Foto: A.F.I.

VAS “Latvijas dzelzceļš” ģenerāldirektors Andris Zorgevics:

1992. gadā, kad izveidoja mūsu nacionālo kompāniju, dzelzceļu uzskatīja par sava veida “valsti valstī”, pat par militarizētu uzņēmumu. Bet jaunā vēsturiskā situācija pieprasīja radikālas reformas. Tāpēc jaunajos tirgus apstākļos bija jāmainās visam - uzņēmuma struktūrai, darba metodēm un mums pašiem. Jāsaprot, ka dzelzceļa reforma nav tikai vienas nozares lieta. Pārmaiņas transporta sistēmā ietekmē visu valsts saimniecību kopumā, jo dzelzceļš ir valsts ekonomiskā asinsrite.

Tādēļ reformas veicām soli pa solim, vēl un vēlreiz izvērtējot sasniegto. Pateicoties dzelzceļa menedžmenta un galveno speciālistu profesionalitātei, spējai paškritiski novērtēt paveikto un, ja nepieciešams, atgriezties un labot kļūdas, šodien varam ķerties pie uzņēmuma pārveidošanas koncernā. Neatkarīgie eksperti un konsultanti no Vācijas un Zviedrijas dzelzceļa reformu Latvijā vērtē pozitīvi, atzīstot, ka esam pratuši pieņemt pareizus lēmumus un izvairīties no tām kļūdām, ko pieļāva citas valstis.

Jā, uzņēmuma restrukturizācijas gaitā mums bija jāpieņem nepopulāri lēmumi, piemēram, jāslēdz nerentablie pasažieru vilcienu maršruti. Dzelzceļa vadība uzņēmās atbildību un izšķīrās par šādu soli, skaidri apzinoties, cik daudz kritikas nāksies uzklausīt no pašvaldībām un sabiedrības. Bet cita ceļa toreiz nebija, - vajadzēja saglabāt dzelzceļa pasažieru pārvadājumus kopumā. Laiks pierādīja, ka šāda rīcība bija pareiza. Dzelzceļa uzdevums ir pārvadāt pasažierus tur, kur to ir daudz. Pašvaldību mērogā pasažieru pārvadājumos veiksmīgāk darbojas autopārvadātāji - šajos gados daudzi pašvaldību uzņēmumi jau pilnībā atjaunojuši autobusu parku un piedāvā pasažieriem kvalitatīvus pakalpojumus.

Valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” ir viens no tiem nedaudzajiem uzņēmumiem Latvijā, kas saglabāja savu potenciālu un spēj konkurēt tranzītkravu pārvadājumu tirgū. Domājot par veiksmīgu saimniecisko darbību, nekad neesam ļāvuši politiskām kaislībām ietekmēt uzņēmuma darbību. Iespējams, ne visi atceras, ka deviņdesmito gadu sākumā dažiem Latvijas politiķiem bija fiksa ideja - pārbūvēt Latvijas sliežu ceļus pēc Eiropas standarta. Tas nozīmēja tikai vienu - uzsliet barjeru pie robežpārejām austrumos, lepni paziņojot: “Tur mēs vairs nebrauksim!” Galvenais mūsu trumpis, kāpēc varam sekmīgi konkurēt kravas pārvadājumu biznesā, ir saglabātais vienādais sliežu platums un vienotās tehnoloģijas ar kaimiņvalstu dzelzceļiem. Tāpēc Krievijas, Baltkrievijas, Kazahstānas, Ukrainas dzelzceļi ir mūsu galvenie sadarbības partneri tranzītpārvadājumos.

Šodien valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” galvenais uzdevums ir turpināt iesāktās reformas un modernizēt dzelzceļa infrastruktūru, kas savukārt dod iespēju palielināt kravu pārvadājumu apjomus, ienākumus budžetā, sekmēt videi draudzīgus pārvadājumus, kustības drošību un uzlabo pasažieru ērtības. Infrastruktūras modernizācijā līdz 2004. gadam tiks ieguldīti 134,2 miljoni latu. Tie ir uzņēmuma līdzekļi, valsts piešķirtais finansējums un Eiropas Savienības kredīti un dāvinājumi (vairāk nekā puse).

““LATVIJAS DZELZCEĻŠ”  LATVIJAI”