• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas tēla veidošana: zinātne, kultūra, sports. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.10.2002., Nr. 143 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67060

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par dzelzceļa pastāvēšanu mainībā

Vēl šajā numurā

04.10.2002., Nr. 143

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas tēla veidošana: zinātne, kultūra, sports

14. un 15. novembrī Rīgā notiks starptautisks forums par valsts un pilsētas tēla veidošanu un mārketingu.

Forumu organizē projektu vadīšanas sabiedrība “Birojs 2000” sadarbībā ar Latvijas institūtu un Latvijas Attīstības aģentūru. Pamatojot plānotas un mērķtiecīgas valsts un pilsētas tēla veidošanas un popularizēšanas nepieciešamību, foruma koncepcijā teikts: “Globalizācijas būtiska iezīme ir aizvien lielāks kontaktu apjoms arvien vairāk līmeņos, arvien plašākās darbības sfērās. Pilsētas, reģioni un valstis, kas nespēj efektīvi konkurēt, zaudē gan saimnieciskā, gan ietekmes ziņā. Tāpēc valstu un pilsētu vadītājiem jādomā par plānotu, mērķtiecīgu, stratēģisku valsts un pilsētas tēla veidošanu un mārketingu. Sabiedriskās attiecības ir kļuvušas par vienu no efektīvas tautas diplomātijas galvenajiem elementiem, un valsts popularizēšana ir būtiska labas valdības darba sastāvdaļa.” Foruma programma ir plaša un daudzveidīga: kādas sistēmas tēla veidošanai ir izveidotas dažādās valstīs, kādi ir postkomunistisko valstu panākumi un problēmas valsts tēla veidošanā, vai iespējams mainīt tradicionālo priekšstatu par kādu valsti vai pilsētu, kā mērīt un novērtēt starptautiski un valstiski nozīmīgu pasākumu (sporta, kultūras, biznesa) organizēšanā un paliekošu būvju radīšanā ieguldīto materiālo resursu atdevi, kādas iespējas un kādus ierobežojumus rada valstu apvienošanās starptautiskās organizācijās, kāda ir personības loma valsts tēla veidošanā utt. Forums pulcinās valsts un vietējo pašvaldību publiskās informācijas ekspertus, kā arī privātā sektora sabiedrisko attiecību un mārketinga speciālistus. Ar referātiem, lekcijām un ziņojumiem tajā aicināti piedalīties pazīstami šo jomu speciālisti no ASV, Lielbritānijas, Dānijas, Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas, Spānijas, Portugāles, Igaunijas, Lietuvas, Krievijas un citām valstīm. Piemēram, sarunā par lielu starptautisku pasākumu nozīmi valsts un pilsētas tēla veidošanā un mārketingā piedalīsies arī Atēnu 2004. gada Olimpisko spēļu organizēšanas komitejas tēla un identitātes menedžere Teodora Mantzaris–Kindele.

2. oktobrī notika apaļā galda diskusija par to, kā Latvijas tēla veidošanu ietekmē zinātne, kultūra un sports. Kā atgādināja “Biroja 2000” valdes priekšsēdētāja Selga Laizāne, šo diskusiju mērķis ir sekmēt foruma sarīkošanu. Pirmajā sarunā piedalījušies ārzemnieki, kas dzīvo un strādā Latvijā. Tagad uz sarunu aicināti zinātnes, kultūras un sporta pārstāvji. Diskusijā, kuru vadīja Latvijas Kultūras fonda valdes priekšsēdētājs Pēteris Bankovskis, piedalījās Latvijas Universitātes prorektors Indriķis Muižnieks un mācībspēki Mārcis Auziņš (Fizikas un matemātikas fakultāte) un Ojārs Skudra (Sociālo zinātņu fakultāte), Latvijas Kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, olimpiskais čempions Jānis Ķipurs, mākslas zinātniece Helēna Demakova un Rīgas domes Kultūras pārvaldes speciāliste Zanda Ķergalve.

Diskusijas dalībnieki izteica pārliecību, ka tēla radīšana, protams, nav pašmērķis. Galvenais ir iemantot ilglaicīgu uzticību. Pozitīva Latvijas tēla veidošanā jāpiedalās ikvienam un it visiem – no katra atsevišķa indivīda, no katras vissīkākās organizācijas līdz valstiskām institūcijām. Mārcis Auziņš: “Latvija ir ļoti maza valsts. Katrs var kaut ko darīt, lai Latvija kļūtu tāda, kādu to gribam paši redzēt un rādīt pasaulei. Lai katrs pilsonis un nepilsonis lepotos ar to.” Diemžēl nākas atzīt, ka pietrūkst šāda pozitīva tēla veidošanas un popularizēšanas stratēģijas. Ojārs Skudra: “Tēls, logo un brends jeb firmas zīme ir savstarpēji cieši saistītas lietas. Tēls vairāk attiecas uz sabiedrisko attiecību sfēru, logo un brends — uz mārketingu. Noliegt to nozīmi ir liela kļūda. Bet tā notiek. Piemēram, ja runājam par Dziesmu svētku tradīcijas uzturēšanu, paredzamo pasaules hokeja čempionāta rīkošanu un citiem liela mēroga pasākumiem, kas neapšaubāmi veido Latvijas tēlu. Te vērojams profesionālas pieejas trūkums. Profesionāļus vai nu nepieaicina, pieaicina pārāk vēlu vai neuzklausa viņu atzinumus. Joprojām tiek kultivēts maldīgais uzskats, ka kultūrā nauda nav jāiegulda.” Dažkārt dzird sakām: “Kāpēc kāds tēls īpaši jāveido? Labi darbi paši sevi rādīs.” Edgars Vērpe: “Es no savas pieredzes varu teikt, ka valsts, pilsētas un jebkurš tēls ir jāveido. Un, ja to dara profesionāli, vienmēr ir rezultāti.”

Par to, cik liela loma Latvijas tēla veidošanā ir katram atsevišķam cilvēkam, runāja olimpiskais čempions Jānis Ķipurs. Slavenais bobslejists sevi pieskaita pie ekstrēmistiem, jo viņa pārliecība vienmēr bijusi – darīt vai nu ļoti labi, vai nemaz. Ir ļoti labi, ja birokrātija neliek šķēršļus personības attīstībai. Šo atziņu viņš ilustrēja ar gadījumu no personīgās pieredzes: “Biju divus gadus nostrādājis ar ASV un astoņus gadus ar Šveices izlases komandām, bet izrādījās, ka Cēsu klubā nevaru strādāt par treneri, jo man nav attiecīgas pedagoģiskās izglītības. Nevienu neinteresēja manas spējas, rīcības programma. Labi, ka kluba vadītājs bija jauns, uzņēmīgs cilvēks. Viņš panāca, ka viens likuma punkts tika grozīts, atzīstot, ka pieredze var tikt pielīdzināta attiecīgajai izglītības pakāpei.” Un kā Latvijas tēlu spodrina zinātnieki, kuru sasniegumi pazīstami tālu pasaulē? Indriķis Muižnieks: “Zinātne nav saistīta ar ģeogrāfisku vai etnisku piederību, tomēr starptautiskai atzinībai ir liela nozīme tautas pašapziņas veidošanā. Zinātnei tāpat kā kultūrai vispār ir masu un elitārais aspekts. Mums gribētos augstāk vērtēt elitāro, jo šie sasniegumi gūst ievērību tālāk pasaulē, taču – šaurās aprindās. To, kas attiecas uz masu aspektu, ir vieglāk pārdot. Par atklājumiem Zemes magnētiskā lauka veidošanās sfērā plašās aprindās ir mazāka interese nekā par jaunu jāņusiera gatavošanas tehnoloģiju. Zelta vidusceļa te nav. Lai zinātne vairāk ietekmētu pozitīva Latvijas tēla veidošanos, tai jāvelta lielāka vērība kā vienam no kultūras aspektiem, lai Latvijas kultūra varētu stāties pretim unifikācijas un masu kultūras viļņiem un saglabātos kā mazs ziediņš pasaules daudzveidībā.” Vairākkārt saruna atgriezās pie Dziesmu svētkiem, jo, kā uzsvēra Pēteris Bankovskis, tie ir viens no tiem mezgliem, ar kuriem mūsu valsts vispār turas. Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Rīgas astoņsimtgades svinību veiksmīgajā sarīkošanā, Zanda Ķergalve sacīja: “Visi atzīst, ka Dziesmu svētki mums ir vajadzīgi. Kultūras ministre kopā ar kolēģiem cīnās, lai UNESCO atzītu Baltijas tautu Dziesmu svētkus par pasaules kultūras vērtību. Bet kas notiek valsts iekšienē? Nav vienotas nostājas, katra institūcija velk uz savu pusi.” Viņa atzina, ka vispirms īsi un kodolīgi jāformulē Dziesmu svētku tēls, lai visi to varētu pareizi uztvert.

Vai Latvijas institūtam piekrīt galvenā loma mūsu valsts tēla veidošanā, kā to bieži dzird apgalvojam? Institūta direktors Ojārs Kalniņš tam nepavisam nepiekrīt: “Mūsu institūts neveido Latvijas tēlu. Mēs cenšamies sniegt pēc iespējas plašāku informāciju, lai sekmētu Latvijas pozitīvu atpazīstamību pasaulē.” Viņš kopā ar Latvijas Attīstības aģentūras speciālistu Valdi Avotiņu, Latvijas Tūrisma attīstības aģentūras direktoru Valēriju Seili, sociālantropoloģijas doktori Aivitu Putniņu un citu nozaru pārstāvjiem aicināts piedalīties foruma diskusijā par Latvijas tēla prezentāciju.

Aina Rozeniece, “LV” nozares redaktore

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!