Par Latvijas sabiedrības saliedētību

Lielākā daļa iedzīvotāju - gandrīz 74 procenti aptaujāto - domā, ka Latvijas sabiedrību nevar uzskatīt par saliedētu un integrētu, liecina sabiedrisko pētījumu centra SKDS Tieslietu ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta uzdevumā veiktās aptaujas 2001. gada nogalē un 2002. gadā. Aptauju finansēja ANO Attīstības programma.

Interesanti, ka tikai 12,5 procenti aptaujāto uzskata: kopumā sabiedrība ir saliedēta. Vērtējumam nav lielu atšķirību no tautības viedokļa - vienlīdz gan latvieši (74,5 procenti), gan krievi (75,4 procenti) norādījuši, ka sabiedrību neuzskata par saliedētu. Gandrīz puse - 48,6 procenti - aptaujāto atzina, ka sabiedrība ir saliedēta, ja nepastāv dažādu iedzīvotāju grupu diskriminācija, un tikai nedaudz retāk - 44,2 procentos gadījumu - atzīmēts, ka sabiedrība ir integrēta, ja nepastāv nesaskaņas starp dažādu tautību pārstāvjiem.

Aptaujā tika izzināts, kādā veidā varētu veicināt sabiedrības integrāciju. Trešā daļa jeb 30,1 procents Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka sabiedrības saliedētību un integrāciju varētu veicināt, uzlabojot iedzīvotāju dzīves līmeni, risinot sociālās problēmas un uzlabojot valsts ekonomisko situāciju. 11,1 procents aptaujāto vēlētos, lai Latvijā būtu mazākas atšķirības iedzīvotāju dzīves līmenī.

Naturalizācijas un nacionālos jautājumus kā sabiedrības saliedētību veicinošu faktoru minējuši 25,4 procentu aptaujāto, no tiem 2,2 procenti vēlētos mainīt Valodu likumu, 5,1 procents - lielāku uzmanību pievērst latviešu valodas mācīšanai, lai tas notiktu intensīvāk, lai būtu lētāki kursi un stingrāk tiktu kontrolētas zināšanas; 2,7 procenti gribētu lielāku uzmanību pievērst naturalizācijas procesam, 5,1 procents gribētu, lai visiem nepilsoņiem, kuri Latvijā nodzīvojuši ilgāk par pieciem gadiem, pilsonība tiktu piešķirta automātiski; 5,4 procenti aicinātu novērst nacionālās nesaskaņas. Aptaujātie vēlētos nelatviešus vairāk iesaistīt latviešu sabiedrībā un mainīt citu tautību pārstāvju attieksmi pret Latviju.

Piektā daļa aptaujāto par sabiedrības saliedētības pamatu uzskata politiku un tajā redz iespējamos risinājumus - jāveicina savstarpējā uzticība un tolerance; cilvēkiem vairāk jāiesaistās sabiedriskajā darbā, politikā, jābūt vairāk kopīgiem pasākumiem un svētkiem. Iedzīvotāji uzskata, ka arī politiķiem valdībā un Saeimā jāvēlas uzlabot situāciju un ir jānovērš politiķu atsvešināšanās no tautas.

Pēc TM Sabiedrības integrācijas departamenta pasūtījuma SKDS veica iedzīvotāju aptaujas par sabiedrības uzskatiem atsevišķos integrācijas jautājumos un sabiedriskajām aktivitātēm. Trešdaļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka dzīves kvalitāti var uzlabot, piedaloties dažādās sabiedriskās aktivitātēs, tajā pašā laikā cilvēki nevēlas iesaistīties sabiedriskās organizācijās vai citās sabiedriskās norisēs. 23 procenti aptaujāto uzskata, ka aktīva līdzdalība sabiedriskajā dzīvē uzlabo paša un arī tuvāko cilvēku dzīvi, 4,4 procenti aptaujāto sacījuši, ka uzlabo ievērojami, savukārt 31,4 procenti uzskata, ka šādas aktivitātes dzīvē neko nemaina. Uz jautājumu, kādās organizācijās vai sabiedriskās grupās iedzīvotāji pēdējā laikā ir piedalījušies, 58 procenti ir atbildējuši, ka viņi vispār nepiedalās šādu organizāciju darbā.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”