Lai reģionālā attīstība nebūtu pabērns

Par divarpus gadiem Latvijas valsts pārvaldes reformā

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām un pašreizējās valdības pilnvaru laika beigām, vakar, 2. oktobrī, žurnālistus uz preses konferenci aicināja īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās Jānis Krūmiņš. Ministrs izvērtēja divarpus gados darīto, runājot gan par sekmēm, gan problēmām valsts pārvaldes kārtošanā un reģionālās reformas gaitā.

Ministrs atzina, ka reformas valsts pārvaldē vienmēr ir bijis grūts uzdevums un valsts pārvaldes darbību ilgstoši kritizējusi gan sabiedrība un plašsaziņas līdzekļi, gan Eiropas Savienības (ES) eksperti, tomēr, galvenokārt pateicoties iespējai bez pārtraukuma strādāt ilgāk nekā divus gadus, ir izdevies atstāt pēdas šajā jomā.

Kā galveno J. Krūmiņš minēja valsts pārvaldes darbu regulējošās likumdošanas sakārtošanu un pēdējos gados izstrādātos likumus: Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Valsts civildienesta likumu, Publisko aģentūru likumu. Ministrs pauda savu pārliecību, ka valsts pārvaldes darbu regulējošā likumdošana Latvijā tagad ir laba un eiropeiski moderna.

Ministrs atzinīgi vērtēja Valsts administrācijas skolas darbību, kuras darba apjoms arvien pieaug — pēdējos divos gados valsts pārvaldes darbiniekiem piedāvāto kursu apjoms palielinājies par 20 procentiem, un pašreiz ir 140 dažādu mācību kursu. Kopš 2000. gada maija Valsts administrācijas skolas dažādus kursus apmeklējuši aptuveni 20 000 valsts pārvaldes darbinieku. Šajā laikā visvairāk dalībnieku izglītojušies par dažādiem vadības zinību, tieslietu un ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem.

Tomēr joprojām Latvijā pietrūkst politiskās gribas, lai valsts pārvaldes reformas pietiekami efektīvi realizētu praksē, uzskata J. Krūmiņš.

Viena no galvenajām problēmām ir vēl aizvien nesakārtotā valsts pārvaldes darbinieku atalgojuma sistēma. Ministrs atzina: nav normāli, ja pilsētas namu pārvaldēs strādājošajiem atalgojums ir ievērojami augstāks nekā ministriju struktūrvienību vadītājiem. Tāpat nepamatoti ļoti atšķirīgs ir darbinieku atalgojums dažādās ministrijās. Tieši pārāk zemā, konkurētnespējīgā atalgojuma dēļ lielākā daļa ministriju zaudē daudzus ļoti kvalificētus un labus speciālistus. Tādējādi visā valsts pārvaldē ir nepieņemami augsta kadru mainība, kas ievērojami pasliktina darba ražību.

Tajā pašā laikā, J. Krūmiņaprāt, ikvienam ierēdnim vismaz reizi piecos līdz septiņos gados būtu jāmaina darbības nozare, jo citādi iestājas rutīna, kas neveicina tālākattīstību. Kā raksturīgāko piemēru ministrs minēja ministriju valsts sekretāru korpusu: tas ir izveidojies kā nemainīgs “noslēgts katls”, kas neveicina valsts attīstību.

Lai sekmētu gan valsts pārvaldes, gan teritoriālās reformas attīstību, ministrs atkārtoja jau iepriekš izteiktu viedokli, ka ministra sekretariātu vajadzētu pārveidot par atsevišķu ministriju. J. Krūmiņš uzskata — lai efektivizētu valsts pārvaldes darbu un lietderīgāk izmantotu budžeta līdzekļus, būtu izdevīgi atsevišķas ministrijas apvienot, piemēram, izveidot Drošības ministriju, apvienojot Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju, u.c. Tomēr ministrs atzina, ka nelolo ilūzijas par ministriju skaita optimizāciju, jo viņš prognozē, ka 8. Saeimā tiks ievēlētas vismaz septiņas partijas, kā rezultātā, iespējams, tiks nolemts pašreizējo ministru skaitu pat palielināt.

Runājot par teritoriālo reformu, J. Krūmiņš uzsvēra, ka pabeigta administratīvo teritoriju izpēte un izstrādāts pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projekts ar 102 pašvaldībām. Patlaban noris 28 apvienošanās, kurās iesaistītas 217 pašvaldības. Ir apvienojušās 20 pašvaldības, izveidojot deviņus novadus. Izstrādāta arī plaša administratīvi teritoriālās reformas sabiedrisko attiecību programma.

Ministrs pauda pārliecību, ka labākais risinājums teritoriālajai reformai ir valsts iniciatīva, nevis pašvaldību brīva izvēle, jo, kā liecina Dānijas un Zviedrijas pieredze, brīvprātīgā kārtā reforma var ieilgt pat līdz 20 gadiem un galu galā vienalga būs nepieciešama valsts centralizēta iejaukšanās šajā procesā.

J. Krūmiņš pauda nožēlu, ka administratīvi teritoriālā reforma un reģionālā attīstība valstī ir atstātas pabērna lomā, jo politiķiem pietrūkst politiskās gribas šos jautājumus risināt. Ministrs pauda pārliecību, ka administratīvā reforma ir neizbēgama, jo pašlaik liela daļa mazo pašvaldību darbojas ļoti neefektīvi — “tās spēj pildīt tikai 30 līdz 40% no likumā uzticētām funkcijām” un to pastāvēšana ir finansiāli ļoti neizdevīga. Tikai tādas pašvaldības, kurās iedzīvotāju skaits ir lielāks par 10 tūkstošiem, spēj reāli izpildīt vismaz 90% no likumā uzticētām funkcijām, teica ministrs.

Par pašvaldību darbības daudzajām problēmām liecina arī tas, ka Pašvaldību lietu pārvalde saņēmusi 1637 fizisko un juridisko personu iesniegumus un sūdzības par pašvaldību un to amatpersonu darbu. J. Krūmiņš pastāstīja, ka daudz sūdzību tiek saņemts par pašvaldību priekšsēdētāju darbību un tās sūta gan iedzīvotāji, gan domes deputāti, jo nereti opozīcija ir par vāju, lai pati dome atlaistu tās priekšsēdētāju.

Ministrs atzina, ka pēc Cenu pagasta padomes priekšsēdētāja Imanta Stepēna atlaišanas viņš ir saņēmis vairākas vēstules ar lūgumiem izvērtēt pašvaldību darbu un atlaist citus pašvaldību vadītājus un, iespējams, ka tuvākajā laikā pēc vēlēšanām varētu tikt atlaisti vēl vairāku pašvaldību vadītāji. J. Krūmiņš nevēlējās atklāt, kuri pašvaldību vadītāji varētu tikt atlaisti, bet norādīja, ka vairākās pašvaldībās priekšsēdētāju darbībā ir konstatēta virkne dažādu neizdarību, dokumentu viltošana un likumu pārkāpumi.

Savukārt Pašvaldību lietu pārvaldes direktora vietniece Fatma Frīdenberga žurnālistiem sacīja, ka pārsvarā lūgumi par pašvaldību vadītāju atlaišanu tiek sūtīti no pilsētām. Viņa atzina, ka jau iepriekš esot vajadzējis operatīvāk un asāk reaģēt uz pašvaldību vadītāju pieļautajiem pārkāpumiem, tad, iespējams, šis jautājums nebūtu tā samilzis, kā tas ir šobrīd.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors