Par investoriem pievilcīgo

Lai gan pasaulē kopumā ārvalstu tiešo investīciju (ĀTI) apjoms pērn samazinājies vairāk nekā par 40% un kritums skāris visus reģionus, izņemot Āfriku, investīciju ieplūde Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs palielinājusies par 2%, sasniedzot 27 miljardus ASV dolāru, - liecina ANO šāgada ziņojums par investīcijām pasaulē.

Pārejas valstu ekonomikas Viduseiropā un Austrumeiropā ir vienīgās, kuras nav skārusi visas pasaules ekonomiskā lejupslīde. Tiešo ārvalstu investīciju apjoma pieaugums vērojams 14 no 19 šā reģiona valstīm. Līdz ar to Viduseiropas un Austrumeiropas valstis uzskatāmas par stabilu un daudzsološu reģionu ārvalstu investīcijām, spriež ANO.

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis 171,8 miljoni latu, un tas ir vairāk nekā pagājušajā gadā kopumā. Pērn Latvijā veikto tiešo investīciju apjoms bijis tikai 110,6 miljoni latu, - liecina Latvijas Bankas sniegtā informācija.

Šā gada pirmajā ceturksnī ĀTI apjoms Latvijā bijis 80,7 miljoni latu, otrajā ceturksnī - 91,1 miljons latu.

Latvijas Banka uzskata, ka ĀTI ieplūde Latvijā pēdējo gadu laikā ir stabilizējusies un veido aptuveni 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Pērn ĀTI apjoms Latvijā bijis nedaudz vairāk kā 2% no IKP, savukārt šā gada pirmajā pusē tas palielinājies un veidojis 7% no IKP, - atsaucoties uz ANO ziņojuma prezentācijā sniegto informāciju, vēstī LETA.

Latvija, pēc ĀTI ieplūdes datiem, ir sestajā vietā no Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm - pēc Čehijas, Igaunijas, Slovākijas, Bulgārijas un Polijas.

Latvijā ĀTI galvenokārt ieplūst tirdzniecības, nekustamā īpašuma operāciju, finansu starpniecības un apstrādes rūpniecības nozarēs. Lielākie investori Latvijā ir Skandināvijas valstis, Vācija, Krievija un Lielbritānija. Valsts plāno veicināt izglītības sistēmas attīstību un klasteru veidošanos, kā arī veikt infrastruktūras uzlabošanu.

ĀTI Viduseiropas un Austrumeiropas reģionā joprojām galvenokārt koncentrētas piecās valstīs: Polijā, Čehijā, Krievijā, Ungārijā un Slovākijā. Šīs valstis saņēmušas aptuveni trīs ceturtdaļas no pagājušajā gadā reģionā ieplūstošajām investīcijām.

Polijā, kas reģionā ir līdere ĀTI piesaistē kopš 1996. gada, tomēr pērn bijis vērojams investīciju ieplūdes samazinājums, ko veicinājis nepabeigtais privatizācijas process un makroekonomiskās problēmas. Arī Čehijā, kas otro vietu reģionā investīciju piesaistē ieņem kopš 1998. gada, vērojams investīciju ieplūdes samazinājums - par 1%. Negatīvas tendences jau otro gadu skārušas arī Krieviju. Par spīti pievilcīgajiem valsts dabas resursiem un augstajam iekšzemes kopprodukta pieaugumam, investoru izvēli tomēr ietekmējušas ilglaicīgās problēmas valsts iekšējā biznesa vidē.

Tiešās ārvalstu investīcijas Igaunijā pagājušajā gadā sasniedza rekordlielus apmērus - 337,46 miljonus latu. Lielākie investori Igaunijā pērn bija no Somijas, Zviedrijas un Nīderlandes. Ārvalstu līdzekļi lielākoties tika ieguldīti finanšu, enerģētikas, gāzes un ūdens apgādes, ražošanas un tirdzniecības nozarē. Igaunija ar nelielo ekonomiku ir spējusi piesaistīt lielu daudzumu uz eksportu orientēto ĀTI, radot tām valstī labvēlīgu vidi. «Tiešo ārvalstu investīciju režīms Igaunijā ir viens no atvērtākajiem un vismazāk diskriminējošajiem pasaulē,» teikts ANO ziņojumā. Salīdzinājumam - Lietuvā pērn ārvalstu tiešās investīcijas bija aptuveni 290,1 miljons latu.

Tiek prognozēts, ka nākamajā gadā Viduseiropas un Austrumeiropas reģiona pieaugumam vajadzētu palielināties līdz 4-4,5%. Turklāt tiek gaidīts, ka Baltijas valstis būs saraksta virsotnē ar 4,9% ikgadējo pieaugumu.

“NEATKARĪGĀ RĪTA AVĪZE”