Par efektīvāku kontroli, atbildību un sadarbību

Raits Černajs, Latvijas valsts kontrolieris, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

— Mūsu iepriekšējā saruna ar jums notika jūnija sākumā, tāpēc šoreiz vispirms īsumā pastāstiet, ko Valsts kontrole paveikusi pirmajā pusgadā.

— Manā rīcībā ir plašs analītiskais pārskats par Valsts kontroles revīzijas departamentu darbu 2002. gada pirmajā pusgadā. Taču minēšu tikai dažus faktus un skaitļus. Lūk, pirmajā pusgadā sāktas 116 revīziju lietas, tajā skaitā 77 plānotās revīzijas (neskaitot atsevišķu plāna revīziju 19 uzdevumus dažādās valsts institūcijās, piemēram, revīzija par iepirkumu valsts vajadzībām Aizsardzības ministrijā, Satiksmes ministrijā, Labklājības ministrijā un Tieslietu ministrijā; revīzija par valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma apzināšanu, novērtēšanu un reģistrāciju; revīzija par administrēšanas izdevumiem BO VAS “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra”) jeb 68 procenti no visa gada plāna revīzijām. Turklāt sāktas 20 neplānotas revīzijas, piemēram, par Rīgas domes finansu līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību Rīgā, Blaumaņa ielā 5a; revīzija Naturalizācijas pārvaldē par 2000.gada 6. maija MK noteikumu Nr. 234 “Noteikumi par valsts nodevu naturalizācijas iesnieguma iesniegšanai” lietošanas pareizību; revīzija Aizsardzības ministrijas Ģenerālinspekcijas revīzijas nodaļas veiktās revīzijas izvērtēšanai un vēl citas. Pirmajā pusgadā kopumā ir pabeigtas 113 revīziju lietas (33 no tām sāktas iepriekšējā gadā), bet pie 38 revīziju lietām pašlaik tiek strādāts.

Taču gribu uzsvērt, ka plānoto un veikto revīziju skaits ir relatīvs lielums, nevis matemātiski precīzs darba rezultātu rādītājs. Ir vajadzīga revīzijas laika un līdzekļu uzskaite, kas ir viens no Valsts kontroles stratēģiskās attīstības plāna un tā dēvētā TWINNING projekta izpildes uzdevumiem. Tāpēc ar Apvienotās Karalistes eksperta palīdzību un Eiropas Savienības (ES) pirmsiestāšanās konsultanta vadībā tiek sagatavota VK laika uzskaites sistēma, kas balstīsies uz Excel elektroniskajām tabulām, un jau šajā ceturksnī visiem Valsts kontroles darbiniekiem pēc skaidrojošu dokumentu saņemšanas jāsāk jaunās plānošanas kārtības ieviešana.

Decembrī Revīzijas metodoloģijas, analīzes un attīstības departamentam jāsagatavo Korporatīvā plāna projekts 2003. gadam. Ieviešot jauno plānošanas kārtību, varēs objektīvāk novērtēt veikto revīziju darbu un rezultātus.

— Valsts kontroles jaunais likums paredz jūsu vadītajai iestādei striktākus uzdevumus un tiesības kontrolēt ES un citu starptautisko organizāciju piešķirto līdzekļu izlietojumu. Kā veicies šajā ziņā?

— Valsts kontrole ir strādājusi arī šajā virzienā. Minēšu dažus piemērus. Aprīļa beigās Eiropas Revidentu tiesas revidenti un Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta revidents Juris Tenbergs kā stažieris Eiropas Revidentu tiesā, piedaloties minētā departamenta revidentiem, veica priekšizpēti par PHARE Ekonomiskās un Sociālās kohēzijas programmas realizāciju Latvijā. Revidentu darba grupa Latvijā tikās ar Eiropas Komisijas delegācijas, Finansu ministrijas, Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes pārstāvjiem, kā arī apmeklēja Latgales reģionālās attīstības aģentūru Daugavpilī un Zemgales attīstības aģentūru Jelgavā. Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments veicis revīziju par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas 2001. gada speciālā budžeta apakšprogrammas 02.04.00 “ISPA investīciju projektu sagatavošana un līdzfinansēšana” līdzekļu izlietojuma likumību, lietderību un pareizību. Revīzijā tika konstatēts, ka ISPA investīciju projektu sagatavošanai Latvijas Vides aizsardzības fondam pērn valsts budžeta apakšprogrammā piešķirti 2 miljoni latu, no kuriem 1 858 506,53 lati pārskaitīti uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas tranzītkontu, un šo līdzekļu izlietojumu deviņiem investīciju projektiem pārraudzīja minētā ministrija. Izvērtējot revīzijas rezultātus, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departamenta kolēģija nolēma norādīt Vides aizsardzības fondam uz līdzekļu izlietojuma neatbilstību valsts budžeta apakšprogrammas mērķim. Savukārt Finansu ministrijai ieteikts izstrādāt visus nepieciešamos dokumentus, kas reglamentē PHARE un ISPA investīciju programmu izveidi, ieviešanu un uzskaiti. Jāsagatavo precizējumi spēkā esošajos tiesību aktos, kas reglamentē valsts un pašvaldību nekustamā īpašuma izveidošanas un novērtēšanas kārtību. Protams, šie ir, kā jau minēju, tikai daži piemēri no šajā jomā izdarītā.

— Sabiedrībā izveidojies tāds kā priekšstats: Valsts kontrole gan atklāj trūkumus un pat nelikumības, taču nereti vainīgās personas nesaimnieciskumā un bezatbildībā joprojām paliek nesodītas. Vai VK “smagākajos gadījumos” ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā?

— Jā, to mēs darām. Piemēram, 2002. gada pirmajā pusgadā Valsts kontroles Privatizācijas procesa revīzijas departaments nosūtījis LR Ģenerālprokuratūrai dokumentus šādās revīzijas lietās: par zemes reformas īstenošanu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā; par valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” saimnieciskās darbības likumību, lietderību un pareizību, apsaimniekojot, iznomājot, pārdodot un sagatavojot privatizācijai valsts īpašumu laikā no 1999. gada līdz 2001. gada 1. janvārim. Pēc Ģenerālprokuratūras lūguma nosūtījām ziņojuma kopiju par rīcību ar Aizsardzības ministrijas valdījumā nodoto nekustamo īpašumu, kā arī dokumentu kopijas par darījumiem, kas atspoguļoti revīzijas lietā par rīcību ar valsts mantu un naudas līdzekļiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Grenctāles robežkontroles punktā. Šajā gadā no Ģenerālprokuratūras ir saņemtas trīs atbildes par 2001. gadā nosūtīto revīzijas lietu virzību, divas atbildes par šajā gadā nosūtīto lietu virzību un atteikums ierosināt krimināllietu par Jūrmalas pašvaldības īpašuma objekta— nekustamā īpašuma “Majori”— privatizācijas procesa atbilstību tiesību aktu normām. Rīgas tiesas apgabala prokuratūra atsūtījusi paziņojumu, ka pieņemts lēmums par krimināllietas ierosināšanu Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomē (revīzijas lieta par šīs padomes rīcību ar valsts un pašvaldības finansu līdzekļiem un mantu).

— Nesen saziņas līdzekļos parādījās informācija par ziedojumiem Kultūras fondam, kas it kā atgriezušies pie ziedotāja, taču 90 procentu paredzētās nodokļu atlaides gan saņemtas, tātad nelikumīgi izmantota valsts nauda. Kā jūs skaidrotu šo gadījumu?

— Kultūras fonda pārbaude saistībā ar ziedojumiem ir Valsts kontroles revīziju programmā. Pērn mēs pētījām dāvinājumus Jūrmalas domei un arī atklājām nelikumīgu rīcību, šogad turpinām darbu šajā jomā. Kultūras fondā mūsu revidentu secinājumi par šo ziedojumu izmantošanu bija visai satraucoši. Te nav kontroles mehānisma, kā tiek izlietoti līdzekļi dažādām programmām, trūkst iekšējās uzskaites. Protams, Valsts kontrole nekādā gadījumā nevēršas pret Kultūras fonda pastāvēšanu, kā tas izskanēja vienā raidījumā TV, taču ir jābūt speciālistiem, kas izstrādā šo kultūras programmu stratēģiju. Revīzijā konstatējām, ka nav šīs stratēģijas, uzskaites par ziedojumiem. Uzskatu, piemēram, kāpēc Kultūras fonds nevarētu maksāt stipendijas māksliniekiem, kuri aizgājuši pensijā un dzīvo diezgan trūcīgos apstākļos. Es gribētu, lai par mūža ieguldījumu labāk māju uzbūvē Kārlim Sebrim, bet ne miljonāram Jūrmalā. Un runa ir ne tikai par sabiedrisko organizāciju, kāds ir minētais fonds. Ir arī, piemēram, Olimpiskā komiteja, Bērnu fonds un vēl citi, kuriem, ziedojot naudu, tiek piemērotas prāvas nodokļu atlaides. Gadā tās sastāda vairākus miljonus latu, tāpēc ir jābūt stingrai kontrolei gan par ziedotājiem, viņu pašu finansiālo stāvokli, gan par šo summu mērķtiecīgu izlietošanu. Mani kā cilvēku satrauc fakti, ka Latvijā kultūrai jau tā ir tikai izdzīvošanas minimums, taču vēl kāds pamanās iedzīvoties uz šī rēķina.

— Kā zināms, jūs bijāt komisijā, kas pēdējos mēnešos vērtēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja kandidātus. Šis process ieilga, cerams gan, ka tuvākajās dienās Saeima apstiprinās Ministru kabineta atbalstīto kandidātu.(Mūsu saruna notika pirmdien, 30. septembrī— R.B.) Kāpēc, jūsuprāt, šī procedūra tā sarežģījās?

— Tik tiešām komisijai nācās daudz un saspringti strādāt, jo sākumā konkursā pieteicās aptuveni 40 kandidātu. No vienas puses, tas bija vērtīgs darbs un, manuprāt, nav zemē nomests laiks, jo deva iespēju arī pašam pārbaudīt sevi, strādājot šādā valstiski svarīgā lietā. No otras puses, jāsaka, ka iepazinos ar vairākiem cilvēkiem, kas bija iesnieguši dokumentus, pretendējot uz šo atbildīgo amatu. Jāpiebilst, ka tur gan bija visai plašs spektrs, turklāt bija cilvēki, kuri galīgi nepiemēroti šim amatam, pat neiesniedza attiecīgos dokumentus. Vai tā bija šo cilvēku bezatbildība, nekritiska attieksme pret sevi? Nevaru tam rast skaidrojumu, taču viņi atņēma laiku komisijai, tika nelietderīgi tērēts laiks un līdzekļi, jo tik un tā bija jāskata katra pretendenta lieta. Protams, bija vairāki kandidāti šim amatam, kas atbilda noteiktajiem kritērijiem. Tiesa, var diskutēt par Korupcijas un apkarošanas biroja lomu un sūtību. Personīgi neesmu pārliecināts, ka tāds ir vajadzīgs. Vai labāk nevajadzēja nostiprināt tās institūcijas, kas ir gan policijā, prokuratūrā, VID u. tml., to darbu veiksmīgāk koordinējot? Izveidojot šo biroju, taču darbinieki tajā nezin no kurienes neradīsies, tāpat daļu vajadzēs aicināt no minētajām institūcijām.

Taču likumdevējs tā ir noteicis, pieņēmis likumu, un mums tas ir jāpilda. Tā ir politiska izšķiršanās, jautājums tikai, vai tas ir labākais ceļš. Tagad, likumu pildot, Valsts ieņēmumu dienests visas amatpersonu deklarācijas nodod KNAB pārziņā. Mazliet dīvaini šķiet tas, jo līdz ar to it kā jau iepriekš tiek paredzēts, ka amatpersonas ir korumpētas. Protams, prasību līmenim amatpersonām jābūt augstākam, bet vai tajā pašā laikā uz tām nekrīt jau aizdomu ēna? Bet, turpinot sarunu par pašu kandidātu izvirzīšanas procedūru, domāju, ka tas sabiedrībā tika pārāk politizēts. Dīvaini, ka visi šie it kā kompromitējošie materiāli parādījās tikai pēc tam, kad komisija nosauca reālākos pretendentus un ieteica valdībai, lai gan vesela virkne pretendentu bija zināmi agrāk. Piemēram, par mūsu komisijas pēdējo ieteikto un MK izvirzīto pretendentu Jāni Jonāsu šī ažiotāža sacēlās tad, kad viņš tika virzīts apstiprināšanai uz Saeimu. Lai gan šī kompromitējošā informācija joprojām tiek pārbaudīta… Manuprāt, komisijai pārmest nav pamata, jo tā pieņēma lēmumu pirms šīs publiskotās informācijas, kas komisijas locekļiem nebija zināma. Daudzās valstīs ir citāda pieredze, izvirzot pretendentus tādiem atbildīgiem amatiem. To iesaka Valsts prezidents, Ministru kabinets, tad cilvēks jūt šo atbalstu un atbildību. Protams, sabiedrības apspriešanai arī jābūt. Tāpēc, domāju, ka nākotnē līdzīgās situācijās to saskatu kā vienu no izvēles ceļiem.

— Aizvadītā mēneša sākumā Rīgā notika gadskārtējā Baltijas jūras valstu augstāko kontrolējošo institūciju vadītāju sanāksme.

— Jā, tā bija veltīta tādam tematam kā kontrole, audits, revīzija. Par to, ka sanāksme izdevās, bija labi organizēta, izvērtās par labu praktisku skolu, liecina pēc tam saņemtās pateicības vēstules no citu valstu pārstāvjiem, kas tur piedalījās. Savus referātus bija sagatavojuši arī mūsu Valsts kontroles revidenti— Uldis Krēmers, Ina Balcēviča un Ilvija Atvare. Protams, apspriežamo jautājumu loks sanāksmē bija visai plašs — par augstāko kontrolējošo institūciju sadarbību ar valdību, par pasūtījumiem, iepirkumiem, par kooperēšanos vides projektu revīzijās. Jāpiebilst, ka visās trijās Baltijas valstīs tagad ir pieņemti jauni, mūsdienīgi likumi par Valsts kontroli.

— Kā vērtējat līdzšinējo sadarbību ar Saeimu un ko vēlētos sagaidīt no nākamās — 8. Saeimas?

— Domāju, ka sadarbība ar likumdevēju ir bijusi normāla, pat laba, jo ir gan pieņemts jaunais Valsts kontroles likums, tiesa, ar Saeimas korekcijām pēdējā lasījumā, bet par to nedaudz vēlāk. Līdz otrajam lasījumam jau nonācis mūsu ierosinājums par komisiju sabiedrisko izdevumu vērtēšanai, kur ir racionāls grauds. Tad, iespējams, likumdevējs dziļāk un objektīvāk varēs izvērtēt VK iesniegtos ziņojumus Saeimai, citus mūsu priekšlikumus, būs jūtamāka šī atgriezeniskā saikne. Taču mūsu priekšlikums par VK finansēšanas kārtību, trešajā lasījumā pieņemot Valsts kontroles likumu, netika ievērots. Tas ir, ka VK budžetu apstiprina tikai Saeima, bet valdība, Finansu ministrija var gan izteikt savu viedokli, bet nedrīkst koriģēt VK priekšlikumus, nosakot budžetu. Līdzīga situācija ir ar Valsts prezidenta, Augstākās tiesas, Satversmes tiesas budžetu. Ja valdība lemj par savām prioritātēm un pēc tam piešķir finansējumu kontrolējošām un konstitucionālajām institūcijām, tās, protams, paliks otrajā plānā. Manuprāt, jāmaina šādas domāšanas stereotips, ka tikai Finansu ministrija, valdība ir valsts budžeta sastādītāja, jāgroza attiecīgie likumi, normatīvie akti. Tāpēc šai ziņā ceru uz jauno Saeimu. Diskusijām par šiem jautājumiem jāturpinās, lai nonāktu pie kopsaucēja precīzā varas nodalīšanā— kur likumdevējs, izpildvara, kur tiesu vara.

Rita Belousova, “LV” tieslietu redaktore