Par tūrisma zemi, kas dzied

Foto: A.F.I.

Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Valērijs Seilis:

Runājot par tūrisma nozares tendencēm, iepriecina lauku māju īpašnieku atzinums, ka tūrisma plūsma pieaug, tas ir, arvien palielinās to cilvēku skaits, kas vēlas pavadīt brīvo laiku ārpus pilsētas. Lauku tūrisma uzņēmēji arī izteicās, ka jāmeklē jauni pakalpojumu veidi, jāuzlabo esošo kvalitāte un jāattīstās kvantitatīvi. Kopējā sajūta ir tāda, ka tūrisms būs arvien vairāk peļņu nesoša nozare arī laukos. Ne mazums zemnieku tieši tūrismā jau iegulda līdzekļus, izmantojot SAPARD un citas atbalsta programmas.

Analizējot ceļojumu ieganstu struktūru, jāteic, ka samazinās caurbraucēju jeb tranzītnieku skaits, palielinās atpūtnieku skaits, arī biznesa aprindu pārstāvji Latviju min kā savu braucienu galamērķi. Lauku tūrisms tāpēc arī ir skaists un īpatnējs, ka tas ir ļoti dažāds, atšķirīgs.

Mums, Tūrisma attīstības valsts aģentūras personālam, strādājot ar šo piedāvājumu ārvalstīs dažādos gadatirgos, jāmeklē jaunas formas, cita izpratne, kā to visu varētu piedāvāt ārzemniekiem. Piedāvāt tā, lai ārzemnieks izjustu un viņu piesaistītu tā īpašā aura, kas piemīt katrai lauku mājai.

Ārzemnieki atpūtu Latvijas laukos izvēlas arvien biežāk, lai gan pamatā īstais patērētājs šeit ir vietējais cilvēks. Saimnieki gan minēja, ka pie viņiem braucot tūristi no Vācijas, Skandināvijas valstīm, dažiem ir labs kontakts pat ar frančiem un brazīliešiem. Tieši lauku tūrisma piedāvājuma apzināšanā un mārketingā daudz paveikusi asociācija “Lauku ceļotājs”, kas, pateicoties profesionalitātei, mākai strādāt un ieinteresēt, spējusi piesaistīt arvien jaunus uzņēmējus.

Tūrisma struktūra Latvijā uzbūvēta tā, ka pretēji mūsu priekšstatam valsts loma šajos procesos ir pārspīlēta. Tūrisma politika Latvijā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un tās tūrisma attīstības nodaļas kompetencē. Tūrisms ir komplicēta nozare, un valsts bez sadarbības partneriem nav spējīga izdarīt neko. Sistēma tā arī strādā - balstoties uz privāto biznesu gan laukos, gan pilsētās. Visiem uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pakalpojumu sniegšanu tūristiem, ir pienākums reģistrēties tūrisma pakalpojumu sniedzēju datu bāzē. Šobrīd to skaits ir aptuveni 330. Radniecīgie uzņēmumi veido nevalstiskās organizācijas, dažādas asociācijas, tādas kā “Lauku ceļotājs”, Viesnīcu un restorānu asociācija, Tūrisma informācijas centru asociācija, reģionālās tūrisma asociācijas. Pagājušajā gadā tika izveidota tūrisma organizācija “Iedvesmas Rīga”, kas ir spēcīga nevalstiska organizācija un ko pamatā veido apmēram 20 Rīgas tūrisma uzņēmumu. Tie pārstāv gan aģentūras, gan transporta kompānijas, gan viesnīcas u.c. Tā popularizē Rīgu un arī Latviju.

Pagājušajā gadā sākām un šogad turpinām valsts investīciju projektu “Vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide”, kā rezultātā 125 tūkstoši latu divu gadu laikā novirzīts tūrisma informācijas centriem, lai tos nodrošinātu ar kvalitatīvu datortehniku. Tās trūkums līdz šim traucēja informācijai operatīvi un mūsdienīgi nonākt pie potenciālā tūrista. Otrs šā projekta uzdevums bija izveidot vienotu Latvijas tūrisma portālu, kura datu bāzēs varētu piedāvāt informāciju, ko arī izmantotu dažādu valstu potenciālie tūristi. Šā portāla izveidē piedalījās un to šobrīd administrē sabiedriskais fonds SIA “Atvērtā Latvija”. Šajā portālā uzņēmēji var ievietot savu informāciju. Teksts līdz 250 zīmēm ir bez maksas. To interesentu skaits, kas tīmeklī apmeklē šo portālu, skaitāms tūkstošos.

Pagājušajā gadā statistika par tūrismu Latvijā bija pozitīva, proti, bija vērojams tūristu skaita pieaugums visos nozīmīgākajos rādītājos. Robežu šķērsojošo tūristu skaits pieauga gandrīz par 10%. Šo cilvēku skaitu vairoja arī Rīgas 800 gadu svinības. Ar bažām raudzījāmies uz šo gadu. Vai būs kritums un cik liels? Bet šā gada statistikas dati rāda, ka ceļotāju salīdzinājumā ar pagājušo gadu ir vēl vairāk - viņu skaits pieaudzis par 6 procentiem. Tas ir ļoti patīkami. Palielinās arī to cilvēku skaits, kas tagad Latvijā uzturas ilgāku laiku.

Ir lietas, kur savs varējums jāizvērtē pašiem uzņēmējiem. Piemēram, jautājot ārvalstu tūristiem par cenas un kvalitātes savstarpējo attiecību, tikai 57% ceļotāju to vērtē kā labu, 33% kā apmierinošu, kā sliktu - 6%. Pakalpojumu kvalitāti kā labu vērtē 77%, tajā pašā laikā ar cilvēku atsaucību apmierināti 79%, pilsētu tīrību par labu esam atzīst 75%. Tas ir pamats pārdomām.

Mums ir divi tūrisma informācijas centri ārvalstīs - Minsterē Vācijā un Helsinkos Somijā. Mūsu darbinieki zina, ko attiecīgās valsts pilsonis grib ieraudzīt, braucot uz Latviju. Vāciešiem patīk ceļot ar kempingvagoniņiem, cieņā ir velotūrisms. Savukārt somi dod priekšroku atpūtai pie dabas, un viņiem patīk Rīga, tās arhitektūra. Ar attiecīgās valsts tirgu ir jārēķinās, un prasītais ir jāpiedāvā iespējami šīs valsts valodā.

Lai palielinātu tūristu plūsmu uz Latviju, vajadzētu domāt arī par jaunu tūrisma informācijas centru atklāšanu. Tādus noteikti vajadzētu Stokholmā, Berlīnē, Maskavā. Mēs esam iesnieguši valsts budžetam pamatojumu tūrisma informācijas centru izveidei šajās valstīs.

Priecē, ka Latvijas tūrismam tagad ir jauns logo un devīze “Zeme, kas dzied”.

“LAUKU AVĪZE”