Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim” Vakar, 2.oktobrī, Francijas Senātā: Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (tribīnē), Senāta prezidents Kristiāns Ponselē (prezidijā, centrā)

Vakar, 2.oktobrī, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga teica runu Francijas Senātā,kur to pirms tam darījisČehijas prezidents Vāclavs Havels un bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols.

Prezidente sacīja, ka viņa, būdama pirmā Latvijas vadītāja, kas runā Senātā, ir aizkustināta par valstij izrādīto godu: “Tā ir zīme Latvijas un Francijas attiecību intensificēšanai, tā ir draudzības un atbalsta zīme.” Viņa runāja par Francijas klātbūtni Latvijā vairāku gadsimtu garumā, kas devusi iedvesmu gan brīvības centieniem, gan kultūras un sabiedriskajiem procesiem. Prezidente uzsvēra Francijas nozīmīgo lomu Latvijas de iure atzīšanā, kā arī okupācijas fakta neatzīšanā: “Latvija mūžam būs pateicīga Francijai arī par to, ka tā nekad neatzina Latvijas piespiedu iekļaušanu PSRS.”

Runājot par jaunās Eiropas arhitektūras veidošanu, Valsts prezidente akcentēja Francijas kā intelektuālā virzītāja lomu un minēja Robēra Šūmana ieguldījumu jaunās Eiropas filozofijas pamatu veidošanā. V.Vīķe-Freiberga arī sacīja, ka principi, kas veidojuši Francijas nāciju, joprojām ir svarīgi arī jaunajai Eiropai kopumā. Brīvības, taisnīguma un savstarpējās solidaritātes principi veidos jauno Eiropu un palīdzēs tai saglabāt nopietna un svarīga spēlētāja lomu globalizētajā pasaulē. Runājot par ES un tās paplašināšanās procesu, prezidente uzsvēra: “ES un NATO galotņu sanāksmes Kopenhāgenā un Prāgā šā gada noslēgumā ir iespēja pilnībā labot vēstures kļūdas, tā ir iespēja dzēst traģiskā 20.gadsimta vēstures sekas, kas tik ilgi šķīra dažādas Eiropas nācijas citu no citas, un Latvijai kā ES un NATO kandidātvalstij tas būtu vēsturisks brīdis, iesākot jaunu posmu valsts attīstībā.”

Prezidente runāja arī par izaicinājumiem, ar kuriem saskarsies Eiropa šodienas globalizētajā pasaulē. Viņa uzsvēra, ka tikai kopīgiem spēkiem pasaulē risināmas tādas problēmas kā dažādu veidu noziedzība, narkotiku izplatība, slimības un terorisms: “Alternatīvas mums nav, tikai kopīgiem spēkiem mēs varam cīnīties ar noziegumiem pasaulē.”

Runājot par jauno drošības situāciju pasaulē, prezidente pauda pārliecību, ka Latvija un citas kandidātvalstis ir spējīgas un jau dod reālu ieguldījumu drošības un stabilitātes vairošanā pasaulē, kā piemēru viņa minēja Latvijas augstu novērtēto dalību starptautiskajās miera misijās. Viņa arī runāja par Eiropas drošības spēku un NATO tālākās savstarpējās sadarbības nepieciešamību un neizbēgamību.

Francijā darba vizītes laikā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Francijas Republikas Senāta prezidents Kristiāns Ponselē (attēlā pa labi); Vaira Vīķe–Freiberga un Francijas Starptautisko attiecību institūta direktors T. de Monbriāns (augšējā attēlā pa kreisi); UNESCO izpildpadomes priekšsēdētāja Aziza Bennani un Latvijas Valsts prezidente (apakšējā attēlā pa kreisi) Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Runājot par institucionālajām reformām jaunajā Eiropā, prezidente uzsvēra, ka Eiropa pašlaik saskaras ar vienu no ambiciozākajiem reformu un attīstības plāniem tās vēsturē. Viņa pauda cerību, ka Eiropa spēs tikt galā ar dažu problēmu atrisināšanu, lai panāktu spēku, ko starptautiskajā arēnā dotu apvienotā Eiropa. Kā nozīmīgas viņa minēja arī debates, kas pašlaik noris, iesaistoties arī kandidātvalstīm. Prezidente augstu novērtēja iespēju, ka arī Latvija kopā ar citām Eiropas valstīm jau piedalās debatēs par jaunās Eiropas nākotni. Noslēgumā prezidente sacīja: “Mēs neesam nokrituši no Mēness, mēs, protams, ilgi esam bijuši šķirti viens no otra, bet mēs esam vienas un tās pašas vēstures, vienas un tās pašas kultūras — Eiropas vēstures, Eiropas kultūras — daļa. Latvieši un citas nācijas nekad nav pametušas Eiropu, mēs vienmēr esam bijuši un esam joprojām. Eiropa ir mūsu kopējā dzimtene, tā gaida mūs visus, lai kopīgi veidotu mūsu nākotni.”

Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas sarunā ar Francijas Senāta prezidentu Kristiānu Ponselē,abas puses apspriedās par Latvijas integrāciju ES un NATO, kā arī jaunās Eiropas nākotni. Senāta prezidents vēlējās uzzināt aktualitātes Latvijas iestāšanās sarunās ES un integrācijā NATO. Prezidente uzsvēra, ka arī pēc sestdien gaidāmajām parlamenta vēlēšanām Latvija turpinās iesākto kursu un ārpolitisko virzienu, īstenojot pilnīgu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. “NATO un ES joprojām ir mūsu neatlaidīgi īstenotais mērķis, integrācija abās šajās struktūrās ir vienādi nepieciešama, un mēs to sasniegsim,” sacīja prezidente.

Runājot par jauno Eiropu, prezidente uzsvēra, ka viņa saredz lielu potenciālu Eiropas reģionālajā attīstībā, kas arī lauku iedzīvotājiem dažādās valstīs varētu nozīmēt labklājības līmeņa celšanos un jaunu darba vietu radīšanu. Viņa uzsvēra, ka Baltijas valstis ir “sekmju stāsts” šobrīd ES kandidātvalstu starpā un apliecinājums Baltijas jūras reģiona dinamiskajai attīstībai, kas ir unikāla visas Eiropas mērogā.

Kā atzīmēja Senāta prezidents, Latvijas prezidentes uzstāšanās Senātā ir īpašs gods Latvijai, un viņš priecājas, ka Latvijas prezidentei kā starptautiski atzītai autoritātei ir iespēja uzstāties Senātā un dalīties pārdomās par jaunās Eiropas nākotni.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 2. oktobrī, piedalījās arī seminārā, kas bija veltīts Baltijas un tai skaitā Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Savā runā prezidente atzīmēja Francijas lomu Latvijas pašnoteikšanās un brīvības centienos pagājušā gadsimta sākumā, ko bija ietekmējušas Francijas revolūcijas idejas. Tāpat prezidente atzīmēja arī Francijas lomu Latvijas “de iure”statusa iegūšanā pēc valsts dibināšanās 1918.gadā. Latviju un Franciju vēsturiski saistījušas arī traģiskas saites. V.Vīķe-Freiberga stāstīja Francijas ārpolitikas speciālistiem, studentiem, akadēmiskajām aprindām, politiķiem par tā dēvēto franču grupu, kas padomju gados tika notiesāta un izsūtīta uz Sibīriju tikai par to, ka interesējās par franču literatūru un kultūru un sanāca kopā, lai runātu par šīs kultūras vērtībām. Viņa arī atzīmēja, ka bijušais Francijas prezidents Fransuā Miterāns bijis pirmais rietumvalstu vadītājs, kas apmeklējis Baltijas valstis pēc to neatkarības atgūšanas deviņdesmitajos gados, un tas simboliski iezīmējis arī tālāko Francijas atbalstu Latvijai, Lietuvai un Igaunijai reformu gaitā un demokrātijas stiprināšanā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Francijas Starptautisko attiecību institūtā; Valsts prezidente sarunā ar Francijas Republikas Senāta prezidentu Kristiānu Ponselē un Latvijas vēstnieci Francijā Sandru Kalnieti Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Runājot par šodienas Eiropu, prezidente uzsvēra, ka līdztekus politiskajam Eiropas apvienošanās procesam svarīga ir arī reģionālā sadarbība un ekonomiskā potenciāla atbalstīšana dažādos Eiropas reģionos. Viņa uzsvēra, ka Baltijas jūras reģionā, kurā ietilpst arī Latvija, šobrīd dzīvo 65 miljoni iedzīvotāju un tas ir nopietns tirgus ar dinamisku attīstības potenciālu. Šajā kontekstā tika runāts arī par sadarbību ar Krieviju un Krievijas iesaisti Eiropas reģionālajā sadarbībā. Prezidente uzsvēra, ka šodien ES un NATO paplašināšanās procesam ir arī morālais aspekts, ko nosaka Otrā pasaules kara sekas. Viņa uzsvēra, ka līdz ar vienotas un drošas Eiropas izveidošanu tikai tagad tiks pilnībā likvidētas Otrā pasaules kara sekas – noziedzīgais Molotova-Ribentropa pakts, kas tika noslēgts 1939.gada 23.augustā. Viņa atzīmēja, ka, Latvijai pievienojoties ES, tās robeža vienlaikus būs arī ES austrumu robeža, tādēļ ir jādomā par tās stingrāku kontroli un sakārtošanas mehānismiem. Prezidente aicināja šim pienākumam pievērsties kopējiem spēkiem, atzīmējot, ka jau tagad ES ir ieguldījusi pūles, palīdzot Latvijai šīs robežas sakārtošanā.

Runājot par rītdienas Eiropu, prezidente aizstāvēja ideju par to, ka “gan lielajām, gan mazajām balsīm ir jābūt vienādi dzirdamām jaunajā Eiropā”. Viņa uzsvēra, ka nacionālajai identitātei briesmas nedraud, bet tai ir tikai iespējas bagātināties no citu valstu nacionālajām kultūrām un gūt papildu iespējas, saglabājot savu kultūru un rādot to citiem Eiropā.

Prezidente uzsvēra arī to, ka lauksaimniecības sadaļa būs noteicošā Latvijas iedzīvotāju noskaņojumam attiecībā pret jauno Eiropu. V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka lauksaimniecība ir latvieša identitātes sastāvdaļa, jo tā simboliski ir ietekmējusi un veidojusi gan kultūras, gan valodas, gan folkloras procesus. Viņa arī runāja par īpašiem apstākļiem, kuru dēļ Latvija šodien cīnās par lielākām kvotām un taisnīgu pieeju lauksaimniecības jomā Eiropas Komisijas piedāvājumu ziņā.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga Parīzē tikās ar UNESCO izpildpadomes priekšsēdētāju, Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma žūrijas pārstāvi, Marokas vēstnieci UNESCOAzizu Bennani.

Sarunas laikā abas puses pārrunāja UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma saraksta veidošanas gaitu, kā arī Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iesniegto projektu par Dziesmu un deju svētku tradīcijas iekļaušanu Pasaules nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Prezidente stāstīja par Dziesmu un deju svētku tradīcijas dziļajām saknēm latviešu tautas kultūrā un folklorā, par tautasdziesmas sociālo nozīmi vēstures gaitā, neatkarības atgūšanā un tautas pašnoteikšanās procesā. Viņa uzsvēra, ka tieši tautasdziesma Padomju Savienības laikā palīdzēja tautai uzturēt dzīvu neatkarības un tautas brīvības ideju un arī atgūt neatkarību tā dēvētajā Dziesmotajā revolūcijā bez asins izliešanas un vardarbības. Aziza Bennani bija dziļi iespaidota par Valsts prezidentes stāstu un uzsvēra, ka galvenais moto ir “Cilvēces bagātība ir dažādībā”, tāpēc, ņemot vēra Latvijas prezidentes idejas par tautas kultūras nozīmi tautas identitātes veidošanā un pieredzi saskarsmē ar dažādām kultūrām, ielūdza Latvijas prezidenti teikt runu visiem UNESCO pārstāvjiem. “Jūsu dziļais stāstījums mani ļoti iespaidoja, un es domāju, ka par Latvijas pieredzi, uzturot savu kultūru dzīvu apspiestības gados un turpinot kopt tās tradīcijas arī neatkarības laikā, ir jādzird plašai auditorijai, tāpēc ceru, ka varēsit ierasties UNESCO Ģenerālajā asamblejā, lai teiktu šādu runu,” sacīja A.Bennani. Prezidente pateicās par ielūgumu un sacīja, ka Dziesmu svētki ir unikāli arī tāpēc, ka tas ir dzīvs kultūras piemineklis, kas joprojām dinamiski attīstās un iegūst jaunas formas. Latvijas prezidente arī ielūdza A.Bennani apmeklēt Latvijas Dziesmu un deju svētkus nākamvasar Rīgā, lai varētu pārliecināties par stāstīto.

Pārrunātas arī Marokas kultūras bagātības. Prezidente atzīmēja, ka Latvijai ir pieredze, apstrādājot datorā latviskos rakstus un citus folkloras pieminekļus, tāpēc Maroka varētu būt ieinteresēta šīs pieredzes pārņemšanā, jo arī šīs Āfrikas valsts kultūrā ir pazīstami dažādi sarežģīti ģeometriskie raksti. Abas puses bija vienisprātis, ka Latvijai un Marokai ir jāveido ciešāka sadarbība un kontakti, jo tieši kultūra varētu pavērt vārtus ciešākiem sakariem starp abām valstīm. Runāts arī par kultūras programmu apmaiņas iespējām, kā arī žurnālistu vizītēm un tūrisma sakaru attīstību.

A.Bennani informēja Latvijas prezidenti par Marokas iekšpolitiskajām aktivitātēm pēc parlamenta vēlēšanām, kā pozitīvu aspektu minot to, ka ir palielinājies sieviešu politiķu skaits Marokā. A.Bennani arī interesējās, kā sievietes iesaistās Latvijas politiskajā un sabiedriskajā dzīvē.Viņa augstu novērtēja to, ka Latvija ir uzticējusi valsts vadību sievietei prezidentei, tādējādi apliecinot, ka arī sievietes spēj šādu darbu veikt: “Jūsu piemērs ir iedrošinājums gan Marokas sievietēm, gan sievietēm citur pasaulē, kuras vēlas savu karjeru redzēt šajā nozarē.”

Valsts prezidenta preses dienests