Darbs Latvijā ir neparasti interesants uzdevums

Šodien, 3. oktobrī, Vācijas Federatīvās Republikas valsts svētki: Vācijas Vienības diena

Ekarts Herolds, Vācijas Federatīvās Republikas vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: A.F.I.

— Kā jūs vērtējat Vācijas un Latvijas divpusējās attiecības vēsturiskā un šodienas kontekstā? Kā — no nākotnes perspektīvas?

— Vāciju un Latviju saista aktīvas un saturīgas attiecības. Politikas jomā mēs atbalstām Latviju ceļā uz Eiropas Savienību (ES) un NATO. Par šo attiecību intensitāti liecina aktīva abpusējo vizīšu apmaiņa. Ekonomikā attiecības raksturo mūsu valsts ieguldījums — 17 procenti no kopējā Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma. Šajā pozīcijā mēs Latvijā ieņemam pirmo vietu, bet investīciju ziņā patlaban esam ceturtie. To papildina ciešas kultūras saites, ar sevišķi lielu entuziasmu darbojas jaunieši. Visa pamatu veido daudzpusīgās vēsturiskās attiecības starp mūsu valstīm, un šo attiecību būtisks posms ir Hanzas savienības pieredze.

— Pirms vienpadsmit gadiem, kad Latvija atjaunoja neatkarību, mēs neviens laikam gan nevarējām iedomāties, ka tik drīz mūsu valsts reāli kandidēs uz iestāšanos ES un NATO. Kā jums, vēstnieka kungs, šķiet, cik tuvi ir šie abi Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi?

— Ceļš, kuru Latvija paveikusi, dodoties uz ES un NATO, ir iespaidīgs. Abi jūsu ārpolitikas mērķi, pateicoties Latvijas aktīvajiem centieniem, ir jau ļoti tuvu. Turklāt ir skaidrs, ka arī pēc uzņemšanas šajās institūcijās būs nopietni jāstrādā. Arī šajā ziņā jūsu valsts var paļauties uz partneru, tostarp arī Vācijas, atbalstu.

— Kā jūs iztēlojaties mūsu valstu divpusējās attiecības pēc Latvijas iestāšanās ES un NATO?

— Esmu pārliecināts, ka attiecības starp abām valstīm un sabiedrībām attīstīsies dinamiski. Viena no iezīmēm, kas raksturo mūsu divpusējās attiecības, ir tā, ka no vācu puses tajās aktīvi piedalās visi trīs oficiālie līmeņi: gan federālais, gan federālo zemju jeb reģionālais, gan pašvaldību līmenis. Labs mūsu sadarbības piemērs ir “Transform” programma, kas nu jau desmit gadus Latvijai piedāvā dažādas konsultācijas un atbalstu ekonomikai, piemēram, palīdzējusi iedibināt daudzus kontaktus, kas pastāvēs arī turpmāk.

— Ko jūs varat teikt par savu vēstnieka misiju Rīgā? Kā esat apmierināts ar darba apstākļiem mūsu valstī?

— Es to vērtēju kā neparasti interesantu uzdevumu — būt vēstniekam Latvijā šajā pamatvirziena noteikšanas laikā. Turklāt mani ļoti priecē simpātijas un atklātība, kas tiek izrādītas manai kundzei un man, kā arī mūsu tautiešiem no Vācijas. Mani iespaido fakts, ka daudziem latviešiem ir dziļas zināšanas par manu valsti un vācu valodu. Tas ir ļoti labs pamats attiecību paplašināšanai.

— Kurš bijis svarīgākais notikums jūsu valstī aizvadītajos divpadsmit mēnešos — kopš pērnā gada 3. oktobra?

— Svarīgākais pagājušā gada notikums man un laikam arī lielākai daļai manu tautiešu bija šā gada augustā piedzīvotie gadsimta plūdi. Tie parādīja, ka klimata izmaiņas Eiropas vidienē jau kļuvušas par realitāti. Tie norāda arī uz nepieciešamību ikvienai valstij un starptautiskajai sabiedrībai veikt nopietnu darbu vides politikā. Taču katastrofālie plūdi bija arī notikums, kas izraisīja spontānu solidaritāti, kad gatavību palīdzēt izteica gan Vācijas iedzīvotāji, gan citas valstis, tāpat arī organizācijas, uzņēmēji un privātpersonas ārpus mūsu valsts robežām. Mēs nekad neaizmirsīsim šos līdzjūtības un solidaritātes apliecinājumus.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors