Vakar, 1.oktobrī, Parīzē pie Elizejas pils: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Francijas Republikas prezidents Žaks Širaks

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga uzturas darba vizītē Francijas Republikā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 1.oktobrī, Parīzē tikās ar Francijas prezidentu Žaku Širaku. Sarunā ar Latvijas prezidenti Ž.Širaks pauda prieku par dinamiskajām starpvalstu attiecībām, kā arī vēlreiz pateicās prezidentei par savu vizīti Latvijā pagājušajā gadā. Francijas prezidents pauda gandarījumu par to, ka Latvija plāno tuvākajā laikā kļūt par ES un NATO dalībvalsti: “Durvis ir vaļā, un Francija sagaida Latvijas dalību abās organizācijās.”

Runājot par ES jautājumiem, Valsts prezidente detalizēti izskaidroja Francijas kolēģim Latvijas intereses, īpaši uzsverot lauksaimniecības sadaļu. Kontekstā ar Eiropas Komisijas piedāvājumu par lauksaimniecības kvotām prezidente minēja Latvijas vēlmi palielināt piena kvotas, kā arī palielināt atbalstu Latvijas cukurbiešu un graudaugu audzētājiem. Valsts prezidente to skaidroja ar Baltijas valstu īpašo vēsturisko situāciju, smago PSRS mantojumu, Krievijas krīzi 1998.gadā, denacionalizāciju. Ž.Širaks uzsvēra, ka ļoti labi izprot Latvijas specifiskās intereses lauksaimniecības jomā, kā arī īpašo vēsturisko situāciju, un sacīja V.Vīķei-Freibergai, ka Francija centīsies Eiropas Savienībā meklēt visām pusēm pieņemamu lēmumu, kas būtu taisnīgs. Ž.Širaks atzīmēja, ka Latvijas intereses ir pamatotas un prasa specifisku risinājumu.

Runājot par NATO jautājumiem, Francijas prezidents vēlreiz apliecināja atbalstu Latvijai, paužot cerību par drīzu Latvijas dalību NATO. Valsts prezidente informēja par Latvijas parlamenta lēmumu palielināt aizsardzības budžetu līdz 2 % no iekšzemes kopprodukta, kā arī sacīja, ka Latvijā ar nepacietību gaida Prāgas galotņu sanāksmi šā gada beigās. Prezidente stāstīja arī par Latvijas sekmīgo dalību starptautiskajās miera misijās un integrāciju NATO ietvaros.

Abu valstu prezidenti pārrunāja turpmākās divpusējās sadarbības iespējas. Latvijas prezidente ar Francijas kolēģi pārrunāja iespējas 2005.gadā Francijā rīkot Latvijas kultūras sezonu. Ar gandarījumu sarunā tika minēti arī Ilmāra Blumberga lielie panākumi Parīzē šoruden. Prezidente arī pateicās Francijai par atbalstu Latvijas virsnieku apmācībā, kā arī aptuveni 250 valsts ierēdņu franču valodas apmācībā. Ž.Širaks atzinīgi novērtēja to, ka Valsts prezidentei šīs vizītes laikā paredzēts runāt Francijas Senātā, atzīmēja, ka tas ir liels gods, un pauda prieku par šo iespēju.

Sarunā abas puses uzsvēra nepieciešamību turpināt Eiropas Savienības (ES) iekšējās reformas un paplašināšanās procesu, lai panāktu kontinenta nākotnē svarīgā mērķa — vienotas Eiropas — īstenošanu. Uzrunājot ministri, Valsts prezidente sacīja, ka ir pārliecināta par Eiropas kontinenta spēju risināt jaunā gadsimta izaicinājumus un nostiprināties kā spēcīgam un dinamiskam spēkam, arī pateicoties jauno kandidātvalstu straujam attīstības tempam.

	Francijas prezidents Žaks Širaks, sagaidot Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi–Freibergu Parīzē 1.oktobrī
Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Francijas Eiropas lietu ministre Noela Lenuāra 30.septembrī	30.septembrī, lidostā sagaidot Vairu Vīķi–Freibergu, —   Francijas vēstniece Luīza Avona un Latvijas vēstniece Sandra Kalniete

Ministre pauda apbrīnu par Latvijas sasniegumiem īsajā laikā pēc neatkarības atgūšanas, sakot Valsts prezidentei: “Jūsu valsts izaugsmes temps ir patiesi iespaidīgs, reģiona dinamiskās attīstības tendences var būt labs pienesums Eiropas kopējai attīstībai.” N.Lenuāra arī sacīja V.Vīķei–Freibergai, ka, par spīti dažiem problemātiskiem jautājumiem finansu un lauksaimniecības jomā, ar kuriem šobrīd saskaras Eiropa,

paplašināšanās procesam ir jāturpinās: “Lai arī ļoti būtiskas, tomēr tās ir detaļas, kas mums jāatrisina un kas nevar mūs atturēt no izvirzītā mērķa — vienotas un paplašinātas Eiropas — sasniegšanas.” Latvijas prezidente akcentēja, ka Baltijas valstu dinamiskā izaugsme ir saskatāma arī visa Baltijas jūras reģiona attīstības kontekstā, kas šobrīd ietver sevī attīstības potenciālu, par ko nevienam vairs starptautiski nav šaubu. Stāstot par vēstures notikumiem, Latvijas iedzīvotāju dzīvi laikā, kad Latvija tika atrauta no Eiropas kopējās attīstības pēc Otrā pasaules kara, V.Vīķe–Freiberga atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji vienmēr ir paturējuši ticību atgriezties atpakaļ Eiropā: “Eiropa ir kā māte, kurai visi tās bērni ir vienādi svarīgi, tāpēc Latvijas integrācija Eiropā ir tik dabiska un būtiska.”

Abas puses pieskārās arī Eiropas drošības politikas jautājumiem, kā arī NATO un ES sadarbībai. Ministre atzīmēja, ka Prāgas NATO galotņu sanāksmē šā gada beigās, domājams, tiks pieņemti Eiropas drošībai ļoti būtiski lēmumi, un pauda gandarījumu, ka jau tagad starp Latviju un Franciju ir izvērsta sadarbība aizsardzības jomā.

Valsts prezidente un Francijas Eiropas lietu ministre bija vienisprātis, ka ir pienācis laiks jaunam aktīvam posmam abu valstu ekonomiskajā sadarbībā. Runājot par Latvijas iespējamo devumu Eiropas attīstībā, V.Vīķe–Freiberga akcentēja Latvijas intelektuālā resursa spēku, un Francijas puse pauda apbrīnu par Latvijas eksakto zinātņu potenciālu.

Valsts prezidente vakarā kopā ar bijušo Eiropas Komisijas prezidentu Žaku Deloru un Senāta Eiropas Savienības lietu delegācijas prezidentu Ibēru Annelu sniedza interviju Senāta televīzijā “Public”. Raidījums bija veltīts Eiropas Savienības paplašināšanās procesam, īpaši pievēršoties jaunajām kandidātvalstīm un to nākotnei. Pret Latviju raidījuma autori izturējās labvēlīgi un uzdeva interesantus jautājumus Valsts prezidentei par Latvijas nostāju jautājumos, kas saistīti ar jauno Eiropu.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Elizejas pils

Pēc ierašanās Parīzē Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”