Vakar, 3.oktobrī, Briselē: Eiropas Komisijas paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi Foto: Juris Krūmiņš — speciāli “Latvijas Vēstnesim”

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Briselē vakar, 3. oktobrī, tikās ar Eiropas Komisijas (EK) prezidentu Romano Prodi un EK paplašināšanās komisāru Ginteru Ferhoigenu. Sarunas laikā risināti jautājumi, kas saistās ar Latvijas iestāšanās sarunām Eiropas Savienībā (ES), kā arī gaidāmo ES galotņu sanāksmi Kopenhāgenā šā gada beigās. R.Prodi pēc sarunas ar prezidenti sacīja, ka Latvija ir noslēgusi 27 sarunu sadaļas, noslēguma process sarunās rit labi, un pauda pārliecību, ka “Latvija būs mūsu vidū jau pēc īsa brīža”. Viņš arī uzsvēra, ka Latvijai ir jāturpina reformas tieslietu sistēmas stiprināšanā, administratīvajā reformā, kā arī cīņā ar korupciju. Abas puses sarunā apsprieda arī lauksaimniecības jautājuma risinājumu iestāšanās sarunās. R.Prodi apstiprināja, ka EK ir saņēmusi jaunus statistikas datus no Latvijas, kurus eksperti pašlaik izvērtē. Viņš apliecināja V.Vīķei–Freibergai, ka EK darīs visu iespējamo, kas no tās atkarīgs, lai risinātu šo jautājumu.

Sarunā prezidente runāja par visiem faktoriem, kas Latvijas gadījumā ir radījuši īpašus apstākļus un kāpēc ir bijis jāiesniedz jauni statistikas dati. Prezidente uzsvēra: ir saprotams, ka EK izturas pret visām valstīm vienlīdzīgi, tomēr viņas, prezidentes, uzdevums ir izskaidrot to situāciju, kas ietekmējusi statistikas datus un kas nav bijusi atkarīga no pašas valsts, — kolektivizācijas sekas, 1998.gada Krievijas krīzes radītās sekas u.c.

Arī EK paplašināšanās komisārs Ginters Ferhoigens uzsvēra, ka Latvijai nav jāgaida nekādi pārsteigumi, jo ar Latviju netiek saistītas īpašas problēmas un valsts attīstība ir stabila. R.Prodi arī piebilda, ka “attieksmei pret visām valstīm jābūt taisnīgai, ne pret kādu īpaši privileģētai, bet, ja ir objektīvi apstākļi, kas rada kādu īpašu situāciju, tad tas ir jāizvērtē, un to mēs arī esam gatavi darīt”.

Sarunā ar R.Prodi prezidente arī informēja par Latvijas iekšpolitisko situāciju pirms parlamenta vēlēšanām. Viņa uzsvēra, ka jāsaglabā iesāktais ārpolitikas kurss un valstij ir jāturpina iesāktās reformas tajā pašā tempā. Viņa sacīja EK prezidentam, ka, izvēloties premjerministra kandidātu nominēšanai Saeimā, viņa pievērsīs uzmanību tam, lai Latvijas nākamais valdības vadītājs būtu gatavs turpināt iesākto valsts virzienu un reformu gaitu. Viņa uzsvēra: “Man rūp, lai šos uzdevumus nākamā valdība uzskatītu par nozīmīgiem un tos arī risinātu. Es konsultācijās centīšos noskaidrot, kāda būs iespējamā koalīcija un kādas šai koalīcijai būs izredzes veidot stabilu valdību, jo tikai ar stabilu valdību ir iespējams turpināt iesāktās reformas iepriekšējā tempā, tas ir būtiski mūsu valsts labklājībai, un man kā Valsts prezidentei tas ir īpaši nozīmīgi,” sacīja V.Vīķe–Freiberga. Viņa pēc tikšanās arī apliecināja žurnālistiem, ka gan no R.Prodi, gan no G.Ferhoigena sarunās guvusi apliecinājumu un secinājumu, ka īpašu problēmu, kas varētu traucēt Latvijas dalībai ES, šobrīd nav, uzsverot, ka reformas ir jāturpina gan tieslietu sistēmas, gan muitas un robežas sakārtošanā, gan korupcijas apkarošanā. Prezidente pauda pārliecību, ka ar cerībām raugās uz Kopenhāgenas galotņu sanāksmi.

Valsts prezidente vakar Briselē tikās arī ar Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretāru Havjeru Solanu.

Foto: Juris Krūmiņš Vakar,3.oktobrī, Briselē Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs Havjers Solana

Havjers Solana pauda pārliecību, ka Latvija visdrīzākajā laikā kļūs par labu partneri ES valstu saimē. Viņš atzīmēja, ka cer uz Latvijai pozitīviem Kopenhāgenas un Prāgas sammitu lēmumiem.

H.Solana informēja prezidenti par Eiropas Konventa darbību, kā arī par tā darba grupas veikumu pie kopējā dokumenta, kas apvienos Eiropas pamatprincipus un pamatvērtības. Viņš sacīja, ka Eiropas Konvents plāno pabeigt šo darbu līdz 2003.gada jūlijam. Prezidente apliecināja valsts gatavību piedalīties nākamajā starpvaldību konferencē un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, paužot cerību, ka Latvija un citas nākamās ES dalībvalstis varēs piedalīties un dot savu ieguldījumu vēl topošajos Eiropas pamatdokumentos, kas būs sava veida Eiropas konstitūcija.

Runājot par Eiropas drošības un aizsardzības politikas jautājumiem, H.Solana pauda cerību, ka līdz 2003.gadam ES izpildīs sev izvirzīto mērķi izveidot 60 000 cilvēku lielu militāro vienību kā ātrās reaģēšanas spēkus, kā arī informēja Latvijas prezidenti par ES plāniem nosūtīt ES policijas vienību uz Bosniju un Maķedoniju 2003.gadā. H.Solana sarunā ar Latvijas prezidenti apspriedās par pašreizējo situāciju ES un NATO sarunās par drošības jautājumiem pasaulē. Valsts prezidente apstiprināja savu gatavību piedalīties Eiropas kopējās drošības un aizsardzības politikas veidošanā, kā arī valsts gatavību iesaistīties ES miera uzturēšanas operācijās. Pārrunātas arī ES attiecības ar citām Eiropas valstīm: Ukrainu, Baltkrieviju, Krieviju, Moldovu. Abas puses bija vienisprātis, ka ārpus ES atrodošās valstis nav jāizolē, jo Eiropas nākotnes interesēs ir neatstumt kādu valsti, bet veidot attiecības tā, lai tiktu panākts miers un stabilitāte Eiropā. Apspriests arī stāvoklis Afganistānā un Persijas līcī.

Valsts prezidenta preses dienests