Te ir tā vieta, kur tika aprakti daudzi sapņi

Pie Mores kaujā kritušo karavīru pieminekļa ziedus noliek Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube Foto: Andris Kļaviņš

Piemiņas brīdī, kas sestdien, 28. septembrī, notika leģionāru Brāļu kapos netālu no Jūdažiem un Morē pie pieminekļa, ko 1992.gadā uzcēla par Daugavas vanagu Toronto

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube Mores kaujas piemiņas vietā

nodaļas ziedojumiem, pulcējās kaujā kritušo karavīru piederīgie, viņu piemiņas glabātāji, atdusas vietas kopēji, karavīru sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku vadība, karavīri.

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis savā uzrunā uzsvēra Mores kaujas vēsturisko nozīmi un traģismu, kad fronte 1944. gada vasarā un rudenī vēlās pāri Latvijai uz rietumiem. Mūsu karavīri bija tie, kas ar savām dzīvībām un asinīm piesedza mūsu tautas atkāpšanās ceļu, bēgot no sarkanajām komunisma briesmām. Vēl ilgi mūsu tautai un mūsu karavīriem nāksies dzirdēt, ka viņi nav karojuši tajā frontē vai nav bijuši ietērpti tajā formas tērpā, kāds vēsturniekiem, politiķiem un daudziem mūsu nedraugiem patiktos. Bet viņi cīnījās to iespēju robežās, kādas viņiem bija, viņi cīnījās pret tiem, kurus Vinstons Čērčils nebūt neatzina par labākajiem sabiedrotajiem. Tāpēc šodien šiem sabiedrotajiem ir grūti izšķirties un pateikt taisnību. Mēs zinām, ka taisnība bija mūsu tautas un mūsu karavīru pusē.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Raimonds Graube savukārt sacīja, ka More ir viena no tām vietām, kur latviešu karavīrs ir godam pildījis savu karavīra pienākumu. Latviešu karavīrs uzvarēja šīs kaujas savā zemē tāpēc, ka bija profesionāls karotājs, un galvenokārt tāpēc, ka bija gatavs ziedot sevi kā savas zemes un tautas aizstāvis.

Rīta stundā NBS komandieris piedalījās Nacionālās aizsardzības akadēmijas komandējošā sastāva pamatkursa kadetu svinīgā zvēresta ceremonijā.

Nacionālo bruņoto spēku komandieris pulkvedis Raimonds Graube arī uzsvēra, ka šis tilts no pagātnes uz nākotni nav tikai simbolisks, ka viņš jaunajos kadetos, kuri pēc augstskolas absolvēšanas stājas karavīru rindās, lai kļūtu par virsniekiem, saskatījis tādu pašu spītu un pienākuma apziņu, ar kādu jaunekļi stājās pretī pārspēkam Mores kaujā.

Kopā ar simtiem dažāda vecuma ļaužu piemiņas pasākumā piedalījās arī Mores pamatskolas skolotāji un skolēni, skandējot “Tālavas taurētāja” rindas, aizraujot visus kopējās karavīru dziesmās.

Piemiņas diena beidzās ar Mores kaujas norises vietu apskati un profesionālo karavīru pārrunām par cīņu taktiku, kamēr pārējie piemiņas parkā pie ugunskura dziedāja un dalījās atmiņās. Kāds sirms karavīrs no Saulkrastiem pērngad kritušo karavīru atdusas vietā iebēris kabatā sauju zīļu no Rozēnu ozola. Mājās ierausis zemītē, kur zied mammas mīļākās rudens puķes miķelīši, un visas sešpadsmit ozolzīles uzdīgušas. Aug jauni ozoliņi no Rozēnu ozola, pie kura saknēm mieru atraduši to tālo dienu varoņi.

Teksts un foto: Andris Kļaviņš — “Latvijas Vēstnesim”