Ar rudeni Latvijā

Ir iznācis zinātnisks pētījums par sociālekonomiskajiem procesiem

Oļģerts Krastiņš, akadēmiķis, grāmatas atvēršanas svinībās Ventspilī 1.oktobrī

Akadēmiķa O.Krastiņa uzruna grāmatas atvēršanas svinībās Ventspilī 2002. gada 1. oktobrī

Ir patiess prieks turēt rokās jaunu grāmatu, kura ir smaga ne vien tiešā, bet arī dziļākā satura nozīmē. Tās autori ir arhibīskapi, akadēmiķi, profesori un ļoti talantīgi jaunie zinātnieki, kuriem atzinību diplomi tiks izrakstīti nākotnē.

Varētu teikt, ka šī grāmata turpina Latvijas Zinātņu akadēmijas tūkstošgadei veltītos divus sējumus “Millennium. Skats uz Latviju”. Taču jaunā grāmata nav minēto izdevumu tiešs turpinājums, drīzāk tā ir papildinājums, varbūt pat pretsvars.

“Millennium” izdevumu satura lielāko daļu aizņem intervijas ar atzītiem zinātniekiem, sabiedriskiem darbiniekiem, veiksmīgiem uzņēmējiem. Nav brīnums, ka viņu skats uz Latviju ir gaišs, optimistisks.

Tās ir saulainas vasaras dienas Latvijas ārēs. Taču Latvijā nāk arī rudens ar drēgnām lietavām, ziemas ar sniegputeņiem un atkušņi ar šķīdoņiem.

Katrai lietai ir saules un ēnas puse. Lai skatījums iegūtu perspektīvu, jāredz abas. Tā nu ir sagadījies, ka šajā grāmatā vairāk runāts par grūtībām, neveiksmēm, neatrisinātām problēmām.

Grāmatas redkolēģija pēc savām domām izvēlējās par katru problēmu vienu no viņai zināmajiem viskompetentākajiem autoriem. Taču nestrādāja ne ar sarkanu, ne zilu redaktora zīmuli. Katrs raksts atspoguļo autora viedokli, veidojot kopējo mozaīku.

Grāmata ir pārbagāta ar faktiem, secinājumiem, prognozēm. Noteikti jāvērtē, ka tā ir zinātniska. Vai tas neatbaidīs tā saukto vienkāršo lasītāju?

Dabas zinātnēs (fizikā, ķīmijā, bioloģijā u.c.) strikti nodala zinātnisko un populārzinātnisko literatūru. Zinātnisko saprot tikai paši zinātnieki, bet viņu veikumu plašākā sabiedrība novērtē pēc jaunām tehnoloģijām, jauniem medikamentiem un enerģijas veidiem, ko zinātnieki izstrādājuši.

Sociālo zinātņu galvenais uzdevums ir informēt un izglītot sabiedrību, parādīt un pierādīt, kā iegūtās zinātniskās atziņas ļaus veiksmīgāk strādāt valsts un privātām institūcijām. Tas iespējams vienīgi tad, ja arī zinātniskie darbi ir uzrakstīti populāri, saprotami gan deputātam, gan vēlētājiem.

Sociālajās zinātnēs nevar novilkt striktu robežu starp zinātnisko un populāro literatūru, ko līdz šim grūti pierādīt mūsu Zinātnes padomei, kuras vadību veido dabas un tehnisko zinātņu pārstāvji.

Arī mūsu grāmata, pēc satura būdama zinātniska, pēc formas ir populāra, dažviet pat tēlaina un emocionāla. Ceram, ka jau pirmās lappuses piesaistīs visus, kas tās izlasīs.

Ja dažam lasītājam kāds raksts liksies pārāk drūms, skeptisks vai pesimistisks, varu droši teikt, ka neviens autors nav domājis ļaunu. Tikai kā ļaunumu novērst.

Pašreiz Ventspilī un visā Latvijā ir rudens. Mēs ticam, ka atkal pienāks pavasaris un vasara.