• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par jaunu vides un dabas likumdošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.10.2002., Nr. 143 https://www.vestnesis.lv/ta/id/67065

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par namīpašniekiem un pašvaldību teritorijām

Vēl šajā numurā

04.10.2002., Nr. 143

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par jaunu vides un dabas likumdošanu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sekmīgi beigusi darbu pie principiāli jaunas vides likumdošanas sistēmas izveides, kas nepieļauj valstī tādu projektu sākšanu un īstenošanu, kuri būtiski negatīvi ietekmē vidi un pret kuru īstenošanu iestājas sabiedrības vairākums. Uzsākta pāreja uz vienotu vides atļauju sistēmu, kur vienā dokumentā ir visi nosacījumi vides un cilvēka veselības aizsardzībai un moderno tehnoloģiju ieviešanai. To nodrošina tādu likumu pieņemšana kā “Par piesārņojumu”, Atkritumu apsaimniekošanas likums, “Par radiāciju un kodoldrošību”. Šo likumu un daudzu tiem pakārtoto Ministru kabineta normatīvo aktu pieņemšana un ieviešana ļauj Latvijai pievienoties Apvienoto Nāciju Vides programmas (UNEP) starptautiskajai deklarācijai par tīrāku ražošanu.

Sekmīgi pabeigtas iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību vides aizsardzības jomā, panākot 8 pārejas periodus, kas nodrošinās ES vides prasību ieviešanu bez pārmērīgiem tūlītējiem izdevumiem uzņēmējiem un valsts budžetam. Pabeigta likumdošanas saskaņošana ar ES prasībām. Iepriekš minētie darbi būtiski palielināja ierēdņu darba apjomu, nepiešķirot papildu resursus. Līdz ar to ievērojami uzlabota ministrijas darba efektivitāte.

Pieņemti normatīvie akti, kas reglamentē pagātnē piesārņoto vietu apzināšanu un attīrīšanu, kā arī rūpniecisko ķīmisko avāriju risku, un uzsākta to īstenošana

Principiāli pilnveidota vides monitoringa sistēma un pieņemta jauna vides monitoringa programma.

Septembrī Saeimā pieņemts arī Ūdens apsaimniekošanas likums, kas ir nozīmīgs solis ūdens resursu saglabāšanā. Pāreja uz upju baseinu principu ūdens apsaimniekošanā ļaus gan efektīvāk samazināt piesārņojumu, gan veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanos.

Radīta arī principiāli jauna un augstāka aizsardzības līmeņa dabas aizsardzības likumdošana, kas balstīta uz Bioloģiskās daudzveidības nacionālo programmu, Sugu un biotopu likumu, kā arī likumiem par konkrētām īpaši aizsargājamām teritorijām, noteikumiem par aizsargājamo sugu un biotopu sarakstiem ir nodrošināts ievērojami augstāks aizsardzības līmenis. Jaunizveidotā Dabas aizsardzības pārvalde nodrošinās arī to teritoriju apsaimniekošanu, kurām nav savas administrācijas.

Latvija ir ratificējusi vairākas nozīmīgas starptautiskas konvencijas — Kioto protokolu, apņemoties samazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu izmešu daudzumu, izstrādājot šo prasību ieviešanas kārtību, kā arī Orhūsas konvenciju. Orhūsas konvencija būtiski palielina sabiedrības līdzdalības iespējas vides lēmumu pieņemšanā, paplašinot nevalstisko organizāciju, profesionālo asociāciju līdzdalību normatīvo aktu un citu dokumentu izstrādē.

Valsts ekonomiskās un sociālās politikas attīstības saistībai ar vides politiku ir izveidota ilgtspējīgas attīstības padome. Ir izstrādāta un pieņemta ilgtspējīgas attīstības stratēģija, kā arī Rio +10 nacionālais ziņojums. Tiek veidots jauns vides politikas plāns, kura projekts tiks sagatavots līdz oktobra beigām. Abu dokumentu apspriešanā ir iesaistītas vides nevalstiskās organizācijas.

Īstenoti vērienīgi dabas aizsardzības un vides investīciju projekti. 2001.gadā Eiropas Komisija apstiprinājusi 6 projektus par kopējo summu 3,13 milj.eiro, bet 2002.gadā 4 projektus par kopējo summu 5,88 milj.eiro dabas aizsardzības un vides aizsardzības projektu realizācijai.

Ūdenssaimniecību un atkritumu saimniecību sakārtošanai ar VARAM palīdzību no ES ISPA fonda 2000. un 2001.gadā kopā piesaistīti 105,5 miljoni eiro. Pieskaitot vietējo līdzfinansējumu (valsts budžets, pašvaldību līdzekļi), apstiprināto projektu kopējais apjoms ir ~197 miljoni eiro, no tiem 5 miljoni ūdens pakalpojumu attīstībai Latvijas lielākajās pilsētās — Rīgā, Ventspilī, Jelgavā, Jūrmalā un Austrumlatvijas upju baseinos (18 pilsētās); 3 miljoni eiro atkritumu saimniecību sakārtošanai Ventspils, Liepājas un Ziemeļvidzemes reģionā, tehniskajai palīdzībai vides projektu dokumentācijas sagatavošanai Austrumlatvijas upju baseinu projektam, bīstamo atkritumu projektam un Malienas atkritumu projektam.

2002.gada februārī iesniegts Rēzeknes ūdenssaimniecības attīstības projekta pieteikums ISPA finansējumam (ES ISPA finansējums projektā — 7,1 milj.eiro), paredzams, ka projekts tiks apstiprināts 2002.gada novembrī.

VARAM ir nostiprinātas un attīstītas struktūrvienības, kas atbildīgas par projektu sagatavošanu, līdz ar to ministrija ir gatava nodrošināt ne tikai pirmsstrukturālo fondu, bet arī daudz apjomīgāko kohēzijas fonda līdzekļu piesaisti.

 

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!