautiskie līgumi

Šī Nolīguma noteikumi neietekmē Līgumslēdzēju Pušu tiesības un pienākumus, kas izriet no spēkā esošajām starptautiskajām konvencijām un nolīgumiem jūrniecības jomā.

 

19. pants

Strīdu izšķiršana

Jebkādas nesaskaņas vai problēmas saistībā ar šī Nolīguma interpretāciju vai piemērošanu ir izšķiramas tiešu sarunu ceļā starp Līgumslēdzēju Pušu kompetentajām iestādēm. Gadījumā, ja nav panākta vienošanās, nesaskaņas vai problēmas ir risināmas pa diplomātiskajiem kanāliem.

 

20. pants

Spēkā stāšanās un darbības ilgums

1. Šis Nolīgums stājas spēkā trīsdesmitajā (30.) dienā pēc pēdējā paziņojuma saņemšanas pa diplomātiskajiem kanāliem par to, ka visas nepieciešamās konstitucionālās procedūras ir izpildītas.

2. Šis Nolīgums paliek spēkā nenoteiktu laiku, bet viena vai otra Līgumslēdzēja Puse var to denonsēt, pa diplomātiskajiem kanāliem nosūtot rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai Pusei. Šī Nolīguma denonsēšana stājas spēkā divpadsmit (12) mēnešus pēc dienas, kad otra Līgumslēdzēja Puse ir saņēmusi šādu paziņojumu.

 

 

21. pants

Grozījumi

Par jebkādu šī Nolīguma grozījumu Līgumslēdzējas Puses savstarpēji rakstiski vienojas, un tas stājas spēkā saskaņā ar to pašu procedūru, kāda ir aprakstīta šī Nolīguma 20.pantā.

TO APLIECINOT, apakšā parakstījušās savu attiecīgo valdību šim nolūkam pienācīgi pilnvarotas personas, ir parakstījušas šo Nolīgumu.

Šis Nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros, katrs latviešu, grieķu un angļu valodā. Ja rodas jebkādas atšķirības šī Nolīguma interpretācijā, izšķirošais ir teksts angļu valodā.

PARAKSTĪTS ATĒNĀS, 2002. gada 27.martā.

Latvijas Republikas valdības vārdā: Aigars Kalvītis, ekonomikas ministrs

Grieķijas Republikas valdības vārdā: Georgos Floridis ekonomikas ministra vietnieks