Lai Baltijas reģionam būtu dinamiska attīstība

No 29.septembra līdz 1.oktobrim Sanktpēterburgā notika Baltijas jūras valstu parlamentārā konference

No 29.septembra līdz 1.oktobrim Sanktpēterburgā notika Baltijas jūras valstu 11.parlamentārā konference, kurā spriests par sadarbības intensificēšanas iespējām Baltijas jūras reģiona valstu starpā, projekta “Ziemeļu dimensija” īstenošanu, ekoloģijas jautājumiem, kā arī Kaļiņingradas apgabala nākotni pēc Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās. Konferences noslēgumā pieņemta rezolūcija. Latviju šajā konferencē pārstāvēja Baltijas asamblejas priekšsēdētājs un Latvijas delegācijas vadītājs Romualds Ražuks un delegācijas locekļi Arnis Razminovičs un Jānis Bunkšs.

Konferences pirmajā dienā tās dalībniekus sveica Krievijas Federālās sapulces priekšsēdētājs Sergejs Mironovs. Viņš uzsvēra, ka abpusēji izdevīgas sadarbības un labu kaimiņattiecību attīstība Baltijas jūras reģionā ir viens no Krievijas ārpolitikas virzieniem. “Mēs esam ieinteresēti, lai šis reģions ieņemtu savu vietu dinamiski attīstītu valstu vidū,” teica S.Mironovs. Pateicoties savstarpējai izpratnei un kopīgiem pūliņiem, Baltijas jūras reģions faktiski uzskatāms par vienu no stabilākajiem Eiropā – tas kļuvis par partnerības un pastāvīgās attīstības zonu.

Krievijas Valsts domes priekšsēdētājs Genādijs Seļezņovs kā būtiskus akcentēja projekta “Ziemeļu dimensija” uzdevumus – pārvarēt esošos šķēršļus un nepieļaut jaunu sadalošu līniju rašanos Eiropas ziemeļos. Viņš arī uzsvēra, ka konferences darbs var kļūt par nozīmīgu pavērsienu Ziemeļu dimensijas projekta īstenošanā un sasāpējušā Kaļiņingradas jautājuma risināšanā.

Pamatnosacījumi ilgtspējīgu attiecību un sadarbības veicināšanai ir demokrātijas standartu ievērošana cilvēktiesību un nacionālo minoritāšu jomā, jo no tā atkarīga stabilitāte un drošība šajā reģionā.

Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulces priekšsēdētājs Sergejs Tarasovs sacīja, ka Sanktpēterburgas Likumdošanas sapulce īpašu uzmanību pievērš Baltijas virzienam un cenšas aktīvi iesaistīties daudzpusējos sadarbības projektos. “Jautājumi, kurus plāno izskatīt konferences dalībnieki, Sanktpēterburgas iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, jo mēs nevaram palikt malā brīdī, kad Baltijas jūras reģiona valstis risina ļoti būtiskos ekoloģijas, politiskos un ekonomiskos jautājumus,” teica S.Tarasovs.

Konferences dalībniekiem tika nolasīts arī Krievijas prezidenta Vladimira Putina apsveikums, kurā pausta cerība, ka konstruktīvā un atklātā diskusija sekmēs Baltijas jūras valstīm visaktuālāko un sāpīgāko jautājumu risināšanu.

Viens no jautājumu blokiem, par kuriem diskutēja konferences dalībnieki, bija saistīts ar sadarbības paplašināšanas iespējām Baltijas jūras valstu reģionā. Konferences Pastāvīgās komitejas priekšsēdētājs Nikolajs Tuļajevs akcentēja, ka reģiona valstu tālākās attīstības stratēģijas izvēle notiek jaunos vēsturiskos, ģeopolitiskos un ekonomiskos apstākļos. Kā būtisku viņš minēja Kaļiņingradas jautājuma sekmīgu risinājumu – tas ir ne tikai Baltijas jūras valstu reģiona, bet Eiropas līmeņa uzdevums; turklāt lēmums, kas tiks pieņemts attiecībā uz Kaļiņingradu, uzskatāms par politisku, ne tehnisku. Jau vistuvākajā nākotnē var izveidoties situācija, kad Kaļiņingradas apgabalu ieskaus Eiropas Savienības un tātad arī Šengenas līguma dalībvalstis. “Ja notiks mēģinājums atstāt apgabalu vīzu barjeras ielenkumā, izveidosies nepieļaujama situācija, jo Krievijas iedzīvotājiem tiks liegta iespēja brīvi pārvietoties savas valsts ietvaros,” teica N.Tuļajevs. Viņš sacīja, ka būs grūti vai pat neiespējami runāt par ES paplašināšanās pozitīvo ietekmi, ja netiks atrisināts jautājums par bezvīzu tranzītu, it īpaši izmantojot dzelzceļu.

Baltijas jūras valstu padomes vārdā uzstājās Jans Eriks Enestams. Arī viņš akcentēja Kaļiņingradas jautājuma aktualitāti, vienlaikus norādot uz Eiropas Savienības paplašināšanas procesa radītajām priekšrocībām. Tāpēc nepieciešams intensificēt starpvalstu sadarbību, tādējādi radot pamatu kopīgu problēmu risināšanā, piemēram, vides aizsardzībā un starptautiskās noziedzības apkarošanā.

Pārrunājot projekta “Ziemeļu dimensija” īstenošanas gaitu, konferences dalībnieki vairākkārt uzsvēra demokrātijas un stabilitātes nostiprināšanas nepieciešamību ziemeļu reģionā. “Mūsu valstu parlamentiem jāapvieno spēki, lai šos pamatnosacījumus realizētu gan lokālā, gan arī nacionālā un globālā līmenī,” teica Ziemeļu padomes priekšsēdētāja Outi Ojala. Atkārtoti akcentēta arī nepieciešamība sadarboties ekoloģisko katastrofu novēršanā, cilvēku tirdzniecības ierobežošanā un transporta infrastruktūras attīstībā, kā arī Kaļiņingradas jautājuma veiksmīgā risināšanā. Dānijas starptautisko attiecību institūta direktors Pērs Karlsens sacīja, ka šis jautājums pakļauts pārliekai politizācijai. “Tas var tikt atrisināts, ja Krievija un Eiropas Savienība izrādīs pietiekamu elastību un labo gribu to izdarīt, tāpēc jebkādi politiska rakstura manifesti Kaļiņingradas jautājuma sakarā tikai nevajadzīgi saasina esošo situāciju,” uzsvēra P.Karlsens.

Konferences dalībnieki sprieda arī par vides aizsardzības projektu aktualitāti un uzklausīja vairākus interesantus referātus par Baltijas jūras piesārņojuma problēmām, ķīmisko ieroču apglabājumiem Baltijas jūrā, kā arī par jūras floras un faunas saglabāšanas iespējām.

Baltijas jūras valstu 11.parlamentārās konferences noslēgumā pieņemta rezolūcija. Tajā pausts aicinājums Baltijas jūras valstu padomei un dalībvalstu vadītājiem: stiprināt Ziemeļu dimensiju, pieņemot jaunu darbības plānu tā īstenošanai; pievērst lielāku uzmanību robežšķērsošanas jautājumu sekmīgai risināšanai; panākt abpusēji pieņemamu risinājumu Kaļiņingradas jautājumā, lai nepieļautu jaunu Eiropas sadalīšanu, un iesaistīties daudzpusējos vides aizsardzības projektos, tādējādi sekmējot ekoloģiskās situācijas uzlabošanos Baltijas jūras reģionā.

Saeimas preses dienests